¹Un Viņš, izgājis no turienes, gāja uz savu dzimteni; un Viņa mācekļi sekoja Viņam.

¹Li Jesús qui-el sa' li na'ajej a'an ut cô sa' lix tenamit rochbeneb lix tzolom.

²Un, kad atnāca sabats, Viņš sāka mācīt sinagogā; un daudzi, Viņu dzirdēdami, brīnījās par Viņa mācību, sacīdami: No kurienes Viņam tas viss? Un kas tā par gudrību, kas Viņam dota, un tādi brīnumi, kas notiek ar Viņa rokām?

²Sa' li hilobâl cutan cô sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío. Qui-oc chixtzolbaleb li tenamit. Nabal que'abin re ut quilaje'sach xch'ôl chirabinquil ut que'xye chi ribileb rib: -¿Bar xtzol lix na'leb? ¿C'a'ru chi na'lebil li naxnau? ¿Chanru nak naxbânu li milagro? chanqueb.

³Vai Viņš nav galdnieks, Marijas dēls, Jēkaba un Jāzepa, un Jūdas, un Sīmaņa brālis? Un vai Viņa māsas nav šeit pie mums? Un tie ieļaunojās no Viņa.

³-¿Ma mâcua' ta bi' a'in laj pech'? Ut, ¿mâcua' ta bi' lix María lix na'? ¿Ma mâcua' ta bi' laj Jacobo li rîtz'in ut laj José, laj Judas ut laj Simón? ¿Ma mâcua' ta bi' a'in eb li rîtz'in li cuanqueb sa' kayânk? chanqueb. Ut que'chal xjosk'il sa' xbên.

⁴Un Jēzus sacīja viņiem: Nekur pravietis nav bez cieņas, izņemot savu dzimteni, savu māju un savus radus.

⁴Ut li Jesús quixye: -Junak profeta naq'uehe' xlok'al yalak bar, abanan sa' lix tenamit ut sa' xyânkeb li rech'alal ut sa' rochoch inc'a' naq'uehe' xlok'al.-

⁵Un Viņš tur nevarēja darīt nevienu brīnumu, tik vien nedaudzus slimniekus Viņš dziedināja, uzlikdams rokas.

⁵Ut inc'a' quiru quixbânu li milagro sa' lix tenamit xban nak inc'a' que'xpâb nak cuan xcuanquil. Cuib oxib ajcui' li yaj quixq'ue li ruk' sa' xbêneb re nak te'q'uirâk.

⁶Un Viņš brīnījās par viņu neticību; un mācīdams Viņš apstaigāja apkārtnes miestus.

⁶Ut li Jesús quisach xch'ôl chirilbaleb nak inc'a' neque'xpâb nak cuan xcuanquil. Ut nak qui-el aran, cô sa' chixjunil li c'alebâl chixtzolbaleb li tenamit.

⁷Un Viņš aicināja tos divpadsmit, un sāka tos sūtīt pa diviem, un deva tiem varu pār nešķīstajiem gariem.

⁷Tojo'nak quixbokeb lix tzolom cablaju ut quixtaklaheb chi ca'cabil ut quixq'ueheb xcuanquil chirisinquil li mâus aj musik'ej.

⁸Un Viņš pavēlēja tiem nekā neņemt ceļā līdz: ne somu, ne maizi, ne naudu jostā, bet tikai spieķi,

⁸Ut quixye reheb: -Mâc'a' c'a'ru têc'am nak texxic, ca'aj cui' lê xuk'. Inc'a' têc'am êtzacaêmk, chi moco junak bôls, chi moco tumin têc'am.

⁹Un apaut sandales un neuzvilkt divus svārkus.

⁹Ca'aj cui' lê xâb cuan chêrok têc'am ut ca'aj cui' lê rak' cuan chêrix têc'am.

¹⁰Un Viņš tiem sacīja: Kur jūs kādā mājā ieiesiet, tur palieciet, kamēr no turienes iziesiet.

¹⁰Ut quixye ajcui' reheb: -Nak texcuulak sa' junak tenamit, sa' li cab tex-oc cui' chi hilânc, aran texcanâk ut inc'a' yal yôkex chixjalbal êna'aj. Nak ac xic êre sa' jalan chic tenamit, tojo'nak têjal lê na'aj.

¹¹Un ja kāds jūs neuzņemtu un jūs neuzklausītu, iziedami no turienes, nokratiet putekļus no savām kājām tiem par liecību!

¹¹Cui texcuulak sa' junak na'ajej bar cui' inc'a' texc'ulek' chi moco te'raj rabinquil lê râtin, nak tex-êlk riq'uineb têchik' li poks chêrok jo' retalil li raylal te'xc'ul. Relic chi yâl ninye êre nak k'axal cui'chic li raylal te'xc'ul chiruheb laj Sodoma ut laj Gomorra sa' xk'ehil li rakba âtin, chan.

¹²Un viņi izgāja un sludināja grēku gandarīšanu.

¹²Jo'can nak que'côeb lix tzolom li Jesús ut que'xch'olob xyâlal chiruheb li tenamit re nak te'xyot' xch'ôl ut te'xjal xc'a'uxeb.

¹³Un viņi izdzina daudz ļauno garu un daudzus slimos svaidīja ar eļļu, un darīja tos veselus.

¹³Que'risi nabal li mâus aj musik'ej riq'uineb ut que'xq'ue li aceite sa' xjolomeb li yaj jo' retalil xcuanquil li Dios ut que'xq'uirtesiheb.

¹⁴Ķēniņš Herods dzirdēja (jo Viņa vārds bija kļuvis zināms), un sacīja, ka Jānis Kristītājs uzcēlies no miroņiem, un tāpēc tādi brīnumspēki darbojas Viņā.

¹⁴Li tenamit yôqueb chixserak'inquil li milagro yô chixbânunquil li Jesús. Nak quirabi a'an, li rey Herodes quixye: -A'an laj Juan laj Cubsihom Ha'. Xcuacli cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak. Jo'can nak cuan xcuanquil chixbânunquil li milagro, chan.

¹⁵Bet citi sacīja, ka Viņš ir Elijs. Bet citi runāja, ka Viņš ir pravietis vai viens no praviešiem.

¹⁵Ut cuan que'yehoc re nak a'an li profeta Elías. Ut cuan ajcui' que'yehoc re nak a'an jun li profeta jo' li profeta que'cuan najter.

¹⁶To dzirdot, Herods sacīja: Jānis, kam es galvu nocirtu, ir uzcēlies no miroņiem.

¹⁶Ut nak quirabi a'an, laj Herodes quixye: -A'an laj Juan li quintakla xch'otbal xcux. A'an xcuacli chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak, chan.

¹⁷Jo Herods pats sūtīja un apcietināja Jāni, un saistīja viņu cietumā Herodijas, sava brāļa Filipa sievas dēļ, jo viņš to bija apprecējis.

¹⁷Quixye chi jo'can xban nak a'an quitaklan re xchapbal laj Juan. Que'xbac' ut que'xq'ue sa' tz'alam. Quixbânu chi jo'can xban nak jo'can quiraj lix Herodías. Lix Herodías a'an rixakil laj Felipe, rîtz'in laj Herodes ut laj Herodes quixc'am chok' rixakil.

¹⁸Jo Jānis sacīja Herodam: Tu nedrīksti turēt pie sevis sava brāļa sievu.

¹⁸Nak toj mâji' naq'uehe' sa' tz'alam, laj Juan laj Cubsihom Ha' quixye re laj Herodes: -Nimla mâc xabânu nak xac'am chok' âcuixakil lix Herodías xban nak ac sumsu riq'uin lâ cuîtz'in, laj Felipe, chan re.

¹⁹Bet Herodija nīda viņu un gribēja to nonāvēt, bet nevarēja.

¹⁹Riq'uin a'an mâ ca'ch'in nak quijosk'o' lix Herodías sa' xbên laj Juan ut quiraj raj xcamsinquil. Abanan inc'a' naru xban nak laj Herodes inc'a' quixcanab chixcamsinquil.

²⁰Jo Herods no Jāņa bijās, zinādams, ka Viņš ir taisnīgs un svēts vīrs, un sargāja viņu; un, to uzklausījis, daudz darīja un labprāt viņā klausījās.

²⁰Laj Herodes naxnau nak laj Juan tîc xch'ôl ut santil cuînk. Jo'can nak naxucuac ut inc'a' naraj nak tâcamsîk. Quicuulac chiru rabinquil li quixye laj Juan usta c'ajo' nak naq'uehe' chi c'oxlac xban li âtin nayehe' re.

²¹Un kad pienāca attiecīga diena, Herods savā dzimšanas dienā Galilejas lielkungiem un kara virsniekiem, un augstajiem sarīkoja mielastu.

²¹Abanan lix Herodías quixtau chanru nak naru xcamsinquil laj Juan. Jo'ca'in quic'ulman. Nak laj Herodes quixnink'ei lix chihab, quixbokeb chi cua'ac li nînkeb xcuanquil sa' li tenamit, ut quixbokeb ajcui' li neque'taklan reheb li soldado ut jo'can ajcui' chixjunileb li xnînkal ru cuînk re Galilea.

²²Un Herodijas meita ienāca un dejoja, un patika Herodam un tiem, kas kopā atradās pie galda. Tad ķēniņš sacīja meitenei: Prasi no manis, ko gribēdama, un es tev to došu.

²²Lix co' lix Herodías qui-oc bar yôqueb cui' chi cua'ac li ula' ut qui-oc chi xajoc chiruheb. Laj Herodes quicuulac chiru chanru naxajoc. Ut quicuulac ajcui' chiruheb li ula'. Jo'can nak laj Herodes quixye re li xka'al: -Tâtz'âma cue li c'a'ru tâcuaj ut lâin tinq'ue âcue, chan.

²³Un viņš tai zvērēja: Visu, ko tu prasīsi, es tev došu, kaut vai pusi no savas valsts.

²³Ut quixye ajcui' re li xka'al: -Sa' xc'aba' li Dios, tinq'ue âcue li c'a'ru tâpatz' cue. Usta yijach lin jun cablal tâpatz' cue, tinq'ue âcue, chan.

²⁴Bet tā izgāja un sacīja savai mātei: Ko lai es prasu? Bet tā sacīja: Jāņa Kristītāja galvu.

²⁴Ut li xka'al cô chixpatz'bal re lix na': -¿C'a'ru us tintz'âma re? chan. Ut lix na' quixye re: -Tz'âma re nak tixq'ue âcue lix jolom laj Juan laj Cubsihom Ha', chan.

²⁵Un kad viņa tūlīt steigšus iegāja pie ķēniņa, tā prasīja, sacīdama: Es gribu, ka tu tūdaļ dotu man bļodā Jāņa Kristītāja galvu.

²⁵Sa' junpât cô li xka'al riq'uin laj Herodes ut quixye re: -Lâin tincuaj nak anakcuan ajcui' tâq'ue cue sa' junak plato lix jolom laj Juan laj Cubsihom Ha', chan.

²⁶Un ķēniņš noskuma, bet zvēresta un to dēļ, kas bija pie galda, viņš negribēja to apbēdināt.

²⁶Ut laj Herodes c'ajo' nak quiraho' sa' xch'ôl. Abanan mâc'a' chic quiru quixye xban nak chixjunileb li ula' que'abin re nak quixye sa' xc'aba' li Dios tixq'ue re li c'a'ru tixtz'âma.

²⁷Un tas nosūtīja bendi un pavēlēja atnest bļodā viņa galvu. Un tas cietumā nocirta viņam galvu.

²⁷Laj Herodes ticto quixtakla jun li soldado chixc'ambal chak lix jolom laj Juan. Li soldado cô sa' tz'alam chixch'otbal lix cux laj Juan.

²⁸Un atnesa viņa galvu bļodā un deva to meitenei; un meitene atdeva to savai mātei.

²⁸Ut quixc'am chak lix jolom sa' jun li plato. Quixq'ue re li xka'al ut li xka'al quixk'axtesi re lix na'.

²⁹Un kad viņa mācekļi to dzirdēja, tie nāca, paņēma viņa miesas un ielika tās kapā.

²⁹Nak que'rabi lix tzolom laj Juan nak que'xcamsi, que'chal chixc'ambal li camenak ut coxe'xmuk.

³⁰Un apustuļi, sapulcējušies pie Jēzus, pastāstīja Viņam visu, ko tie bija darījuši un mācījuši.

³⁰Ut nak que'suk'i chak lix tzolom li Jesús chixbânunquil li c'anjel que'taklâc cui', cole'xch'utub rib riq'uin li Jesús ut que'xserak'i re c'a'ru quilaje'xbânu chak. Ut que'xye ajcui' re chanru nak que'xtzol li tenamit.

³¹Un Viņš tiem sacīja: Nāciet savrup vientuļā vietā un atpūtieties drusku! Jo daudz bija to, kas nāca un gāja, un viņiem nebija pat laika ēšanai.

³¹Neque'el neque'oc li q'uila tenamit riq'uin li Jesús. Jo'can ajcui' riq'uineb lix tzolom. Ut riq'uin a'an inc'a' naru neque'hilan chi moco naru te'cua'ak. Jo'can nak quixye li Jesús: -Yo'keb sa' junak na'ajej bar mâc'a' cui' tenamit re nak naru tohilânk ca'ch'inak kajunes, chan li Jesús.

³²Un viņi, iekāpuši laivā, aizbrauca savrup vientuļā vietā.

³²Ut que'oc sa' jun li jucub ut que'côeb sa' jun na'ajej bar cui' te'hilânk raj ca'ch'inak xjuneseb.

³³Un tie redzēja viņus aizbraucam, un daudzi uzzināja to. Un tie kājām no visām pilsētām saskrēja tur, aizsteidzoties viņiem priekšā.

³³Abanan nabaleb que'iloc re nak yôqueb chi xic ut que'xnau nak a'an li Jesús. Nabal quilaje'el sa' li tenamit junjûnk. Que'côeb chi rokeb sa' ânil ut a'aneb xbên cua que'cuulac sa' li na'ajej bar yô cui' chi xic li Jesús rochbeneb lix tzolom.

³⁴Un Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu; un Viņam kļuva to žēl, jo tie bija kā avis, kam nav gana; un Viņš daudz mācīja tos.

³⁴Ut nak qui-el li Jesús sa' li jucub, quirileb li q'uila tenamit. Quixtok'oba ruheb xban nak chanchaneb li carner mâc'a' aj ilol reheb. Ut nabal li c'a'ak re ru quixtzoleb cui'.

³⁵Un kad pienāca vēla stunda, Viņa mācekļi piegāja un sacīja: Šī vieta ir tuksnešaina, un diena jau pagājusi;

³⁵Nak que'ril nak yô chi ecuûc, que'côeb lix tzolom riq'uin li Jesús ut que'xye re: -Yô chi ecuûc ut arin mâc'a' cuan.

³⁶Atlaid viņus, lai tie iet tuvākajās sētās un miestos un lai pērk sev barību ēšanai!

³⁶Mâc'a' xcuaheb. Taklaheb chixlok'baleb lix cua sa' eb li c'alebâl ut sa' eb li coc' tenamit li cuanqueb chi nach', chanqueb.

³⁷Bet Viņš atbildēja tiem un sacīja: Dodiet jūs viņiem ēst! Un tie sacīja Viņam: Mēs iesim un nopirksim par divi simts dēnārijiem maizi un dosim viņiem ēst.

³⁷Ut nak quichak'oc li Jesús quixye reheb: -Q'uehomakeb chi cua'ac lâex.- Ut eb a'an que'xye: -¿Ma toxic chixlok'bal cuibak ciento denarios chi caxlan cua chi jo'canan re te'kaq'ue chi cua'ac? chanqueb.

³⁸Un Viņš sacīja tiem: Cik maizes jums ir? Ejiet un palūkojiet! Un viņi uzzinājuši sacīja: Piecas un divas zivis.

³⁸Li Jesús quixye: -¿Jarub li caxlan cua cuan êriq'uin? Ayukex, ilomak chak.- Que'côeb chi rilbal ut nak que'suk'i que'xye re: -Cuan ôb li caxlan cua ut cuib li car, chanqueb.

³⁹Un Viņš tiem pavēlēja, lai tie visus nosēdina zaļajā zālē.

³⁹Li Jesús quixtaklaheb lix tzolom chixyebal reheb li tenamit nak te'c'ojlâk sa' li pach'aya' chi junjûnk ch'ûtal.

⁴⁰Un apsēdās rindās pa simtiem un pa piecdesmit.

⁴⁰Ut que'c'ojla chi junjûnk ch'ûtal. Cuan que'c'ojla chi jun ciento sa' jûnk ch'ûtal ut cuan cui'chic que'c'ojla chi mero ciento sa' li junjûnk ch'ûtal.

⁴¹Un Viņš, paņēmis piecas maizes un divas zivis, pacēla acis pret debesīm, svētīja un lauza maizi, un deva saviem mācekļiem, lai tie viņiem liek priekšā; arī divas zivis Viņš sadalīja visiem.

⁴¹Tojo'nak li Jesús quixchap li ôb chi caxlan cua ut li cuib chi car ut qui-iloc sa' choxa. Quixbantioxi chiru li Dios. Ut quixjachi li caxlan cua ut quixq'ue reheb lix tzolom re nak te'xjeq'ui reheb li q'uila tenamit. Ut que'xjeq'ui ajcui' li car.

⁴²Un visi ēda un paēda.

⁴²Que'cua'ac chixjunileb toj retal que'c'ojla xch'ôl.

⁴³Un tie savāca divpadsmit pilnus grozus ar pārpalikušajām druskām un zivīm.

⁴³Ut qui-ela'an li caxlan cua. Jo'can ajcui' li car. Cablaju chacach li qui-ela'an.

⁴⁴Bet to, kas ēda, bija pieci tūkstoši vīru.

⁴⁴Nabal chi tenamit que'cua'ac. Sa' xyânkeb li que'cua'ac cuanqueb ôb mil junes cuînk.

⁴⁵Un Viņš tūdaļ lika saviem mācekļiem kāpt laivā un pirms Viņa pārcelties pāri jūrai uz Betsaidu, kamēr Viņš atlaidīs ļaudis.

⁴⁵Ut chirix chic a'an, li Jesús quixtaklaheb lix tzolom sa' li jucub ut quixye reheb: -Xbên cua texxic jun pac'al li palau sa' li tenamit Betsaida. Lâin toj tincanâk chixchak'rabinquileb li tenamit, chan reheb.

⁴⁶Un Viņš, atlaidis tos, uzgāja kalnā Dievu lūgt.

⁴⁶Ut nak ac xchak'rabiheb li tenamit, li Jesús cô chiru tzûl chi tijoc.

⁴⁷Un kad vakars metās, laiva bija jūras vidū un Viņš viens pats uz zemes.

⁴⁷Te'cuulak lix tzolom sa' xyi li palau nak qui-oc li k'ojyîn, a'ut li Jesús toj cuan xjunes chire li palau.

⁴⁸Un Viņš redzēja tos strādājam airējot, jo bija pretvējš; un ap ceturto nakts sardzes maiņu Viņš, iedams pa jūru, gāja pie tiem un gribēja paiet tiem garām.

⁴⁸Quiril nak lix tzolom cuanqueb sa' jun ch'a'ajquilal sa' li jucub. Yôqueb chixtacuasinquil ribeb chixberesinquil li jucub xban nak sa' xbe ik' yôqueb chixc'ambal. Sakêuc re nak quicuulac li Jesús bar cuanqueb cui' ut yô chi bêc chiru ha'. Quixbânu jo' li tîc tânumek'.

⁴⁹Bet tie, redzot Viņu pa jūras virsu staigājam, noturēja Viņu par parādību un kliedza.

⁴⁹Nak que'ril lix tzolom nak cuan jun yô chi bêc chiru ha', que'xucuac ut que'xjap re. Que'xc'oxla nak anum yôqueb chirilbal.

⁵⁰Jo visi Viņu redzēja un izbijās. Un Viņš tūdaļ uzrunāja tos un tiem sacīja: Nomierinieties, es esmu, nebīstieties!

⁵⁰Chixjunileb que'iloc re ut c'ajo' nak que'xucuac. Li Jesús ticto quirâtinaheb ut quixye reheb: -Mexxucuac. Lâin li yôquex chicuilbal. Cacuubresihomak êch'ôl, chan reheb.

⁵¹Un Viņš iekāpa pie tiem laivā; un vējš apklusa. Bet viņi vēl vairāk sevī brīnījās.

⁵¹Nak qui-oc sa' li jucub sa' xyânkeb, ch'anamil li ik'. Inc'a' chic qui-ec'an. Ut eb lix tzolom quilaje'sach xch'ôl chirilbal.

⁵²Jo viņi nesaprata notikumu ar maizēm; un viņu sirdis bija akluma skartas.

⁵²Que'sach xch'ôl xban nak toj mâji' neque'xtau xyâlal chirix li milagro quixbânu li Jesús riq'uin li caxlan cua. K'axal cauheb xch'ôl. Jo'can nak inc'a' que'xtau ru.

⁵³Un pārcēlušies viņi nāca Ģenezaretes zemē un piestājās malā.

⁵³Nak que'cuulac li Jesús rochbeneb lix tzolom jun pac'al li palau, coxe'êlk sa' li tenamit Genesaret. Que'xbac' li jucub chire li ha'.

⁵⁴Kad viņi izkāpa no laivas, ļaudis tūlīt pazina Viņu.

⁵⁴Nak yôqueb chi êlc sa' li jucub, eb li cuanqueb aran ticto que'xnau nak a'an li Jesús.

⁵⁵Un tie skrēja pa visu to apgabalu un sāka gultās nest tos, kas slimoja, turp, kur tie dzirdēja Viņu esam.

⁵⁵Jo'can nak sa' junpât que'côeb sa' chixjunil li na'ajej chixc'ambaleb chak lix yaj chiruheb lix cuarib. Nak que'xnau bar cuan li Jesús, quilaje'xc'am li yaj riq'uin.Yalak bar quinume' li Jesús quilaje'xc'am li yaj riq'uin, jo' sa' tenamit, jo' sa' c'alebâl. Que'xq'ueheb li yaj sa' li be bar cui' yô chi numec' li Jesús. Que'xtz'âma chiru: -Bânu usilal, q'ue chikach'e' lâ cuak', chanqueb re xban nak neque'xnau nak usta ca'aj cui' re li rak' te'xch'e', te'q'uirâk. Ut chixjunileb li que'ch'e'oc re li rak', que'q'uira.

⁵⁶Un kur vien Viņš iegāja miestos vai ciemos, vai pilsētās, visur tie lika neveselos ielās un lūdza Viņu atļaut pieskarties Viņa drēbju šuvei; un kas Viņam pieskārās, tie kļuva veseli.

⁵⁶Yalak bar quinume' li Jesús quilaje'xc'am li yaj riq'uin, jo' sa' tenamit, jo' sa' c'alebâl. Que'xq'ueheb li yaj sa' li be bar cui' yô chi numec' li Jesús. Que'xtz'âma chiru: -Bânu usilal, q'ue chikach'e' lâ cuak', chanqueb re xban nak neque'xnau nak usta ca'aj cui' re li rak' te'xch'e', te'q'uirâk. Ut chixjunileb li que'ch'e'oc re li rak', que'q'uira.