¹Un Viņš, cēlies no turienes, nāca Jūdejas robežās, viņpus Jordānai; un atkal ļaužu pulki sapulcējās pie Viņa; un Viņš kā parasti mācīja tos.

¹Ut qui-el li Jesús Capernaum. Que'côeb sa' jun li na'ajej cuan xcuênt Judea ut que'côeb ajcui' toj jun pac'al li nima' Jordán.

²Un farizeji pienāca un, Viņu kārdinādami, jautāja: Vai vīrs drīkst šķirties no sievas?

²Ut que'cuulac laj fariseo riq'uin chi patz'oc yal re xyalbal rix ut que'xye re: -¿C'a'ru nacaye lâat? ¿Ma târûk tixjach rib junak cuînk riq'uin li rixakil? chanqueb re.

³Bet Viņš atbildēdams sacīja tiem: Ko Mozus jums pavēlējis?

³Ut nak quichak'oc li Jesús, quixye reheb: -¿C'a'ru lê chak'rabinquil quixcanab êre laj Moisés?-

⁴Tie sacīja: Mozus atļāvis rakstīt šķiršanās grāmatu un šķirties. (5.Moz.24,1)

⁴Eb a'an que'xye: -Laj Moisés quixye nak junak li cuînk târûk tixyîb lix hu re jachoc ib ut riq'uin a'an naru tixjach rib riq'uin li rixakil.-

⁵Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Jūsu cietsirdības dēļ viņš jums šo likumu rakstījis.

⁵Li Jesús quichak'oc ut quixye: -Xban nak k'axal cau êch'ôl, jo'can nak quixq'ue li chak'rab chi jo'can.

⁶Bet no radīšanas sākuma Dievs viņus radīja kā vīrieti un sievieti. (1.Moz.1,27)

⁶Abanan mâcua' jo'can sa' xticlajic li ruchich'och'. Nak quixyîb li ruchich'och' li Dios, quixyo'obtesi li cuînk ut quixyo'obtesi li ixk.

⁷Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti un paliks pie savas sievas. (1.Moz.2,24; Mt.19,5; 1.Kor.7,10; Ef.5,31)

⁷Jo'can nak li cuînk tixcanab xna' xyucua' ut tixlak'ab rib riq'uin li rixakil.

⁸Un tie būs divi vienā miesā. Tātad viņi jau nav divi, bet viena miesa. (1.Kor.6,16)

⁸Li ani te'xlak'ab rib junajeb chic. Moco cuibeb ta chic.

⁹Tāpēc, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.

⁹Li ani naxlak'ab li Dios, mâ ani chic naru najachoc re, chan li Jesús.

¹⁰Un Viņa mācekļi mājās atkal jautāja Viņam par to pašu.

¹⁰Ut nak ac cuanqueb sa' cab, lix tzolom li Jesús que'xpatz' cui'chic re chirix li na'leb a'in.

¹¹Un Viņš tiem sacīja: Ja kas no savas sievas šķiras un citu precē, tas pārkāpj laulību ar viņu.

¹¹Ut li Jesús quixye reheb: -Li ani tixjach rib riq'uin li rixakil ut tixc'am jalan chic ixk, a'an tixmux ru lix sumlajic.

¹²Un ja sieva šķiras no sava vīra un iziet pie cita, tā pārkāpj laulību. (Lk.16,18; 1.Kor.7,10-11)

¹²Ut cui junak ixk tixjach rib riq'uin lix bêlom, ut tâc'amek' xban jalan chic cuînk, a'an tixmux ru lix sumlajic.-

¹³Un Viņam atnesa bērniņus, lai Viņš tiem pieskartos, bet mācekļi norāja nesējus.

¹³Sa' jun li cutan cuan li coc'al que'c'ame' chak riq'uin li Jesús re nak tixq'ue li ruk' sa' xbêneb ut târosobtesiheb. Ut lix tzolom que'xk'us li que'c'amoc chak reheb li coc'al.

¹⁴Jēzus, tos redzēdams, saīga un sacīja viņiem: Laidiet bērniņus pie manis nākt un neliedziet viņiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.

¹⁴Nak li Jesús quixq'ue retal li yôqueb chixbânunquil, c'ajo' nak quipo' ut quixye reheb lix tzolom: -Canabomakeb li coc'al chi châlc cuiq'uin. Mêram chiruheb xban nak lix nimajcual cuanquilal li Dios, a'an reheb li neque'pâban jo' nak neque'pâban li coc'al.

¹⁵Patiesi, es jums saku: kas Dieva valstību nepieņem kā bērns, tas tanī neieies. (Mt.18,3)

¹⁵Relic chi yâl tinye êre li ani inc'a' napâban jo' li coc'al, a'an inc'a' târêchani lix nimajcual cuanquilal li Dios, chan.

¹⁶Un Viņš tos apskāva un, uzlicis tiem rokas, tos svētīja.

¹⁶Ut li Jesús quixk'aluheb li coc'al, quixq'ue li ruk' sa' xbêneb, ut quirosobtesiheb.

¹⁷Un kad Viņš bija izgājis ceļā, kāds piesteidzās un, ceļos pret Viņu nometies, lūdza Viņu: Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvošanu?

¹⁷Nak ac xic re li Jesús sa' jalan chic na'ajej, quichal jun li cuînk sa' ânil, colxcuik'ib rib chiru ut quixye re: -At châbil tzolonel, ¿c'a'ru târûk tinbânu re nak tincuêchani li yu'am chi junelic?-

¹⁸Bet Jēzus sacīja viņam: Kāpēc tu mani sauc par labo? Neviens nav labais, kā vienīgi Dievs.

¹⁸Li Jesús quixye: -¿C'a'ut nak nacaye châbil cue cui inc'a' nacanau anihin lâin? Jun ajcui' li châbil ut a'an li Dios.

¹⁹Tu baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, tev nebūs krāpt, tev būs tēvu un māti godāt!

¹⁹Lâat nacanau c'a'ru naxye li chak'rab: Matmuxuc caxâr. Mâcamsi âcuas âcuîtz'in. Mat-elk'ac. Matyo'oban âtin chirix âcuas âcuîtz'in. Matbalak'ic. Cha-oxlok'i lâ na' âyucua'.-

²⁰Bet tas atbildēja un sacīja Viņam: Mācītāj, no savas jaunības es esmu visu to pildījis.

²⁰Nak quichak'oc li cuînk quixye: -At tzolonel, chixjunil a'in ac xinbânu ajcui' chak chalen sa' inca'ch'inal.-

²¹Bet Jēzus, uzlūkodams viņu, iemīlēja to un sacīja tam: Viena tev trūkst: ej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta debesīs; un nāc, seko man!

²¹Li Jesús c'ajo' nak quixra li cuînk. Quixca'ya ut quixye re: -Jun chic toj mâji' nacabânu. Ayu, c'ayi chixjunil li c'a'ru cuan âcue ut tâsi lix tz'ak reheb li neba' re nak tâcuânk âbiomal sa' choxa. Nak ac xabânu a'an, tatchâlk cuiq'uin ut tinâtâke usta câmc tâc'ul sa' inc'aba', chan.

²²Tas, noskumis par šo vārdu, aizgāja bēdīgs, jo viņam bija daudz īpašumu.

²²Nak quirabi a'an, li cuînk cô chi ra sa' xch'ôl xban nak nabal lix biomal cuan.

²³Un Jēzus apskatījies sacīja saviem mācekļiem: Cik grūti tiem, kam bagātība, ieiet Dieva valstībā!

²³Li Jesús quirileb lix tzolom ut quixye reheb: -C'ajo' xch'a'ajquil chok' re junak biom rêchaninquil lix nimajcual cuanquilal li Dios.-

²⁴Bet mācekļi iztrūkās par Viņa vārdiem. Bet Jēzus atkal atbildēdams, sacīja tiem: Bērniņi, cik grūti ieiet Dieva valstībā tiem, kas paļaujas uz naudu!

²⁴Lix tzolom que'sach xch'ôleb nak que'rabi a'an. Aban li Jesús quixye cui'chic reheb: -Ex cualal inc'ajol, c'ajo' xch'a'ajquil nak te'oc sa' xnimajcual cuanquilal li Dios li neque'xic xch'ôl chirix lix biomal.

²⁵Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.

²⁵Mâmin târûk tânumek' junak nimla xul camello sa' ru junak cûx. Jo'can ajcui' eb li biom. Mâ jok'e târûk te'oc sa' xnimajcual cuanquilal li Dios cui ca'aj cui' lix biomal neque'xc'oxla.-

²⁶Tie vēl vairāk brīnījās un savā starpā runāja: Un kas tad var kļūt pestīts?

²⁶Eb lix tzolom c'ajo' nak que'sach xch'ôleb ut que'xye: -¿Ani put târûk tâcolek' chi jo'canan?-

²⁷Un Jēzus, viņus uzlūkodams, sacīja: Tas nav iespējams cilvēkiem, bet ne Dievam, jo Dievam viss ir iespējams. (Mt.19,26)

²⁷Li Jesús quirileb ut quixye reheb: -Li cuînk inc'a' naru tixbânu a'an, aban li Dios mâc'a' ch'a'aj chiru. A'an naru tixbânu chixjunil.-

²⁸Un Pēteris sāka Viņam runāt: Lūk, mēs visu atstājām un sekojām Tev. (Mt.19,27;Lk.18,28)

²⁸Laj Pedro quixye re li Jesús: -Lâo xkacanab chixjunil li c'a'ru cuan ke xban âtâkenquil.-

²⁹Jēzus atbildēdams sacīja: Patiesi es jums saku: nav neviena, kas manis un evaņģēlija dēļ būtu atstājis namu vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai bērnus, vai tīrumus,

²⁹Li Jesús quixye: -Relic chi yâl tinye êre, li ani naxcanab c'a'ru re sa' inc'aba' lâin, tixc'ul rêkaj. Li ani naxcanab xna' xyucua', li ras ut li rîtz'in ut li ralal xc'ajol sa' inc'aba' lâin malaj ut sa' xc'aba' li evangelio, a'an tixc'ul rêkaj. Jo'can ajcui' li naxcanab xch'och' ut li rochoch sa' inc'aba' lâin, tixc'ul ajcui' rêkaj.

³⁰Kas tagad, šinī laikā, nesaņemtu simtkārt tik daudz, kaut caur vajāšanām, namus un brāļus, un māsas, un mātes, un bērnus, un tīrumus, un nākošajā laikā mūžīgo dzīvi.

³⁰A'an tixc'ul o'takc'âl chic chok' rêkaj li c'a'ru re li tixcanab jo' rochoch, jo' li ras, jo' li rîtz'in, jo' li ralal xc'ajol, jo' xna' xyucua' ut jo' lix ch'och'. Usta naxc'ul ra xîc' arin sa' ruchich'och', abanan târêchani li junelic yu'am sa' eb li cutan châlel.

³¹Bet daudzi pirmie būs pēdējie, un pēdējie būs pirmie. (Mt.19,30)

³¹Li cuanqueb xcuanquil anakcuan, mâc'a'ak chic xcuanquileb mokon. Ut li mâc'a'eb xcuanquil anakcuan, a'aneb chic li te'cuânk xcuanquil mokon,- chan li Jesús.

³²Bet viņi bija ceļā, iedami uz Jeruzalemi; un Jēzus gāja viņiem pa priekšu; un tie, iztrūkušies un baidīdamies, sekoja. Un Viņš atkal, pieaicinājis tos divpadsmit, sāka tiem runāt par to, kas Viņam notiks. (Mt.20,17; Lk.18,31)

³²Nak yôqueb chi xic Jerusalén c'amol be li Jesús chiruheb. Nak cuanqueb chiru be sachsôqueb xch'ôl lix tzolom ut li yôqueb chi tâkênc reheb te'xucuak ajcui'. Tojo'nak li Jesús quixc'ameb cui'chic lix cablaju chi tzolom xjuneseb ut qui-oc chixyebal reheb li c'a'ru tixc'ul.

³³Jo, lūk, mēs ejam uz Jeruzalemi, un Cilvēka Dēls tiks nodots augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un vecākajiem; un tie Viņu notiesās nāvē un nodos pagāniem;

³³Quixye reheb: -Q'uehomak retal. Anakcuan yôco chi xic Jerusalén. Aran tink'axtesîk lâin li C'ajolbej sa' ruk'eb lix bênil aj tij jo' ajcui' sa' ruk'eb laj tz'îb. Eb a'an te'xteneb câmc sa' inbên ut tine'xk'axtesi sa' ruk'eb li mâcua'eb aj judío.

³⁴Un tie Viņu izsmies un apspļaudīs Viņu, un šaustīs Viņu, un nonāvēs Viņu, un trešajā dienā Viņš augšāmcelsies.

³⁴Ut tine'xhob, tine'xsac', tine'xchûba ut tine'xcamsi. Aban sa' rox li cutan tincuaclîk cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak.-

³⁵Un Zebedeja dēli, Jēkabs un Jānis, piegājuši pie Viņa, sacīja: Mācītāj, mēs vēlamies, lai Tu mums darītu, ko vien mēs lūgsim!

³⁵Laj Jacobo ut laj Juan, eb li ralal laj Zebedeo, que'jiloc chixc'atk li Jesús ut que'xye re: -Kâcua', lâo nakaj nak tâbânu li usilal li takatz'âma châcuu.-

³⁶Bet Viņš tiem sacīja: Ko jūs vēlaties, lai es jums darītu?

³⁶Ut li Jesús quixye reheb: -¿C'a'ru li usilal têraj tinbânu êre? chan reheb.

³⁷Tie sacīja: Dod mums, lai mēs Tavā godībā sēdētu viens tavā labajā, otrs Tavā kreisajā pusē!

³⁷Que'xye re: -Nak ac xat-oc sa' lâ lok'al, nakatz'âma châcuu nak jun ke tâcuânk sa' lâ nim ut jun tâcuânk sa' lâ tz'e.- Que'xye chi jo'can xban nak te'raj oc sa' xcuanquileb.

³⁸Bet Jēzus viņiem sacīja: Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko es dzeru, un tapt kristīti kristībā, kurā es tieku kristīts?

³⁸Ut li Jesús quixye reheb: -Lâex inc'a' nequenau xyâlal li yôquex chixtz'âmanquil chicuu. ¿Ma têcuy xc'ulbal li raylal li oc cue chixc'ulbal lâin? Ut, ¿ma têcuy xnumsinquil li raylal jo' li tinc'ul lâin?-

³⁹Bet tie Viņam sacīja: Mēs varam! Bet Jēzus viņiem sacīja: Biķeri, kuru es dzeru, jūs gan dzersiet un tapsiet kristīti kristībā, kurā es topu kristīts,

³⁹-¡Takacuy! chanqueb. Ut li Jesús quichak'oc ut quixye: -Yâl ajcui' nak lâex têc'ul li raylal jo' li tinc'ul lâin. Ut têcuy xnumsinquil li raylal jo' li tincuy xnumsinquil lâin.

⁴⁰Bet sēdēt pie manas labās vai kreisās rokas man nepiederas dot jums, bet kuriem tas ir sataisīts.

⁴⁰Abanan li na'ajej sa' lin nim ut sa' lin tz'e mâcua' lâin tinq'uehok re li na'ajej a'an, xban nak ac ch'olch'o chiru li Dios ani aj e li na'ajej a'an, chan li Jesús reheb.

⁴¹Kad tie desmit to dzirdēja, tie ņēma to Jēkabam un Jānim ļaunā.

⁴¹Ut nak que'rabi li c'a'ru que'xpatz' laj Jacobo ut laj Juan, li lajêb chic lix tzolom que'po' riq'uineb.

⁴²Bet Jēzus tos pieaicināja un sacīja viņiem: Jūs zināt, ka tie, kas tiek uzskatīti par tautu valdniekiem, valda pār tām; un viņu valdnieki izmanto varu pār tām.

⁴²Ut li Jesús quixbokeb riq'uin ut quixye reheb: -Lâex nequenau nak li neque'taklan sa' ruchich'och' neque'numta sa' xbên li tenamit. Li nînkeb xcuanquil, a'aneb li neque'taklan.

⁴³Bet tā lai nav jūsu starpā, bet kas grib tapt lielāks, lai ir jūsu sulainis!

⁴³Abanan mâcua' jo'can têbânu lâex. Li ani naraj xcuanquil sa' êyânk, tento nak tixcubsi rib ut tâc'anjelak chêru.

⁴⁴Bet kas no jums grib būt pirmais, lai ir visu kalps!

⁴⁴Li ani naraj nimâk xcuanquil sa' êyânk, tento tixcubsi rib ut tâc'anjelak chiruheb li ras rîtz'in.

⁴⁵Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu un dotu savu dzīvību daudzo atpestīšanai.

⁴⁵Lâin li C'ajolbej. Abanan inc'a' xinchal re nak te'c'anjelak chicuu. Xinchal ban re nak tinc'anjelak chiruheb chixjunileb ut chixq'uebal lin yu'am re xtojbal rix lix mâqueb, chan li Jesús reheb.

⁴⁶Un tie nonāca Jērikā; un Viņam ar saviem mācekļiem un daudz ļaudīm no Jērikas izejot, Bartimejs, Timeja dēls, būdams neredzīgs, sēdēja ceļmalā un ubagoja.

⁴⁶Que'cuulac Jericó ut nak qui-el chak li Jesús sa' li tenamit a'an rochbeneb lix tzolom nabal li tenamit que'tâken re. Ut chunchu jun li mutz' chire be. Yô chi lemoxnic. Lix xc'aba', a'an aj Bartimeo, ralal laj Timeo.

⁴⁷Viņš, izdzirdis, ka tas ir Jēzus no Nācaretes, sāka saukt un sacīja: Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!

⁴⁷Nak quirabi li mutz' nak yô chi châlc li Jesús aj Nazaret, quixjap re chixyebal: -¡At Jesús, ralalat xc'ajol laj David, chacuuxtâna taxak cuu! chan.

⁴⁸Un daudzi to apsauca, lai viņš paliktu klusu. Bet viņš vēl skaļāk sauca: Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!

⁴⁸Ut nabaleb li tenamit que'k'usuc re ut que'xye re, -¡Matchokin! chanqueb re. Ut a'an k'axal cui'chic cau quixjap re ut quixye, -¡At ralalat xc'ajol laj David, chacuuxtâna taxak cuu!-

⁴⁹Un Jēzus apstājies lika viņu pasaukt. Un tie sauca neredzīgo, sacīdami viņam: Nebīsties, celies, Viņš tevi sauc!

⁴⁹Nak quirabi a'an li Jesús quixakli ut quixtakla xbokbal li mutz'. Que'côeb chixc'ambal ut que'xye re: -Mâch'ina âch'ôl. Quim. Yô châbokbal li Kâcua'.-

⁵⁰Tas, nometis savu mēteli, cēlās un nāca pie Viņa.

⁵⁰Li mutz' quirisi lix t'icr lanlo cui'. Quicuacli sa' junpât ut cô riq'uin li Jesús.

⁵¹Un Jēzus, uzrunādams, sacīja viņam: Ko tu gribi, lai es tev daru? Bet aklais sacīja Viņam: Mācītāj, lai es redzu!

⁵¹Li Jesús quixye re: -¿C'a'ru tâcuaj tinbânu âcue?- Ut li mutz' quixye: -Kâcua', tincuaj nak tâilok li xnak' cuu.-Li Jesús quixye re: -Anakcuan naru tatxic. Xatq'uira xban nak xapâb nak cuan incuanquil châq'uirtesinquil, chan re. Ut sa' junpât qui-iloc li mutz' ut cô chirixeb.

⁵²Bet Jēzus viņam sacīja: Ej, tava ticība tevi glābusi. Un tūdaļ tas redzēja un ceļā Viņam sekoja.

⁵²Li Jesús quixye re: -Anakcuan naru tatxic. Xatq'uira xban nak xapâb nak cuan incuanquil châq'uirtesinquil, chan re. Ut sa' junpât qui-iloc li mutz' ut cô chirixeb.