¹Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma līdz Pēteri un Jēkabu, un Jāni un veda viņus vienus savrup augstā kalnā, un tika apskaidrots viņu priekšā.

¹Ut li Jesús quixye: -Relic chi yâl tinye êre nak cuanqueb arin sa' êyânk li inc'a' te'câmk toj te'ril lix nimajcual cuanquilal li Dios nak tâchâlk riq'uin lix xcuanquil.-

²Un Viņa drēbes kļuva spožas un ļoti baltas kā sniegs, kādas neviens balinātājs virs zemes nevar izbalināt.

²Cuakib cutan chic xyebal a'an xban li Jesús nak quixc'ameb laj Pedro, laj Jacobo, ut laj Juan sa' xbên jun li nimla tzûl. Nak cuanqueb aran xjuneseb, quijalano' li rilobâl li Jesús chiruheb.

³Un viņiem parādījās Elijs ar Mozu un runāja ar Jēzu.

³Ut li rak' quijalano' rilbal. Nalemtz'un chic li rak'. Saksakpotz'in nac'utun, chanchan li ratz'am que. Mâ jun aj puch'unel arin sa' ruchich'och' tixsakobresi junak t'icr jo' nak quisakobresîc li rak' li Jesús.

⁴Un Pēteris griezās pie Jēzus un sacīja: Mācītāj, labi mums šeit būt; mēs taisīsim trīs teltis: Tev vienu, Mozum vienu un Elijam vienu!

⁴Ac xakâmil laj Elías ut laj Moisés chiruheb nak que'ril. Ut yôqueb chi âtinac riq'uin li Jesús.

⁵Jo viņš nezināja, ko viņš runāja, jo tie bija pārbijušies.

⁵Laj Pedro quixye: -Kâcua', c'ajo' xchak'al ru nak cuanco arin. Xkayîb ta oxibak muhebâl arin. Jun âcue, jun re laj Moisés, ut jun re laj Elías.-

⁶Un padebess tos apēnoja, un no padebess nāca balss, sacīdama: Šis ir mans vismīļais Dēls; klausiet Viņu!

⁶Quixye chi jo'can xban nak inc'a' chic naxnau c'a'ru tixye xban nak c'ajo' lix xiuheb.

⁷Un viņi, tūdaļ apskatījušies, vairs nevienu pie sevis neredzēja, kā tikai Jēzu.

⁷Ut quichal jun nimla chok sa' xbêneb. Li Dios quiâtinac chak sa' li chok, ut quixye: -A'in li cualal, raro inban. Cherabi li c'a'ru tixye.-

⁸Un Viņš, tiem no kalna nokāpjot, pavēlēja nevienam par redzēto nestāstīt, pirms Cilvēka Dēls nebūs no miroņiem augšāmcēlies.

⁸Ut nak quiril ac mâ aniheb chic laj Elías ut laj Moisés. Ca'aj chic li Jesús quicana xjunes.

⁹Un viņi vārdu paturēja sevī, savā starpā pārrunādami, kas tas ir, kad Viņš būs no miroņiem augšāmcēlies.

⁹Nak yôqueb chak chi cubec sa' li tzûl quixye li Jesús reheb nak mâ ani aj e te'xye li c'a'ru que'ril toj tâcuaclîk cui'chic li Alalbej chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak.

¹⁰Un tie jautāja Viņam, sacīdami: Kā tad farizeji un rakstu mācītāji saka, ka iepriekš jānāk Elijam?

¹⁰Eb a'an mâ ani aj e que'xye, ca'aj cui' chi ribileb rib que'âtinac. Que'xye: -¿C'a'ru xyâlal a'an nak li Jesús quixye nak tâcuaclîk cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak?-

¹¹Viņš atbildēja un sacīja tiem: Elijs, protams, iepriekš atnācis, visu atjaunos, tāpat kā arī par Cilvēka Dēlu ir rakstīts, ka Viņam daudz būs jācieš un jātop nicinātam?

¹¹Que'xpatz' re li Jesús: -¿C'a'ut nak neque'xye laj tz'îb nak xbên cua tâchâlk laj Elías tojo'nak tol-êlk li Cristo? chanqueb.

¹²Bet es jums saku, ka arī Elijs ir nācis, un tie viņam darīja, ko gribēdami, kā par to rakstīts.

¹²Ut nak quichak'oc li Jesús quixye reheb: -Yâl ajcui' tz'îbanbil retalil nak laj Elías xbên cua tâchâlk chixc'ûbanquil chixjunil li c'a'ak re ru. Ut tz'îbanbil ajcui' sa' li Santil Hu chicuix lâin li Alalbej nak nabal li raylal tinc'ul ut tine'xtz'ektâna.

¹³Un Viņš, atnācis pie saviem mācekļiem, redzēja lielu ļaužu pulku ap tiem un rakstu mācītājus, strīdoties ar viņiem.

¹³Abanan tinye êre nak laj Elías ac xc'ulun ut c'ajo' li raylal que'xbânu re jo' tz'îbanbil sa' li Santil Hu chanru tâc'ulmânk.-

¹⁴Un tiklīdz visi ļaudis ieraudzīja Jēzu, tie brīnījās un nobijās, un pieskrējuši sveicināja Viņu.

¹⁴Nak coxe'êlk cuanqueb cui' li belêb chic lix tzolom li Jesús, que'ril nak cuan nabal li tenamit riq'uineb. Ut eb laj tz'îb yôqueb chixcuech'inquil lix tzolom li Jesús.

¹⁵Un Viņš jautāja tiem: Ko jūs savā starpā strīdaties?

¹⁵Ut eb li q'uila tenamit que'sach xch'ôl chirilbal li Jesús, ut que'côeb sa' ânil chixc'ulbal ut que'xq'ue xsahil xch'ôl.

¹⁶Un viens no ļaužu pulka atbildēja un sacīja: Mācītāj, es atvedu pie Tevis savu mēmā gara apsēsto dēlu.

¹⁶Li Jesús quixpatz' reheb: -¿C'a'ru nequecuech'i cui' êrib? chan.

¹⁷Un kur vien tas viņu sagrābj, tas to met zemē, un viņš puto un griež zobus, un sastingst. Un es Taviem mācekļiem sacīju, lai viņi to izdzen, bet viņi nevarēja.

¹⁷Quichak'oc jun sa' xyânkeb li q'uila tenamit ut quixye re: -At Kâcua', xinc'am chak jun li cualal arin. Mem ut cuan mâus aj musik'ej riq'uin.

¹⁸Viņš tiem atbildēja un sacīja: Ak, neticīgā cilts! Cik ilgi es pie jums būšu? Cik ilgi es jūs cietīšu? Vediet to pie manis!

¹⁸Yalak bar nacute' sa' ch'och' xban li mâus aj musik'ej. Na-el cuokx sa' re ut naxc'uxuxi li ruch re ut naxchec' rib. Xintz'âma chiruheb lâ tzolom nak te'risi li mâus aj musik'ej; abanan inc'a' xe'ru chirisinquil.-

¹⁹Un viņi to atveda. Un kad Viņš to redzēja, gars tūdaļ to raustīja; un tas, zemē nokritis, putodamies vārtījās.

¹⁹Nak li Jesús quichak'oc, quixye reheb: -Tîc inc'a' nequexpâban. ¿Jo' najtil chic tincuânk êriq'uin re nak texpâbânk? ¿Jo' najtil chic texincuy nak nequec'oxla? C'am chak li al arin cuiq'uin, chan li Jesús.

²⁰Un Viņš jautāja tā tēvam: Cik ilgs laiks ir, kamēr tam tā noticis? Un tas atbildēja: No bērnības.

²⁰Que'xc'am li al riq'uin ut li mâus aj musik'ej nak quiril li Jesús quixch'ikle li al, quixcut sa' ch'och' ut quixtolc'osi ut qui-oc chi êlc cuokx sa' re.

²¹Un bieži tas viņu metis ugunī un ūdenī, lai viņu nogalinātu. Bet ja Tu ko spēj, tad palīdzi un apžēlojies par mums!

²¹Ut li Jesús quixpatz' re lix yucua': -¿Jok'e xticla lix yajel li al a'in? chan. -Toj ca'ch'in nak quixtiquib xc'ulbal chi jo'ca'in, chan lix yucua'.

²²Bet Jēzus viņam sacīja: Ja tu spēj ticēt. Kas tic, tam viss iespējams.

²²-Nabal sut nacute' sa' xam. Nabal sut nacute' sa' ha' xban li mâus aj musik'ej re xcamsinquil. Cui cuan c'a'ru naru tâbânu re, bânu usilal, il xtok'oba ku ut choâtenk'a, chan.

²³Un tūdaļ zēna tēvs iesaucās un raudādams sacīja: Es ticu, Kungs, palīdzi manai neticībai!

²³Li Jesús quixye: -¿C'a'ut nak nacaye "cui naru"? ¿Ma inc'a' nacanau nak cui nacatpâban chixjunil naru xbânunquil? chan.

²⁴Un Jēzus, redzēdams ļaudis sapulcējoties, piedraudēja nešķīstajam garam un sacīja tam: Tu kurlais un mēmais gars, es tev pavēlu: izej no viņa un vairs tanī neieej!

²⁴Sa' junpât quiâtinac lix yucua' li al ut quixye chi cau, -Lâin ninpâb. Chinâtenk'a re nak tinpâb chi tz'akal.-

²⁵Un tas, kliegdams un stipri viņu raustīdams, izgāja no tā; un viņš kļuva kā mironis, tā ka daudzi sacīja: Viņš ir miris.

²⁵Nak li Jesús quiril nak sa' junpât yôqueb chi ch'utlâc nabal li tenamit, quixch'ila li mâus aj musik'ej. Quixye re: -At mâus aj musik'ej, lâat nacatmemobresin. Lâat nacattz'apoc xic. Lâin tinye âcue, elen riq'uin li al a'in ut mat-oc chic riq'uin, chan.

²⁶Bet Jēzus, satvēris viņu aiz rokas, pacēla to; un viņš piecēlās.

²⁶Ut li mâus aj musik'ej quixjap re ut quixch'ikle chi cau li al. Tojo'nak qui-el riq'uin. Ut li al chanchan camenak quicana. Nabal li tenamit que'yehoc re nak xcam.

²⁷Un kad Viņš iegāja namā, mācekļi, vienatnē būdami, jautāja Viņam: Kāpēc mēs to nespējām izdzīt?

²⁷Ut li Jesús quixchap chi ruk' li al ut quixcuaclesi ut li al quixakli.

²⁸Un Viņš tiem sacīja: Šī suga citādi nevar tikt izdzīta, kā tikai Dievu lūdzot un gavējot.

²⁸Nak qui-oc li Jesús sa' cab xjunes rochbeneb lix tzolom, que'xpatz' re: -¿C'a'ut nak inc'a' xoru lâo chirisinquil li mâus aj musik'ej? chanqueb.

²⁹Un tie, izgājuši no turienes, gāja cauri Galilejai; un Viņš nevēlējās, lai kāds par to zinātu.

²⁹Ut li Jesús quixye reheb: -Ca'aj cui' riq'uin ayûn ut riq'uin tijoc naru risinquil li mâus aj musik'ej a'in.-

³⁰Bet Viņš mācīja savus mācekļus un sacīja tiem: Cilvēka Dēls tiks nodots ļaužu rokās; un tie Viņu nonāvēs; un pēc nogalināšanas Viņš trešajā dienā augšāmcelsies.

³⁰Ut nak que'el aran, que'nume' sa' li na'ajej Galilea. Ut li Jesús inc'a' quiraj nak te'xnau nak cuan aran.

³¹Bet tie šo vārdu nesaprata un baidījās Viņam jautāt.

³¹Yô chixch'olobanquil xyâlal chiruheb lix tzolom. Quixye reheb: -Lâin li Alalbej, tine'xk'axtesi sa' ruk'eb li cuînk li te'camsînk cue. Ut nak ac xine'xcamsi, tincuaclîk cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak sa' rox li cutan.-

³²Un viņi nonāca Kafarnaumā. Kad viņi bija namā, Viņš jautāja tiem: Par ko jūs ceļā runājāt?

³²Aban eb a'an inc'a' que'xtau ru li c'a'ru quixye reheb, ut que'xucuac chixpatz'bal c'a'ru xyâlal li quixye.

³³Bet viņi klusēja, jo tie ceļā savā starpā bija strīdējušies, kurš no tiem lielāks.

³³Que'cuulac sa' li tenamit Capernaum. Nak cuanqueb sa' cab quixpatz' reheb lix tzolom: -¿C'a'ru li yôquex chixcuech'inquil rix nak yôco chi châlc? chan.

³⁴Un Viņš, apsēdies, piesauca tos divpadsmit un sacīja tiem: Ja kas grib būt pirmais, tas būs no visiem pēdējais un visu kalps.

³⁴Mem que'cana ut inc'a' chic que'chak'oc xban nak yôqueb chixcuech'inquil rix ani reheb li nim xcuanquil.

³⁵Un Viņš ņēma bērnu, novietoja to viņu vidū un, to apskāvis, sacīja tiem:

³⁵Li Jesús quic'ojla ut quixbokeb li cablaju chi xtzolom riq'uin ut quixye reheb: -Li ani târaj nak tâq'uehek' xcuanquil, chixcubsihak rib ut chic'anjelak chiruheb chixjunileb.-

³⁶Kas vienu no šiem bērniem uzņem manā vārdā, tas mani uzņem; bet kas mani uzņem, tas neuzņem mani, bet to, kas mani sūtījis.

³⁶Quixchap chi ruk' jun li ch'ina al ut quixq'ue sa' xyiheb. Quixk'alu ut quixye reheb:

³⁷Jānis Viņam atbildēja un sacīja: Mācītāj, mēs redzējām kādu, kas mums neseko, Tavā vārdā ļaunos garus izdzenam; un mēs viņam aizliedzām.

³⁷-Li ani naxq'ue xlok'al li toj k'un xch'ôl jo' li ch'ina al a'in sa' inc'aba' lâin, naxq'ue ajcui' inlok'al lâin. Ut mâcua' ca'aj cui' lâin naxq'ue inlok'al. Naxq'ue aj ban cui' xlok'al li Dios li quitaklan chak cue.-

³⁸Bet Jēzus sacīja: Neliedziet viņam, jo neviens nedara manā vārdā brīnumu, kas tūdaļ varētu par mani ļaunu runāt.

³⁸Laj Juan quixye re li Jesús: -At Kâcua', jun cuînk xkil chak le'. Yô chi isînc mâus aj musik'ej sa' âc'aba'. Ut lâo xkaye re nak inc'a' tixbânu a'an xban nak moco kacomon ta.-

³⁹Jo kas nav pret jums, tas ir ar jums.

³⁹Ut li Jesús quixye reheb: -Mêk'us xban nak mâ ani tâbânûnk junak milagro sa' inc'aba' lâin ut mokon tâoc ta chintz'ektânanquil.

⁴⁰Jo kas jums pasniegs manā vārdā dzeršanai biķeri ūdens, tāpēc, ka jūs Kristum piederat, patiesi es jums saku, tam viņa alga nezudīs.

⁴⁰Li ani inc'a' xic' na-iloc ke, a'an na-oquen chikix.

⁴¹Un ja kas apgrēcina vienu no šiem mazajiem, kas uz mani tic, tam būtu labāk, ja tam kaklā piekārtu dzirnakmeni un iemestu viņu jūrā.

⁴¹Li ani tâq'uehok jun sec'ak ha' êre sa' inc'aba' lâin xban nak lâex cualal inc'ajol, relic chi yâl tinye êre nak tixc'ul lix k'ajcâmunquil.-

⁴²Un ja tevi apgrēcina tava roka, nocērt to: labāk tev kroplim ieiet dzīvībā, nekā ar divām rokām ieiet ellē, neizdzēšamā ugunī,

⁴²Li ani tâpo'ok xch'ôleb li toj k'uneb xch'ôl, us raj xcutbal sa' li palau chi bac'bo junak nimla pec chi xcux.

⁴³Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest.

⁴³Cui lâ cuuk' tâq'uehok âcue chi mâcobc, us raj cui tâyoc'. Mas us nak cuânk lâ yu'am chi junelic riq'uin jun ajcui' lâ cuuk' chiru nak tatxic riq'uin cuib lâ cuuk' sa' li xbalba, bar cui' inc'a' tâchupk li xam.

⁴⁴Un ja tava kāja tevi apgrēcina, tad nocērt to: labāk tev klibam ieiet mūžīgā dzīvībā, nekā tev divas kājas un tiec iemests ellē, neizdzēšamā ugunī,

⁴⁴Aran inc'a' te'câmk li motzo' chi moco li xam tâchupk.

⁴⁵Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest.

⁴⁵Cui lâ cuok tâq'uehok âcue chi mâcobc, us raj cui tâyoc'. Mas us nak cuânk lâ yu'am chi junelic riq'uin jun lâ cuok chiru nak tatxic riq'uin cuib lâ cuok sa' li xbalba, bar cui' inc'a' tâchupk li xam.

⁴⁶Un ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to: labāk tev ir kā vienacim ieiet Dieva valstībā, nekā tev divas acis un tu tiec iemests elles ugunī,

⁴⁶Aran inc'a' te'câmk li motzo' chi moco li xam tâchupk.

⁴⁷Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest.

⁴⁷Cui li xnak' âcuu tâq'uehok âcue chi mâcobc, us raj cui tâcuisi. Mas us nak tat-oc sa' xnimajcual cuanquilal li Dios riq'uin jun li xnak' âcuu chiru nak tatxic sa' li xbalba riq'uin cuib xnak' âcuu.

⁴⁸Jo ikviens ugunī taps sālīts, un katrs upuris tiks sālī sālīts.

⁴⁸Aran inc'a' te'câmk li motzo' chi moco li xam tâchupk.

⁴⁹Sāls ir laba, bet ja sāls paliek nederīga, ar ko jūs to padarīsiet derīgu? Turiet sāli sevī un uzturiet mieru savā starpā!

⁴⁹Jo' nak naq'ueman li atz'am chiru li tib re nak inc'a' nachuho', jo'can ajcui' nak nayale' rix li kapâbâl. Chanchan riq'uin xam nayale' rix xban li raylal nakac'ul.Châbil li atz'am, abanan cui na-oso' lix qui'al mâc'a' chic na-oc cui'. Jo'can ajcui' lâex chi cuânk êchâbilal ut cuânkex sa' usilal chi ribil êrib.

⁵⁰Châbil li atz'am, abanan cui na-oso' lix qui'al mâc'a' chic na-oc cui'. Jo'can ajcui' lâex chi cuânk êchâbilal ut cuânkex sa' usilal chi ribil êrib.