¹Bet notika, kad Viņš stāvēja pie Ģenezaretes ezera, ka ļaudis spiedās pie Viņa, lai klausītos Dieva vārdu.

¹Sa' jun li cutan li Jesús cuan chire li palau Genesaret ut k'axal cui'chic nabal li tenamit que'ch'utla chirabinquil li râtin li Dios.

²Un Viņš redzēja divas laivas atrodamies pie ezera; bet zvejnieki bija izkāpuši un skaloja tīklus.

²Quiril cuib li jucub cuan chire li palau. Eb laj car mâ aniheb chi sa'. Yôqueb chak chixch'ajbal lix yoy.

³Bet Viņš, iekāpis vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, lūdza to atbīdīt nedaudz no malas; un Viņš, sēžot laivā, mācīja ļaudis.

³Qui-oc li Jesús sa' jun li jucub. Li jucub a'an re laj Simón. Li Jesús quixtz'âma chiru laj Simón nak tixjil ca'ch'inak li jucub sa' li ha'. Ut quic'ojla sa' li jucub ut qui-oc chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb li tenamit li cuanqueb chire li palau.

⁴Un Viņš, pabeidzis runāt, sacīja Sīmanim: Dodies dziļāk un izmet savus tīklus zvejai!

⁴Ut nak ac xrake' chi âtinac, quixye re laj Simón: -C'am li jucub sa' xchamal li ha' ut tâq'ue lâ yoy sa' li ha' re nak tâchap lâ car, chan li Jesús.

⁵Bet Sīmanis atbildēja un sacīja Viņam: Mācītāj, visu nakti mēs strādājām, bet nekā nesazvejojām; tomēr Tavā vārdā es izmetīšu tīklu.

⁵Quichak'oc laj Simón ut quixye re: -At tzolonel, chixjunil li k'ojyîn xkaq'ue li kayoy sa' li ha' ut mâ jun li car xkachap. Abanan xban nak lâat xatyehoc cue, tinq'ue cui'chic lin yoy sa' li ha', chan.

⁶Un viņi, to izdarījuši, noķēra lielu daudzumu zivju, tā ka viņu tīkls plīsa.

⁶Nak que'xq'ue lix yoy sa' li ha', k'axal cui'chic nabal li car que'xchap ut yô chi pejec' lix yoyeb.

⁷Un viņi māja biedriem, kas bija otrā laivā, lai tie nāk un palīdz viņiem. Un tie piebrauca; un viņi piepildīja abas laivas, tā ka tās gandrīz grima.

⁷Ut que'xc'ut ruk'eb chiruheb li rochben li cuanqueb sa' li jucub jun chic re xbokbaleb re nak te'châlk chixtenk'anquil. Ut eb a'an que'chal ut que'xnujtesi xca'bichal li jucub ut ca'ch'in chic mâ nasubun sa' li ha' xban xq'uial li car.

⁸Kad Sīmanis Pēteris to redzēja, viņš krita pie Jēzus kājām, sacīdams: Aizej no manis, Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks!

⁸Nak quiril chixjunil a'in laj Simón Pedro, quixcuik'ib rib chiru li Jesús ut quixye re: -Canabin injunes, at Kâcua'. Mâcua' inc'ulub nak cuânkat cuiq'uin xban nak lâin jun cuînk aj mâc, chan.

⁹Jo izbrīna pārņēma viņus un visus, kas ar tiem bija, par zivju lomu, ko viņi bija vilkuši;

⁹Ut quisach xch'ôl laj Simón jo'queb ajcui' li cuanqueb rochben xban nak k'axal cui'chic nabal li car que'xchap.

¹⁰Tāpat arī Jēkabu un Jāni, Zebedeja dēlus, kas bija Sīmaņa biedri. Un Jēzus sacīja Sīmanim: Nebīsties, no šī laika tu zvejosi cilvēkus.

¹⁰Ut jo'can ajcui' laj Jacobo ut laj Juan, eb li ralal laj Zebedeo. A'an eb li rochben laj Simón. Ut li Jesús quixye re laj Simón: -Matc'oxlac. Chalen anakcuan mâcua' chic caribc tâbânu. Âcuas âcuîtz'in ban chic tâsic' re te'pâbânk, chan li Jesús.

¹¹Un viņi, laivas krastā izvilkuši, atstāja visu un sekoja Viņam.

¹¹Ut que'xc'am li jucub chire li palau ut aran que'xcanab chixjunil ut que'xtâke li Jesús.

¹²Un notika, kad Viņš bija vienā pilsētā, lūk, kāds cilvēks, kas bija spitālības pilns, ieraudzīja Jēzu, krita uz sava vaiga un lūdza Viņu sacīdams: Kungs, ja Tu vēlies, Tu vari mani šķīstīt.

¹²Nak cuan li Jesús sa' jun li tenamit, quicuulac jun li cuînk riq'uin saklep rix. Nak quiril li Jesús quixxulub rib sa' ch'och', ut quixtz'âma chiru li Jesús ut quixye re: -Kâcua', lâin ninnau nak lâat naru tinâq'uirtesi. Cui tâbânu li usilal, chinâq'uirtesi, chan.

¹³Un Viņš, roku izstiepis, pieskārās tam, sacīdams: Es gribu, topi šķīstīts! Un tūdaļ spitālība atstāja viņu.

¹³Li Jesús quixch'e' li cuînk riq'uin ruk' ut quixye re: -Lâin tincuaj nak tatq'uirâk. Anakcuan tatinq'uirtesi, chan. Ut sa' ajcui' li hônal a'an quiq'uira li cuînk.

¹⁴Un Viņš tam pavēlēja to nevienam nesacīt, bet noiet, parādīties priesterim un upurēt par savu šķīstīšanu, kā to Mozus pavēlējis, tiem par liecību.

¹⁴Ut li Jesús quixye re: -Mâ ani aj e tâserak'i chanru nak xatq'uira. Ayu ban riq'uin laj tij re nak a'an târil nak xatq'uira. Ut tâq'ue lâ mayej jo' naxye sa' lix chak'rab laj Moisés chok' retalil chiruheb chixjunileb nak xatq'uira, chan li Jesús.

¹⁵Bet vēsts izplatījās par Viņu vēl vairāk; un daudz ļaužu sapulcējās Viņu klausīties un dziedināties no savām slimībām.

¹⁵Abanan yalak bar yô chi abîc resil chixjunil li c'a'ru yô chixbânunquil li Jesús. Nabaleb li tenamit neque'xch'utub ribeb chirabinquil li c'a'ru naxye ut re ajcui' nak te'q'uirtesîk.

¹⁶Bet Viņš aizgāja tuksnesī un pielūdza Dievu.

¹⁶Ut li Jesús rajlal naxic xjunes chi tijoc sa' eb li na'ajej bar mâc'a' cuan.

¹⁷Un notika, ka kādā dienā Viņš sēdēja mācīdams. Un tur sēdēja arī farizeji un rakstu mācītāji, kas bija sanākuši no visiem Galilejas un Jūdejas miestiem un no Jeruzalemes; un Kunga spēks bija viņus dziedināt.

¹⁷Sa' jun li cutan nak li Jesús yô chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb li tenamit cuanqueb cuib oxib laj fariseo sa' xyânkeb. Ut cuanqueb ajcui' aj tzolol chak'rab. Que'chal chak sa' eb li na'ajej Galilea, Judea ut Jerusalén. Ut li Jesús yô chixq'uirtesinquileb li yaj riq'uin xcuanquil li Dios.

¹⁸Un, lūk, vīri nesa gultā cilvēku, kas bija triekas skarts; un tie lūkoja to ienest un nolikt Viņa priekšā.

¹⁸Sa' li hônal a'an que'cuulac cuib oxib li cuînk ut yôqueb chixc'ambal jun li cuînk sic li rok ut sic li ruk' yocyo chiru lix cuarib. Ut te'raj rocsinquil li cuînk cuan cui' li Jesús.

¹⁹Un ļaužu daudzuma dēļ neatrazdami, no kuras puses to ienest, viņi uzkāpa uz jumta un caur segumu nolaida to gultā viņu vidū, Jēzum priekšā.

¹⁹Abanan que'ril nak inc'a' que'ru chi oc sa' li cab xban li q'uila tenamit. Jo'can nak que'take' sa' xbên li cab. Que'xte ca'ch'in li xbên li cab ut aran que'xcubsi li yaj chi yocyo sa' lix cuarib. Coxe'xq'ue sa' xyiheb li tenamit bar cuan cui' li Jesús.

²⁰Un Viņš, redzēdams viņu ticību, sacīja: Cilvēk, tavi grēki tev tiek piedoti!

²⁰Quixq'ue retal li Jesús nak eb li cuînk a'an que'xpâb nak naru tixq'uirtesi li yaj. Jo'can nak quixye re li yaj: -At cuînk, cuybil sachbil chic lâ mâc, chan.

²¹Un rakstu mācītāji un farizeji sāka domāt, sacīdami: Kas Viņš ir, kas runā zaimus? Kas var grēkus piedot, ja ne Dievs?

²¹Ut eb laj fariseo ut eb laj tzolol chak'rab que'oc chixyebal chi ribileb rib: -¿Ani li cuînk a'an nak naxjuntak'êta rib riq'uin li Dios nak naxye chi jo'can? ¿Ma a'an ta bi' li Dios? ¿Ma mâcua' ta bi' ca'aj cui' li Dios naru nacuyuc mâc? chanqueb.

²²Bet Jēzus, izpratis viņu domas, atbildēja tiem un sacīja: Ko jūs domājat savās sirdīs?

²²Quixnau li Jesús c'a'ru yôqueb chixc'oxlanquil. Quichak'oc ut quixye reheb: -¿C'a'ut nak yôquex chixc'oxlanquil chi jo'can?

²³Ko vieglāk teikt: tavi grēki tev piedoti, vai teikt: celies un staigā?

²³¿Bar cuan li us tinye re li yaj re nak tâc'utûnk chêru nak cuan incuanquil? ¿Ma tinye re, "cuybil sachbil lâ mâc" malaj ut tinye re, "tatinq'uirtesi"?

²⁴Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot, Viņš sacīja triekas skartajam: Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej savās mājās!

²⁴Lâin tinc'ut chêru nak lâin li Cristo li C'ajolbej ut cuan incuanquil sa' ruchich'och' chixcuybal xsachbal li mâc, chan reheb. Tojo'nak li Jesús quixye re li yaj, -At cuînk, lâin tinye âcue, cuaclin, c'am lâ cuarib ut ayu sa' lâ cuochoch, chan.

²⁵Un tūliņ tas viņu klātbūtnē piecēlās, paņēma gultu, kurā viņš gulēja, un, Dievu godinādams, aizgāja savās mājās.

²⁵Ut sa' ajcui' li hônal a'an li cuînk li yaj nak quicuan quicuacli chiruheb chixjunileb li cuanqueb aran. Quixchap lix cuarib ut yô chixlok'oninquil li Dios nak cô sa' rochoch.

²⁶Un izbrīns pārņēma visus, un viņi godināja Dievu. Un viņi, baiļu pārņemti, sacīja: Mēs šodien redzējām brīnumdarbus.

²⁶Ut chixjunileb li cuanqueb aran sachsôqueb xch'ôl que'cana chirilbal li quic'ulman. Que'xlok'oni li Dios ut yô xc'a'uxeb nak que'xye: -Sachba ch'ôlej li xkil anakcuan, chanqueb.

²⁷Pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levi, sēžot muitnīcā, un sacīja: Seko man!

²⁷Nak qui-el sa' li tenamit a'an, li Jesús quixtau jun li cuînk aj titz'ol toj aj Leví xc'aba'. Chunchu cuan cui' li mêx li neque'c'uluc cui' toj. Li Jesús quixye re: -Chinâtâke, chan.

²⁸Un tas, atstājis visu, cēlās un sekoja Viņam.

²⁸Quicuacli laj Leví. Quixcanab chixjunil ut quixtâke li Jesús.

²⁹Un Levi sarīkoja Viņam lielu mielastu savā mājā; un tur bija daudz muitnieku un citu, kas līdz ar viņiem atradās pie galda.

²⁹Quixbânu jun li nimla nink'e laj Leví chok' re li Jesús. Cuanqueb nabaleb xcomoneb laj titz'ol toj ut cuanqueb ajcui' nabaleb jalan chic chi cua'ac sa' li mêx rochbeneb.

³⁰Un farizeji un to rakstu mācītāji kurnēja, runādami Viņa mācekļiem: Kāpēc jūs ēdat un dzerat kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?

³⁰Eb laj fariseo ut eb laj tzolol chak'rab que'oc chixcuech'inquil rixeb lix tzolom li Jesús ut que'xye reheb: -¿C'a'ut nak nequexcua'ac ut nequex-uc'ac rochbeneb laj titz'ol toj ut rochbeneb laj mâc? chanqueb.

³¹Un Jēzus atbildēdams sacīja viņiem: Veseliem ārsts nav vajadzīgs, bet tiem, kas slimi.

³¹Li Jesús quixye reheb: -Li cauheb mâc'a' na-oc cui' aj banonel reheb. Aban li yajeb, a'aneb li te'raj banec'.

³²Es esmu nācis ne taisnīgos saukt atgriezties no grēkiem, bet grēciniekus.

³²Jo'can nak lâin inc'a' xinchal chixsic'bal li tîqueb xch'ôl. Xinchal ban chixsic'baleb laj mâc re nak te'yot'ek' xch'ôl ut te'xjal xc'a'uxeb, chan li Jesús.

³³Un tie Viņam sacīja: Kāpēc Jāņa un tāpat farizeju mācekļi bieži gavē un skaita lūgšanas, bet Tavējie ēd un dzer?

³³Ut que'xye cui'chic re li Jesús: -Eb lix tzolom laj Juan rajlal neque'xbânu x-ayûn ut rajlal neque'tijoc. Jo'can ajcui' neque'xbânu lix tzolomeb laj fariseo. Ut eb lâ tzolom lâat, ¿c'a'ut nak inc'a' neque'xbânu chi jo'can? Eb a'an neque'cua'ac neque'uc'ac chi mâc'a'eb xc'a'ux, chanqueb.

³⁴Viņš tiem atbildēja: Vai tad varat likt kāzu viesiem gavēt, kamēr līgavainis ar tiem?

³⁴Tojo'nak quichak'oc li Jesús ut quixye reheb: -Lâin jo' jun bêlomej nak cuanquin. ¿Ma naru te'ayunik li neque'xic riq'uin sumlâc nak cuan li bêlomej riq'uineb? Nak toj cuan li bêlomej riq'uineb inc'a' naru neque'xbânu x-ayûn.

³⁵Bet nāks laiks, kad līgavainis būs no viņiem atņemts, tad tanīs dienās tie gavēs.

³⁵Ut jo'can ajcui' lin tzolom. Tâcuulak xk'ehil nak tin-isîk sa' xyânkeb. Toj sa' li cutan a'an te'xbânu x-ayûn, chan reheb.

³⁶Bet Viņš tiem sacīja līdzībā: Neviens neliek ielāpu no jaunām drēbēm uz vecām drēbēm, citādi tas sabojās jaunās, un jaunais ielāps nepiestāvēs vecajām.

³⁶Ut li Jesús quixye cui'chic reheb li jaljôquil ru âtin a'in: Mâ ani naxxîti junak k'el t'icr riq'uin ac' t'icr. Cui ut naxxîti riq'uin ac' t'icr, naxnimobresi xpejelal li k'el t'icr. Ut inc'a' naxc'am rib li ac' t'icr riq'uin li k'el.

³⁷Un neviens nepilda jaunu vīnu vecos maisos, citādi jaunais vīns saplēsīs maisus, un tas pats izlīs, un maisi ies bojā.

³⁷Ut mâ ani naq'uehoc ac' vino sa' junak k'el bôls tz'ûm. Cui tixq'ue li ac' vino sa' junak k'el bôls tz'ûm, tâpuq'uek' li k'el tz'ûm ut tâhoyek' li vino. Tâsachk li vino ut tâsachk ajcui' li bôls tz'ûm.

³⁸Bet jaunais vīns jāpilda jaunos maisos, tad abi uzglabāsies.

³⁸Jo'can nak li ac' vino sa' li ac' bôls tz'ûm naq'ueman re nak mâc'a' tixc'ul li vino chi moco li bôls tz'ûm.Ut li ani ac xruc' li vino re junxil inc'a' chic târaj ruc'bal li ac' vino, xban nak neque'xc'oxla nak li vino re junxil, a'an li châbil, chan li Jesús reheb.

³⁹Un neviens, kas dzēris veco, negribēs jauno, jo viņš sacīs: vecais ir labāks.

³⁹Ut li ani ac xruc' li vino re junxil inc'a' chic târaj ruc'bal li ac' vino, xban nak neque'xc'oxla nak li vino re junxil, a'an li châbil, chan li Jesús reheb.