¹Un pēc tam notika, ka Viņš apstaigāja pilsētas un miestus, mācīdams un sludinādams Dieva valstību, un tie divpadsmit bija ar Viņu,

¹Li Jesús cô sa' eb li tenamit chixyebal resil li châbil esilal. Ut quilaje'xbeni chixjunileb li tenamit ut li c'alebâl rochbeneb lix tzolom cablaju. Yô chixch'olobanquil lix yâlal chirix lix nimajcual cuanquilal li Dios.

²Un arī dažas sievietes, kuras Viņš bija izdziedinājis no ļaunajiem gariem un slimībām: Marija, saukta Magdalēna, no kuras bija izgājuši septiņi ļaunie gari,

²Cuanqueb ajcui' ixk yôqueb chi ochbenînc reheb. Eb li ixk a'in, a'an eb li que'q'uirtesîc xyajeleb ut eb li que'isîc mâus aj musik'ej riq'uineb xban li Jesús. Sa' xyânkeb a'an cuan lix María. Lix Magdalena neque'xye ajcui' re. A'an li ixk li qui-isîc cuukub li mâus aj musik'ej riq'uin.

³Un Joanna, Heroda nama pārvaldnieka Kūzas sieva, un Zuzanna, un daudzas citas, kas ar savu rocību kalpoja Viņam.

³Cuan lix Susana sa' xyânkeb. Ut cuan ajcui' lix Juana li rixakil laj Chuza li quicuan chok' mertôm riq'uin laj Herodes. Ut cuanqueb ajcui' nabaleb chic li ixk rochbeneb. A'an eb li neque'tenk'an reheb riq'uin li c'a'ruheb re.

⁴Bet kad sanāca daudz ļaužu un no visām pilsētām steidzās pie Viņa, tad Viņš runāja līdzībā:

⁴Nabaleb li tenamit que'ch'utla riq'uin li Jesús. Que'chal chak sa' eb li na'ajej yalak bar. Ut li Jesús qui-oc chixyebal jun li jaljôquil ru âtin reheb. Ut quixye:

⁵Izgāja sējējs savu sēklu sēt; un sējot cita krita ceļmalā, un to samina, un debess putni to apēda.

⁵-Jun aj acuinel cô chi âuc. Ut nak yô chixhirbal li iyaj, cuan li quinak chire be ut quiyek'îc. Que'chal li xul li neque'xic'an ut que'xcua' li iyaj.

⁶Cita krita uz klints un uzdīgusi nokalta, jo tai nebija mitruma.

⁶Ut cuan ajcui' li iyaj quinak sa' xyânk li pec. Quimok, abanan sa' junpât quichakic xban nak chaki li ch'och'.

⁷Un cita krita starp ēkšķiem, un ērkšķi, kopā augot, nomāca to.

⁷Ut cuan cui'chic li iyaj quinak sa' xyânk li q'uix. Ut nak quichamo' li q'uix sa' xbên, quixnat' li acuîmk.

⁸Un cita krita labā zemē un uzdīgusi deva simtkārtīgus augļus. To sacījis, Viņš sauca: Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!

⁸Ut cuan cui'chic li iyaj quinak sa' li châbil ch'och'. Quimok ut quiq'ui ut quiûchin chi us. Quixq'ue o'takc'âl ru li junjûnk chi rok. Ut quixye cui'chic li Jesús, -Li ani târaj rabinquil li c'a'ru yôquin chixyebal, chixq'uehak retal li yôquin chixyebal, chan.

⁹Bet Viņa mācekļi jautāja, ko šī līdzība nozīmē?

⁹Ut eb lix tzolom que'xpatz' re: -¿C'a'ru xyâlal li jaljôquil ru âtin li xaye? chanqueb.

¹⁰Viņš tiem sacīja: Jums dota Dieva valstības noslēpumu saprašana, bet citiem līdzībās, tā ka redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.

¹⁰Quichak'oc li Jesús ut quixye reheb: -Lâex q'uebil êre xnaubal xyâlal li mukmûquil na'leb chirix lix nimajcual cuanquilal li Dios. A'ut li jun ch'ol chic li inc'a' neque'pâban, riq'uin jaljôquil ru âtin tâyemânk reheb. Usta yôqueb chi iloc, abanan inc'a' te'xq'ue retal. Usta yôqueb chi abînc, abanan inc'a' te'xtau xyâlal.

¹¹Bet šī līdzība ir: sēkla ir Dieva vārds.

¹¹A'an a'in lix yâlal li jaljôquil ru âtin li xinye. Li iyaj, a'an retalil li râtin li Dios.

¹²Bet kas ceļmalā, ir tie, kas dzird; pēc tam nāk velns un aiznes vārdu no viņu sirdīm, lai tie neticētu un netiktu pestīti.

¹²Ut li iyaj li quinak chire li be, a'an retalileb li neque'abin re li râtin li Dios. Nak ac xe'rabi li âtin, laj tza inc'a' naxcanabeb re te'xtau ru lix yâlal li râtin li Dios re nak inc'a' te'pâbânk ut te'colek'.

¹³Un kas uz klints, ir tie, kas dzirdēdami vārdu, priekā uzņem to, bet tiem nav saknes; kādu laiku viņi tic, bet kārdināšanas brīdī tie atkrīt.

¹³Ut li iyaj li quinak sa' xyânk li pec, a'an retalileb li neque'abin re li râtin li Dios ut neque'xpâb chi saheb sa' xch'ôl. Abanan inc'a' nacana sa' xch'ôleb. Nak nayale' rix lix pâbâleb, inc'a' neque'xcuy xnumsinquil. Nach'inan ban xch'ôleb.

¹⁴Bet kas krita ērkšķos, ir tie, kas dzird, bet, viņiem aizejot, gan rūpes, gan bagātība un dzīves bauda nomāc to; un viņi nenes augļus.

¹⁴Ut li iyaj li quinak sa' xyânk li q'uix, a'an retalileb li neque'abin re li râtin li Dios. Neque'xpâb, abanan inc'a' neque'q'ui sa' xpâbâleb xban nak ca'aj cui' li c'a'ak re ru cuan sa' ruchich'och' neque'xc'oxla, li biomal ut xrâbal ru li c'a'ak chic re ru. A'an li naramoc lix yâlal chiruheb.

¹⁵Bet kas labajā zemē, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, patur to labajā un dziļajā sirdī; un viņi nes augļus pacietībā.

¹⁵Ut li iyaj li quit'ane' sa' châbil ch'och', a'an retalileb li neque'abin re li râtin li Dios. Neque'xpâb li râtin chi anchaleb xch'ôl ut neque'q'ui sa' xpâbâleb, chan li Jesús.

¹⁶Bet neviens, aizdedzinājis sveci, to neapsedz ar trauku, nedz liek zem gultas, bet liek svečturī, lai ienācēji redzētu gaismu.

¹⁶Ut li Jesús quixye ajcui' reheb: -Mâ ani tixloch junak candil ut tixq'ue ta rubel junak uc'al malaj ut tixq'ue ta rubel ch'ât. Tixq'ue ban sa' junak na'ajej najt xteram re nak cuânkeb sa' cutan li ani te'oc sa' li cab.

¹⁷Jo nav nekā noslēpta, kas netiktu atklāts, un nekā paslēpta, kas nekļūs zināms un nenāks atklātībā.

¹⁷Jo'can ajcui' mâc'a' cuan chi mukmu chi inc'a' ta tânaumânk mokon. Ut li inc'a' natauman ru anakcuan, tâtaumânk ru mokon.

¹⁸Tāpēc ievērojiet, ko jūs klausāties! Jo kam ir, tam tiks dots; un kam nav, no tā tiks atņemts arī tas, kas tam šķietami ir.

¹⁸Jo'can ut cheq'uehak retal li c'a'ru têrabi xban nak li ani naxq'ue xch'ôl chixtaubal ru lix yâlal, tâq'uehek' mas xna'leb. Abanan li inc'a' naxq'ue xch'ôl chixtaubal ru, tâmak'ek' chiru li naxc'oxla nak naxnau, chan.

¹⁹Bet atnāca pie Viņa māte un Viņa brāļi un daudzo ļaužu dēļ nevarēja Viņam tikt klāt.

¹⁹Ut eb li rîtz'in li Jesús rochbeneb lix na' que'cuulac chi âtinac riq'uin. Abanan inc'a' que'ru chi oc cuan cui' li Jesús xban nak k'axal cui'chic nabaleb li cristian.

²⁰Un Viņam tika ziņots: Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib Tevi redzēt.

²⁰Ut quiyehe' resil re li Jesús: -Lâ na' ut eb lâ cuîtz'in cuanqueb chirix cab ut te'raj âcuâtinanquil, chan.

²¹Viņš atbildēja tiem, sacīdams: Mana māte un mani brāļi ir tie, kas Dieva vārdu klausās un izpilda.

²¹Quichak'oc li Jesús ut quixye reheb: -Li ani neque'abin re li râtin li Dios ut neque'xbânu li c'a'ru naxye, a'aneb lin na' ut li cuîtz'in, chan li Jesús reheb.

²²Bet kādā dienā notika, ka Viņš un Viņa mācekļi iekāpa laivā; un Viņš tiem sacīja: Pārcelsimies pāri ezeram! Un viņi cēlās pāri.

²²Sa' jun li cutan li Jesús quixye reheb lix tzolom: -K'axonko jun pac'al li palau, chan reheb. Ut qui-oc sa' jun li jucub rochbeneb lix tzolom ut côeb.

²³Un, tiem pārceļoties, Viņš aizmiga. Un pāri ezeram sacēlās brāzmaini vēji, un viņus aplēja, un tie bija briesmās.

²³Nak ac yôqueb chi xic chiru li palau, li Jesús quicuar. Sa' li hônal a'an quichal jun li câk-sut-ik' ut qui-oc chi nujac li ha' sa' li jucub ut yôqueb re chi subûnc sa' li palau.

²⁴Bet piegājuši, tie modināja Viņu, sacīdami: Mācītāj, mēs ejam bojā! Un Viņš uzcēlies apsauca vēju un ūdens viļņošanu, un tie norima, un tapa klusums.

²⁴Eb lix tzolom côeb cuan cui' li Jesús ut que'rajsi. Ut que'xye re: -At tzolonel, at tzolonel, osoc' ke, chanqueb. Ut li Jesús qui-aj ru ut quixk'us li ik' ut quixk'us li palau ut ch'anamil quicana. Inc'a' chic qui-ec'an.

²⁵Tad Viņš tiem sacīja: Kur jūsu ticība? Un viņi bailēs un izbrīnā viens otram sacīja: Kā šķiet, kas Viņš ir, ka Viņš pavēl vējiem un jūrai, un tie Viņam paklausa?

²⁵Ut li Jesús quixye reheb: -¿C'a'ru xec'ul? ¿Ma mâc'a' chic êpâbâl? chan. C'ajo' nak qui-oc xc'a'uxeb ut que'xsach xch'ôl. Que'xye chi ribileb rib, -¿Chanru nak neque'abin li ik' ut li palau chiru li cuînk a'in? Ut, ¿chanru nak cuan xcuanquil chixk'usbaleb? chanqueb.

²⁶Un viņi pārcēlās uz geraziešu apgabalu, kas iepretim Galilejai.

²⁶Li Jesús ut eb lix tzolom que'cuulac sa' li na'ajej Gadara li cuan jun pac'al li palau Galilea.

²⁷Un, kad Viņš izkāpa krastā, Viņu sastapa kāds vīrs, kas jau ilgāku laiku bija ļaunā gara apsēsts. Drēbes viņš nevalkāja un arī mājās nedzīvoja, bet kapenēs.

²⁷Toje' ajcui' te'cuulak li Jesús nak quichal jun li cuînk li cuan sa' li tenamit a'an chi c'uluc re. Li cuînk a'an ac junxil cuan mâus aj musik'ej riq'uin. Inc'a' chic nacuan sa' rochoch chi moco naxq'ue chic rak'. Junes sa' li na'ajej li neque'muke' cui' li camenak nacuan.

²⁸Viņš, ieraudzījis Jēzu, krita Viņa priekšā, un, skaļā balsī kliegdams, sacīja: Kas man ar Tevi, Jēzu, visaugstākā Dieva Dēls? Es Tevi lūdzu, nemoci mani!

²⁸Nak quiril li Jesús li cuînk quixcuik'ib rib chiru. Quixjap re chixyebal: -¿C'a'ru tâcuaj cuiq'uin, at Jesús? Lâat li Ralal li nimajcual Dios. Nintz'âma châcuu nak minâch'i'ch'i'i, chan re.

²⁹Un Viņš pavēlēja nešķīstajam garam iziet no šī cilvēka, jo jau ilgu laiku viņš mocīja to. Un viņu saistīja važās un dzelžos, lai sargātu viņu. Bet viņš sarāva važas, un ļaunais gars to dzina tuksnesī.

²⁹Quixye chi jo'can xban nak li Jesús ac yô chixyebal re li mâus aj musik'ej nak tâêlk riq'uin li cuînk. Nabal sut narahobtesîc li cuînk xban li mâus aj musik'ej. Neque'xbac' riq'uin ch'îch' ut riq'uin cadena. Abanan naxt'upi li cadena ut nac'ame' xban li mâus aj musik'ej sa' eb li na'ajej bar mâc'a' cuan.

³⁰Bet Jēzus viņam jautāja, sacīdams: Kāds ir tavs vārds? Un viņš atbildēja: Leģions, jo daudzi ļaunie gari bija viņā iegājuši.

³⁰Li Jesús quixye re: -¿Ani âc'aba'? chan re. -Cuakib mil inc'aba' xban nak nabalo, chan nak quichak'oc.

³¹Un tie lūdza Viņu, lai Viņš nepavēl tiem iet bezdibenī.

³¹Ut eb li mâus aj musik'ej que'xtz'âma chiru li Jesús nak inc'a' tixtaklaheb sa' xbalba.

³²Bet tur bija liels cūku bars, kas ganījās kalnā; un tie lūdza Viņu, lai atļauj ieiet tanīs. Un Viņš tiem atļāva.

³²Aran cuanqueb jun tûb li âk yôqueb chi ichajibc chiru li tzûl. Eb li mâus aj musik'ej que'xtz'âma chiru li Jesús nak tixtaklaheb chi oc riq'uineb li âk. Ut li Jesús quixcanabeb chi oc riq'uineb.

³³Tad ļaunie gari, izgājuši no cilvēka, iegāja cūkās; un ganāmais pulks no kraujas strauji metās ezerā un noslīka.

³³Que'el li mâus aj musik'ej riq'uin li cuînk ut que'oc riq'uineb li âk. Eb li âk que'oc chi âlinac. Sa' xbên li ûl que'el chak ut toj sa' li palau coxe'nak ut aran que'cam.

³⁴Kad gani redzēja notikušo, viņi aizskrēja un izstāstīja par to pilsētā un ciemos.

³⁴Ut eb li yôqueb chi iloc reheb li âk que'côeb sa' ânil ut coxe'xye resil sa' li tenamit li c'a'ru quic'ulman jo' ajcui' sa' li c'alebâl.

³⁵Un viņi izgāja skatīt notikušo, un, atnākuši pie Jēzus, atrada cilvēku, no kura bija izgājuši ļaunie gari, apģērbtu un pilnā prātā sēžam pie Viņa kājām, un tie izbijās.

³⁵Ut nabaleb li tenamit que'côeb chirilbal li c'a'ru quic'ulman. Que'cuulac cuan cui' li Jesús ut que'ril li cuînk li qui-isîc nabal chi mâus aj musik'ej riq'uin. Chunchu chiru li Jesús. Tikto chic ut tuktu chic xjolom. Riq'uin rilbal a'an que'sach xch'ôleb li tenamit.

³⁶Bet tie, kas redzēja, stāstīja viņiem, kā tas no leģiona izdziedināts.

³⁶Ut eb li que'iloc re li c'a'ru quic'ulman, que'xserak'i reheb li tenamit chanru nak quiq'uira li cuînk li quicuan mâus aj musik'ej riq'uin.

³⁷Un viss geraziešu apgabala iedzīvotāju vairākums lūdza Viņu aiziet no tiem, jo viņus bija pārņēmušas lielas bailes. Bet Viņš, iekāpis laivā, atgriezās atpakaļ.

³⁷C'ajo' nak que'xucuac chixjunileb li tenamit li cuanqueb sa' eb li na'ajej li cuanqueb sa' xcuênt Gadara. Ut que'xtz'âma chiru li Jesús nak tâêlk sa' lix na'ajeb. Jo'can nak li Jesús qui-oc cui'chic sa' li jucub ut qui-el sa' li na'ajej a'an.

³⁸Un vīrs, no kura ļaunie gari bija izgājuši, lūdza Viņu, lai atļauj palikt pie Viņa; bet Jēzus atlaida to, sacīdams:

³⁸Ut li cuînk li qui-isîc mâus aj musik'ej riq'uin quixye re li Jesús: -Xicakin châcuix, chan re. Abanan li Jesús quixye re: -Inc'a'. Canâkat.

³⁹Atgriezies savās mājās un stāsti, ko Dievs tev lielu darījis! Un viņš gāja, sludinādams visā pilsētā, ko lielu Jēzus viņam darījis.

³⁹Ayu sa' lâ cuochoch ut tâserak'i reheb chixjunileb chanru nak li Dios xruxtâna âcuu, chan li Jesús. Jo'can nak cô li cuînk ut quixserak'i reheb chixjunileb li cuanqueb sa' li tenamit chanru nak li Jesús quiruxtâna ru.

⁴⁰Bet notika, kad Jēzus atgriezās, ka ļaudis saņēma Viņu, jo visi Viņu gaidīja.

⁴⁰Nak li Jesús quinume' cui'chic jun pac'al li palau, li q'uila tenamit yôqueb chiroybeninquil chi saheb sa' xch'ôl.

⁴¹Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā,

⁴¹Ut sa' li hônal a'an quicuulac jun li cuînk aran aj Jairo xc'aba'. A'an li nataklan sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío. Nak quiril li Jesús, quixcuik'ib rib chiru ut quixtz'âma chiru nak tâxic sa' rochoch xban nak câmc re lix rabin.

⁴²Jo viņam bija vienīgā meitiņa ap divpadsmit gadu, un viņa bija pie miršanas. Un notika, ka, Viņam ejot, ļaudis drūzmējās ap Viņu.

⁴²Jun ajcui' lix rabin chiru. Cablaju chihab na cuan re. Ut eb li cristian yôqueb chixlatz'anquil li Jesús nak yô chi xic.

⁴³Un kāda sieviete, kura divpadsmit gadus cieta no asins tecēšanas un ārstiem bija atdevusi visu savu mantu, bet neviens nespēja to izārstēt,

⁴³Sa' xyânkeb cuan jun li ixk cablaju chihab xticlajic xyajel. Junelic yô lix yajel li ixk a'an ut inc'a' chic natz'ap lix quiq'uel. Quixq'ue rib chi banec' riq'uin nabaleb aj banonel ut nabal li tumin quixsach. Abanan mâ jun quiru chi banoc re.

⁴⁴No mugurpuses piegājusi, pieskārās Viņa drēbju šuvei, un tūliņ asins tecēšana apstājās.

⁴⁴Li ixk a'an quijiloc riq'uin li Jesús ut quixch'e' li rak'. Ut sa' ajcui' li hônal a'an quiq'uira li ixk.

⁴⁵Un Jēzus sacīja: Kas man pieskārās? Bet kad visi liedzās, Pēteris un tie, kas ar Viņu bija, sacīja: Mācītāj, ļaudis drūzmējas un Tevi spiež, un Tu saki: kas man pieskārās?

⁴⁵Ut li Jesús quixye: -¿Ani xch'e'oc cue?- Ut chixjunileb que'chak'oc ut que'xye: -Lâo inc'a' yôco châch'e'bal.- Tojo'nak laj Pedro jo'queb ajcui' li cuanqueb rochben que'xye re: -At tzolonel, lâat nacacuil chanru nak yôqueb châlatz'anquil li tenamit. ¿C'a'ut nak nacapatz' ani xch'e'oc âcue? chanqueb re.

⁴⁶Un Jēzus sacīja: Man kāds pieskārās, jo es jutu, ka spēks iziet no manis.

⁴⁶Ut li Jesús quixye cui'chic reheb: -Lâin ninnau nak cuan ani xch'e'oc cue xban nak xcuec'a nak cuan ani xq'uira riq'uin incuanquil, chan.

⁴⁷Bet sieviete, redzēdama, ka viņa nav palikusi nemanīta, trīcēdama piegāja un krita pie Viņa kājām, un visas tautas priekšā norādīja, kāda iemesla dēļ Viņam pieskārusies un ka tūdaļ kļuvusi vesela.

⁴⁷Li ixk quixq'ue retal nak li Jesús naxnau nak xch'e' li rak'. Nasicsot xban xxiu li ixk. Sa' xch'ôl a'an nak tâch'ilâk xban li Jesús. Quixcuik'ib rib chiru li Jesús ut quixye re chiruheb chixjunileb li cristian c'a'ut nak quixch'e' li rak'. Ut quixye ajcui' re nak sa' ajcui' li hônal a'an xq'uira.

⁴⁸Bet viņš tai sacīja: Meit, tava ticība tevi glābusi, ej mierā!

⁴⁸Li Jesús quixye re: -Kana', xban nak xapâb nak cuan incuanquil châq'uirtesinquil, jo'can nak xatq'uira. Ayu chi sa sa' âch'ôl, chan.

⁴⁹Viņam vēl runājot, nāca kāds pie sinagogas vecākā un sacīja viņam: Tava meitiņa mirusi, neapgrūtini Viņu!

⁴⁹Toj yô ajcui' chi âtinac li Jesús nak quichal jun li cuînk sa' rochoch laj Jairo li nataklan sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío ut quixye re laj Jairo: -Xcam lâ rabin. Mâch'i'ch'i'i chic laj tzolonel, chan re.

⁵⁰Bet Jēzus, dzirdējis šos vārdus, sacīja meitiņas tēvam: Nebīsties, tikai tici, un viņa tiks glābta!

⁵⁰Nak quirabi li Jesús li c'a'ru quixye li cuînk, quixye re laj Jairo: -Matc'oxlac. Ca'aj cui' tâpâb ut lâ rabin tâcolek', chan.

⁵¹Un Viņš, namā ieejot, neatļāva nevienam līdzi nākt, kā vien Pēterim un Jēkabam, un Jānim, un meitiņas tēvam, un mātei.

⁵¹Nak quicuulac li Jesús, mâ ani quixcanab chi oc sa' li cab. Ca'aj cui' laj Pedro, laj Jacobo ut laj Juan rochbeneb lix na' xyucua' li xka'al.

⁵²Bet visi raudāja un apraudāja viņu. Bet Viņš sacīja: Neraudiet, meitene nav mirusi, bet guļ.

⁵²Chixjunileb li cuanqueb aran japjôqueb re chi yâbac xban nak ac xcam. Ut li Jesús quixye reheb: -Mexyâbac. Li xka'al a'in moco camenak ta. Cuârc yô, chan.

⁵³Un tie izsmēja Viņu, zinādami to, ka tā mirusi.

⁵³Chixjunileb li cuanqueb aran que'xse'e li Jesús xban nak que'xnau nak li xka'al camenak chic.

⁵⁴Bet Viņš ņēma to aiz rokas un sauca, sacīdams: Meitiņ, celies augšām!

⁵⁴Abanan li Jesús quixchap chi ruk' li xka'al, ut quixye re: -At ch'ina xka'al, cuaclin, chan.

⁵⁵Un viņas gars atgriezās; un viņa tūdaļ uzcēlās. Un Viņš lika dot tai ēst.

⁵⁵Sa' li hônal a'an quicuacli cui'chic chi yo'yo li xka'al. Ut li Jesús quixye reheb nak te'xq'ue chi cua'ac.Ut eb lix na' xyucua' sachsôqueb xch'ôl riq'uin li quic'ulman. Abanan li Jesús quixye reheb nak mâ ani aj e te'xserak'i li c'a'ru quic'ulman.

⁵⁶Un viņas vecāki brīnījās; un Viņš tiem pavēlēja nesacīt nevienam par notikušo.

⁵⁶Ut eb lix na' xyucua' sachsôqueb xch'ôl riq'uin li quic'ulman. Abanan li Jesús quixye reheb nak mâ ani aj e te'xserak'i li c'a'ru quic'ulman.