¹Tanīs dienās, kad daudz ļaužu bija kopā un tiem nebija ko ēst, Viņš, saaicinājis mācekļus, sacīja tiem:

¹Sa' jun chic li cutan que'xch'utub rib nabal li tenamit riq'uin li Jesús. Xban nak mâc'a' xcuaheb quixbokeb lix tzolom ut quixye reheb:

²Man žēl šo ļaužu, jo, lūk, viņi jau trīs dienas paliek pie manis, un viņiem nav ko ēst.

²-Tok'obeb ru li q'uila tenamit a'in. Ac cuan oxib cutan roquiqueb arin cuiq'uin ut mâc'a' chic xcuaheb.

³Un ja es tos atlaidīšu mājās neēdušus, tie ceļā nonīks, jo daži no viņiem nākuši no tālienes.

³Cui tebintakla sa' rochocheb chi inc'a' te'cua'ak, naru neque'lub sa' be xban nak cuan najt xe'chal chak.-

⁴Un Viņa mācekļi atbildēja Viņam: Kas šos var paēdināt ar maizi še, tuksnesī?

⁴Lix tzolom que'xye re: -¿Bar takatau cua sa' li na'ajej a'in re takaq'ueheb chi cua'ac? Arin mâc'a' cuan, chanqueb.

⁵Un Viņš jautāja tiem: Cik jums ir maizes? Tie atbildēja: Septiņas.

⁵Ut li Jesús quixpatz' reheb: -¿Jarub li caxlan cua cuan êriq'uin? chan. -Cuukub ajcui', chanqueb.

⁶Un Viņš pavēlēja ļaudīm apmesties zemē. Un, paņēmis septiņas maizes, Viņš pateicās, lauza un deva tās saviem mācekļiem, lai viņi ceļ priekšā; un viņi cēla tās ļaudīm priekšā.

⁶Tojo'nak quixye reheb li tenamit nak te'chunlâk chiru ch'och'. Quixchap li cuukub chi caxlan cua. Quixbantioxi chiru li Dios ut quixjachi. Ut quixq'ue reheb lix tzolom re nak te'xjeq'ui reheb li tenamit.

⁷Un viņiem bija nedaudz zivtiņu; un tās Viņš svētīja un pavēlēja celt priekšā.

⁷Ut cuan cuib oxib li coc' car riq'uineb. Nak quirosobtesi quixye reheb nak te'xjeq'ui ajcui' reheb li tenamit.

⁸Un viņi ēda un paēda, un pielasīja ar atlikušajām druskām septiņus grozus.

⁸Que'cua'ac chi us ut que'c'ojla xch'ôl. Ut cuukub chacach chic li qui-ela'an.

⁹Bet to, kas ēda, bija tūkstoši četri; un tad Viņš tos atlaida.

⁹Cuanqueb na câhibak mil li que'cua'ac ut nak ac xe'cua'ac, que'chak'rabîc xban li Jesús.

¹⁰Un tūdaļ Viņš ar saviem mācekļiem, iekāpis laivā, nonāca Dalmanutas robežās.

¹⁰Ut sa' junpât qui-oc li Jesús sa' li jucub rochbeneb lix tzolom ut que'côeb sa' li na'ajej xcuênt Dalmanuta.

¹¹Un farizeji izgājuši sāka strīdēties ar Viņu un, Viņu kārdinādami, prasīja no Viņa zīmi no debesīm.

¹¹Que'cuulac laj fariseo riq'uin li Jesús. Que'oc chixcuech'inquil yal re xyalbal. Que'xye re nak tixbânu junak milagro chiruheb re rilbal ma yâl na nak riq'uin li Dios nachal lix cuanquil.

¹²Un Viņš nopūtās savā garā un sacīja: Ko šī cilts meklē zīmi? Patiesi es jums saku: šai ciltij nekāda zīme netiks dota.

¹²Quixjik' xch'ôl li Jesús xban nak quititz' xbaneb, ut quixye: -Ca'aj cui' milagro yôqueb chixpatz'bal eb li tenamit a'in. Relic chi yâl tinye êre nak mâ jun milagro tinbânu chiruheb.-

¹³Un Viņš, tos atlaidis, atkal iekāpa laivā un pārcēlās otrā malā.

¹³Qui-el riq'uineb laj fariseo. Qui-oc sa' li jucub rochbeneb lix tzolom. Yôqueb chi xic jun pac'al li palau.

¹⁴Un viņi bija aizmirsuši paņemt līdz maizi; un viņiem laivā nebija vairāk līdz kā viena maize.

¹⁴Ut quisach sa' xch'ôleb xc'ambal xcuaheb. Ac cuanqueb sa' li jucub nak que'xq'ue retal nak jun ajcui' li caxlan cua cuan riq'uineb.

¹⁵Un Viņš tiem piekodināja un sacīja: Skatieties un sargieties no farizeju rauga un Heroda rauga!

¹⁵Li Jesús quixye reheb: -Chebânu cuênt. Micuan xch'amal xcaxlan cuaheb laj fariseo êriq'uin chi moco xch'amal xcaxlan cua laj Herodes.-

¹⁶Un viņi domāja un savā starpā runāja: Tas tāpēc, ka mums nav maizes.

¹⁶Eb lix tzolom que'oc chi âtinac chi ribileb rib ut que'xye: -¿C'a'ru xyâlal a'in? ¿Ma xban nak mâc'a' li caxlan cua kiq'uin nak xye ke chi jo'can? chanqueb.

¹⁷To nomanīdams, Jēzus sacīja viņiem: Ko jūs domājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nemanāt, nedz noprotat? Vai jums sirds vēl nocietināta?

¹⁷Li Jesús quixnau c'a'ru yôqueb chixyebal chi ribileb rib ut quixye reheb: -¿C'a'ut nak yôquex chixyebal nak mâc'a' êcua? ¿Ma inc'a' nequetau ru nak mâcua' chirix xch'amal li caxlan cua yôquin chi âtinac? Chirix ban xtijlebeb laj fariseo yôquin chi âtinac. Lâex c'ajo' xcacuil êch'ôl.

¹⁸Jums ir acis, bet jūs neredzat; jums ir ausis, bet jūs nedzirdat? Un jūs neatminaties,

¹⁸Inc'a' nequetau xyâlal. Cuan xnak' êru ut inc'a' nequex-iloc. Cuan êxic ut inc'a' nequex-abin.

¹⁹Kad es piecas maizes lauzu pieciem tūkstošiem, cik grozu jūs savācāt pilnus druskām? Tie Viņam saka: Divpadsmit.

¹⁹¿Ma inc'a' najultico' êre nak xinjachi li ôb chi caxlan cua reheb li ôb mil chi cuînk? Ut, ¿jarub chacach qui-ela'an? chan reheb. -Cablaju, chanqueb.

²⁰Kad es lauzu septiņas maizes četriem tūkstošiem: cik grozu jūs savācāt ar druskām? Un tie sacīja Viņam: Septiņus.

²⁰-¿Ma inc'a' najultico' êre nak xinjachi li cuukub chi caxlan cua reheb li câhib mil. Ut jarub chacach qui-ela'an? chan reheb. -Cuukub chacach, chanqueb.

²¹Un Viņš tiem sacīja: Kā tad jūs vēl nesaprotat?

²¹Ut li Jesús quixye reheb: -¿Ma toj mâji' ajcui' nequetau xyâlal chi jo'canan?-

²²Un viņi nonāca Betsaidā; un pie Viņa atveda neredzīgo un lūdza Viņu, lai Viņš tam pieskartos.

²²Que'cuulac li Jesús rochbeneb lix tzolom aran Betsaida. Quic'ame' chak jun li cuînk riq'uin. Mutz' ru li cuînk. Que'xtz'âma chiru nak tixq'ue li ruk' sa' xbên re nak tâilok.

²³Un Viņš, paņēmis neredzīgo aiz rokas, izveda to ārpus miesta; ar siekalām apslapinājis viņa acis un uzlicis tam savas rokas, Viņš jautāja, vai viņš ko redzot?

²³Li Jesús quixchap li ruk' li mutz' ut quixc'am chire li tenamit. Ut quixchûba sa' xnak' ru li mutz'. Quixq'ue li ruk' sa' xbên ut quixpatz' re: -¿Ma nacat-iloc bayak anakcuan? chan re.

²⁴Un tas, atvēris acis, sacīja: Es redzu cilvēkus kā kokus staigājam.

²⁴Li mutz' qui-iloc ut quixye: -Nin-iloc ca'ch'in. Nacuileb li cuînk chanchaneb li che' nak yôqueb chi bêc.-

²⁵Tad Viņš atkal uzlika rokas uz tā acīm; un tas sāka redzēt. Un tas kļuva vesels, tā ka visu skaidri redzēja.

²⁵Tojo'nak li Jesús quixq'ue cui'chic li ruk' sa' li xnak' ru li mutz' ut quiq'uira li ru. Nak qui-iloc li cuînk, tz'akal chic naril chixjunil.

²⁶Un Viņš sūtīja to mājās, sacīdams: Ej savās mājās un, kad ieiesi miestā, nesaki nevienam!

²⁶Li Jesús quixtakla li cuînk sa' rochoch ut quixye re: -Matxic sa' li tenamit ut mâ ani aj e tâye nak xatinq'uirtesi, chan re.

²⁷Un Jēzus un Viņa mācekļi aizgāja uz Filipa Cesarijas miestiem; un Viņš ceļā jautāja saviem mācekļiem, tiem sacīdams: Ko ļaudis saka? Kas es esmu?

²⁷Chirix a'an cô li Jesús rochbeneb lix tzolom sa' li coc' tenamit xcuênt Cesarea Filipo. Nak yôqueb chi xic, quixpatz' reheb lix tzolom: -¿Anihin lâin nak neque'xye li tenamit? chan.

²⁸Tie atbildēja Viņam un sacīja: Jānis Kristītājs, citi Elijs, bet citi ka viens no praviešiem.

²⁸Que'xye re: -Cuan neque'yehoc re nak lâat laj Juan laj Cubsihom Ha' xcuacli cui'chic chi yo'yo. Ut cuan neque'yehoc re nak lâat li profeta Elías, li quicuan najter. Ut cuan cui'chic neque'yehoc re nak lâat jun chic li profeta, chanqueb.

²⁹Tad Viņš tiem sacīja: Bet par ko jūs mani turat? Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Tu esi Kristus.

²⁹-Ut lâex ¿anihin lâin nak nequeye? chan cui'chic reheb. Ut laj Pedro quixye: -Lâat li Cristo.-

³⁰Un Viņš tiem piekodināja, lai tie par Viņu nevienam nekā nesaka.

³⁰Li Jesús quixye reheb nak mâ ani aj e te'xye nak a'an li Cristo.

³¹Un Viņš sāka tos mācīt, ka Cilvēka Dēlam būs daudz jācieš un jākļūst vecāko un augsto priesteru, un rakstu macītāju atmestam un nonāvētam, un pēc trim dienām Viņš celsies no miroņiem.

³¹Li Jesús quixch'olob xyâlal chiruheb nak a'an li Alalbej ut nak nabal li raylal châlc re sa' xbên. Quixye reheb nak tâtz'ektânâk xbaneb li xakabanbileb chi c'anjelac sa' li templo. Tâtz'ektânâk ajcui' xbaneb li xbênil aj tij. Jo' ajcui' xbaneb laj tz'îb ut quixye ajcui' reheb nak tâcamsîk ut tâcuaclîk cui'chic chi yo'yo sa' rox li cutan.

³²Un Viņš runāja šos vārdus atklāti. Un Pēteris, paņēmis savrup Viņu, sāka Viņu apsaukt.

³²Quixye chi tz'akal li c'a'ru tixc'ul. Nak quirabi a'an laj Pedro quirisi xjunes li Jesús ut qui-oc chixk'usbal ut quixye re: -Mâye chi jo'can Kâcua'.-

³³Viņš, pagriezies un savus mācekļus uzlūkojis, piedraudēja Pēterim, sacīdams: Atkāpies no manis, sātan, jo tu neizproti dievišķo, bet cilvēcīgo!

³³Ut li Jesús quixsuk'isi rib. Quirileb lix tzolom ut quixk'us laj Pedro. Quixye re: -Elen arin sa' xnak' cuu. Lâat chanchanat aj tza. Lâat inc'a' yôcat chixc'oxlanquil jo' naxc'oxla li Dios. Lâat yôcat chixc'oxlanquil jo' naxc'oxla li cuînk, chan.

³⁴Un Viņš, pieaicinājis ļaudis līdz ar saviem mācekļiem, sacīja tiem: Ja kas man grib sekot, lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un seko man!

³⁴Tojo'nak quixbokeb li q'uila tenamit rochbeneb lix tzolom ut quixye reheb: -Li ani târaj inpâbanquil, tento nak tixtz'ektâna li c'a'ru naxrahi ru lix ch'ôl. Tixcuy xnumsinquil li raylal li tixc'ul usta tâcamsîk sa' inc'aba'. Ut chinixtâkehak.

³⁵Un kas savu dzīvību grib glābt, tas to pazaudēs; bet kas savu dzīvību pazaudēs manis un evaņģēlija labad, tas to izglābs.

³⁵Li ani tâtz'ektânânk cue re xcolbal lix yu'am arin sa' ruchich'och', tixtz'ek li junelic yu'am. A'ut li naxsach lix yu'am sa' inc'aba' lâin malaj ut sa' xc'aba' li evangelio, a'an târêchani li junelic yu'am.

³⁶Jo kāds labums cilvēkam, ja viņš iemantotu visu pasauli, bet savai dvēselei darīs zaudējumu?

³⁶¿C'a'ru tixra junak cuînk nak târêchani chixjunil lix biomal li ruchich'och' ut tixtz'ektâna li junelic yu'am xban li biomal?

³⁷Vai kādu maiņas pretvērtību cilvēks dos par savu dvēseli?

³⁷¿Ma cuan ta bi' li c'a'ru tixtoj cui' li yu'am chi junelic?Li ani tâxutânâk chiruheb li tenamit aj mâc inban lâin malaj ut xban li cuâtin, lâin li Alalbej tinxutânâk ajcui' xbaneb nak tinchâlk chak riq'uin xnimal xlok'al lin Yucua' cuochbeneb li santil ángel.-

³⁸Ja kas manis un manu vārdu dēļ kaunēsies šīs laulības pārkāpējas un grēcīgās cilts priekšā, tā dēļ arī Cilvēks Dēls kaunēsies, kad Viņš ar saviem eņģeļiem nāks sava Tēva godībā.

³⁸Li ani tâxutânâk chiruheb li tenamit aj mâc inban lâin malaj ut xban li cuâtin, lâin li Alalbej tinxutânâk ajcui' xbaneb nak tinchâlk chak riq'uin xnimal xlok'al lin Yucua' cuochbeneb li santil ángel.-

³⁹Un Viņš tiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka daži no šeit stāvošajiem nāvi nebaudīs, pirms tie nebūs redzējuši Dieva valstību spēkā atnākam.