¹Un viss viņu pulks cēlās un aizveda Viņu pie Pilāta.

¹Ut chixjunileb li neque'taklan sa' xyânkeb laj judío que'xc'am li Jesús riq'uin laj Pilato.

²Un tie sāka Viņu apsūdzēt, sacīdami: Mēs atradām, ka Viņš jauc mūsu tautu un ka Viņš aizliedz ķeizaram maksāt nodokļus un saka, ka Viņš ir Kristus - Karalis.

²Que'oc chixjitbal ut que'xye: -Xkaq'ue retal nak li cuînk a'in yô chixpo'bal xch'ôleb li katenamit. Nocoxk'us riq'uin xq'uebal li katoj re li acuabej. Ut naxye nak a'an li Cristo laj Colonel li yechi'inbil xban li Dios. Naxye nak a'an rey, chanqueb.

³Un Pilāts jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Bet Viņš atbildēja un sacīja: Tu to saki.

³Laj Pilato quixye re li Jesús: -¿Ma lâat lix reyeb laj judío? Li Jesús quichak'oc ut quixye: -Yâl li xaye nak lâin, chan.

⁴Tad Pilāts sacīja augstajiem priesteriem un ļaužu pulkam: Es nekādas vainas neatrodu pie šī Cilvēka.

⁴Ut laj Pilato quixye reheb li xbênil aj tij ut eb li q'uila tenamit: -Li cuînk a'in mâ jun xmâc nintau, chan.

⁵Un tie uzmācās viņam, sacīdami: Viņš kūda tautu, mācīdams visā Jūdejā, sākot ar Galileju līdz šejienei.

⁵Abanan eb a'an yalyôqueb xk'e chixyebal: -Naxpo' xch'ôleb li katenamit. Yô chixc'utbal lix tijleb chiruheb sa' chixjunil Judea. Quixtiquib chak Galilea ut xc'ulun toj arin, chanqueb.

⁶Bet Pilāts, dzirdēdams par Galileju, jautāja, vai šis cilvēks ir galilejietis.

⁶Nak laj Pilato quirabi nak que'xpatz' Galilea, quixpatz' reheb: -¿Ma Galilea xtenamit li cuînk a'in? chan reheb.

⁷Un uzzinājis, ka Viņš ir no Heroda apgabala, tas aizsūtīja Viņu pie Heroda, kas pats tanīs dienās bija Jeruzalemē.

⁷-Aj Galilea, chanqueb re. Nak laj Pilato quixnau nak li Jesús quichal chak sa' li na'ajej li cuan rubel xtakl laj Herodes, quixtakla riq'uin laj Herodes xban nak sa' eb li cutan a'an laj Herodes cuan aran Jerusalén.

⁸Bet Herods, ieraudzījis Jēzu, ļoti priecājās, jo tas no seniem laikiem Viņu gribēja redzēt, jo daudz par Viņu bija dzirdējis, un cerēja no Viņa redzēt kādu brīnumu.

⁸C'ajo' nak quisaho' xch'ôl laj Herodes nak quiril ru li Jesús xban nak ac junxil quiraj raj rilbal ru. Quirabi resil li c'a'ru yô chixbânunquil li Jesús ut quiraj rilbal nak tixbânu junak milagro chiru.

⁹Un tas daudz vārdiem Viņu izjautāja, bet Viņš tam nekā neatbildēja.

⁹Nabal li c'a'ak re ru quilajxpatz' re ut li Jesús chi tîc inc'a' quichak'oc.

¹⁰Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un uzmācīgi Viņu apsūdzēja.

¹⁰Cuanqueb aran eb li xbênil aj tij ut eb laj tz'îb. C'ajo' lix josk'ileb nak yôqueb chixjitbal.

¹¹Tad Herods ar saviem kareivjiem, viņu nonicinājis, izsmiekla dēļ apģērba Viņu baltās drēbēs un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta.

¹¹Laj Herodes ut eb li soldado que'xtz'ektâna ut que'xhob. Que'retz'u ut que'xq'ue li châbil t'icr chirix jo' neque'rocsi li rey. Ut laj Herodes quixtakla cui'chic riq'uin laj Pilato.

¹²Un tanī dienā Herods un Pilāts kļuva draugi, jo iepriekš viņi bija ienaidnieki savā starpā.

¹²Junxil xic' que'ril ribeb laj Herodes ut laj Pilato. Abanan sa' eb li cutan a'an que'xc'am cui'chic rib sa' usilal.

¹³Bet Pilāts, sasaucis augstos priesterus un priekšniekus, un tautu,

¹³Ut laj Pilato quixch'utubeb li xbênil laj tij, ut eb li neque'taklan sa' li tenamit jo'queb ajcui' chixjunileb li tenamit.

¹⁴Sacīja viņiem: Jūs atvedāt pie manis šo cilvēku, it kā Viņš būtu tautas kūdītājs; lūk, es Viņu izjautāju jūsu klātbūtnē un neatradu pie šī Cilvēka nevienas no tām vainām, kādās jūs Viņu apsūdzat;

¹⁴Quixye reheb: -Lâex xec'am chak li cuînk a'in cuiq'uin ut xeye nak naxpo' xch'ôleb li tenamit. Lâin xinpatz'i re chêru ut inc'a' xintau junak xmâc jo' yôquex chixyebal lâex.

¹⁵Un Herods arī ne, jo es jūs aizsūtīju pie viņa un, lūk, nekas nav darīts, ar ko Viņš nāvi būtu pelnījis.

¹⁵Chi moco laj Herodes xtau junak xmâc. Jo'can nak xtakla cui'chic chak arin cuiq'uin. Anakcuan lâin ninnau nak mâ jun mâc xbânu xc'ulub cui' câmc.

¹⁶Tāpēc es Viņu sodīšu un atbrīvošu.

¹⁶Tintakla xq'uebal xlob, tojo'nak tincuach'ab, chan laj Pilato.

¹⁷Bet svētkos viņam vajadzēja tiem vienu atbrīvot.

¹⁷Sa' li nink'e a'an c'aynakeb nak na-ach'abâc junak li prêx.

¹⁸Bet viss pūlis kliedza, sacīdams: Nost šo, un atlaid mums Barabu,

¹⁸Ut chixjunileb li tenamit que'xye chi junajeb xyâb xcuxeb: -¡Camsi a'an, ut ach'ab laj Barrabás! chanqueb.

¹⁹Kas pilsētā kādas notikušās sacelšanās un slepkavības dēļ bija ielikts cietumā.

¹⁹Laj Barrabás cuan sa' tz'alam xban li camsînc quixbânu nak yôqueb chi pletic li tenamit chirix li acuabej.

²⁰Un Pilāts, gribēdams Jēzu atbrīvot, atkal runāja viņiem,

²⁰Laj Pilato quiraj raj rach'abanquil li Jesús ut quixpatz' cui'chic reheb ma târûk târach'ab li Jesús.

²¹Bet tie kliedza, sacīdami: Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!

²¹Abanan eb li tenamit que'xjap reheb chixyebal: -¡Q'ue chiru cruz! ¡Q'ue chiru cruz! chanqueb.

²²Bet trešo reiz viņš tiem teica: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Es nekādas vainas, kas pelna nāvi, pie Viņa neatrodu. Tāpēc es Viņu pārmācīšu un atlaidīšu.

²²Ut laj Pilato quiâtinac cui'chic rox sut riq'uineb ut quixye: -¿C'a'ru tz'akal xmâc êre? Mâ jun xmâc nintau lâin re nak tintakla chi camsîc. Lâin tintakla xsac'bal ut tincuach'ab, chan reheb.

²³Bet tie turpināja viņam uzmākties, skaļi kliedzot, pieprasīdami, lai Viņu sistu krustā; un viņu kliegšana pieņēmās.

²³Abanan eb a'an k'axal cau cui'chic que'xjap re chixyebal: -¡Q'ue chiru cruz!- Japjôqueb re li tenamit jo' eb ajcui' laj tij toj retal quixbânu laj Pilato li c'a'ru que'raj.

²⁴Tad Pilāts nolēma izpildīt viņu lūgumu.

²⁴Ut laj Pilato quixteneb câmc sa' xbên li Jesús jo' que'raj li tenamit.

²⁵Un viņš tiem atbrīvoja to, kas slepkavības un sacelšanās dēļ bija ieslodzīts cietumā, ko tie bija lūguši, bet Jēzu nodeva viņu iegribai.

²⁵Ut quirach'ab laj Barrabás li quiq'uehe' sa' tz'alam xban li pletic ut camsînc quixbânu chirix jun li acuabej. Ut quixk'axtesi li Jesús sa' ruk'eb re te'xbânu li c'a'ru te'raj riq'uin.

²⁶Un kad Viņu veda, tie aizturēja kādu Sīmani no Kirēnes, kas nāca no laukiem, un uzlika viņam krustu, lai nes to Jēzum pakaļ.

²⁶Eb li tenamit que'xc'am li Jesús ut nak yôqueb chi xic que'xc'ul jun li cuînk aj Simón xc'aba' yô chi châlc sa' c'alebâl. Cirene lix tenamit. Ut que'xmin ru chixpakonquil li cruz re xtenk'anquil li Jesús.

²⁷Bet Viņam sekoja liels pulks ļaužu un sieviešu, kas Viņu apraudāja un nožēloja.

²⁷Nabaleb li tenamit yôqueb chi tâkênc re. Ut cuanqueb ajcui' ixk k'axal ra sa' xch'ôleb. Yôqueb chi yâbac xban li c'a'ru yô chixc'ulbal li Jesús.

²⁸Bet Jēzus, pagriezies pret tām, sacīja: Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un savu bērnu dēļ!

²⁸Ut li Jesús quixsuk'isi rib ut quirileb li ixk. Quixye reheb: -Ex ixk aj Jerusalén, mexyâbac chicuix lâin. Chexyâbak ban chêrix lâex ut chirixeb ajcui' lê ralal êc'ajol.

²⁹Jo nāks dienas, kad sacīs: Svētīgas neauglīgās un tā miesas, kas nav dzemdējušas, un krūtis, kas nav barojušas.

²⁹Tâcuulak xk'ehil nak eb li tenamit a'in te'xye, "Us xak reheb li ixk li inc'a' neque'q'uiresin ut li inc'a' neque'tu'resin."

³⁰Tad sāks runāt kalniem: gāzieties pār mums, un uz pakalniem: apklājiet mūs!

³⁰Ut te'xye ajcui' reheb li tzûl, "T'anekex chak sa' kabên ut choêmuk taxak", cha'keb.

³¹Jo, ja to dara ar zaļu koku, kas notiks ar nokaltušo?

³¹Cui jo'ca'in te'xbânu cuiq'uin lâin li chanchanin jun tôn chi che' rax rax ru, ¿c'a'ru inc'a' te'xbânu êre lâex li chanchanex chaki che'? chan li Jesús.

³²Bet līdz ar Viņu tika vestidivi citi ļaundari, lai viņus nogalinātu.

³²Que'xc'am ajcui' rochben li Jesús cuibeb li cuînk li cuanqueb xmâc re te'camsîk rochben li Jesús.

³³Un kad tie nonāca vietā, kas saucas Kalvārija, tur tie sita Viņu un slepkavas krustā: vienu pa labi, otru pa kreisi.

³³Ut que'cuulac sa' li na'ajej Gólgota xc'aba'. Chi jalbil ru naraj naxye: Xna'aj Xbakel Xjolom Camenak. Ut aran que'xq'ue chiru cruz li Jesús. Ut que'xq'ue ajcui' chiru cruz li cuib chi cuînk li cuanqueb xmâc. Jun li cruz que'xq'ue sa' xnim uk' li Jesús ut li jun chic que'xq'ue sa' xtz'e.

³⁴Bet Jēzus sacīja: Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara. Un tie, dalot Viņa drēbes, meta kauliņus.

³⁴Ut li Jesús quitijoc ut quixye: -At inYucua', cuy taxak xmâqueb li tenamit a'in xban nak inc'a' neque'xnau c'a'ru yôqueb chixbânunquil, chan. Ut eb li soldado que'bûlic chirix li rak' re rilbal ani na tâêchanînk re.

³⁵Un ļaudis stāvēja un skatījās; un priekšnieki kopā ar tiem izsmēja Viņu, sacīdami: Citiem Viņš palīdzēja, - lai glābj sevi, ja Viņš ir Kristus, Dieva izredzētais.

³⁵Eb li tenamit xakxôqueb aran chi iloc. Ut eb li neque'taklan sa' xbêneb li tenamit yôqueb chixhobbal li Jesús ut que'xye: -Jalan chic quixcoleb. Cui yâl nak a'an li Cristo, li sic'bil ru xban li Dios, chixcolak rib xjunes, chanqueb.

³⁶Arī kareivji, Viņu izsmiedami, nāca un sniedza Viņam etiķi,

³⁶Ut eb li soldado yôqueb ajcui' chixhobbal. Que'jiloc chixc'atk ut que'xyechi'i vinagre re.

³⁷Un sacīja: Ja Tu esi jūdu ķēniņš, tad glāb sevi!

³⁷Ut que'xye re: -Cui yâl nak lâat lix reyeb laj judío, col âcuib âjunes, chanqueb.

³⁸Un bija arī virs Viņa uzraksts, rakstīts grieķu un latīņu, un ebreju valodā: Šis ir jūdu Ķēniņš.

³⁸Chiru li cruz que'xq'ue jun retalil tz'îbanbil sa' eb li âtinobâl griego, hebreo, ut latín, li naxye chi jo'ca'in: A'an a'in lix reyeb laj judío.

³⁹Bet viens no tiem ļaundariem, kas bija piesists krustā, zaimoja Viņu, sacīdams: Ja Tu esi Kristus, tad glāb sevi un mūs!

³⁹Jun reheb laj mâc li que'q'uehe' chiru cruz rochben, quixhob ajcui' li Jesús ut quixye: -Cui lâat li Cristo, col âcuib lâat, ut choâcol ajcui' lâo, chan re.

⁴⁰Bet otrs atbildēdams norāja viņu un sacīja: Pats tu, būdams tanī pat sodā, nebīsties Dieva!

⁴⁰Abanan li jun chic quichak'oc ut quixk'us ut quixye re: -Chi moco lâat nacaxucua ru li Dios, usta juntak'êt li raylal li yôco chixc'ulbal kochben a'an.

⁴¹Jo mēs taču saņemam taisnīgi un pienācīgi par mūsu darbiem, bet Viņš nekā ļauna nav darījis.

⁴¹Relic chi yâl nak lâo kac'ulub xc'ulbal li raylal a'in xban nak lâo cuan kamâc. Abanan li cuînk a'in mâc'a' junak mâc xbânu, chan re.

⁴²Un viņš sacīja Jēzum: Kungs, piemini mani, kad Tu nāksi savā valstībā!

⁴²Ut li cuînk a'an quixye ajcui' re li Jesús: -At Kâcua', chinjulticok' taxak âcue nak tat-oc sa' lâ nimajcual cuanquilal, chan.

⁴³Un Jēzus sacīja viņam: Patiesi, es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.

⁴³Ut li Jesús quixye re: -Relic chi yâl tinye âcue nak hôn ajcui' cuânkat cuiq'uin sa' li paraíso, chan re.

⁴⁴Bet bija ap sesto stundu, un tumsa iestājās līdz pat devītajai stundai.

⁴⁴Tuktu cua'leb quik'ojyîno' sa' chixjunil li ruchich'och' ut toj sa' oxib ôr re ecuu quicutano' cui'chic.

⁴⁵Un saule aptumšojās, un priekškars svētnīcā pārplīsa vidū pušu.

⁴⁵Nak quik'ojyîno' ru li sak'e, lix t'icrul li templo quik'iche' sa' xyi.

⁴⁶Un Jēzus sauca skaļā balsī, sacīdams: Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu! Un Viņš, to teikdams, izdvesa garu.

⁴⁶Quiâtinac li Jesús chi cau xyâb xcux ut quixye: -At inYucua', sa' âcuuk' tink'axtesi lin musik', chan. Nak quixye a'an, qui-el xch'ôl.

⁴⁷Bet simtnieks, redzēdams to, kas notika, godināja Dievu, sacīdams: Patiesi, šis Cilvēks bija taisnīgs!

⁴⁷Li capitán aj Roma quixq'ue retal li quic'ulman. Quixlok'oni li Dios ut quixye: -Relic chi yâl nak li cuînk a'in tîc xch'ôl, chan.

⁴⁸Un viss ļaužu pulks, kas bija klāt pie šī šausmu skata, redzot notikušo, sita savās krūtīs un atgriezās atpakaļ.

⁴⁸Chixjunileb li q'uila tenamit li cuanqueb aran chi iloc, que'xq'ue retal li c'a'ru quic'ulman. Que'suk'i sa' rochocheb ut yôqueb chixtenbal li re xch'ôl chi ruk'eb nak yôqueb chi xic xban xrahil xch'ôleb.

⁴⁹Bet visi Viņa pazīstamie un sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, to redzēdamas, stāvēja nostāk.

⁴⁹Ut chixjunileb li neque'na'oc ru li Jesús, jo' eb ajcui' li ixk li que'tâken chak re toj Galilea xakxôqueb chak chi najt ut yôqueb chirilbal chixjunil li c'a'ak re ru a'in.

⁵⁰Un, lūk, viens vīrs, Jāzeps vārdā, būdams labs un taisnīgs cilvēks, kas bija pilsētas pārvaldes loceklis,

⁵⁰Quicuan jun li cuînk aj José xc'aba'. Arimatea xtenamit li cuan sa' xcuênt Judea. Laj José, a'an jun xcomoneb li neque'taklan sa' xbêneb laj judío. Tîc xch'ôl ut châbil.

⁵¹No Arimatejas, Jūdejas pilsētas, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, nepiekrita to lēmumiem un darbiem;

⁵¹Inc'a' quixc'ul xch'ôl li c'a'ru que'xc'ûb ru xbânunquil re li Jesús, chi moco quixc'ul xch'ôl nak que'xcamsi xban nak a'an yô chixyo'oninquil lix nimajcual cuanquilal li Dios.

⁵²Šis aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas.

⁵²Cô riq'uin laj Pilato ut quixtz'âma chiru nak tixq'ue re lix tz'ejcual li Jesús re tixmuk.

⁵³Un viņš tās noņēma un ietina audeklā, un ielika izcirstā kapā, kur vēl neviens nebija glabāts.

⁵³Jo'can nak quixcubsi chak li camenak chiru cruz, quixlan sa' li châbil t'icr lino ut quixq'ue sa' jun muklebâl yîbanbil sa' jun sakônac. Toj mâ jun mukbil aran.

⁵⁴Un tā bija sagatavošanās diena, un sabats jau tuvojās.

⁵⁴Chixjunil a'in quic'ulman sa' li cutan nak neque'xcauresi li c'a'ru reheb re li hilobâl cutan xban nak ac cuulac re xcutanquil.

⁵⁵Bet sekotājas sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, redzēja kapu un to, kā Viņa miesas tika noliktas.

⁵⁵Eb li ixk, li que'tâken chak re li Jesús toj Galilea, que'xtâke laj José ut que'ril li muklebâl li quimuke' cui' li camenak ut que'ril ajcui' chanru nak quiq'uehe' sa' li jul.Que'suk'i sa' rochocheb ut que'xcauresi li sununquil ban re xbanbal li camenak, ut que'hilan sa' li hilobâl cutan jo' naxye sa' lix chak'rabeb.

⁵⁶Un atgriezušās, viņas sagatavoja smaržas un svaidāmās zāles, bet sabatu saskaņā ar bauslību tās pavadīja klusu.

⁵⁶Que'suk'i sa' rochocheb ut que'xcauresi li sununquil ban re xbanbal li camenak, ut que'hilan sa' li hilobâl cutan jo' naxye sa' lix chak'rabeb.