¹Bet Viņš, pabeidzis visus savus vārdus tautas pamācībai, iegāja Kafarnaumā.

¹Nak quirake' xch'olobanquil lix yâlal chiruheb li tenamit, li Jesús cô Capernaum.

²Bet viena virsnieka kalps, kas viņam bija dārgs, gulēja slims pie miršanas.

²Ut aran cuan jun li capitán aj Roma cuan jun lix môs k'axal naxra. Yaj ut câmc re.

³Un viņš, izdzirdis par Jēzu, sūtīja jūdu vecākos, lūgdams Viņu, lai nāk un izdziedina tā kalpu.

³Li capitán quirabi resil nak cuan li Jesús aran. Quixtaklaheb cuib oxib laj judío xcomoneb li neque'c'amoc be sa' li tenamit re nak te'xtz'âma chiru li Jesús nak tâxic sa' rochoch li capitán chixq'uirtesinquil lix môs.

⁴Un tie, pie Jēzus atnākuši, ļoti Viņu lūdza, sacīdami Viņam: Tas cienīgs, lai Tu viņam to dari;

⁴Que'cuulac riq'uin li Jesús ut que'xtz'âma chiru nak tixbânu li yô chixtz'âmanquil li capitán. Que'xye re li Jesús: -Us cui tâbânu li usilal re li capitán,

⁵Jo viņš mīl mūsu tautu, un viņš arī uzcēla mums sinagogu.

⁵xban nak a'an nocoxra lâo aj judío ut a'an quitaklan re xyîbanquil li cab nakach'utub cui' kib, chanqueb re li Jesús.

⁶Un Jēzus gāja viņiem līdz. Un kad Viņš vairs nebija tālu no tā nama, virsnieks sūtīja draugus pie Viņa, sacīdams: Kungs, nepūlies, jo es neesmu cienīgs, ka Tu nāktu manā pajumtē.

⁶Ut li Jesús cô chirixeb. Nak ac cuulaqueb re cuan cui' li rochoch, li capitán quixtaklaheb li ramîg chi âtinac riq'uin li Jesús ut que'xye re: -Jo'ca'in xye li capitán âcue: Mâch'i'ch'i'i âcuib chi châlc sa' cuochoch xban nak moco inc'ulub ta nak tatchâlk sa' cuochoch.

⁷Tāpēc arī es uzskatīju sevi necienīgu nākt pie Tevis; bet saki vārdu, un mans kalps izveseļosies.

⁷Jo'can nak inc'a' xcôin lâin chi âtinac âcuiq'uin. Ninnau nak moco inc'ulub ta nak tincuulak âcuiq'uin. Ca'aj cui' nacuaj nak tâye nak tâq'uirâk lin môs ut ninnau nak tâq'uirâk.

⁸Jo arī es esmu cilvēks, kas pakļauts augstākai varai, un man pakļauti kareivji; un es saku šim: ej, un viņš iet; un - otram: nāc, un viņš nāk; un manam kalpam: dari to, un viņš dara.

⁸Lâin cuan ani nataklan cue ut cuanqueb lin soldado rubel incuanquil. Nak ninye re li jun "ayu", naxic. Ut nak ninye re li jun chic "quim", nachal. Ut nak ninye re lin môs, "bânu a'in", naxbânu, chan li capitán.

⁹To izdzirdis, Jēzus brīnījās, un, griezdamies pie ļaudīm, kas Viņam sekoja, sacīja: Patiesi es jums saku: tik lielu ticību es pat Izraēlī neesmu atradis.

⁹Nak li Jesús quirabi a'in, quisach xch'ôl ut quixye reheb li cuanqueb rochben: -Relic chi yâl tinye êre nak mâ jun intauhom chi moco sa' xyânkeb laj Israel cuan tz'akal xpâbâl jo' li jun a'in, usta mâcua' aj judío, chan.

¹⁰Un tie, kas bija sūtīti, atgriezušies mājās, atrada slimo kalpu veselu.

¹⁰Nak que'cuulac eb li takl sa' rochoch li capitán, ac xq'uira chic lix môs.

¹¹Un notika, ka Viņš pēc tam gāja uz pilsētu, kuru sauc par Nainu; un Viņa mācekļi un daudz ļaužu gāja Viņam līdz.

¹¹Chirix a'in li Jesús qui-el Capernaum ut cô sa' jun chic li tenamit Naín xc'aba' rochbeneb lix tzolom. Ut cuanqueb ajcui' nabaleb li tenamit yôqueb chi xic chirix.

¹²Un kad viņš tuvojās pilsētas vārtiem, lūk, te iznesa mironi, kas bija savas mātes vienīgais dēls, un viņa bija atraitne; un liels pulks pilsētnieku bija ar viņu.

¹²Nak yô chi cuulac cuan cui' li oquebâl re li tenamit quiril nak nabaleb li cristian yôqueb chi xic chixmukbal jun li camenak. Li camenak a'an xyum jun li xmâlca'an. Jun ajcui' chiru nak quicuan.

¹³Un kad Kungs viņu redzēja, Viņam palika tās žēl; un Viņš tai sacīja: Neraudi!

¹³Nak li Kâcua' Jesús quiril li xna' li camenak, quiril xtok'obâl ru ut quixye re: -Matyâbac, chan.

¹⁴Un piegājis Viņš skāra nestuves. Bet tie, kas nesa, apstājās. un Viņš sacīja: Jaunekli, es tev saku: celies augšām!

¹⁴Li Jesús quinach'oc riq'uineb ut quixch'e' li tusbil che' li yôqueb chixpakonquil cui' li camenak. Ut eb li yôqueb chi c'amoc re li camenak que'xakli ut li Jesús quixye re li camenak: -At sâj cuînk, lâin tinye âcue, cuaclin, chan.

¹⁵Un tas, kas bija miris, atsēdās un sāka runāt. Un Viņš to atdeva tā mātei.

¹⁵Ut li camenak quicuacli ut quichunla ut qui-oc chi âtinac riq'uineb. Ut li Jesús quixk'axtesi re lix na'.

¹⁶Bet bailes pārņēma visus; un viņi teica Dievu, sacīdami: Liels pravietis cēlies starp mums, un Dievs apmeklējis savus ļaudis.

¹⁶Nak que'ril li c'a'ru quic'ulman chixjunileb li cuanqueb aran, c'ajo' nak que'xucuac ut que'oc chixq'uebal xlok'al li Dios. Ut que'xye: -Jun xnimal ru profeta xc'ulun sa' kayânk.- Ut que'xye ajcui': -Li Dios xchal chixtenk'anquil lix tenamit, chanqueb.

¹⁷Un šī vēsts par Viņu izpaudās visā Jūdejā un visā apgabala apkārtnē.

¹⁷Ut qui-abîc resil li c'a'ru quixbânu li Jesús sa' chixjunil li na'ajej Judea jo' ajcui' sa' eb li na'ajej li cuanqueb chi xjun sutam.

¹⁸Par visu šo Jānim paziņoja viņa mācekļi.

¹⁸Lix tzolom laj Juan laj Cubsihom Ha' que'xserak'i re c'a'ru yô chi c'ulmânc. Nak ac xrabi a'an, laj Juan quixtakla cuib lix tzolom riq'uin li Jesús chixpatz'bal re:

¹⁹Un Jānis, ataicinājis divus savus mācekļus, sūtīja viņus pie Jēzus, jautādams: Vai Tu esi tas, kam jānāk, vai lai gaidām citu?

¹⁹-¿Ma lâat laj Colonel li yechi'inbil li yôco chiroybeninquil? ¿Malaj toj takoybeni junak chic?-

²⁰Un vīri, atnākuši pie Viņa, sacīja: Jānis Kristītājs mūs sūtīja pie Tevis, sacīdams: Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai mums būs citu gaidīt?

²⁰Nak que'cuulac lix tzolom laj Juan riq'uin li Jesús, que'xye re: -Xoxtakla chak laj Juan laj Cubsihom Ha' âcuiq'uin chixpatz'bal âcue, "¿Ma lâat laj Colonel li yechi'inbil li yôco chiroybeninquil? ¿Malaj ut toj takoybeni junak chic?" chanqueb re li Jesús.

²¹Bet tanī brīdī Viņš daudzus izdziedināja no slimībām un kaitēm, un no ļaunajiem gariem, un daudziem aklajiem dāvāja redzi.

²¹Ut sa' li hônal a'an li Jesús yô chixq'uirtesinquileb nabaleb li cristian li cuanqueb sa' raylal. Cuanqueb li yaj quixq'uirtesiheb. Ut cuanqueb li cuan mâus aj musik'ej riq'uin ut li Jesús quirisi li mâus aj musik'ej riq'uineb. Ut cuanqueb nabaleb li mutz' li quixq'ueheb chi iloc.

²²Un Viņš atbildēja un sacīja tiem: Ejiet un pasludiniet Jānim, ko jūs dzirdējāt un redzējāt: jo aklie redz, klibie staigā, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem evaņģēlijs tiek sludināts. (Is.35,5-6)

²²Ut li Jesús quixye reheb: -Ayukex ut têserak'i re laj Juan li c'a'ru xeril ut li c'a'ru xerabi. Yehomak re nak eb li mutz' neque'iloc chic; eb li yêk rok neque'bêc chic; eb li saklep rix q'uirtesinbileb chic; eb li tz'ap xic neque'abin chic; eb li camenak xe'cuaclesîc cui'chic chi yo'yo ut eb li neba' yôqueb chirabinquil resil li usilal.

²³Un svētīgi tie, kas no manis neņem apgrēcību.

²³Us xak reheb li ani inc'a' tâch'inânk xch'ôl chinpâbanquil, cha'kex re, chan li Jesús.

²⁴Kad Jāņa sūtītie bija aizgājuši, Viņš sāka ļaudīm runāt par Jāni: Ko jūs izgājāt tuksnesī skatīt? Vai vēja šķobītu niedri?

²⁴Ut nak que'el lix takl laj Juan riq'uin, li Jesús qui-oc chi âtinac riq'uineb li tenamit chirix laj Juan ut quixye chi jo'ca'in: -¿C'a'ru queril chak sa' li chaki ch'och' nak côex chirilbal laj Juan? ¿Ma junak cuînk nacuiban xch'ôl chanchan li caxlan aj yô rec'asinquil xban ik' queril chak?

²⁵Bet ko jūs izgājāt skatīt? Vai mīkstās drānas tērptu cilvēku? Redziet, kas tērpjas dārgās drānās un dzīvo izpriecās, tie ir ķēniņu pilīs.

²⁵¿C'a'ru queril chak? ¿Ma junak cuînk châbil xtikibanquil queril chak? Li châbileb rak' ut li cuanqueb sa' sahil ch'ôlej, eb a'an sa' rochoch eb li rey cuanqueb.

²⁶Bet ko jūs izgājāt skatīt? Vai pravieti? Patiesi es jums saku: un vairāk nekā pravieti.

²⁶¿C'a'ru queril chak? ¿Ma junak profeta queril chak? Yâl nak a'an jun profeta. Abanan lâin tinye êre nak li jun a'in naxk'ax ru xcuanquil junak profeta.

²⁷Šis ir tas, par ko rakstīts: Lūk, es sūtu savu eņģeli Tava vaiga priekšā, kas iepriekš Tevis sagatavos Tev ceļu. (Mal.3,1)

²⁷Chirix laj Juan tz'îbanbil sa' li Santil Hu li naxye chi jo'ca'in: A'ut lâin tintakla lin takl aj c'amol be châcuu. A'an tâch'olobânk xyâlal chiruheb li tenamit re nak eb a'an yo'on cuânkeb châc'ulbal lâat. (Mal. 3:1)

²⁸Jo es jums saku: Starp dzimušajiem no sievietēm nav neviena lielāka pravieša par Jāni Kristītāju, bet mazākais Dieva valstībā ir lielāks par viņu.

²⁸Relic chi yâl tinye êre nak mâ jun reheb li neque'yo'la arin sa' ruchich'och' naxk'ax xcuanquil laj Juan laj Cubsihom Ha'. Aban li k'axal cubenak xcuanquil sa' lix nimajcual cuanquil li Dios, k'axal us chok' re a'an chiru laj Juan, chan li Jesús. (Quixye chi jo'can xban nak laj Juan inc'a' târil lix nimajcual cuanquilal li Dios arin sa' ruchich'och').

²⁹Un visa tauta un muitnieki, to dzirdēdami, godāja Dieva taisnību un kristījās Jāņa kristībā.

²⁹Chixjunileb li tenamit ut eb laj titz'ol toj li que'abin re li c'a'ru quixye laj Juan, que'xq'ue retal nak tîc xch'ôl li Dios ut que'xc'ul li cubi ha' riq'uin laj Juan.

³⁰Bet farizeji un bauslības pratēji nicināja Dieva gribu par sevi, nesaņemot no viņa kristību.

³⁰Abanan eb laj fariseo ut eb laj tzolol chak'rab que'xtz'ektâna li rusilal li Dios li quixc'oxla xbânunquil reheb. Ut inc'a' que'xc'ul li cubi ha' riq'uin laj Juan.

³¹Bet Kungs sacīja: Kam lai es pielīdzinu šīs paaudzes ļaudis? Kam viņi līdzīgi?

³¹Ut quixye ajcui' li Jesús: -¿Ani aj iq'uin târûk tebinjuntak'êta li cuanqueb sa' ruchich'och' anakcuan? Mâc'a' nacuulac chiruheb.

³²Viņi ir līdzīgi tirgū sēdošiem bērniem, kas savstarpēji sarunājas, sacīdami: Mēs jums stabulējām, bet jūs nedejojāt; mēs dziedājām raudu dziesmas, bet jūs neraudājāt.

³²Chanchaneb li coc'al li neque'c'ojla chi batz'ûnc sa' eb li c'ayil ut neque'xjap re chixyebal reheb lix comon, "Xkayâbasi li kaxôlb ut inc'a' xexxajoc; xobichan chi ra sa' kach'ôl ut inc'a' xexyâbac xban", chanqueb.

³³Jo atnāca Jānis Kristītājs: viņš neēd maizi un nedzer vīnu, un jūs sakāt: viņā ir ļaunais gars.

³³Nak quic'ulun laj Juan laj Cubsihom ha', cuan li tzacaêmk inc'a' quixtzaca ut cuan li inc'a' quiruc', ut eb li tenamit inc'a' que'xc'ul ut que'xye: "Mâus aj musik'ej cuan riq'uin", chanqueb.

³⁴Atnāca Cilvēka Dēls: Viņš ēd un dzer, un jūs sakāt: Lūk, cilvēks, kas ir rijējs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs.

³⁴Ut nak xinc'ulun lâin li C'ajolbej inc'a' ajcui' xine'xc'ul sa' xyâlal usta nincua'ac ut nin-uc'ac. Que'xye ajcui' chicuix, "Li cuînk a'an junes cua'ac naxbânu ut uc'ac vino. A'an ramîgueb laj mâc ut eb laj titz'ol toj", chanqueb.

³⁵Un šo gudrību attaisno visi viņas bērni.

³⁵Nac'utun nak châbil li na'leb li naxq'ue li Dios xban li châbilal li neque'xbânu li ralal xc'ajol, chan li Jesús.

³⁶Bet kāds no farizejiem lūdza Viņu, lai Viņš pie tā ēstu. Viņš, iegājis farizeja namā, novietojās pie galda.

³⁶Jun li cuînk aj Simón xc'aba' xcomoneb laj fariseo quixbok li Jesús chi cua'ac sa' rochoch. Ut li Jesús cô sa' rochoch li cuînk a'an ut quichunla sa' mêx.

³⁷Un, lūk, tanī pilsētā viena sieviete, kas bija grēciniece, uzzinājusi, ka Viņš piedalās mielastā farizeja namā, atnesa alabastra traukā svaidāmo eļlu;

³⁷Cuan sa' li tenamit a'an jun li ixk xcomoneb li inc'a' useb xna'leb. Quirabi resil nak li Jesús cuan chi cua'ac sa' li rochoch laj fariseo. Cô aran ut quixc'am jun ch'ina botella li sununquil ban. Li ch'ina botella yîbanbil riq'uin li châbil pec alabastro xc'aba'.

³⁸Un tā, nostājusies aiz Viņa pie Viņa kājām, sāka asarām slacināt Viņa kājas un susināt tās ar saviem galvas matiem, un skūpstīja Viņa kājas, un svaidīja tās ar eļlu.

³⁸Li ixk quijiloc riq'uin li Jesús. Qui-oc chi yâbac sa' xbên li rok ut riq'uin lix ya'al ru quixch'aj. Ut quixmes riq'uin rismal xjolom. Quirutz' li rok ut quixyul riq'uin li sununquil ban.

³⁹Bet farizejs, kas Viņu bija aicinājis, domāja sevī, sacīdams: Ja Tas būtu pravietis, tad gan zinātu, kas un kāda ir šī sieviete, kas Viņam pieskaras, jo tā ir grēciniece.

³⁹Nak quiril a'in laj fariseo li quibokoc re li Jesús chi cua'ac, quixye sa' xch'ôl: Cui ta tz'akal profeta li cuînk a'in tixnau raj chanru lix yu'am li ixk a'in li yô chi ch'e'oc re li rok. Tixnau raj nak li ixk a'in inc'a' us xna'leb.

⁴⁰Un Jēzus atbildēja un sacīja viņam: Sīman, man tev kas sakāms. Bet viņš teica: Mācītāj, saki!

⁴⁰Ut li Jesús quixye re laj fariseo: -At Simón, cuan c'a'ru nacuaj xyebal âcue, chan re. Ut laj Simón quixye re: -Us. Ye cue, at tzolonel.-

⁴¹Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki: viens bija parādā pieci simti denāriju un otrs - piecdesmit.

⁴¹Ut li Jesús quixye re: -Cuan jun li cuînk quixq'ue chi to' lix tumin reheb cuib chi cuînk. Li jun o'c'âl pês lix c'as ut li jun chic lajêb pês.

⁴²Tā kā šiem nebija no kā atdot, viņš atlaida abiem. Kurš no tiem viņu vairāk mīl?

⁴²Ut xban nak inc'a' que'ru xq'uebal rêkaj li tumin que'xto'oni, laj êchal re li tumin quixcuyeb xmâc xca'bichaleb. Anakcuan ye cue, ¿ani reheb a cuib a'in k'axal târahok re laj êchal re li tumin? chan li Jesús.

⁴³Sīmanis sacīja, atbildēdams: Domāju, ka tas, kam vairāk atlaida. Bet Viņš tam sacīja: Tu pareizi esi spriedis.

⁴³Quichak'oc laj Simón ut quixye re li Jesús: -Lâin ninc'oxla nak li ani nabal xc'as, a'an li k'axal târahok re, chan. Ut li Jesús quixye cui'chic re: -Yâl nak jo'can, chan.

⁴⁴Un Viņš, pagriezies pret sievieti, sacīja Sīmanim: Vai tu redzi šo sievieti? Es ienācu tavā namā, un tu nedevi ūdeni manām kājām; bet šī asarām slacināja manas kājas un saviem matiem tās susināja.

⁴⁴Ut li Jesús quiril li ixk ut quixye re laj Simón: -Il a ixk a'in. Nak xinc'ulun sa' lâ cuochoch, lâat inc'a' xaq'ue inha' re xch'ajbal li cuok jo' c'aynako xbânunquil. Ut li ixk a'in xch'aj li cuok riq'uin xya'al ru ut xmes riq'uin rismal xjolom.

⁴⁵Tu mani neskūpstīji, bet šī, tikko es ienācu, nepārstāj skūpstīt manas kājas.

⁴⁵Lâat inc'a' xacuutz' li cuu nak xinc'ulun jo' c'aynako xbânunquil. Abanan li ixk a'in chalen xc'ulunic arin inc'a' naxcanab rutz'bal li cuok.

⁴⁶Tu nesvaidīji ar eļlu manu galvu, bet viņa ar svaidāmo eļlu svaidīja manas kājas.

⁴⁶Lâat inc'a' xaq'ue li aceite sa' lin jolom jo' c'aynako xbânunquil, abanan li ixk a'in xyuli li cuok sa' sununquil ban.

⁴⁷Tāpēc es tev saku: viņai daudzie grēki tiek piedoti, jo viņa ļoti mīlējusi; bet kam mazāk piedod, tas mīl mazāk.

⁴⁷Jo'can nak tinye âcue nak li ixk a'in k'axal nabal lix mâc. Abanan cuybil sachbil chic. Jo'can nak k'axal cui'chic xinixra. Ut li ani ca'ch'in ajcui' lix mâc nacuye', ca'ch'in ajcui' narahoc, chan.

⁴⁸Un Viņš sacīja tai: Tavi grēki tev tiek piedoti!

⁴⁸Ut li Jesús quixye re li ixk: -Ac cuybil sachbil chic lâ mâc, chan.

⁴⁹Un tie, kas ar Viņu atradās pie galda, sāka sevī runāt: Kas Viņš tāds, kas pat grēkus piedod?

⁴⁹Ut eb li cuanqueb rochbeneb sa' li mêx que'oc chixyebal: -¿Ani a cuînk a'in nak naxcuy naxsach li mâc? chanqueb.Ut li Jesús quixye cui'chic re li ixk: -Xban nak cuan âpâbâl, xatcole'. Jo'can nak ayu chi sa sa' âch'ôl, chan re.

⁵⁰Bet Viņš sacīja sievietei: Tava ticība tevi glābusi, ej mierā!

⁵⁰Ut li Jesús quixye cui'chic re li ixk: -Xban nak cuan âpâbâl, xatcole'. Jo'can nak ayu chi sa sa' âch'ôl, chan re.