¹Un Viņš atkal sāka mācīt pie jūras; un daudz ļaužu pulcējās pie Viņa, tā ka Viņš, iekāpis laivā, sēdēja uz jūras; un visi ļaudis bija uz zemes pie jūras.

¹Ut qui-oc cui'chic li Jesús chixtzolbaleb li tenamit chire li palau Galilea. K'axal nabal que'xch'utub rib riq'uin chirabinquil. Xban xq'uialeb li tenamit, li Jesús qui-oc sa' jun li jucub cuan sa' li palau ut quic'ojla chi sa'. Ut chixjunileb li tenamit que'cana chire li palau.

²Un Viņš tos daudz mācīja līdzībās; un savā mācībā sacīja tiem:

²Ut nabal c'a'ak re ru quixtzoleb cui' riq'uin jaljôquil ru âtin. Nak yô chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb, quixye li serak' a'in reheb:

³Klausieties: lūk, sējējs izgāja sēt.

³-Abihomak li tinye. Jun aj acuinel cô chi âuc.

⁴Un sēkla, viņam sējot, krita ceļmalā; un debess putni nāca un to apēda.

⁴Ut nak yô chixhirbal li iyaj, cuan quinak chire be. Que'chal li xul li neque'xic'an ut que'xcua' li iyaj.

⁵Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; un tā tūliņ uzdīga, tāpēc, ka nebija dziļi zemē.

⁵Ut cuan ajcui' li iyaj quinak sa' li pec ru bar mâc'a' cui' mas li ch'och'. Sa' junpât quimok, abanan inc'a' quixchap xxe' xban nak jay li ch'och' sa' xbên li pec.

⁶Un kad uzlēca saule, tā novīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes.

⁶Nak quichal li sak'e quichakic li acuîmk xban nak inc'a' cham cuan li xe'.

⁷Un cita krita starp ērkšķiem; un ērkšķi uzauga un nomāca to, un tā nenesa augļus.

⁷Ut cuan cui'chic li iyaj coxnak sa' xyânk li q'uix. Ut nak quichamo' li q'uix sa' xbên, quixnat' li acuîmk ut inc'a' quiûchin.

⁸Un cita krita labā zemē, tā uzdīga un auga, un nesa augļus; un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi.

⁸Ut cuan cui'chic li iyaj coxnak sa' li châbil ch'och'. Quimok ut quiq'ui ut quiûchin chi us. Cuan quixq'ue lajêtk xca'c'âl ru. Cuan li quixq'ue oxtakc'âl ru ut cuan cui'chic quixq'ue o'takc'âl ru li junjûnk.

⁹Un Viņš sacīja: Kam ir ausis dzirdēšanai, lai dzird!

⁹Tojo'nak quixye li Jesús reheb: -Li ani na-abin, chixq'uehak retal li c'a'ru ninye, chan.

¹⁰Un kad Viņš bija viens pats, tie divpadsmit, kas ar Viņu bija, jautāja par līdzību.

¹⁰Ut nak que'el lix q'uial li tenamit, li Jesús quicana rochbeneb lix tzolom cablaju. Eb a'an que'xpatz' re ut que'xye: -¿C'a'ru xyâlal li jaljôquil ru âtin a'in? chanqueb.

¹¹Un Viņš tiem sacīja: Jums ir dots saprast Dieva valstības noslēpumus, bet tiem, kas ir ārā, tas viss notiek līdzībās,

¹¹Ut li Jesús quixye reheb: -Lâex q'uebil êre xnaubal xyâlal li mukmûquil na'leb chirix lix nimajcual xcuanquilal li Dios. A'ut li jun ch'ôl chic li inc'a' neque'pâban, riq'uin jaljôquil ru âtin tâyemânk reheb.

¹²Ka tie skatīdamies skatās, bet neredz, un klausīdamies dzird, bet nesaprot, ka tie neatgriežas, un grēki tiem netiek piedoti. (Is. 6,9; Mt.13,14; Jņ.12,40; Apd.28,26; Rom.11,8)

¹²Usta yôqueb chi iloc, abanan inc'a' te'xq'ue retal. Usta yôqueb chi abînc, abanan inc'a' te'xtau xyâlal. Tâuxmânk chi jo'can re nak inc'a' te'xyot' xch'ôleb ut inc'a' te'xjal xc'a'uxeb ut inc'a' tâcuyek' xmâqueb.-

¹³Un Viņš tiem sacīja: Jūs nesaprotat šo līdzību? Kā tad jūs sapratīsiet visas līdzības?

¹³Tojo'nak li Jesús quixpatz' reheb: -¿Ma inc'a' nequetau ru li jaljôquil ru âtin a'in? Cui inc'a' nequetau xyâlal a'in, ¿chanru nak têtau xyâlal chixjunil li jaljôquil ru âtin chi jo'canan?

¹⁴Tas, kas sēj, sēj vārdu.

¹⁴A'an a'in lix yâlal. Laj acuinel a'an jo' jun laj yehol râtin li Dios.

¹⁵Bet šie, kas ceļmalā, kur vārds top sēts, ir tie, kas dzirdējuši, bet tūdaļ nāk sātans un atņem viņu sirdīs sēto vārdu.

¹⁵Ut li iyaj li quinak chire be, a'an chanchaneb li neque'abin re li râtin li Dios. Nak ac xe'rabi, sa' junpât nachal laj tza chirisinquil li âtin ut sa' junpât nasach sa' xch'ôleb.

¹⁶Un tāpat tie, kas akmenājā sēti; viņi, kad vārdu dzird, tūdaļ to priecīgi pieņem.

¹⁶Ut li iyaj li quinak sa' li pec ru, a'an chanchaneb li neque'abin re li râtin li Dios ut sa' junpât neque'xpâb chi saheb sa' xch'ôl.

¹⁷Bet tiem nav saknes sevī: viņi ir nepastāvīgi; tiklīdz rodas apspiešanas un vajāšanas vārda dēļ, tie tūdaļ krīt apgrēcībā.

¹⁷Abanan inc'a' nacana sa' xch'ôleb. Nak nachal junak raylal, malaj ch'a'ajquilal sa' xbêneb xbaneb lix pâbâl, inc'a' neque'xcuy xnumsinquil. Sa' junpât neque'ch'inan xch'ôl.

¹⁸Bet citi, kas starp ērkšķiem sēti, tie ir tie, kas vārdu uzklausa,

¹⁸Ut li iyaj li quinak sa' xyânk li q'uix chanchaneb li neque'abin re li râtin li Dios.

¹⁹Bet pasaules rūpes un bagātības, viltus un citas kārības, ieejot tanī, nomāc vārdu, un tas paliek neauglīgs.

¹⁹Abanan ca'aj cui' li c'a'ak re ru cuan sa' ruchich'och' neque'xc'oxla, jo' li biomal ut xrâbal ru li c'a'ak chic re ru. Ut a'an li naramoc lix yâlal chiruheb. Mâc'a' na-oc cui' li râtin li Dios reheb.

²⁰Un labajā zemē sētie ir tie, kas vārdu dzird un to uzņem, un nes augļus: cits trīsdesmitkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, cits simtkārtīgus.

²⁰Ut li iyaj li quit'ane' sa' châbil ch'och', a'an chanchaneb li neque'rabi ut neque'xpâb chi tz'akal li râtin li Dios. Neque'q'ui chi us sa' lix pâbâleb, jo' li acuîmk li narûchin lajêtk xca'takc'âl ut li naxq'ue oxtakc'âl ut li naxq'ue o'takc'âl ru li junjûnk.-

²¹Un Viņš sacīja tiem: Vai tad gaismu meklē, lai to liktu zem pūra vai zem gultas? Vai ne tāpēc, lai to liktu svečturī?

²¹Ut li Jesús quixye ajcui' reheb: -¿Ma naq'ueman ta bi' junak candil rubel junak chacach malaj ut rubel ch'ât? Inc'a' naru. Takec' ban naq'ueman sa' xna'aj re nak tixcutanobresi sa' li cab.

²²Jo nekas nepaliek apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepenībā, kas netaptu zināms.

²²Jo'can ajcui' li tijleb li ninch'olob xyâlal chêru. Mâc'a' tâcanâk chi mukmu chi inc'a' ta tâc'utbesîk mokon. Ut li inc'a' natauman ru anakcuan, tâtaumânk ru mokon.

²³Kam ir ausis dzirdēšanai, lai dzird!

²³Li ani naraj rabinquil, chixq'uehak retal li ninye.

²⁴Un Viņš tiem sacīja: Lieciet vērā, ko jūs dzirdat! Ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums atmērīs un vēl klāt pieliks.

²⁴Quixye ajcui' reheb: -Cheq'uehak retal li nequerabi ut têq'ue êch'ôl chixbânunquil li nequerabi xban nak li ani naxbânu li c'a'ru quixtzol cuiq'uin, mas cui'chic lix na'leb tâq'uehek' re xban li Dios re nak tixtau ru li cuâtin.

²⁵Jo kam ir, tam tiks dots; un kam nav, arī tas, kas viņam ir, tiks no tā atņemts.

²⁵Li ani tixq'ue xch'ôl chixtzolbal li us, k'axal cui'chic li usilal tixc'ul. Li ani inc'a' tixq'ue xch'ôl chixtzolbal li us, tâsachk sa' xch'ôl li jo' q'uial naxnau.

²⁶Un Viņš sacīja: Ar Dieva valstību ir tāpat, kā cilvēks sēklu iesēj zemē.

²⁶Ut li Jesús quixye cui'chic reheb: -Lix nimajcual cuanquilal li Dios, chanchan junak aj acuinel. Narau li iyaj sa' ch'och'.

²⁷Vai nu viņš guļ, vai ceļas naktī, vai dienā, sēkla dīgst un aug, tam nezinot.

²⁷Li cuînk nacuar, nacuacli ut eb li cutan neque'nume'. Ut li iyaj yal xjunes namok chak ut naq'ui ut li cuînk inc'a' naxnau chanru nak namok ut naq'ui li acuîmk.

²⁸Jo zeme nes augļus: vispirms stiebru, tad vārpu, beigās pilnu vārpu graudiem.

²⁸Li ch'och' naq'uiresin re li acuîmk. Naq'ui ut nanînkan ut chirix a'an na-oc chi atz'umac ut naxq'ue li ru.

²⁹Un kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ lieto sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt.

²⁹Ut nak nachêco' li ru nasic'man sa' junpât xban nak ac xcuulac xk'ehil xxocbal li ru.

³⁰Un Viņš sacīja: Kam mēs pielīdzināsim Dieva valstību? Vai kādā līdzībā mēs to attēlosim?

³⁰-¿C'a'ru tinjuntak'êta cui' lix nimajcual cuanquil li Dios? chan li Jesús. -Ut ¿c'a'ru chi jaljôquil ru âtin tinye, re xch'olobanquil xyâlal lix nimajcual cuanquilal li Dios?

³¹Viņa ir kā sinepju grauds, kas iesēts zemē, kurš ir mazākais no visām sēklām, kas ir virs zemes;

³¹Lix nimajcual cuanquilal li Dios, a'an chanchan riyajil li nînki mostaza. Li riyajil li mostaza coc' chiru chixjunil li iyaj cuan sa' ruchich'och'.

³²Un kad tas ir iesēts, tas aug un kļūst lielāks par visiem stādiem; un tas laiž lielus zarus, tā ka debesu putni var dzīvot tā pavēnī.

³²Nak ac x-auman namok ut naq'ui. Ut nînk chi us nacuulac lix che'el. Naxk'ax xteram chixjunil li acuîmk. Neque'nînkan li ruk' ut eb laj xic'anel xul neque'xyîb lix soc sa' eb li ruk'.-

³³Un daudzās tādās līdzībās Viņš runāja tiem vārdu, tā ka tie spēja to saprast.

³³Ut li Jesús quixch'olob xyâlal chiruheb li tenamit riq'uin nabal chic chi jaljôquil ru âtin a' yâl bar na cuan te'xtau ru.

³⁴Bet bez līdzībām Viņš tiem nerunāja, bet saviem mācekļiem Viņš atsevišķi izskaidroja visu.

³⁴Ut mâc'a' c'a'ru quixye li Jesús reheb li tenamit chi mâcua' ta sa' jaljôquil ru âtin. Abanan nak ac xjuneseb chic lix tzolom, quixch'olob lix yâlal chiruheb.

³⁵Un tanī pat dienā, kad vakars bija iestājies, Viņš tiem sacīja: Pārcelsimies pretējā krastā!

³⁵Nak qui-ecuu sa' li cutan a'an li Jesús quixye reheb lix tzolom: -K'axonko jun pac'al li palau, chan reheb.

³⁶Un tie, ļaudis atlaiduši, tā ka Viņš bija laivā, ņēma Viņu līdz, arī citas laivas bija pie Viņa.

³⁶Ut li Jesús quixchak'rabiheb li q'uila tenamit ut quic'ame' sa' li jucub cuan cui'. Ut cuanqueb ajcui' coc' jucub que'côeb chirix.

³⁷Un sacēlās liela vētra, un gāza viļņus laivā, tā ka laiva pildījās.

³⁷Ut nak ac cuanqueb sa' xyi li palau quichal jun li nimla ik'. Naxcut lix cau ok li ha' sa' li jucub ut qui-oc chi nujac li ha' chi sa' li jucub.

³⁸Bet Viņš gulēja laivas galā uz spilvena; un tie modināja Viņu un sacīja Viņam: Mācītāj, vai Tev nerūp, ka mēs ejam bojā?

³⁸Li Jesús cuan chi ixbej sa' li jucub ut yô chi cuârc sa' xbên jun lix soc xjolom. Eb lix tzolom que'rajsi ut que'xye re: -At tzolonel, ajsi âcuu. ¿Ma inc'a' nacacuil nak osoc' ke? chanqueb.

³⁹Un uzcēlies, Viņš piedraudēja vējam un sacīja jūrai: Paliec klusu, nomierinies! Un vējš nostājās, un iestājās liels klusums.

³⁹Quicuacli li Jesús ut quixk'us li ik' ut quixye re li palau: -Matchokin. Canab ec'ânc, chan. Ut sa' junpât quich'ana li ik' ut quitukla ru li ha'.

⁴⁰Un Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs esat tik bailīgi? Vai jums vēl trūkst ticības? Un viņi ļoti izbijās un jautāja viens otram: Kā tev šķiet, kas Viņš ir, ka Viņam vēji un jūra paklausa?

⁴⁰Ut li Jesús quixye reheb lix tzolom: -¿C'a'ut nak c'ajo' nak nequexxucuac? ¿Ma inc'a' nequepâb nak li Dios tâtenk'ânk êre? chan.Ut c'ajo' nak que'sach xch'ôl lix tzolom ut que'xye chi rilbileb rib: -¿Chanru nak cuan xcuanquil li cuînk a'in nak naxk'us li ik' ut li palau, ut neque'abin chiru? chanqueb.

⁴¹Ut c'ajo' nak que'sach xch'ôl lix tzolom ut que'xye chi rilbileb rib: -¿Chanru nak cuan xcuanquil li cuînk a'in nak naxk'us li ik' ut li palau, ut neque'abin chiru? chanqueb.