¹Bet notika otrā sabatā, pirmajā, viņam caur druvu ejot, ka Viņa mācekļi plūca vārpas un tās, rokām izberzēdami, ēda.

¹Sa' jun li hilobâl cutan li Jesús yô chi numec' sa' jun sîr li acuîmk trigo rochbeneb lix tzolom. Eb lix tzolom que'xch'ot ru li trigo nak yôqueb chi numec' ut que'risi li rix sa' ruk'eb ut que'xcua'.

²Bet kādi no farizejiem sacīja viņiem: Kāpēc jūs darāt to, kas sabatā aizliegts?

²Cuanqueb cuib oxib eb laj fariseo que'ril nak yôqueb chixsic'bal ru li trigo. Que'xye reheb: -¿C'a'ut nak yôquex chixsic'bal ru li trigo sa' li hilobâl cutan? ¿C'a'ut nak nequebânu li c'anjel moco uxc ta naraj sa' li hilobâl cutan? chanqueb.

³Un Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Arī to jūs neesat lasījuši, ko Dāvids un tie, kas ar viņu bija, darīja, kad bija izsalcis?

³Li Jesús quichak'oc ut quixye reheb: -¿Ma mâ jun cua êrilom sa' li Santil Hu li c'a'ru quixbânu laj David nak a'an ut eb li rochben te'tz'ocâk?

⁴Kā viņš iegāja dievnamā, un, paņēmis upura maizes, kuras nevienam nav brīv ēst, kā tikai priesteriem, ēda un deva tiem, kas ar viņu bija.

⁴Laj David qui-oc sa' li rochoch li Dios ut quixchap li caxlan cua li ac mayejanbil chiru li Dios. Juneseb raj laj tij naru te'tzacânk re li caxlan cua a'an. Abanan laj David quixcua' ut quixq'ue ajcui' reheb li cuanqueb rochben xban nak te'tz'ocâk.

⁵Un Viņš tiem sacīja: Cilvēka Dēls ir Kungs arī pār sabatu.

⁵Ut li Jesús quixye cui'chic reheb: -Jo'can nak lâin li C'ajolbej cuan incuanquil chixyebal c'a'ru tâuxmânk sa' li hilobâl cutan, chan reheb.

⁶Bet atkal citā sabatā notika, ka Viņš iegāja sinagogā un mācīja. Un tur bija cilvēks, kam labā roka bija sausa.

⁶Sa' jun chic li hilobâl cutan qui-oc li Jesús sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío ut quixch'olob lix yâlal chiruheb li tenamit. Aran cuan jun li cuînk sic lix nim uk'.

⁷Bet rakstu mācītāji un farizeji novēroja, vai Viņš sabatā nedziedinās, lai rastu apsūdzību pret Viņu.

⁷Cuanqueb cuib oxib aj fariseo ut aj tzolol chak'rab aran. Yôqueb chirilbal ma tixq'uirtesi tana li ruk' li cuînk a'in sa' li hilobâl cutan re nak naru te'xjit li Jesús.

⁸Bet Viņš, zinādams to domas, sacīja cilvēkam, kam roka bija sausa: Celies un stājies šeit vidū! Un viņš piecēlās un nostājās,

⁸Li Jesús quixnau c'a'ru yôqueb chixc'oxlanquil. Jo'can nak quixye re li cuînk li sic ruk': -Cuaclin. Xakab âcuib chiruheb, chan. Ut li cuînk quicuacli ut quixakli chiruheb.

⁹Bet Jēzus sacīja tiem: Es jums jautāju: vai sabatā nākas labu vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai pazudināt?

⁹Li Jesús quixye reheb: -Cuan c'a'ru nacuaj xpatz'bal êre. ¿C'a'ru us xbânunquil sa' li hilobâl cutan? ¿Ma naru xbânunquil li us malaj li inc'a' us? ¿Ma us xcolbal xyu'am junak malaj xsachbal? chan reheb.

¹⁰Un Viņš, visapkārt visus uzlūkojis, sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un tas izstiepa, un viņa roka kļuva vesela.

¹⁰Li Jesús quicana chirilbaleb chixjûnkaleb, ut quixye re li cuînk li sic ruk': -Ye' lâ cuuk', chan. Ut li cuînk quixye' li ruk' ut sa' ajcui' li hônal a'an quiq'uira li ruk'.

¹¹Bet tie, neprāta pārņemti, sarunājās savā starpā, ko darīt Jēzum.

¹¹C'ajo' nak que'josk'o' eb laj fariseo ut laj tzolol chak'rab, ut que'oc chixyebal chi ribileb rib chanru nak te'xjit li Jesús.

¹²Bet tanīs dienās notika, ka Viņš uzgāja kalnā Dievu pielūgt; un Viņš visu nakti pavadīja, lūdzot Dievu.

¹²Sa' jun li cutan cô li Jesús chi tijoc sa' xbên jun li tzûl. Quixnumsi li k'ojyîn chi tijoc chiru li Dios.

¹³Un Viņš, dienai austot, sasauca savus mācekļus un izvēlējās no viņiem divpadsmit, kurus nosauca par apustuļiem:

¹³Nak ac xsakêu quixbokeb lix tzolom ut quixsic' ruheb li cablaju sa' xyânkeb ut quixq'ueheb chok' apóstol. A'aneb a'in li apóstol li quixsic' ruheb:

¹⁴Sīmani, kuru Viņš nosauca par Pēteri, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu un Jāni, Filipu un Bērtuli,

¹⁴laj Simón li quixq'ue ajcui' Pedro chok' xc'aba'; laj Andrés li rîtz'in laj Pedro; laj Jacobo; laj Juan; laj Felipe; laj Bartolomé;

¹⁵Mateju un Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, un Sīmani, kas saukts Centīgais,

¹⁵laj Mateo; laj Tomás; laj Jacobo li ralal laj Alfeo; laj Simón li neque'xye ajcui' Zelote re;

¹⁶Un Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdasu Iskariotu, kas kļuva nodevējs.

¹⁶laj Judas li rîtz'in laj Jacobo ut laj Judas Iscariote li quik'axtesin re li Jesús mokon sa' ruk'eb li xic' neque'iloc re.

¹⁷Un viņš, nokāpis līdz ar tiem, apstājās līdzenā vietā, kur bija daudz viņa mācekļu un liels daudzums ļaužu no visas Jūdejas un Jeruzalemes, un jūrmalas, un Tiras, un Sidonas,

¹⁷Li Jesús quicube sa' li tzûl rochbeneb lix tzolom ut quicana sa' jun na'ajej tak'a ru rochbeneb lix q'uialeb chic lix tzolom ut li q'uila tenamit li que'chal chak sa' eb li tenamit Judea ut Jerusalén. Ut cuan ajcui' li que'chal sa' eb li tenamit li cuanqueb chire li palau jo' Tiro ut Sidón. Quilaje'chal re nak te'rabi li c'a'ru tixye li Jesús ut re ajcui' nak li Jesús tixq'uirtesiheb li yaj.

¹⁸Kas bija nākuši, lai Viņu klausītos un lai tiktu izdziedināti no savām kaitēm. Arī tie, kurus mocīja nešķīstie gari, tika izdziedināti,

¹⁸Ut quixq'uirtesiheb ajcui' li cuanqueb mâus aj musik'ej riq'uineb.

¹⁹Un visi ļaudis tiecās Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa; un Viņš visus izdziedināja.

¹⁹Ut li q'uila tenamit te'raj xch'e'bal li Jesús re nak te'q'uirtesîk. A'an naxq'uirtesiheb riq'uin lix cuanquilal.

²⁰Un Viņš, pacēlis acis uz saviem mācekļiem, sacīja: Svētīgi nabadzīgie, jo Dieva valstība ir jūsu.

²⁰Ut li Jesús quirileb lix tzolom ut qui-oc chixyebal: -Us xak êre lâex li neba'ex, xban nak cuanquex chic rubel xcuanquil li Dios.

²¹Svētīgi, kas tagad ciešat izsalkumu, jo jūs tiksiet paēdināti. Svētīgi, kas tagad raudat, jo jūs smiesieties.

²¹Us xak êre lâex li textz'ocâk anakcuan xban nak tâc'ojobâk êch'ôl. Us xak êre lâex li yôquex chi yâbac anakcuan xban xrahil êch'ôl xban nak sa' jun cutan texse'ek xban xsahil êch'ôl.

²²Svētīgi jūs būsiet, ja cilvēki jūs ienīdīs un jūs izslēgs no sava vidus, jūs lamās un jūsu vārdu izmetīs it kā kādu ļaunumu Cilvēka Dēla dēļ.

²²Us xak êre lâex nak xic' tex-ilek' sa' inc'aba' lâin li C'ajolbej. Us xak êre lâex nak tex-isîk sa' xyânkeb ut texhobek' sa' inc'aba' lâin ut tâyehek' êre nak inc'a' us êna'leb.

²³Priecājieties tanī dienā un līksmojiet, jo jūsu alga ir liela debesīs: to pašu viņu tēvi darījuši praviešiem.

²³Chisahok' sa' êch'ôl nak te'xbânu êre chi jo'can. Chic'ojlâk êch'ôl xban nak cuan jun lê k'ajcâmunquil riq'uin li Dios sa' choxa. Jo'can ajcui' nak que'xtz'ektâna eb li profeta junxil eb lix xe'tônil xyucua'eb li tenamit a'in.

²⁴Turpretim bēdas jums, bagātajiem, jo jūs savu iepriecinājumu jau saņemat!

²⁴Abanan, lâex li biomex raylal châlel sa' êbên xban nak ac xec'ojob êch'ôl arin sa' ruchich'och'.

²⁵Bēdas jums, kas esat paēduši, jo jūs cietīsiet izsalkumu! Bēdas jums, kas tagad smejaties, jo jūs skumsiet un raudāsiet!

²⁵Raylal châlel sa' êbên lâex li cuan nabal c'a'ru êre xban nak tâcuulak xk'ehil nak mâc'a' chic cuânk êre re textzacânk. Raylal châlel sa' êbên lâex li nequexse'ec anakcuan xban xsahil êch'ôl xban nak mokon texyâbak xban xrahil êch'ôl.

²⁶Bēdas jums, ja jūs ļaudis lielīs, jo to pašu viņu tēvi darīja viltus praviešiem!

²⁶Raylal châlel sa' êbên lâex li naq'uehe' êlok'al arin sa' ruchich'och' xbaneb li tenamit. Jo'ca'in ajcui' nak que'q'uehe' xlok'al eb li profeta aj balak' xbaneb lê xe'tônil yucua'.

²⁷Bet es jums, kas mani klausaties, saku: mīliet savus ienaidniekus, labu dariet tiem, kas jūs ienīst!

²⁷Ut lâex li yôquex chi abînc re li yôquin chixyebal, cheq'uehak retal li tinye êre. Cherahakeb li xic' neque'iloc êre. Ut chebânuhak usilal reheb li neque'tz'ektânan êre.

²⁸Svētījiet tos, kas jūs nolād, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs apvaino!

²⁸Chetz'âmâk rusilal li Dios sa' xbêneb li neque'mâusilan êre. Ut chextijok ajcui' chirixeb li neque'hoboc êre.

²⁹Un kas tev sit pa vienu vaigu, tam pagriez arī otru! Un tam, kas ņem tavu mēteli, neliedz arī svārkus!

²⁹Cui ani tâsac'ok xnak' âcuu, q'ue li jun pac'al re, re tixsac'. Cui ani târaj xmak'bal lâ chaquêt, q'ue ajcui' lâ camîs re.

³⁰Bet dodi katram, kas tevi lūdz, un neatprasi to, kas tavs, no tā, kas to atņem!

³⁰Li ani tixtz'âma c'a'ru re âcue, q'ue re. Ut cui ani tixmak' c'a'ru âcue châcuu, mâpatz' chic rêkaj re.

³¹Un kā jūs vēlaties, lai ļaudis jums dara, tāpat jūs dariet viņiem.

³¹Cui lâex têraj nak châbilakeb lê ras êrîtz'in êriq'uin, châbilakex ajcui' lâex riq'uineb a'an.

³²Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda pateicība jums par to nākas? Jo arī grēcinieki mīl tos, kas viņus mīl.

³²Cui ca'aj cui' li ani narahoc êre nequera, mâc'a' xjalanil li yôquex chixbânunquil, riq'uin li neque'xbânu li mâji' neque'pâban xban nak ca'aj cui' li ani narahoc reheb neque'xra.

³³Un ja jūs labu darīsiet tiem, kas jums labu dara, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki tāpat to dara.

³³Cui ca'aj cui' li neque'bânun usilal êre, nequebânu usilal reheb, mâc'a' xjalanil li yôquex chixbânunquil riq'uin li neque'xbânu li mâji' neque'pâban. Xban nak ca'aj cui' li ani nabânun usilal reheb neque'xbânu usilal re.

³⁴Un ja jūs aizdosiet tiem, no kā cerat saņemt atpakaļ, kāda pateicība jums nākas? Jo arī grēcinieki aizdod grēciniekiem, lai tikpat saņemtu.

³⁴Cui lâex nequeto'oni tumin ca'aj cui' reheb li nequenau nak te'xq'ue rêkaj, mâc'a' xjalanil li yôquex chixbânunquil riq'uin li neque'xbânu li toj mâji' neque'pâban xban nak neque'xto'oni tumin ca'aj cui' reheb li neque'xnau nak te'xq'ue rêkaj.

³⁵Turpretim mīliet savus ienaidniekus, dariet labu un aizdodiet, nekā par to negaidīdami! Un jūsu alga būs liela, un jūs būsiet Visaugstākā bērni, jo Viņš ir laipns pret nepateicīgajiem un ļaundariem.

³⁵Jo'can ut nak cherahakeb li ani xic' neque'iloc êre. Chebânuhak usilal reheb. Ut cheq'uehak chi to' re li c'a'ru tixpatz' êre chi inc'a' têroybeni rêkaj. Cui têbânu a'an, k'axal nim lê k'ajcâmunquil li tâq'uehek' êre ut lâexak li ralal xc'ajol li nimajcual Dios. A'an k'axal nim xcuyum sa' xbêneb li inc'a' useb xna'leb li inc'a' neque'xnau bantioxînc.

³⁶Tāpēc esiet žēlsirdīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs!

³⁶Chex-uxtânânk bi' u xban nak lê yucua' cuan sa' choxa na-uxtânan u.

³⁷Netiesājiet, tad arī jūs netiksiet tiesāti, nepazudiniet, tad arī jūs netiksiet pazudināti, piedodiet, tad arī jums tiks piedots!

³⁷Mextz'iloc âtin chirixeb lê ras êrîtz'in re nak li Dios inc'a' tâtz'ilok âtin chêrix lâex. Mêtz'ektâna lê ras êrîtz'in re nak li Dios inc'a' textz'ektâna lâex. Checuyak xmâqueb lê ras êrîtz'in re nak li Dios tixcuy êmâc lâex.

³⁸Dodiet, tad arī jums tiks dots: labu, saspaidītu sakratītu un pārpilnīgu mēru jums iedos jūsu klēpī. Jo ar to mēru, ar kādu jūs mērīsiet, jums atmērīs.

³⁸Chesi c'a'ru re lê ras êrîtz'in ut li Dios tixq'ue rêkaj êre. Tixq'ue rêkaj êre chi nabal chiru li xeq'ue lâex. Tixq'ue chi nujenak li bisleb, chi yôk chi pajec' xban nak k'axal cui'chic nabal li tixq'ue êre. Riq'uin li bisleb li texbisok cui' lâex, a'an ajcui' li tâbisek' cui' li tâq'uehek' êre, chan.

³⁹Bet Viņš sacīja tiem arī līdzību: Vai akls var vadīt aklu? Vai abi neiekritīs bedrē?

³⁹Li Jesús quixye li jaljôquil ru âtin a'in reheb li tenamit ut quixye: -Junak mutz', ¿Ma naru ta bi' tixc'ut xbe junak chic mutz'? ¿Ma inc'a' ta bi' sa' cuibal te't'anek' sa' jul xban nak mutz'eb?

⁴⁰Māceklis nav augstāks par mācītāju, bet katrs būs pilnīgs, ja viņš būs kā tā mācītājs.

⁴⁰Mâ jun aj tzolonel naxk'ax xcuanquil laj tzolol re. Abanan nak acak xtzol rib chi tz'akal, tixtau ajcui' xcuanquil laj tzolol re.

⁴¹Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi, kas tavā acī, nesaskati?

⁴¹¿C'a'ut nak nacaq'ue retal li c'aj che' cuan sa' xnak' ru lâ cuas âcuîtz'in ut inc'a' nacaq'ue retal li tz'amba cuan sa' xnak' âcuu lâat?

⁴²Vai kā tu vari savam brālim teikt: ļauj, brāli, es izvilkšu skabargu no tavs acs, bet pats tu savā acī baļķi neredzi? Tu, liekuli, izmet vispirms baļķi no savas acs un tad lūko izvikt skabargu no sava brāļa acs!

⁴²¿Chanru nak tâye re lâ cuas âcuîtz'in, "Cuisihak li c'aj che' sa' xnak' âcuu", nak toj cuan li tz'amba sa' xnak' âcuu lâat? At aj ca' pac'al u, xbên cua isi li tz'amba cuan sa' li xnak' âcuu lâat, re nak tat-ilok chi tz'akal re risinquil li c'aj che' cuan sa' xnak' ru lâ cuas âcuîtz'in.

⁴³Jo tas koks nav labs, kas nes sliktus augļus; nedz koks slikts, ja tas nes labus augļus.

⁴³Jo'can ajcui' riq'uin li che'. Cui châbil junak che', châbil ajcui' li ru narûchin. Ut cui inc'a' us li che', li ru li narûchin inc'a' ajcui' us. Li châbil che' inc'a' naru narûchin li inc'a' us, chi moco li che' inc'a' us naru narûchin li us.

⁴⁴Ikvienu koku pazīst no tā augļiem. Jo no ērkšķiem nesalasa vīģes, un no dadžiem neievāc vīnogas.

⁴⁴Ut riq'uin li ru narûchin nanauman ru li che'. Li tun q'uix inc'a' naru narûchin li higos chi moco li q'uix naru narûchin li uvas.

⁴⁵Labs cilvēks no savas sirds labajiem krājumiem sniedz labu; bet ļauns cilvēks no ļaunajiem krājumiem sniedz ļaunu, jo no sirds pārpilnības mute runā.

⁴⁵Jo'can ajcui' riq'uin li cristian. Li ani châbil, châbil ajcui' lix yehom xbânuhom xban nak cuan li châbilal riq'uin. Ut li ani inc'a' châbil, inc'a' châbil lix yehom xbânuhom xban nak mâc'a' li châbilal riq'uin. Riq'uin li râtin li junjûnk nac'utun chanru li râm.

⁴⁶Un ko jūs mani saucat: Kungs, Kungs, bet nedarāt, ko es saku?

⁴⁶¿C'a'ut nak nequeye, "Kâcua', Kâcua'" cue cui inc'a' nequebânu li c'a'ru ninye?

⁴⁷Es jums rādīšu ikkatru, kas pie manis nāk un manus vārdus klausa, un tos izpilda, kam viņš līdzīgs.

⁴⁷Jo'can nak li ani na-abin re li cuâtin ut naxbânu li c'a'ru ninye, li jun a'an tinjuntak'êta riq'uin jun li cuînk quixyîb li rochoch.

⁴⁸Viņš līdzīgs cilvēkam, kas, ēku celdams, raka dziļi un pamatus lika uz klints. Un straume ūdensplūdiem uznākot, gāzās pret šo māju un nevarēja to sakustināt, jo tās pamati bija uz klints.

⁴⁸Quixbec chi cham ut quixq'ue li cimiento sa' xbên li pec. Quichal li hab ut quibut'ir li nima'. Coxsac' rib li ha' chiru li cab ut inc'a' quirec'asi li cab sa' xna'aj xban nak yîbanbil chi us sa' xbên pec.Ut li ani na-abin re li cuâtin ut inc'a' naxbânu li c'a'ru ninye, li jun a'an tinjuntak'êta riq'uin li cuînk li quixyîb li rochoch sa' xbên ch'och' ut inc'a' quixbec xna'aj lix cimiento. Nak quibut'ir li nima', li ha' coxsac' rib chiru li cab. Quit'ane' li cab ut quisach chi jun aj cua, chan li Jesús reheb.

⁴⁹Bet kas dzird un nedara, tas līdzīgs cilvēkam, kas savu namu ceļ uz zemes bez pamatiem; pret to gāzās straume, un tūdaļ tā sagruva; un šī nama sabrukšana bija liela.

⁴⁹Ut li ani na-abin re li cuâtin ut inc'a' naxbânu li c'a'ru ninye, li jun a'an tinjuntak'êta riq'uin li cuînk li quixyîb li rochoch sa' xbên ch'och' ut inc'a' quixbec xna'aj lix cimiento. Nak quibut'ir li nima', li ha' coxsac' rib chiru li cab. Quit'ane' li cab ut quisach chi jun aj cua, chan li Jesús reheb.