¹Bet Viņš, saaicinājis divpadsmit apustuļus, deva tiem spēku un varu pār visiem ļaunajiem gariem un slimību ārstēšanai.

¹Li Jesús quixch'utubeb lix tzolom cablaju ut quixq'ueheb xcuanquil chirisinquileb li mâus aj musik'ej ut quixq'ueheb ajcui' xcuanquil chixq'uirtesinquileb li yaj.

²Un Viņš sūtīja tos sludināt Dieva valstību un dziedināt slimos.

²Quixtaklaheb chixch'olobanquil resil lix nimajcual cuanquilal li Dios ut chixq'uirtesinquileb li yaj.

³Un Viņš tiem sacīja: Neņemiet nekā līdz ceļā: ne spieķi, ne somu, ne maizi, ne naudu, arī divus svārkus neņemiet līdz!

³Quixye reheb: -Mâc'a' têc'am êre nak texxic. Inc'a' têc'am êxuk', chi moco êbôls, chi moco êtzacaêmk chi moco êtumin. Ca'aj cui' lê rak' li cuan chêrix têc'am.

⁴Un kādā mājā jūs ieiesiet, tur palieciet un no turienes neizejiet!

⁴Nak texc'ulek' sa' junak cab, aran texcanâk. Toj tâcuulak xk'ehil nak texxic, tex-êlk sa' li na'ajej a'an.

⁵Un ja kāds jūs neuzņem, tad, iziedami no tās pilsētas, nokratiet putekļus no savām kājām par liecību pret viņiem!

⁵Cui texcuulak sa' junak na'ajej bar cui' inc'a' texc'ulek', tex-êlk riq'uineb ut têchik' li poks chêrok jo' retalil li raylal te'xc'ul xban nak inc'a' que'raj rabinquil li râtin li Dios, chan li Jesús.

⁶Un izgājuši viņi apstaigāja miestus, visur sludinādami evaņģēliju un dziedinādami.

⁶Côeb ut lix tzolom li Jesús sa' eb li junjûnk chi na'ajej ut yôqueb chixch'olobanquil resil li colba-ib. Ut yôqueb ajcui' chixq'uirtesinquileb li yaj.

⁷Bet tetrarhs Herods, dzirdēdams par visu, ko Viņš darīja, uztraucās, jo daži runāja,

⁷Laj Herodes li nataklan aran Galilea quirabi resil chixjunil li yô chixbânunquil li Jesús ut qui-oc xc'a'ux xban nak cuan yôqueb chi yehoc re nak a'an laj Juan li xcuacli cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak.

⁸Ka Jānis esot uzcēlies no miroņiem; bet citi, ka Elijs parādījies; bet vēl citi, ka kāds no senajiem praviešiem augšāmcēlies.

⁸Ut cuan ajcui' li yôqueb chi yehoc re nak a'an li profeta Elías li xchal cui'chic. Ut cuan cui'chic li yôqueb chi yehoc re nak mâre a'an jun xcomoneb li profeta li que'cuan junxil li xcuacli cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak.

⁹Un Herods sacīja: Jānim es nocirtu galvu; bet kas šis ir, par ko es dzirdu tādas lietas, un meklēja Viņu redzēt.

⁹Laj Herodes quixye sa' xch'ôl: -A'an mâcua' laj Juan xban nak lâin quintaklan re xch'otbal xcux. ¿Ani anchal a'an li yôquin chirabinquil resil? chan. Jo'can nak târaj rilbal ru.

¹⁰Un apustuļi atgriezušies stāstīja Viņam, ko visu viņi darījuši; un Viņš, ņēmis tos līdz, aizgāja savrup tuksnešainā vietā, kas atradās pie Betsaidas.

¹⁰Nak que'suk'i chak lix tzolom chixbânunquil li c'anjel que'taklâc cui', que'xserak'i re li Jesús li c'a'ru quilaje'xbânu chak. Li Jesús quixc'ameb xjuneseb sa' jun na'ajej bar mâc'a' cuan, li cuan xcuênt li tenamit Betsaida.

¹¹Daudzi ļaudis, to uzzinājuši, sekoja Viņam; un Viņš, pieņēmis tos, runāja viņiem Dieva valstību, un tos, kam vajadzēja dziedināšanas, izdziedināja.

¹¹Abanan li q'uila tenamit que'xq'ue retal nak li Jesús yôqueb chi xic sa' li na'ajej a'an, ut que'côeb chirix. Li Jesús quixc'uleb ut qui-oc chixch'olobanquil xyâlal chiruheb chirix lix nimajcual cuanquilal li Dios. Ut quixq'uirtesiheb ajcui' li yaj.

¹²Bet diena sāka iet uz beigām; un tie divpadsmit, piegājuši Viņam, sacīja: Atlaid ļaudis, lai viņi iet miestos un apkārtējos ciemos meklēt naktsmājas un pārtiku, jo mēs šeit esam tuksnešainā vietā.

¹²Nak ac yô chi ecuûc, lix tzolom cablaju que'côeb bar cuan cui' li Jesús ut que'xye re: -Chak'rabiheb li tenamit re nak te'xic xsic'bal lix na'ajeb bar te'hilânk cui' ut te'xsic' ajcui' lix tzacaêmk sa' eb li c'alebâl ut sa' eb li na'ajej li cuanqueb chi nach', chanqueb re.

¹³Bet Viņš tiem sacīja: Dodiet jūs viņiem ēst! Bet tie atbildēja: Mums nav vairāk kā piecas maizes un divas zivis; vai atkal: Mēs iesim un nopirksim pārtiku visiem šiem ļaudīm.

¹³Li Jesús quixye reheb: -Q'uehomak xcuaheb lâex. Ut eb a'an que'xye: -Mâc'a' tzacaêmk kiq'uin lâo. Ôb ajcui' li caxlan cua ut cuib ajcui' li car cuan. ¿Malaj ut yôcat chixc'oxlanquil nak lâo toxic chixlok'bal xtzacaêmkeb li q'uila tenamit a'in? chanqueb lix tzolom.

¹⁴Bet bija viņu ap pieci tūkstoši vīriešu. Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Lieciet viņiem apsēsties grupās pa piecdesmit!

¹⁴Chixjunileb li cuanqueb aran cuanqueb tana ôb mil chi cuînk. Li Jesús quixye reheb lix tzolom nak te'xchunub ribeb chi ch'ûtal, chi lajêtk roxc'âl.

¹⁵Un viņi tā darīja un novietoja visus.

¹⁵Eb lix tzolom li Jesús que'xbânu jo' quiyehe' reheb. Ut li cristian que'chunla chi ch'ûtal.

¹⁶Bet Viņš, paņēmis piecas maizes un divas zivis un paskatījies uz debesīm, svētīja tās un lauza, un deva saviem mācekļiem, lai celtu ļaudīm priekšā.

¹⁶Li Jesús quixchap li ôb chi caxlan cua ut li cuib chi car. Qui-iloc sa' choxa. Quixbantioxi chiru li Dios. Quixjachi ut quixq'ue reheb lix tzolom re nak te'xjeq'ui reheb li q'uila tenamit.

¹⁷Un visi ēda un paēda; un ar pārpalikušajām druskām viņi pielasīja divpadsmit grozus.

¹⁷Que'cua'ac chixjunileb toj retal que'c'ojla xch'ôl. Ut cablaju chacach chic li rela' quicana.

¹⁸Un notika, ka Viņš viens pats lūdza Dievu; arī mācekļi bija pie Viņa; un Viņš tiem jautāja, sacīdams: Par ko ļaudis mani uzskata?

¹⁸Sa' jun li cutan li Jesús yô chi tijoc xjunes nak que'cuulac lix tzolom riq'uin. Li Jesús quixpatz' reheb lix tzolom ut quixye: -¿Anihin lâin nak neque'xye li tenamit? chan.

¹⁹Viņi atbildēja un sacīja: Par Jāni Kristītāju, bet citi par Eliju, bet vēl citi, ka uzcēlies viens no senajiem praviešiem.

¹⁹Eb a'an que'xye re: -Cuan neque'yehoc re nak lâat laj Juan laj Cubsihom Ha'. Ut cuan ajcui' neque'yehoc re nak lâat li profeta Elías. Ut cuan cui'chic neque'yehoc re nak lâat jun reheb li profeta li que'cuan najter li xcuacli cui'chic chi yo'yo, chanqueb.

²⁰Un Viņš tiem sacīja: Bet par ko jūs mani turat? Sīmanis Pēteris atbildēja, sacīdams: Par Dieva Svaidīto.

²⁰-Ut lâex, ¿anihin lâin nak nequec'oxla? chan li Jesús reheb. Quichak'oc laj Pedro ut quixye re: -Lâat li Cristo, laj Colonel li yechi'inbil xban li Dios, chan.

²¹Un Viņš tiem noliedza un pavēlēja nevienam par to neteikt,

²¹Ut li Jesús quixtz'âma chiruheb lix tzolom ut quixye reheb: -Mâ ani aj e têye nak lâin li Cristo, chan reheb.

²²Sacīdams: Cilvēka Dēlam vajadzēs daudz ciest, un vecākie, un augstie priesteri, un rakstu mācītāji Viņu atmetīs un nogalinās, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām.

²²Ut quixye ajcui' reheb: -Lâin li C'ajolbej. Tento nak tinc'ul nabal li raylal. Tintz'ektânâk xbaneb li xakabanbileb chi c'anjelac sa' li templo, jo' ajcui' xbaneb li xbênil aj tij, ut xbaneb laj tz'îb. Tincamsîk, abanan tincuaclîk cui'chic chi yo'yo sa' rox li cutan, chan li Jesús.

²³Bet Viņš runāja visiem: Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz sevi un ik dienas ņem savu krustu, un seko man!

²³Li Jesús quixye reheb chixjunileb li cuanqueb aran: -Li ani târaj inpâbanquil tento nak tixtz'ektâna li c'a'ru naxrahi ru lix ch'ôl. Tixcuy xnumsinquil li raylal li tixc'ul, usta tâcamsîk sa' inc'aba'. Ut chinixtâkehak.

²⁴Jo kas gribēs savu dvēseli glābt, tas to pazaudēs, bet kas savu dvēseli pazaudēs manis dēļ, tas to izglābs.

²⁴Li ani tâtz'ektânânk cue re xcolbal rix lix yu'am arin sa' ruchich'och', tixtz'ek li junelic yu'am. A'ut li ani naxsach lix yu'am arin sa' ruchich'och' sa' inc'aba' lâin, a'an târêchani li junelic yu'am.

²⁵Jo ko tas cilvēkam līdz, ja viņš iemantos visu pasauli, bet pats sevi pazudinās un sev darīs zaudējumus?

²⁵¿C'a'ru tixra junak li cuînk cui târêchani chixjunil xbiomal li ruchich'och' ut tixtz'ektâna li junelic yu'am?

²⁶Jo kas kaunēsies manis un manas mācības dēļ, tā Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks savā un Tēva, un svēto eņģeļu godībā.

²⁶Li ani tâxutânâk inban malaj ut xban li cuâtin, lâin li Alalbej tinxutânâk ajcui' xbaneb nak tinchâlk chak riq'uin inlok'al ut riq'uin xlok'al lin Yucua' cuochbeneb li santil ángel, chan li Jesús.

²⁷Patiesi es jums saku: daži no šeit stāvošiem nāvi nebaudīs, iekams nebūs skatījuši Dieva valstību.

²⁷Ut quixye ajcui': -Relic chi yâl tinye êre nak cuanqueb arin sa' êyânk li inc'a' te'câmk toj te'ril lix nimajcual cuanquilal li Dios, chan li Jesús.

²⁸Un notika, ka pēc šīs runas pagāja apmēram astoņas dienas; un Viņš ņēma līdz Pēteri un Jēkabu, un Jāni un uzkāpa kalnā, lai lūgtu Dievu.

²⁸Cuakxakib cutan na chic xyebal eb a âtin a'in nak li Jesús cô chi tijoc sa' xbên jun li tzûl rochbeneb laj Pedro, laj Jacobo ut laj Juan.

²⁹Un kad Viņš lūdza Dievu, Viņa sejas izskats kļuva citāds, un Viņa apģērbs tapa balts un staroja.

²⁹Nak yô chi tijoc li Jesús, quijalano' li rilobâl chiruheb. Ut li rak' sak sak ut nalemtz'un.

³⁰Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu; tie bija Mozus un Elijs.

³⁰Ut que'ril nak cuibeb li cuînk yôqueb chi âtinac riq'uin li Jesús. A'aneb laj Moisés ut laj Elías.

³¹Viņi parādījās godībā; un tie runāja par Viņa gala norisi, ko Viņš piepildīs Jeruzalemē.

³¹Neque'lemtz'un ut c'ajo' lix lok'aleb nak yôqueb chi âtinac chirix lix camic li Jesús li tenebanbil sa' xbên aran Jerusalén.

³²Bet Pēteris un tie, kas atradās pie Viņa, bija miega nomākti; un uzmodušies tie redzēja Viņa godību un divus vīrus, stāvot pie Viņa.

³²Usta yôqueb xcuara laj Pedro ut li cuanqueb rochben, abanan inc'a' que'cuar. Yôqueb ban chirilbal lix lok'al li Jesús jo' ajcui' li cuib chi cuînk li cuanqueb rochben.

³³Un notika, kad tie gāja no Viņa, ka Pēteris, pats nezinādams, ko runā, sacīja Jēzum: Mācītāj, mums labi šeit; mēs taisīsim trīs teltis: Tev vienu un Mozum vienu, un Elijam vienu.

³³Nak ac oqueb re xcanabanquil li Jesús li cuib chi cuînk, laj Pedro quixye re li Jesús: -Kâcua', c'ajo' xchak'al ru nak cuanco arin. Xkayîb ta oxibak muhebâl arin. Jun âcue, jun re laj Moisés ut jun re laj Elías, chan. Quixye chi jo'can xban nak inc'a' quixtau ru lix yâlal li quiril.

³⁴Viņam tā runājot, parādījās mākonis un apēnoja viņus; un tie izbijās, kad mākonis viņus apklāja.

³⁴Nak toj yô chi âtinac laj Pedro, quichal jun li chok sa' xbêneb. C'ajo' nak que'xucuac nak que'mukun sa' li chok.

³⁵Un balss atskanēja padebesī, sacīdama: Šis ir mans mīļais Dēls, Viņu klausiet!

³⁵Que'rabi nak li Dios quiâtinac sa' li chok ut quixye: -A'in li cualal li sic'bil ru inban. Cherabi li c'a'ru tixye, chan.

³⁶Un kad balss atskanēja, Jēzus tur atradās viens pats. Un viņi klusēja un nevienam tanīs dienās nesacīja nekā par to, ko bija redzējuši.

³⁶Nak quicana li âtinac, xjunes chic li Jesús quicana. Ut eb a'an mâc'a' chic que'xye. Ut chiruheb li cutan a'an mâ ani aj e que'xye li c'a'ru que'ril.

³⁷Bet notika nākošajā dienā, kad viņi nokāpa no kalna, ka daudz ļaužu satika viņus.

³⁷Jo' cuulajak chic nak quicube sa' li tzûl, nabaleb li q'uila tenamit que'cuulac chi c'uluc re li Jesús.

³⁸Un, lūk, kāds vīrs ļaudīs kliedza, sacīdams: Mācītāj, lūdzu Tevi, uzlūko manu dēlu, jo viņš man ir vienīgais!

³⁸Jun li cuînk quiâtinac chak sa' xyânkeb li tenamit ut quixye chi cau xyâb xcux: -At tzolonel, nintz'âma châcuu nak tâcuil li cualal xban nak ca'aj cui' a'an chicuu.

³⁹Jo, lūk, gars viņu satver; un viņš piepeši kliedz, un tas viņu plosa un grūsta līdz putām, un novārdzinātu vēl negrib atstāt.

³⁹Cuan mâus aj musik'ej riq'uin. Nak naniman xyajel naxjap re ut nach'ikch'ikîc chi cau xban li mâus aj musik'ej ut na-el xcuokx sa' re. Ut inc'a' naraj xcanabanquil li cualal.

⁴⁰Un es lūdzu Tavus mācekļus izdzīt to, bet viņi nevarēja.

⁴⁰Xintz'âma chiruheb lâ tzolom nak te'risi li mâus aj musik'ej, abanan inc'a' xe'ru chirisinquil, chan li cuînk.

⁴¹Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Ak neticīgā un izvirtusī cilts, cik ilgi es vēl būšu pie jums un cik cietīšu? Ved savu dēlu šurp!

⁴¹Quichak'oc li Jesús ut quixye reheb: -Lâex tenamit li cuanquex anakcuan, chi tîc inc'a' nequexpâban ut inc'a' us êna'leb. ¿Jo' najtil chic tincuânk êriq'uin re nak texpâbânk? ¿Jo' najtil chic texincuy nak nequec'oxla? C'am chak li al arin cuiq'uin, chan li Jesús.

⁴²Un kad viņš nāca, ļaunais gars svaidīja viņu un grūstīja.

⁴²Nak yô chi xic li al riq'uin li Jesús, li mâus aj musik'ej quixcut li al sa' ch'och' ut quixch'ikle chi cau. Abanan li Jesús quixk'us li mâus aj musik'ej. Quixq'uirtesi li al ut quixk'axtesi re lix yucua'.

⁴³Bet Jēzus norāja nešķīsto garu un izdziedināja jaunekli, un atdeva viņu tēvam.

⁴³Ut chixjunileb li cuanqueb aran sachsôqueb xch'ôl chirilbal nak k'axal nim xcuanquil li Dios. Nak toj sachsôqueb xch'ôl li tenamit chi c'oxlac chirix li quic'ulman, li Jesús quixye reheb lix tzolom:

⁴⁴Un visi brīnījās par Dieva varenību. Bet Viņš, kad visi vēl brīnījās par visu, ko Viņš darīja, sacīja saviem mācekļiem: Lieciet šos vārdus savās sirdīs: Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās.

⁴⁴-Cherabihak chi us li tinye êre. Tento nak lâin li C'ajolbej tink'axtesîk sa' ruk'eb li cuînk li xic' neque'iloc cue, chan li Jesús.

⁴⁵Bet viņi nesaprata šos vārdus, un tie palika apslēpti viņiem, lai viņi tos izprastu, un tie baidījās jautāt Viņam par šiem vārdiem.

⁴⁵Abanan eb lix tzolom inc'a' que'xtau ru li c'a'ru quixye, xban nak toj mâji' nacuulac xk'ehil nak te'xtau ru. Ut que'xutânac chixpatz'bal re c'a'ru xyâlal li quixye li Jesús reheb.

⁴⁶Bet viņos radās domas, kurš no viņiem ir tas lielākais?

⁴⁶Eb lix tzolom li Jesús que'oc chixcuech'inquil ribeb. Ut yôqueb chixpatz'bal ani reheb li nimak xcuanquil.

⁴⁷Un Jēzus, redzēdams viņu sirds domas, paņēmis bērnu, novietoja to sev blakus,

⁴⁷Nak li Jesús quixq'ue retal li c'a'ru yôqueb chixc'oxlanquil, quixc'am jun li ch'ina al ut quixxakab chiru.

⁴⁸Un Viņš tiem sacīja: Kas šo bērnu uzņem manā vārdā, tas mani uzņem; un kas uzņem mani, tas uzņem to, kas mani sūtījis; jo kas mazāks starp jums visiem, tas būs lielākais.

⁴⁸Ut quixye reheb: -Li ani tâc'uluk re junak ch'ina al jo' a'in sa' inc'aba' lâin, tinixc'ul ajcui' lâin; ut li ani tâc'uluk cue lâin, tixc'ul ajcui' li ani xtaklan chak cue. Jo'can nak li ani cubenak xcuanquil sa' êyânk anakcuan, a'anak chic li nimak xcuanquil.

⁴⁹Bet Jānis runāja, sacīdams: Mācītāj, mēs redzējām kādu Tavā vārdā izdzenam ļaunos garus; un mēs viņam to noliedzām, jo viņš neseko mums līdz.

⁴⁹Laj Juan quixye re li Jesús: -At Kâcua', xkil jun li cuînk yô chi isînc mâus aj musik'ej sa' âc'aba'. Ut lâo xkaye re nak inc'a' tixbânu a'an xban nak moco kacomon ta, chan.

⁵⁰Un Jēzus sacīja viņam: Neliedziet, jo kas nav pret jums, tas ir ar jums.

⁵⁰Ut li Jesús quichak'oc ut quixye re: -Mêk'us li cuînk a'an xban nak li ani inc'a' xic' na-iloc ke, a'an na-oquen chikix, chan.

⁵¹Bet notika, kad izpildījās Viņa uzņemšanas diena, viņš vērsa savu seju, lai ietu uz Jeruzalemi.

⁵¹Nak ac cuulac re xk'ehil nak li Jesús tâc'amek' cui'chic xban li Dios sa' choxa, quixcacuubresi xch'ôl chi xic Jerusalén.

⁵²Un Viņš sūtīja pirms sevis vēstnešus; un tie gāja un iegāja kādā samariešu pilsētā, lai sagatavotu Viņam (vietu).

⁵²Li Jesús quixtakla xtakl sa' jun tenamit cuan sa' xcuênt Samaria, re nak te'xcauresi xna'aj re tâhilânk cui'.

⁵³Un tie Viņu neuzņēma, jo Viņa seja bija vērsta, lai ietu uz Jeruzalemi.

⁵³Abanan li cuanqueb sa' li tenamit a'an inc'a' que'raj xc'ulbal li Jesús xban nak que'xq'ue retal nak yô chi xic Jerusalén.

⁵⁴Bet, to redzot, viņa mācekļi Jēkabs un Jānis sacīja: Kungs, ja tu vēlies, mēs teiksim, lai uguns nāk no debesīm un iznīcina viņus.

⁵⁴Nak laj Jacobo ut laj Juan que'xq'ue retal nak inc'a' quic'ule' li Jesús sa' li tenamit a'an, que'xye re: -¿Ma tâcuaj nak takatz'âma nak tâcubek chak xam sa' choxa re nak tâc'atek' li tenamit a'an jo' quixbânu laj Elías? chanqueb.

⁵⁵Un Viņš pagriezies norāja tos, sacīdams: Jūs nezināt, kāda gara jūs esat.

⁵⁵Quixsuk'isi rib li Jesús ut quixk'useb. Quixye reheb: -¿C'a'ru musik'ejil cuan êriq'uin lâex nak inc'a' nequetau ru?

⁵⁶Cilvēka Dēls nenāca dvēseles pazudināt, bet pestīt. Un viņi aizgāja uz citu pilsētu.

⁵⁶Lâin li C'ajolbej inc'a' xinchal chixsachbal ruheb li cristian. Xinchal ban chixcolbaleb, chan li Jesús. Ut chirix a'an, que'côeb sa' jalan chic na'ajej.

⁵⁷Bet notika, ka tiem ejot pa ceļu, kāds sacīja Viņam: Es sekošu Tev, kurp vien Tu iesi.

⁵⁷Nak yôqueb chi xic li Jesús, jun li cuînk quicuulac riq'uin ut quixye re: -At tzolonel, tincuaj âtâkenquil yalak bar tatxic, chan re.

⁵⁸Jēzus sacīja viņam: Lapsām ir alas, debess putniem ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur nolikt galvu.

⁵⁸Li Jesús quichak'oc ut quixye re: -C'oxla chi us ma tâcuy intâkenquil. Li yac cuanqueb xjul sa' pec, ut li xul li neque'rupupic chiru choxa cuanqueb xsoc. Abanan lâin li C'ajolbej mâc'a' inna'aj bar târûk tinhilânk cui'.-

⁵⁹Bet otram viņš sacīja: Seko man! Bet tas atbildēja: Kungs, atļauj man vispirms noiet un apbedīt savu tēvu!

⁵⁹Li Jesús quixye re jun chic: -Chinâtâke, chan. Quichak'oc li cuînk ut quixye: -Kâcua', chinâcuy. Inmukak cuan lin yucua' tojo'nak tinxic châcuix, chan.

⁶⁰Un Jēzus viņam sacīja: Ļauj mirušajiem aprakt savus miroņus, bet tu nāc un sludini Dieva valstību!

⁶⁰Li Jesús quixye re: -Canabeb li toj camenakeb sa' li mâc xmukakeb cuan lix camenak. Ut lâat, ayu. Ye chak resil lix nimajcual cuanquilal li Dios, chan.

⁶¹Un cits sacīja: Es sekošu Tev, Kungs, bet atļauj man vispirms atvadīties no tiem, kas mājās!

⁶¹Ut jun chic li cuînk quixye: -At Kâcua', tatintâke. Abanan inchak'rabihakeb cuan chak li cuanqueb sa' cuochoch, chan re.Ut li Jesús quixye re: -Li ani naxtiquib c'anjelac chiru li Dios ut cui toj yô chixc'oxlanquil li c'a'ru re, li jun a'an inc'a' us chok' aj c'anjel sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios, chan li Jesús.

⁶²Jēzus viņam sacīja: Neviens, kas savu roku pielicis arklam un skatās atpakaļ, nav derīgs Dieva valstībai.

⁶²Ut li Jesús quixye re: -Li ani naxtiquib c'anjelac chiru li Dios ut cui toj yô chixc'oxlanquil li c'a'ru re, li jun a'an inc'a' us chok' aj c'anjel sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios, chan li Jesús.