¹Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, atgriezās no Jordānas, un Gars Viņu aizveda tuksnesī.

¹Li Jesús nujenak chi Santil Musik'ej nak qui-el sa' li na'ajej cuan cui' li nima' Jordán. Li Santil Musik'ej quixc'ut chiru nak tento tâxic sa' li chaki ch'och' bar mâc'a' cui' cristian.

²Tur Viņš bija četrdesmit dienas un tika velna kārdināts. Un Viņš tanīs dienās nekā neēda; un kad tās bija pagājušas, Viņš izsalka.

²Ut aran quicuan ca'c'âl cutan. Ut laj tza quixyal râlenquil. Abanan inc'a' quixq'ue rib chi âlêc. Chiruheb li cutan a'an mâc'a' naxtzaca ut sa' xrakic li ca'c'âl cutan quichal xtz'ocajic.

³Bet velns sacīja Viņam: Ja Tu esi Dieva Dēls, saki šim akmenim, lai tas kļūst maize!

³Laj tza quixye re: -Cui tz'akal yâl nak lâat Ralal li Dios, suk'isi chok' caxlan cua li pec a'in, chan.

⁴Un Jēzus atbildēja viņam: Ir rakstīts: ne no maizes vien cilvēks dzīvo, bet no ikviena Dieva vārda.

⁴Li Jesús quichak'oc ut quixye: -Tz'îbanbil sa' li Santil Hu chi jo'ca'in: Mâcua' ca'aj cui' riq'uin li naxtzaca yo'yôk cui' li cuînk, chan. (Deut. 8:3a)

⁵Tad velns uzveda Viņu augstā kalnā un vienā acumirklī rādīja Viņam visas pasaules valstis,

⁵Tojo'nak laj tza quixc'am li Jesús sa' jun li tzûl k'axal najt xteram ut sa' li hônal ajcui' a'an quixc'ut chiru chixjunileb li xnînkal ru tenamit li cuan sa' ruchich'och'.

⁶Un sacīja Viņam: Es Tev došu visu šo varu un šo godību, jo tās man nodotas, un kam es gribu, tam es tās dodu.

⁶Laj tza quixye re li Jesús: -Tink'axtesi sa' âcuuk' li xnînkal ru tenamit a'an ut lix lok'al. Eb li tenamit a'an k'axtesinbileb sa' cuuk' lâin ut naru ninq'ue re li ani tincuaj lâin.

⁷Tāpēc, ja Tu mani pielūgsi, tas viss būs Tavs.

⁷Chixjunil a'an tinq'ue âcue cui lâat tâcuik'ib âcuib chicuu ut tinâlok'oni, chan.

⁸Bet Jēzus atbildēja viņam, sacīdams: Ir rakstīts: Dievu, savu Kungu tev būs pielūgt un Viņam vienam kalpot!

⁸Quichak'oc li Jesús ut quixye re: -Elen chicuu lâat aj tza xban nak jo'ca'in tz'îbanbil sa' li Santil Hu: Li Kâcua' lâ Dios tâlok'oni ut ca'aj cui' chiru a'an tatc'anjelak, chan. (Deut. 6:13)

⁹Tad tas aizveda Viņu uz Jeruzalemi un novietoja Viņu uz svētnīcas jumta virsotnes, un sacīja Viņam: Ja Tu esi Dieva Dēls, meties no šejienes zemē.

⁹Ut laj tza quixc'am li Jesús sa' li tenamit Jerusalén ut coxxakab toj takec' sa' xbên li templo. Quixye re: -Cui tz'akal yâl nak lâat Ralal li Dios, cut âcuib tak'a.

¹⁰Jo ir rakstīts: Viņš saviem eņģeļiem pavēlēs par Tevi, lai tie Tevi sargātu;

¹⁰Mâc'a' tâc'ul xban nak jo'ca'in tz'îbanbil sa' li Santil Hu: Tixtaklaheb lix ángel châcuilbal.

¹¹Un viņi nesīs Tevi rokās, lai Tu savu kāju neapdauzītu pie akmens. (Ps.91,11)

¹¹Ut riq'uin ruk'eb tate'xchap re nak inc'a' tâtoch' lâ cuok chiru pec, chan. (Sal. 91:11-12)

¹²Bet Jēzus atbildēja viņam un sacīja: Ir teikts: tev nebūs kārdināt Dievu, savu Kungu!

¹²Li Jesús quichak'oc ut quixye re: -Tz'îbanbil ajcui' sa' li Santil Hu chi jo'ca'in: Mâtz'âma xmilagro li Kâcua' lâ Dios yal chi mâc'a' rajbal. (Deut. 6:16)

¹³Un kad velns visas savas kārdināšanas bija pabeidzis, tas līdz turpmākajam laikam atstāja Viņu.

¹³Quiril laj tza nak inc'a' quiru râlenquil li Jesús, toj quixcanab cuan.

¹⁴Bet Jēzus gara spēkā atgriezās Galilejā, un vēsts par Viņu izpaudās visā apgabalā.

¹⁴Ut quisuk'i li Jesús Galilea chi cuan xcuanquil li Santil Musik'ej riq'uin. Sa' chixjunil li na'ajej li cuanqueb chi xjun sutam li tenamit Galilea, que'rabi resil li Jesús.

¹⁵Un Viņš tos mācīja sinagogās, un visi viņu godināja.

¹⁵Yô chixch'olobanquil lix yâlal sa' eb li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío. Ut chixjunileb yôqueb chixq'uebal xlok'al.

¹⁶Un Viņš nonāca Nācaretē, kur bija uzaudzis, un pēc sava paraduma sabata dienā iegāja sinagogā; un viņš piecēlās lai lasītu.

¹⁶Sa' jun li cutan quicuulac li Jesús sa' li tenamit Nazaret li quiq'ui cui'. Sa' li hilobâl cutan cô sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío jo' c'aynak xbânunquil. Ut quixakli chiruheb re târil xsa' li Santil Hu.

¹⁷Un Viņam pasniedza pravieša Isaja grāmatu. Un Viņš, grāmatu atverot, atrada vietu, kur bija rakstīts:

¹⁷Quiq'uehe' re li hu li quixtz'îba li profeta Isaías. Nak quixte, quixtau aran li âtin li naxye chi jo'ca'in:

¹⁸Kunga gars ir pār mani; tāpēc Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt evaņģēliju nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds.

¹⁸Lix musik' li nimajcual Dios cuan cuiq'uin xban nak li Dios quixsic' cuu chixyebal li châbil esil reheb li cuanqueb sa' neba'il. Quinixtakla chixcolbaleb li cuanqueb sa' raylal ut chixyebal resil nak te'ach'abâk li cuanqueb chi prêxil ut re ajcui' nak tinq'ueheb chi iloc li mutz' ut te'cuisi ajcui' sa' raylal li rahobtesinbileb.

¹⁹Cietumniekiem pasludināt atbrīvošanu un akliem redzi, nomāktos palaist brīvībā, pasludināt Kunga žēlastības gadu un atmaksas dienu. (Is.61,1-2)

¹⁹Quinixtakla xyebal resil nak ac xcuulac xk'ehil nak li Kâcua' tixcoleb lix tenamit. (Isa. 61:1-2)

²⁰Un Viņš aizvēra grāmatu, atdeva to apkalpotājam un apsēdās. Un visu acis sinagogā bija vērstas uz Viņu.

²⁰Nak quixbot li hu, quixk'axtesi re li nac'anjelac sa' li cab a'an ut quic'ojla chiruheb. Ut chixjunileb li cuanqueb aran que'cana chirilbal li Jesús.

²¹Un Viņš sāka runāt tiem: šodien šie Raksti izpildījušies jūsu ausīs.

²¹Quixye reheb: -Anakcuan xtz'akloc ru chêru li c'a'ru tz'îbanbil chak sa' li Santil Hu a'in, chan.

²²Un visi Viņam piekrita un brīnījās par Viņa žēlastības vārdiem, kas nāca no Viņa mutes, un sacīja: Vai šis nav Jāzepa dēls?

²²Chixjunileb li cuanqueb aran châbil yôqueb chixyebal chirix li Jesús ut sachsôqueb xch'ôl chirabinquil li châbil âtin li yô chixyebal. Ut que'xye: -¿Ma mâcua' ta bi' a'in li ralal laj José? chanqueb.

²³Un Viņš tiem sacīja: Jūs katrā ziņā man sacīsiet sakāmvārdu: ārst, izdziedini pats sevi! Mēs dzirdējām lielas lietas notiekam Kafarnaumā; dari to arī šeit, savā tēvijā!

²³Ut li Jesús quixye reheb: -Mâre têye cue jun li âtin li naxye: "At aj banonel, ban âcuib âjunes. Lâo xkabi resil nak nabal li c'a'ak re ru xabânu Capernaum. ¿C'a'ut nak inc'a' tâbânu a'an arin sa' lâ tenamit?" mâre cha'kex cue.

²⁴Bet Viņš teica: Patiesi es jums saku: neviens pravietis netiek atzīts savā tēvijā.

²⁴Ut quixye ajcui' reheb: -Chi yâl tinye âcue mâ jun profeta nac'ule' ta chi châbil sa' lix tenamit.

²⁵Es jums saku patiesību: daudz atraitņu bija Izraēlī Elija laikā, kad debesis bija slēgtas trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka visā zemē valdīja liels bads,

²⁵Relic chi yâl nak nabaleb li xmâlca'an sa' li tenamit Israel nak quicuan laj Elías chok' profeta. Sa' eb li cutan a'an inc'a' quixq'ue hab chiru oxib chihab riq'uin cuakib po. Ut c'ajo' li cue'ej quicuan sa' li tenamit a'an.

²⁶Bet ne pie vienas no tām netika sūtīts Elijs, kā vien pie sievietes atraitnes Sidonas Sareptā.

²⁶Usta ra que'xc'ul eb a'an, aban inc'a' quitaklâc li profeta Elías chixtenk'anquileb li xmâlca'an aj judío. Quitaklâc ban chixtenk'anquil jun li xmâlca'an li mâcua' aj judío cuan sa' li na'ajej Sarepta li cuan nach' riq'uin li tenamit Sidón.

²⁷Un daudz spitālīgo bija pravieša Eliseja laikā, bet neviens no viņiem netika šķīstīts kā vien sīrietis Naamans.

²⁷Jo'can ajcui' sa' eb li cutan nak cuânk chok' profeta laj Eliseo, nabaleb li saklep rixeb aran Israel. Abanan mâ jun reheb laj judío quiq'uirtesîc. Ca'aj cui' jun li cuînk li mâcua' aj judío. Li cuînk a'an aj Naamán xc'aba'. Siria xtenamit, chan li Jesús.

²⁸Un visi, to dzirdēdami, kļuva pilni dusmu.

²⁸Nak que'rabi li âtin a'in chixjunileb li ch'utch'ûqueb aran, c'ajo' nak que'josk'o'.

²⁹Un tie cēlās un izmeta Viņu no pilsētas ārā, un noveda Viņu līdz kalna virsotnei, uz kura to pilsēta bija celta, lai Viņu nogrūstu zemē.

²⁹Quilaje'cuacli chixjunileb li cuanqueb aran ut que'risi li Jesús sa' li tenamit ut que'xc'am toj sa' xbên li tzûl li c'ojc'o cui' lix tenamiteb re nak te'xcut chak toj tak'a.

³⁰Bet Viņš, iedams starp tiem, aizgāja.

³⁰Abanan li Jesús quinume' sa' xyânkeb ut cô.

³¹Un Viņš aizgāja uz Galilejas pilsētu Kafarnaumu, un tur Viņš sabatos tos mācīja.

³¹Li Jesús cô sa' li tenamit Capernaum li cuan sa' xcuênt Galilea. Yô chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb li tenamit sa' eb li hilobâl cutan sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío.

³²Un visi bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni.

³²Naxc'ut lix yâlal chiruheb chi cuan xcuanquil. Ut chixjunileb li yôqueb chi abînc re que'sach xch'ôl chirabinquil li tijleb li yô chixyebal xban nak naxc'ut lix yâlal chiruheb chi cuan xcuanquil.

³³Un sinagogā atradās cilvēks, kas bija nešķīstā gara apsēsts, un viņš kliedza stiprā balsī,

³³Cuan jun li cuînk sa' xyânkeb cuan mâus aj musik'ej riq'uin. Qui-oc chixjapbal re chi cau ut quixye:

³⁴Sacīdams: Dod mieru! Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nācaretes? Vai Tu esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, Tu esi Dieva Svētais.

³⁴-Canabo kajunes. ¿C'a'ru tâcuaj kiq'uin, at Jesús aj Nazaret? ¿Ma xatchal chikasachbal? Lâin ninnau nak lâat lix Santil Alal li Dios, chan.

³⁵Un Jēzus norāja to, sacīdams: Paliec klusu un izej no viņa! Un ļaunais gars nogāza to zemē viņu vidū un izgājā no tā, nekā ļauna viņam nenodarījis.

³⁵Abanan li Jesús quixk'us li mâus aj musik'ej ut quixye re: -Lâat mâus aj musik'ej, matchokin. Elen riq'uin li cuînk a'in, chan li Jesús. Ut li mâus aj musik'ej quixt'an li cuînk chiruheb a'an, ut qui-el riq'uin ut mâc'a' quixbânu re.

³⁶Un visus pārņēma bailes; un viņi runāja savā starpā, sacīdami: Kas tas par vārdu, jo Viņš ar varu un spēku pavēl nešķīstajiem gariem, un tie iziet?

³⁶Chixjunileb li que'iloc re, c'ajo' nak que'xucuac ut yôqueb chixyebal chi ribileb rib: -¿C'a'ru xyâlal a'in? ¿C'a'ru li tijleb a'in? Li cuînk a'in cuan xcuanquil sa' xbêneb li mâus aj musik'ej ut li c'a'ru naxye, a'an neque'xbânu, chanqueb.

³⁷Un vēsts par Viņu izpaudās visās šī apgabala vietās.

³⁷Ut que'rabi resil sa' chixjunileb li tenamit xcuênt Galilea c'a'ru quixbânu li Jesús.

³⁸Bet Jēzus atstāja sinagogu un aizgāja uz Sīmaņa namu. Bet Sīmaņa sievasmāte slimoja lielā drudzī, un tās dēļ tie Viņu lūdza.

³⁸Nak qui-el sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío, li Jesús cô sa' li rochoch laj Simón. Lix na' li rixakil laj Simón yocyo. Yô xtik. Que'xtz'âma chiru li Jesús nak tixq'uirtesi.

³⁹Un Viņš, pie tās stāvēdams, pavēlēja drudzim, un tas to atstāja. Un tā, tūdaļ uzcēlusies, kalpoja viņiem.

³⁹Li Jesús quijiloc riq'uin li yaj ut quixq'uirtesi. Ut sa' ajcui' li hônal a'an quicuacli li ixk ut qui-oc chi c'anjelac chiruheb.

⁴⁰Bet visi, kam bija slimnieki dažādām kaitēm, saulei norietot, veda tos pie Viņa. Bet Viņš, katram rokas uzliekot, izdziedināja tos.

⁴⁰Nak ac yô chi ecuûc, chixjunileb li cuanqueb xyaj, a' yal c'a'ru xyajeleb, quilaje'xc'am chak riq'uin li Jesús. Ut a'an quixq'ue li ruk' sa' xbêneb ut quixq'uirtesiheb.

⁴¹Arī ļaunie gari no daudziem izgāja, kliegdami un sacīdami: Tu esi Dieva Dēls! Bet Viņš norāja tos un neļāva tiem runāt, jo tie zināja, ka Viņš ir Kristus.

⁴¹Ut nabaleb ajcui' li quirisi mâus aj musik'ej riq'uineb. Li mâus aj musik'ej nak neque'el riq'uineb, japjôqueb re chixyebal: -Lâat Ralal li Dios, chanqueb. Abanan li Jesús quixk'useb ut inc'a' quixcanabeb chi âtinac xban nak eb a'an que'xnau nak a'an li Cristo, laj Colonel li yechi'inbil xban li Dios.

⁴²Bet Viņš, dienai austot, aizgāja un staigāja tuksnešainā vietā, bet ļaudis meklēja Viņu; un tie, nonākuši pie Viņa, pūlējās Viņu aizturēt, lai Viņš no tiem neaizietu.

⁴²Cuulajak chic nak ac xsakêu, li Jesús cô sa' jun na'ajej bar mâc'a' cuan. Ut eb li tenamit yôqueb chixsic'bal. Que'cuulac toj bar cuan cui' a'an ut que'raj raj nak quicana riq'uineb. Inc'a' raj que'raj nak tâxic.

⁴³Viņš tiem sacīja: Arī citām pilsētām man jāsludina Dieva valstība, jo tāpēc es esmu sūtīts.

⁴³Abanan li Jesús quixye reheb: -Tento nak tinxic sa' jalan tenamit chixch'olobanquil li châbil esilal chirix lix nimajcual cuanquilal li Dios xban nak a'an aj e nak xintaklâc chak arin, chan.Ut yô chixch'olobanquil lix yâlal sa' eb li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío aran Galilea.

⁴⁴Un Viņš sludināja Galilejas sinagogās.

⁴⁴Ut yô chixch'olobanquil lix yâlal sa' eb li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío aran Galilea.