¹Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržas, ko tās bija sagatavojušas.

¹Sa' li xbên li cutan re li xamân, toj ek'ela chi us, côeb li ixk cuan cui' li muklebâl. Que'xc'am li sununquil ban li que'xyîb. Ut cuanqueb jalaneb chic ixk rochbeneb.

²Un tās atrada akmeni no kapa noveltu,

²Nak que'cuulac, que'ril nak ac isinbil chic li nimla pec li natz'apoc re li muklebâl.

³Un viņas gāja iekšā, bet Kunga Jēzus miesas neatrada.

³Ut nak que'oc chi sa' li muklebâl, inc'a' que'xtau li camenak.

⁴Un notika, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās viņām.

⁴Que'sach xch'ôleb ut inc'a' que'xnau c'a'ru te'xbânu. Ut xakâmil chiruheb cuib li cuînk. Nalemtz'un li rak'eb.

⁵Un kad tās pārbijušās vērsa savu seju pret zemi, viņi tām sacīja: Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem?

⁵C'ajo' nak que'xucuac li ixk. Que'xxulub li rilobâl. Ut eb li cuînk que'xye reheb: -¿C'a'ut nak nequesic' li yo'yo sa' xyânkeb li camenak?

⁶Viņa šeit nav, bet Viņš ir augšāmcēlies. Atminieties, ko Viņš jums teica, kamēr vēl bija Galilejā,

⁶A'an mâ ani chic arin. Ac xcuacli cui'chic chi yo'yo. Chijulticok' êre li c'a'ru quixye chak nak toj cuânk chak Galilea.

⁷Sacīdams: Cilvēka Dēlam jābūt nodotam cilvēku - grēcinieku rokās, jātop krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no miroņiem.

⁷Quixye nak tento tâk'axtesîk li C'ajolbej sa' ruk'eb li cuînk aj mâc. Tâq'uehek' chiru cruz ut tâcamsîk. Ut quixye ajcui' nak tâcuaclîk cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak sa' rox li cutan, chanqueb.

⁸Un tās atminējās Viņa vārdus.

⁸Riq'uin a'an quinak sa' xch'ôleb li ixk li c'a'ru quixye li Jesús.

⁹Un viņas, atgriezušās no kapa, paziņoja to visu tiem vienpadsmit un visiem pārējiem.

⁹Que'el sa' li muklebâl ut côeb. Cole'xye resil chixjunil li c'a'ak re ru a'in reheb li junlaju ut reheb ajcui' li jun ch'ol chic.

¹⁰Bet tur bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un citas, kas ar tām bija un kas apustuļiem to sacīja.

¹⁰Eb li ixk li que'yehoc re li esilal a'in reheb li apóstol, a'an eb lix María Magdala xtenamit, lix Juana ut lix María lix na' laj Jacobo rochbeneb li jun ch'ol chic li ixk.

¹¹Un šie vārdi tiem izlikās neprātīgi; un tie viņām neticēja.

¹¹Abanan eb li junlaju chi apóstol inc'a' que'xpâb li c'a'ru que'xye li ixk. Sa' xch'ôleb a'an nak moco yâl ta li yôqueb chixyebal.

¹²Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, pieliecies uz priekšu, ieraudzīja vienīgi noliktos autus un aizgāja, brīnīdamies sevī par notikušo.

¹²Abanan laj Pedro cô sa' ânil sa' li muklebâl. Qui-iloc chi sa' ut quiril nak ca'aj chic li t'icr lino cuan aran. Jo'can nak sachso xch'ôl chi c'oxlac nak quisuk'i sa' rochoch.

¹³Un, lūk, divi no viņiem tanī pat dienā gāja uz miestu, vārdā Emmaus, kas atradās sešdesmit stadiju attālumā no Jeruzalemes.

¹³Sa' ajcui' li cutan a'an, cuibeb lix tzolom li Jesús yôqueb chi xic sa' li ch'ina tenamit Emaús. Li tenamit a'an junlaju kilómetro na xnajtil riq'uin Jerusalén.

¹⁴Un viņi savā starpā sarunājās par visu to, kas bija noticis.

¹⁴Yôqueb chi âtinac chi rilbileb rib chirix chixjunil li c'a'ak re ru quic'ulman sa' eb li cutan a'an.

¹⁵Un notika, ka, viņiem sarunājoties un vienam otru izvaicājot, arī pats Jēzus tuvojās un gāja kopā ar viņiem.

¹⁵Nak yôqueb chi âtinac ut chixtz'ilbal rix chi ribileb rib li c'a'ru quic'ulman, li Jesús quijiloc riq'uineb ut qui-oc chi bêc rochbeneb.

¹⁶Bet viņu acis tika turētas, lai tie Viņu nepazītu.

¹⁶Usta que'ril ru, abanan inc'a' que'xnau nak a'an li Jesús xban nak cuan c'a'ru quiramoc re chiruheb.

¹⁷Un Viņš tiem sacīja: Kas tās par runām, ko jūs, iedami, savā starpā runājat un esat noskumuši?

¹⁷Ut li Jesús quixye reheb: -¿C'a'ru chi aj ix yôquex chi serak'ic chi ribil êrib nak yôquex chi bêc? ¿C'a'ut nak ra sa' êch'ôl? chan reheb.

¹⁸Tad viens, kam vārds Kleofass, atbildēja Viņam, sacīdams: Vai Tu viens pats esi tāds svešinieks Jeruzalemē, kas nezina, kas tur šinīs dienās noticis?

¹⁸Jun reheb a'an, aj Cleofas xc'aba', quichak'oc ut quixye: -Jo' li ca'aj cui' lâat li yôcat chi numec' sa' li tenamit Jerusalén li inc'a' nacatna'oc re li c'a'ru xc'ulman sa' eb li cutan a'in, chan.

¹⁹Un Viņš tiem sacīja: Kas tad? Un viņi teica: Par Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,

¹⁹Ut li Jesús quixye reheb: -¿C'a'ru anchal a'an? chan. Eb a'an que'xye re: -Chirix li Jesús aj Nazaret. A'an profeta nak quicuan. Nim xcuanquil. Châbil quixbânu ut châbil quixye chiru li Dios ut chiruheb li tenamit.

²⁰Un ka augstie priesteri un mūsu priekšnieki nodeva Viņu pazudināšanai nāvē un piesita Viņu krustā.

²⁰Eb li xbênil aj tij ut eb li neque'taklan sa' kabên que'xk'axtesi chi camsîc ut que'xq'ue chiru cruz.

²¹Bet mēs cerējām, ka Viņš atpestīs Izraēli; un šodien ir trešā diena pēc visa tā, kas notika.

²¹A'an raj li tâcolok re li katenamit Israel sa' kach'ôl. Abanan anakcuan ac oxib cutan xc'ulbal a'an.

²²Bet arī dažas no mūsu sievietēm, kas pirms gaismas bijušas pie kapa, izbiedēja mūs.

²²Xsach kach'ôl chirabinquil li c'a'ru xe'xye ke li ixk li xe'cuulac sa' li muklebâl toj ek'ela.

²³Un tās, neatradušas Viņa miesu, nāca un sacīja: Šīs arī eņģeļu parādīšanos redzējušas. Kas saka, ka Viņš dzīvo.

²³Xban nak inc'a' xe'xtau li camenak, xe'suk'i sa' cab ut xe'xye ke nak cuib li ángel xe'xc'utbesi rib chiruheb ut xe'xye reheb nak yo'yo li Jesús.

²⁴Un daži no mūsējiem aizgāja pie kapa un viss bija tā, kā sievietes bija sacījušas, bet Viņu neatrada.

²⁴Ut cuanqueb ajcui' kacomon xe'cuulac chak sa' li muklebâl ut xe'ril nak yâl li xe'xye li ixk. Abanan inc'a' xe'ril ru li Jesús, chan laj Cleofas.

²⁵Tad Viņš tiem sacīja: Jūs, neprašas un sirdskūtrie, lai ticētu visam tam, ko pravieši runājuši!

²⁵Ut li Jesús quixye reheb: -¡Lâex mâc'a' êna'leb ut âl lê ch'ôl chixpâbanquil chixjunil li c'a'ru que'xye chak li profeta!

²⁶Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā?

²⁶¿Ma inc'a' ta bi' tento nak tixc'ul chixjunil li raylal a'in li Cristo laj Colonel li yechi'inbil xban li Dios re nak tâq'uehek' xlok'al? chan reheb.

²⁷Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.

²⁷Ut quixch'olob xyâlal chiruheb chirix li c'a'ru quixtz'îba laj Moisés. Quixch'olob ajcui' lix yâlal li que'xtz'îba chak li profeta chirix li Cristo li yechi'inbil xban li Dios jo' tz'îbanbil sa' li Santil Hu.

²⁸Un viņi tuvojās miestam, kurp tie gāja, bet Viņš izlikās tālāk ejot.

²⁸Que'cuulac sa' li ch'ina tenamit li yôqueb cui' chi xic. Ut li Jesús quixbânu rib nak tîc tâxic.

²⁹Bet tie Viņu ļoti lūdza, sacīdami: Paliec ar mums, jo vakars jau metas un diena tuvojas beigām! Un Viņš iegāja pie tiem.

²⁹Abanan eb a'an que'relaji ru re tâcanâk riq'uineb. Que'xye re: -Canâkat kiq'uin xban nak yô chi ecuûc. Oc re li k'ojyîn, chanqueb re. Ut li Jesús qui-oc sa' cab ut quicana riq'uineb.

³⁰Un notika, ka Viņš, būdams ar tiem pie galda, paņēma maizi un svētīja, un lauza, un pasniedza to viņiem.

³⁰Nak c'ojc'o sa' mêx rochbeneb, quixchap li caxlan cua, quixbantioxi chiru li Dios, quixjachi ut quixq'ue reheb.

³¹Tad viņu acis atvērās; un tie pazina Viņu, bet Viņš nozuda no to acīm.

³¹Sa' li hônal a'an que'xq'ue retal nak a'an li Jesús. Ut nak ac xe'xnau nak a'an, nak que'ril ac mâ ani chic sa' xyânkeb.

³²Un viņi teica viens otram: Vai mūsu sirds nedega mūsos, kad Viņš ceļā runāja mums, atklādams mums Rakstus?

³²Ut eb a'an que'xye chi ribileb rib: -Jo'can pe' nak yôco chak rec'anquil jun sahil ch'ôlej sa' kâm nak yô chak chikâtinanquil sa' be ut nak yô chixch'olobanquil chiku li naxye sa' li Santil Hu, chanqueb.

³³Un tai pašā stundā viņi cēlās, atgriezās Jeruzalemē un atrada sanākušus tos vienpadsmit un arī tos, kas ar viņiem bija;

³³Sa' ajcui' li hônal a'an que'suk'i Jerusalén. Aran que'xtau li junlaju chi apóstol ch'utch'ûqueb rochbeneb lix comon.

³⁴Tie sacīja: Kungs patiesi augšāmcēlies un parādījās Sīmanim.

³⁴Yôqueb chixyebal: -Relic chi yâl nak xcuacli cui'chic chi yo'yo li Kâcua' xban nak xc'utbesi rib chiru laj Simón, chanqueb.

³⁵Un viņi stāstīja, kas notika ceļā, un kā tie, kad Viņš lauza maizi, to pazina.

³⁵Tojo'nak li cuib chi cuînk que'xserak'i reheb li c'a'ru quic'ulman sa' be nak yôqueb chi xic Emaús. Que'xye reheb chanru nak que'xnau ru li Jesús nak quixjachi li caxlan cua.

³⁶Bet kamēr viņi tā runāja, Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja tiem: Miers jums, nebīstieties, es tas esmu!

³⁶Toj yôqueb ajcui' xserak'inquil li c'a'ru que'xc'ul nak ac xakâmil li Jesús sa' xyânkeb ut quixye reheb: -¡Chicuânk taxak li tuktûquil usilal êriq'uin! chan reheb.

³⁷Bet viņi iztrūkās un izbijušies domāja garu redzam.

³⁷Ut eb a'an sachsôqueb xch'ôl que'cana ut te'xucuak. Sa' xch'ôleb a'an nak mâre junak musik'ej yôqueb chirilbal.

³⁸Un Viņš sacīja tiem: Kāpēc esat tā izbijušies un kāpēc tādas domas rodas jūsu sirdīs?

³⁸Ut li Jesús quixye reheb: -¿C'a'ut nak nequexxucuac? Ut, ¿c'a'ut nak na-oc êc'a'ux?

³⁹Skatiet manas rokas un kājas, jo es pats tas esmu! Taustiet un redziet, jo garam miesas un kaulu nav, kā to redzat man!

³⁹Lâin li Jesús. Ilomak li cuok ut li cuuk'. Ch'e'omakin re nak têq'ue retal nak lâin tz'akal. Junak musik'ej, a'an mâc'a' xbakel, chi moco cuan xtibel. Ilomak. Lâin cuan inbakel ut cuan intibel, chan reheb.

⁴⁰Un Viņš, to sacījis, tiem parādīja rokas un kājas.

⁴⁰Ut nak yô chixyebal a'in, quixc'ut li rok ut li ruk' chiruheb.

⁴¹Bet kad viņi priekā vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: Vai jums ir šeit kas ēdams?

⁴¹C'ajo' nak quisaho' sa' xch'ôleb. Abanan toj sachsôqueb xch'ôl. Inc'a' que'xnau ma yâl li yôqueb chirilbal malaj ut inc'a'. Ut li Jesús quixye reheb: -¿Ma cuan ca'ch'inak tzacaêmk êriq'uin? chan reheb.

⁴²Un tie Viņam atnesa gabalu ceptas zivs un kāri medus.

⁴²Ut que'xq'ue re jun jachal li pombil car ut ca'ch'in li xya'al cab.

⁴³Un kad Viņš to klātbūtnē bija ēdis, paņēmis atlikušo, viņš deva tiem.

⁴³Li Jesús quixc'ul ut quixtzaca.

⁴⁴Un Viņš tiem sacīja: Šie ir vārdi, ko es jums sacīju, vēl pie jums būdams, ka nepieciešami visam bija jāpiepildās, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā un praviešos, un psalmos.

⁴⁴Ut quixye reheb: -Li c'a'ru xinc'ul, a'an ajcui' li quinserak'i chak êre nak toj cuanquin chak sa' êyânk. Tento nak tâtz'aklok ru chixjunil li tz'îbanbil chak retalil chicuix sa' lix chak'rab laj Moisés, jo' ajcui' sa' lix hu eb li profeta ut sa' ajcui' li Salmos, chan reheb.

⁴⁵Tad Viņš tiem atvēra prātu, lai izprastu Rakstus.

⁴⁵Ut quixq'ueheb xna'leb re nak te'xtau ru li tz'îbanbil sa' li Santil Hu.

⁴⁶Un Viņš tiem sacīja: Jo tā rakstīts un tā Kristum vajadzēja ciest un trešajā dienā no miroņiem augšāmcelties.

⁴⁶Quixye reheb: -Jo'ca'in tz'îbanbil chak retalil sa' li Santil Hu chicuix lâin: tento nak li Cristo tixc'ul li raylal ut sa' rox li cutan tâcuaclîk cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak.

⁴⁷Un Viņa vārdā jāsludina grēku gandarīšana un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi.

⁴⁷Tz'îbanbil ajcui' retalil nak tâjulticamânk chiruheb chixjunileb li tenamit nak tento te'xyot' xch'ôleb ut te'xjal xc'a'uxeb re tâcuymânk tâsachmânk lix mâqueb sa' xc'aba' a'an. Tâticlâk xch'olobanquil arin Jerusalén.

⁴⁸Bet jūs esat liecinieki par šo visu.

⁴⁸Lâex texyehok resil xban nak lâex xex-abin re ut lâex xex-iloc re chixjunil li c'a'ak re ru a'in.

⁴⁹Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā, kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!

⁴⁹Ut lâin tintakla chak êre lê mâtan li quixyechi'i lin Yucua'. Abanan canâkex arin sa' li tenamit Jerusalén toj têc'ul lê cuanquil li tâchâlk sa' choxa, chan li Jesús reheb.

⁵⁰Un Viņš tos izveda ārā līdz Betānijai, un savas rokas pacēlis, svētīja tos.

⁵⁰Ut li Jesús quixc'ameb toj sa' li tenamit Betania. Quixtaksi li ruk' ut quirosobtesiheb.

⁵¹Un notika, ka Viņš, svētījot tos, attālinājās no tiem un pacēlās debesīs.

⁵¹Nak yô chirosobtesinquileb, quirisi rib sa' xyânkeb ut quic'ame' takec' sa' choxa.

⁵²Bet tie pielūguši Viņu, lielā priekā atgriezās Jeruzalemē.

⁵²Nak ac xe'xlok'oni li Kâcua', eb a'an que'suk'i cui'chic Jerusalén chi c'ajo' xsahil sa' xch'ôleb.Ut junelic cuanqueb sa' li templo. Yôqueb chi bantioxînc ut yôqueb chixlok'oninquil li Dios. Jo'can taxak.

⁵³Un viņi vienmēr bija svētnīcā, godinādami un teikdami Dievu. Amen.

⁵³Ut junelic cuanqueb sa' li templo. Yôqueb chi bantioxînc ut yôqueb chixlok'oninquil li Dios. Jo'can taxak.