¹Un pie Viņa sapulcējās farizeji un daži no Jeruzalemes atnākušie rakstu mācītāji.

¹Eb laj fariseo que'cuulac riq'uin li Jesús rochbeneb cuib oxib laj tz'îb li que'chal chak aran Jerusalén.

²Un tie, redzēdami dažus no Viņa mācekļiem netīrām, tas ir, nemazgātām rokām maizi ēdam, ņēma to ļaunā.

²Ut eb a'an que'xq'ue retal nak cuan lix tzolom li Jesús que'cua'ac chi inc'a' que'xch'aj li ruk'eb chi tz'akal jo' c'aynakeb chixbânunquil laj fariseo.

³Jo farizeji un visi jūdi neēd, pirms tie, turēdamies pie senču ieražām, nav vairākkārt nomazgājuši rokas.

³Eb laj fariseo ut chixjunileb laj judío inc'a' neque'cua'ac cui inc'a' te'xch'aj li ruk'eb jo' naxye li chak'rab li canabanbil reheb xbaneb lix xe'tônil yucua'.

⁴Un tie, pārnākuši no tirgus, neēd, kamēr nav mazgājušies; un ir vēl daudz cita, kas tiem uzdots pildīt: kā biķeru, krūžu, vara trauku un guļamvietu mazgāšana.

⁴Ut nak neque'suk'i chak sa' c'ayil inc'a' neque'cua'ac cui inc'a' neque'ch'ajoc jo' naxye lix chak'rabeb. Ut cuan cui'chic nabal li na'leb li neque'xbânu jo' canabanbil reheb xbaneb li xe'tônil yucua', jo' li xch'ajbal lix sec', lix xar, li uc'al ch'îch' ut lix ch'ât.

⁵Un farizeji un rakstu mācītāji jautāja Viņam: Kāpēc Tavi mācekļi nedzīvo pēc senču ieražām, bet ēd maizi, nemazgājuši rokas?

⁵Eb laj fariseo ut eb laj tz'îb que'xpatz' re li Jesús: -¿C'a'ut nak eb lâ tzolom inc'a' neque'xbânu li kachak'rabinquil canabanbil ke xbaneb li kaxe' katôn? Eb a'an neque'cua'ac chi inc'a' neque'xch'aj li ruk'eb jo' naxye li kachak'rabinquil, chanqueb.

⁶Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: Isajs labi pravietojis par jums, liekuļiem, kā ir rakstīts: Šī tauta godina mani lūpām, bet viņu sirdis ir tālu no manis.

⁶Nak quichak'oc li Jesús quixye reheb: -Yâl ajcui' li quixye laj Isaías chêrix lâex aj ca' pac'al u nak quixye chi jo'ca'in: Li tenamit a'in niquine'x-oxlok'i ca'aj cui' riq'uin xtz'ûmaleb re. Moco neque'xbânu ta chi anchal xch'ôleb.

⁷Velti viņi mani cienī, mācot cilvēku mācības un likumus. (Is.29,13)

⁷Mâc'a' aj e nak niquine'xlok'oni xban nak li tijleb li neque'xc'ut a'an yal xchak'rab eb li cuînk. (Isa. 29:13)

⁸Dieva bausli atmetuši, jūs pildāt cilvēku ieražas: krūžu un kausu mazgāšanas un daudz ko citu šim līdzīgu jūs darāt.

⁸Lâex nequetz'ektâna lix chak'rab li Dios, ut a' chic lê najter na'leb nequebânu, jo' riq'uin xch'ajbal li sec' ut li xar ut li c'a'ak ru chi chak'rabil reheb li cuînk.-

⁹Un Viņš tiem sacīja: Vai labi, ka jūs Dieva bausli padarāt nesaistošu, lai pildītu savas ieražas?

⁹Li Jesús quixye ajcui' reheb: -Lâex nequetz'ektâna lix chak'rab li Dios re nak têbânu li najter na'leb canabanbil êre xbaneb lê xe'tônil yucua'.

¹⁰Jo Mozus saka: Godā savu tēvu un māti! Un kas nolād tēvu un māti, tam būs mirt.

¹⁰Laj Moisés quixye, "Cha-oxlok'i lâ na' lâ yucua' ut ani tixhob xna' xyucua', tâcamsîk."

¹¹Bet jūs sakāt: Ja kāds sacītu tēvam un mātei: Korban, tas ir: Upura dāvana lai būs tas, kas tev no manis varētu par labu nākt,

¹¹A'ut lâex nequeye cui cuan junak li cuînk inc'a' naraj xtenk'anquil lix na' xyucua', a'an naru tixye, "Corbán", chirix li c'a'ak re ru tixtenk'a cui' raj lix na' xyucua'. Li âtin a'an naraj naxye "yechi'inbil re li Dios".

¹²Tad jūs neļaujat viņam vairs nekā darīt sava tēva un mātes labā,

¹²Riq'uin xbânunquil a'an li cuînk inc'a' chic naru tixtenk'a lix na' xyucua', chanquex.

¹³Atceldami Dieva vārdu ar jūsu ieražām, ko jūs esat ieveduši. Un daudz šim līdzīga jūs darāt.

¹³Ut cuan nabal chic c'a'ak re ru chi na'lebil nalajêbânu. Riq'uin xbânunquil li najter na'leb canabanbil êre, yôquex chixtz'ektânanquil lix chak'rab li Dios, chan li Jesús reheb.

¹⁴Un atkal Viņš, pieaicinājis ļaudis, tiem sacīja: Klausieties mani visi un saprotiet!

¹⁴Ut li Jesús quixbokeb li tenamit ut quixye reheb: -Abihomak chêjunilex li c'a'ru tinye ut q'uehomak retal re nak têtau xyâlal.

¹⁵Nekas cilvēku nevar sagānīt, kas no ārienes viņā ieiet, bet kas no cilvēka iziet, tas ir, kas cilvēku apgāna.

¹⁵Mâcua' li c'a'ru naxtzaca li cuînk namâco' cui'; aban li c'a'ru inc'a' us naxc'oxla, a'an namâco' cui'.

¹⁶Ja kam ir ausis dzirdēšanai, lai dzird!

¹⁶Li ani naraj rabinquil, chixq'uehak retal li ninye.-

¹⁷Un kad Viņš aizgāja no ļaudīm namā, Viņa mācekļi jautāja Viņam par šo līdzību.

¹⁷Nak li Jesús qui-el sa' xyânkeb li q'uila tenamit, qui-oc sa' cab. Ut eb lix tzolom que'xpatz' re: -¿C'a'ru xyâlal li âtin xaye?-

¹⁸Un Viņš tiem sacīja: Tā arī jūs vēl esat neprašas? Vai jūs nesaprotat, ka viss, kas no ārienes ieiet cilvēkā, nevar to apgānīt?

¹⁸Ut li Jesús quixye reheb: -¿Ma inc'a' ajcui' xetau ru lâex li xinye? ¿Ma inc'a' nequenau nak mâcua' li c'a'ru naxtzaca junak namâco' cui'?

¹⁹Jo tas neieiet viņa sirdī, bet nonāk vēderā un iziet laukā, tīrīdams katru barību.

¹⁹Li c'a'ru naxtzaca junak, a'an moco sa' râm ta naxic. Tîc sa' xsa' naxic ut chirix a'an naxtz'ek cui'chic, chan. Jo'can nak quixye nak chixjunil li natzacaman moco mâc ta xtzacanquil.

²⁰Bet Viņš sacīja: Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.

²⁰Ut quixye ajcui' li Jesús reheb: -Li inc'a' us naxc'oxla sa' xch'ôl, a'an namâcob cui'.

²¹Jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunās domas, laulības pārkāpšana, nešķīstības, slepkavības.

²¹Sa' xc'a'ux junak nachal chak li mâus aj na'leb, li muxuc caxâr, li co'bêtac yumbêtac, ut li xcamsinquil ras rîtz'in.

²²Zādzības, mantkārība, blēdības, viltība, nekaunība, skaudīga acs, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība.

²²Ut sa' xc'a'ux ajcui' nachal li elk'ac, lix rahinquil ru c'a'ru re ras rîtz'in, li mâusilal, li balak'înc, li xbânunquil li xutânalil na'leb, li cakalînc, li majecuânc, li k'etk'etil, ut lix majelil na'leb.

²³Visi šie ļaunumi iziet no iekšienes; un tie apgāna cilvēku.

²³Chixjunil li mâus aj na'leb a'in sa' xc'a'ux junak nachal chak ut a'an namâcob cui' li junjûnk.-

²⁴Un Viņš cēlies aizgāja no turienes uz Tiras un Sidonas apgabalu; un, iegājis kādā namā, Viņš vēlējās, lai neviens to nezinātu; bet Viņš nevarēja palikt apslēpts.

²⁴Li Jesús cô sa' jalan na'ajej xcuênt Tiro ut xcuênt Sidón. Cox-oc sa' jun li cab. Inc'a' raj quiraj quinauhe' nak cuan aran. Abanan inc'a' quiru quixmuk rib.

²⁵Un tūdaļ kāda sieviete, kuras meitiņa bija ļaunā gara apsēsta, izdzirdusi par Viņu, iegāja un krita pie Viņa kājām.

²⁵Sa' junpât qui-abîc resil xban jun li ixk nak cuan aran. Li ixk a'an cuan jun lix co' cuan mâus aj musik'ej riq'uin. Cô riq'uin li Jesús ut quixcuik'ib rib chiru.

²⁶Bet šī sieviete bija pagāniete, pēc dzimuma sirofeniķiete. Un tā lūdza Viņu, lai Viņš izdzen ļauno garu no viņas meitas.

²⁶Li ixk a'an mâcua' aj judío, a'an aj Sirofenicia. Quixtz'âma chiru li Jesús nak târisi li mâus aj musik'ej riq'uin lix co'.

²⁷Viņš tai sacīja: Pagaidi, lai vispirms bērni tiek paēdināti, jo nav labi atņemt maizi bērniem un nomest to sunīšiem.

²⁷Ut li Jesús quixye re: -Cua'akeb cuan junxil li coc'al. Inc'a' us xmak'bal xcuaheb li coc'al ut xq'uebal reheb li tz'i', chan.

²⁸Bet tā atbildēja un sacīja Viņam: Jā gan, Kungs, jo arī sunīši ēd zem galda no bērnu druskām.

²⁸Ut li ixk quichak'oc ut quixye re: -Yâl li nacaye, Kâcua', abanan eb li tz'i' neque'xxoc xc'aj xcua li coc'al rubel li mêx nak yôqueb chi cua'ac, chan.

²⁹Un Viņš tai sacīja: Šī vārda dēļ ej! Ļaunais gars ir izgājis no tavas meitas.

²⁹Li Jesús quixye re li ixk: -Us li xaye. Ayu sa' lâ cuochoch. Ac x-el li mâus aj musik'ej riq'uin lâ co', chan.

³⁰Un tā, nogājusi savās mājās, atrada meitiņu gultā guļam; un ļaunais gars viņu bija atstājis.

³⁰Cô li ixk sa' li rochoch ut coxtau lix co' chi yocyo chiru lix ch'ât. Mâc'a' chic li mâus aj musik'ej riq'uin.

³¹Un atkal Viņš, izgājis no Tiras robežām, nāca caur Sidonu pie Galilejas jūras desmit pilsētu robežās.

³¹Nak qui-el li Jesús rochbeneb lix tzolom sa' li na'ajej xcuênt Tiro, que'nume' sa' li tenamit Sidón. Ut que'nume' ajcui' sa' li na'ajej xcuênt Decápolis, ut que'cuulac cuan cui' li palau Galilea.

³²Un pie Viņa atveda kurlmēmo un lūdza Viņu, lai Viņš tam uzliek roku.

³²Ut quic'ame' chak jun li cuînk riq'uin li Jesús tz'ap xic ut tat re. Que'xtz'âma chiru nak tixq'ue li ruk' sa' xbên.

³³Un Viņš, paņēmis to savrup no ļaudīm, ielika savus pirkstus tā ausīs; un Viņš izspļāvis aizskāra tā mēli.

³³Li Jesús quirisi li cuînk sa' xyânkeb li tenamit ut quixc'am xjunes. Quixch'ic li ru'uj ruk' sa' xxic li cuînk. Quixt'akresi li ru'uj ruk' riq'uin li xya'al re ut quixch'e' li ru'uj rak' li cuînk.

³⁴Un Viņš, pacēlis acis pret debesīm, nopūtās un sacīja tam: Efeta, tas ir: atveries!

³⁴Qui-iloc sa' choxa, quixjik' xch'ôl ut quixye: -Efata.- Sa' li râtinobâl naraj naxye, "Chitelîk lâ xic ut chat-abînk."

³⁵Un tūdaļ viņa ausis atvērās, un viņa mēles saite atraisījās, un viņš runāja pareizi.

³⁵Sa' junpât quiteli lix xic ut na-abin chic ut sa chic naâtinac.

³⁶Un Viņš tiem pavēlēja par to nevienam nesacīt. Bet jo vairāk Viņš liedza, jo vairāk tie sludināja.

³⁶Ut li Jesús quixye reheb li q'uila tenamit: -Mâ ani aj e têserak'i li c'a'ru yôquin chixbânunquil, chan. Quixk'useb chi us. Abanan eb a'an k'axal cui'chic nak que'oc chixserak'inquil.C'ajo' nak que'sach xch'ôleb chirilbal ut que'xye: -Châbil chixjunil li naxbânu. Naxq'ue chi abînc li tz'ap xic ut naxq'ue chi âtinac li mem, chanqueb.

³⁷Un jo vairāk tie brīnījās, sacīdami: Viņš visu labi darījis: kurliem deva dzirdi un mēmiem - spējas runāt.

³⁷C'ajo' nak que'sach xch'ôleb chirilbal ut que'xye: -Châbil chixjunil li naxbânu. Naxq'ue chi abînc li tz'ap xic ut naxq'ue chi âtinac li mem, chanqueb.