¹Un Viņi nonāca viņpus jūras geraziešu zemē.

¹Li Jesús ut eb lix tzolom que'cuulac aran jun pac'al li palau sa' xch'och'eb laj Gadara.

²Un Viņam, izkāpjot no laivas, tūdaļ no kapiem nāca pretim nešķīstā gara apsēsts cilvēks.

²Ut nak qui-el li Jesús sa' li jucub, sa' junpât quichal jun li cuînk chi c'uluc re. Quichal chak sa' li na'ajej bar neque'muke' cui' li camenak. Li cuînk a'an cuan mâus aj musik'ej riq'uin.

³Viņam bija mītne kapos; un neviens nevarēja viņu pat važām sasiet,

³Junes sa' li na'ajej bar neque'muke' cui' li camenak nacuan. Mâ ani naru nabac'oc re chi moco riq'uin cadena naru neque'xbac'.

⁴Jo bieži viņš, sasiets kāju valgā un važās, sarāva važas un salauza valgu; un neviens nespēja viņu savaldīt.

⁴Nabal sut neque'xyal xbac'bal li rok ruk' riq'uin cadena. Abanan sa' junpât naxt'upi li cadena. Ut mâ ani naru natûlanobresin re li cuînk a'an.

⁵Un vienmēr dienām un naktīm viņš mita kapos un kalnos, kliedza un sevi dauzīja akmeņiem.

⁵Chi k'ek chi cutan naxbeni rib sa' xbêneb li tzûl ut sa' xyânkeb li muklebâl camenak. Junelic yô chixjapbal re ut naxyoq'ui rib riq'uin k'esnal pec.

⁶Bet ieraudzījis Jēzu tālumā, tas pieskrēja un pielūdza Viņu.

⁶Toj najt ajcui' cuan chak li Jesús nak qui-ile' xban li cuînk. Li cuînk cô sa' ânil ut coxcuik'ib rib chiru li Jesús.

⁷Un viņš, kliegdams stiprā balsī, sacīja: Kas man un Tev, Jēzu, Dieva Visaugstākā Dēls? Es zvērinu Tevi pie Dieva, nemoci mani!

⁷Quixjap re chixyebal: -¿C'a'ru tâcuaj cuiq'uin, at Jesús? Lâat Ralalat li nimajcual Dios. Sa' xc'aba' li Kâcua' Dios, nintz'âma châcuu nak minârahobtesi, chan re.

⁸Jo Viņš tam sacīja: Nešķīstais gars, izej no šī cilvēka!

⁸Quixye chi jo'can xban nak ac yô li Jesús chixyebal re li mâus aj musik'ej: -Elen riq'uin li cuînk a'in, at mâus aj musik'ej.-

⁹Un Viņš tam jautāja: Kāds tavs vārds? Un tas atbildēja Viņam: Leģions mans vārds, jo mēs esam daudz.

⁹Tojo'nak li Jesús quixpatz' re: -¿Ani âc'aba'?- -Cuakib mil inc'aba' xban nak nabalo, chan nak quichak'oc.

¹⁰Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš tos no šī apgabala neizdzītu.

¹⁰Ut nabal sut quixtz'âma chiru li Jesús nak inc'a' târisiheb li mâus aj musik'ej chi junaj cua sa' li na'ajej a'an.

¹¹Bet tur pie kalna ganījās liels cūku bars.

¹¹Aran cuanqueb jun tûb li âk yôqueb chi ichajibc chiru li tzûl.

¹²Un gari lūdza Viņu, sacīdami: Sūti mūs cūkās, lai mēs tanīs ieejam!

¹²Eb li mâus aj musik'ej que'xtz'âma chiru li Jesús nak tixtaklaheb riq'uineb li âk. -Choâtakla riq'uineb li âk. Choâcanab chi oc riq'uineb, chanqueb.

¹³Un Jēzus tūdaļ atļāva tiem. Un nešķīstie gari izgāja un iegāja cūkās, un cūku bars, kurā bija ap divi tūkstoši, lielā ātrumā metās jūrā un noslīka.

¹³Ut li Jesús quixcanabeb chi xic. Que'el li mâus aj musik'ej riq'uin li cuînk. Coxe'ocak riq'uineb li âk. Ut li âk que'oc chi âlinac ut que'xrum chak rib sa' xbên ûl ut toj sa' li palau coxe'nak. Cuanqueb na cuib mil chi âk que'oso' sa' li palau.

¹⁴Bet to gani aizbēga un pastāstīja pilsētā un laukos. Un iedzīvotāji izgāja raudzīt, kas noticis.

¹⁴Eb laj ilol âk que'xucuac ut que'êlelic ut coxe'xye resil sa' li tenamit jo' ajcui' sa' li c'alebâl. Ut nabaleb li tenamit que'côeb chirilbal li c'a'ru quic'ulman.

¹⁵Un viņi nāca pie Jēzus un redzēja to, kas tika ļaunā gara mocīts, sēžam apģērbtu un pilnā prātā; un tie ļoti nobijās.

¹⁵Que'cuulac cuan cui' li Jesús ut que'ril li cuînk li qui-isîc nabal chi mâus aj musik'ej riq'uin. C'ojc'o aran nak coxe'xtau. Tikto chic ut tuktu chic xjolom. Riq'uin rilbal a'an que'oc xxiuheb li tenamit.

¹⁶Un tie, kas to bija redzējuši, stāstīja viņiem, kas notika ar ļaunā gara apsēsto un cūkām.

¹⁶Ut eb li que'iloc re, que'xserak'i reheb li tenamit chanru qui-ux re li cuînk li quicuan mâus aj musik'ej riq'uin, jo' ajcui' li c'a'ru que'xc'ul li âk.

¹⁷Un tie sāka Viņu lūgt, lai Viņš aizietu no to robežām.

¹⁷Ut que'xtz'âma chiru li Jesús nak tâêlk sa' lix tenamiteb.

¹⁸Bet kad Viņš kāpa laivā, sāka Viņu lūgt tas, kas bija ļaunā gara apsēts, lai tas varētu palikt pie Viņa.

¹⁸Ut nak qui-oc cui'chic li Jesús sa' li jucub, li cuînk li qui-isîc mâus aj musik'ej riq'uin quixtz'âma chiru li Jesús nak tâxic chirix.

¹⁹Un Viņš tam neatļāva, bet sacīja tam: Ej savās mājās pie savējiem un pasludini viņiem, kādas lielas lietas Kungs tev darījis un ka Viņš par tevi apžēlojies!

¹⁹A'ut li Jesús inc'a' quiraj nak tâxic chirix. Quixye re li cuînk: -Ayu sa' lâ cuochoch ut tâserak'i reheb lâ cuech'alal li usilal xinbânu âcue. Tâye reheb chanru nak xcuuxtâna âcuu, chan re li cuînk.

²⁰Un viņš aizgāja un desmit pilsētu apgabalā sāka sludināt, ko Jēzus viņam darījis, un visi brīnījās.

²⁰Jo'can nak cô li cuînk sa' eb li tenamit xcuênt Decápolis. Qui-oc chixyebal reheb chixjunil li nînki usilal quixbânu li Jesús re. Ut chixjunileb li tenamit quilaje'sach xch'ôl chirabinquil li c'a'ru quixye.

²¹Un kad Jēzus atkal laivā pārcēlās pāri jūrai, pie Viņa sapulcējās liels ļaužu pulks; un Viņš bija pie jūras.

²¹Qui-oc cui'chic li Jesús sa' li jucub ut quisuk'i cui'chic jun pac'al li palau rochbeneb lix tzolom. Mâ ca'ch'in li tenamit coxe'xch'utub rib riq'uin chire li palau.

²²Un nāca pie Viņa viens no sinagogas priekšniekiem, Jairs vārdā, un, redzēdams Viņu, krita pie Viņa kājām,

²²Ut quichal jun li cuînk aj Jairo xc'aba'. A'an xcomoneb li neque'taklan sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío. Nak quiril li Jesús, quixcuik'ib rib chiru.

²³Un ļoti Viņu lūdza, sacīdams: Mana meitiņa ir pie miršanas; nāc, uzliec viņai savu roku, lai tā kļūtu vesela un dzīvotu!

²³Ut chi anchal xch'ôl quixtz'âma chiru li Jesús ut quixye re: -At Kâcua', k'axal nim xyajel lin ch'ina rabin. Câmc re. Bânu usilal, tatxic sa' cuochoch. Toxâq'ue lâ cuuk' sa' xbên re nak tâq'uirâk ut inc'a' tâcâmk, chan re li Jesús.

²⁴Un Viņš aizgāja kopā ar to. Un daudz ļaužu sekoja Viņam un drūzmējās ap Viņu.

²⁴Ut li Jesús cô chirix laj Jairo ut nabaleb li tenamit que'tâken re. Xban xq'uial li tenamit yôqueb chixtiquisinquil ribeb.

²⁵Un bija sieviete, kas divpadsmit gadu cieta no asins tecēšanas.

²⁵Sa' xyânkeb cuan jun li ixk cablaju chihab xticlajic xyajel. Junelic yô lix yajel li ixk a'an ut inc'a' chic natz'ap lix quiq'uel.

²⁶Tā bija daudz cietusi no daudziem ārstiem un bija iztērējusi visu savu mantu, bet, palīdzību neatradusi, bija nonākusi vēl ļaunākā stāvoklī.

²⁶Quixq'ue rib chi banec' riq'uin nabaleb aj banonel ut nabal li raylal quixc'ul. Abanan mâ jok'e que'xban. Ca'aj cui' quixsach chixjunil li c'a'ru cuan re, re xtojbaleb. Ut mâc'a' qui-oc cui'. Nimânc ban chic naxbânu lix yajel.

²⁷Viņa, izdzirdusi par Jēzu, nāca ļaužu pulkā un no mugurpuses pieskārās Viņa drēbēm.

²⁷Quirabi resil nak li Jesús yô chixq'uirtesinquileb li yaj. Riq'uin a'an qui-oc chixtâkenquil li Jesús rochbeneb li q'uila tenamit. Ut quijiloc chixc'atk re nak tixch'e' li rak'.

²⁸Jo tā sacīja: Ja tikai pieskaršos Viņa drēbēm, es kļūšu vesela.

²⁸-Usta ca'aj cui' li rak' tinch'e', riq'uin a'an tinq'uirâk, chan li ixk sa' xch'ôl.

²⁹Un tūdaļ viņas asins avots izsīka; un viņa sajuta savās miesās, ka tā no šīs kaites izdziedināta.

²⁹Ut nak quixch'e' li rak' sa' junpât quiq'uira, ut quitz'ap lix quiq'uel. Ut li ixk quirec'a nak mâc'a' chic xyajel.

³⁰Un Jēzus tūdaļ, sevī nomanīdams, ka spēks no Viņa izgājis, pagriezās pret ļaudīm un sacīja: Kas skāra manas drēbes?

³⁰Ut li Jesús quixnau nak cuan li quiq'uira xban lix cuanquil. Quixsuk'isi rib sa' xyânkeb li q'uila tenamit ut quixpatz' reheb: -¿Ani xch'e'oc re li cuak'? chan reheb.

³¹Un Viņa mācekļi sacīja Viņam: Tu redzi, ka ļaudis spiežas pie Tevis, un Tu saki: kas man pieskārās?

³¹Eb lix tzolom que'chak'oc ut que'xye re: -At Kâcua', lâat nacacuil chanru nak yôqueb chixtiquisinquil ribeb li q'uila tenamit châcuix. ¿C'a'ut nak nacapatz' ani xch'e'oc re lâ cuak'? chanqueb.

³²Un Viņš apskatījās, lai redzētu to, kas to bija darījusi.

³²Ut li Jesús quixsuk'isi rib chirilbal ani xch'e'oc re li rak'.

³³Bet sieviete, nobijusies un trīcēdama, zinādama, kas ar viņu noticis, nāca un krita Viņa priekšā zemē un teica Viņam visu patiesību.

³³Li ixk naxnau nak ac xq'uira. Nasicsot xban xxiu. Colxcuik'ib rib chiru li Jesús ut quixye lix yâlal re.

³⁴Bet Viņš tai sacīja: Meit, tava ticība tevi darījusi veselu! Ej mierā un esi vesela no savas kaites!

³⁴Li Jesús quixye re: -Kana', xban nak xapâb nak cuan incuanquil châq'uirtesinquil, jo'can nak xatq'uira. Ayu chi sa sa' âch'ôl ut chi mâc'a' chic âraylal, chan.

³⁵Viņam vēl runājot, nāca pie sinagogas priekšnieka un sacīja: Tava meita jau mirusi, ko vēl apgrūtini Mācītāju?

³⁵Nak toj yô chi âtinac li Jesús, que'chal lix comoneb laj Jairo sa' rochoch chixyebal re, -Xcam lâ rabin. ¿C'a' chic ru aj e nak tâch'i'ch'i'i laj tzolonel? chanqueb.

³⁶Bet Jēzus, izdzirdis vārdus, kas bija sacīti, teica sinagogas priekšniekam: Nebīsties, tikai tici!

³⁶Nak quirabi li Jesús li c'a'ru yôqueb chixyebal re laj Jairo, quixye re: -Matc'oxlac. Ca'aj cui' tâpâb nak tâq'uirâk lâ rabin, chan.

³⁷Un Viņš neļāva nevienam sev līdz iet, kā vien Pēterim un Jēkabam, un Jānim, Jēkaba brālim.

³⁷Ut inc'a' quiraj nak li tenamit te'xic chirix. Ca'aj cui' laj Pedro ut laj Jacobo ut laj Juan, li rîtz'in laj Jacobo, quixc'ameb chirix.

³⁸Un viņi nonāca sinagogas priekšnieka namā; un Viņš redzēja uzbudinājumu un tos, kas raudāja un daudz vaimanāja.

³⁸Nak que'cuulac sa' rochoch laj Jairo, li Jesús quiril nak yôqueb chixpokokinquil ribeb ut japjôqueb re chi yâbac.

³⁹Un Viņš, iegājis, sacīja tiem: Ko jūs trokšņojat un raudat? Meitiņa nav mirusi, bet guļ.

³⁹Qui-oc sa' cab riq'uineb ut quixye reheb: -¿C'a'ut nak yôquex chixpokokinquil êrib? ¿C'a'ut nak yôquex chi yâbac? Li xka'al moco xcam ta. Cuârc yô, chan li Jesús reheb.

⁴⁰Un tie izsmēja Viņu. Bet Viņš, visus izraidījis, paņēma līdz meitiņas tēvu un māti, un tos, kas ar Viņu bija, un iegāja, kur meitiņa gulēja.

⁴⁰Eb a'an que'oc chixse'enquil li c'a'ru quixye, ut li Jesús quirisiheb chirix cab. Ca'aj cui' lix na' ut lix yucua' ut eb li oxib chi xtzolom que'oc rochben li Jesús bar cuan cui' li camenak.

⁴¹Un Viņš, satvēris meitiņas roku, sacīja tai: Talita, kumi! Tulkojumā: Meitiņ, es tev saku, celies augšām!

⁴¹Quixchap chi ruk' li camenak ut quixye re sa' li râtinobâl: -Talita, cumi, chan. Li âtin a'an naraj naxye, "At ch'ina xka'al, lâin tinyehok âcue cuaclin".

⁴²Un meitiņa tūlīt uzcēlās un staigāja, jo tā bija divpadsmit gadus veca. Un tos pārņēma liels izbrīns.

⁴²Sa' junpât quicuacli li xka'al ut quibêc. Li xka'al a'an cablaju chihab cuan re. Ut eb li cuanqueb aran quilaje'sach xch'ôl chirilbal li c'a'ru quixbânu li Jesús.A'ut li Jesús quixchak'rabiheb chi us nak mâ ani aj e te'xye li c'a'ru quic'ulman. Ut quixye reheb nak te'xq'ue chi cua'ac li xka'al.

⁴³Un Viņš tiem stingri piekodināja, lai neviens par to neuzzinātu; un Viņš lika dot tai ēst.

⁴³A'ut li Jesús quixchak'rabiheb chi us nak mâ ani aj e te'xye li c'a'ru quic'ulman. Ut quixye reheb nak te'xq'ue chi cua'ac li xka'al.