1Un Viņš atkal iegāja sinagogā. Un tur atradās cilvēks, kam bija nokaltusi roka.
1Ut li Jesús cô cui'chic sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío. Ut aran cuan jun li cuînk sic jun li ruk'.
2Un tie Viņu uzmanīja, vai Viņš sabatā nedziedinās, lai Viņu apsūdzētu.
2Eb laj fariseo yôqueb chixsic'bal chanru nak te'xjit li Jesús. Jo'can nak yôqueb chirilbal ma tixq'uirtesi tana li cuînk a'in sa' li hilobâl cutan.
3Un Viņš sacīja cilvēkam, kam roka bija nokaltusi: Stājies vidū!
3Li Jesús quixye re li cuînk li sic ruk': -Numen chak arin chi ubej, chan re.
4Un Viņš sacīja tiem: Vai sabatā pienākas labu vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai pazudināt? Bet viņi klusēja.
4Tojo'nak li Jesús quixpatz' reheb laj fariseo: -¿C'a'ru us xbânunquil sa' li hilobâl cutan? ¿Ma naru xbânunquil li us malaj ut li inc'a' us? ¿Ma us xcolbal xyu'am junak malaj ut xsachbal? chan cui'chic reheb. Ut eb a'an mem que'cana. Inc'a' chic que'xtau c'a'ru que'xye.
5Un Viņš, noskumis par viņu sirds aklumu, visapkārt tos dusmīgi uzlūkoja un sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un tas izstiepa; un viņa roka kļuva vesela.
5Quijosk'o' li Jesús sa' xbêneb, abanan quiril cui'chic xtok'obâl ruheb xban nak inc'a' que'raj xtaubal xyâlal. Ut li Jesús quixye re li cuînk li sic ruk': -Ye' lâ cuuk', chan. Ut li cuînk quixye' li ruk' ut sa' junpât quiq'uira.
6Un farizeji izgājuši tūlīt apspriedās ar herodiešiem pret Viņu, kā Viņu nonāvēt.
6Tojo'nak eb laj fariseo que'el riq'uin li Jesús. Que'côeb riq'uineb li neque'oquen chirix laj Herodes. Ut que'oc xc'ûbanquil chanru nak te'xcamsi li Jesús.
7Bet Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pie jūras; un daudz ļaužu no Galilejas un Jūdejas sekoja Viņam.
7Ut chirix a'an li Jesús cô chire li palau Galilea rochbeneb lix tzolom. Ut li q'uila tenamit que'xtâke li Jesús. Que'chal chak Galilea jo' ajcui' Judea.
8Un liels daudzums no Jeruzalemes un no Idumejas, un Aizjordānijas, un no Tiras apkārtnes, un Sidonas, dzirdēdami, ko Viņš dara, nāca pie Viņa.
8Nak que'rabi resil li xnînkal usilal yô chixbânunquil li Jesús, quilaje'chal chirilbal. Cuan li que'chal chak Jerusalén ut Idumea. Ut cuan ajcui' que'chal chak jun pac'al li nima' Jordán. Ut que'chal ajcui' chak Tiro ut Sidón chirilbal li Jesús.
9Un Viņš sacīja saviem mācekļiem, lai tie sagatavo Viņam laivu ļaužu dēļ, lai tie Viņu nenospiestu.
9Jo'can nak li Jesús quixye reheb lix tzolom nak te'xcauresi junak li jucub. Ac cuânk aran re tâcuânk chi sa' re nak inc'a' tânat'ek' xbaneb li q'uila tenamit.
10Jo Viņš daudzus izdziedināja, tā ka tie, kam bija kādas kaites, metās pie Viņa, lai Viņam pieskartos.
10Xban nak nabal ac xq'uirtesi, jo'can nak li q'uila tenamit yôqueb chixtiquisinquil ribeb. Te'raj te'xch'e' li Jesús re nak te'q'uirâk.
11Un nešķīstie gari, redzot Viņu, metās Viņa priekšā zemē un kliedza, sacīdami:
11Li cuan mâus aj musik'ej riq'uineb, nak que'ril li Jesús, que'xcuik'ib rib chiru ut que'xjap re chixyebal: -Lâat li Ralal li Dios, chanqueb re.
12Tu esi Dieva Dēls! Un Viņš tos stingri norāja, lai tie Viņu neatklāj.
12Ut li Jesús quixk'useb li mâus aj musik'ej ut quixye reheb nak inc'a' te'xye resil nak a'an Ralal li Dios.
13Un Viņš, uzkāpis kalnā, aicināja pie sevis tos, kurus pats vēlējās; un tie pienāca pie Viņa.
13Tojo'nak li Jesús quitake' chiru tzûl. Quixbokeb li ani quiraj ut eb a'an côeb chirix.
14Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie ar Viņu būtu un lai sūtītu tos sludināt.
14Ut li Jesús quixsiq'ueb ru li cablaju chi cuînk re nak te'cuânk riq'uin ut re nak tixtaklaheb chixjulticanquil li râtin li Dios.
15Un Viņš tiem deva varu dziedināt slimības un izdzīt ļaunos garus.
15Ut quixq'ueheb xcuanquil chixq'uirtesinquileb li yaj ut chirisinquil li mâus aj musik'ej.
16Un Sīmanim Viņš pielika vārdu Pēteris;
16A'aneb a'in li cablaju li quixxakabeb li Jesús: laj Simón li quixq'ue aj Pedro chok' xc'aba',
17Un Jēkabu, Zebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un pielika viņiem vārdu Boanerges, tas ir, pērkona dēli;
17ut laj Jacobo ut laj Juan. Lix yucua'eb a'an, a'an laj Zebedeo. Aj Boanerges quiq'uehe' chok' xc'aba'eb xban li Jesús. Li c'aba'ej a'an naraj naxye "Ralaleb li Câk".
18Un Andreju, un Filipu, un Bērtuli, un Mateju, un Tomu, un Jēkabu, Alfeja dēlu, un Tadeju, un Sīmani Kanānieti.
18Quixxakabeb ajcui' laj Andrés, laj Felipe, laj Bartolomé, laj Mateo, laj Tomás, laj Jacobo li ralal laj Alfeo, laj Tadeo ut laj Simón. A'an xcomoneb laj Canaán.
19Un Jūdasu Iskariotu, kas Viņu arī nodeva.
19Ut quixsic' ajcui' ru laj Judas Iscariote li quik'axtesin re li Jesús sa' ruk'eb li xic' neque'iloc re.
20Un viņi atnāk mājās; un daudz ļaužu atkal sapulcējās, tā ka viņi nevarēja pat maizi ēst.
20Ut nak ac xsiq'ueb ru lix tzolom li Jesús cô sa' jun li cab rochbeneb lix tzolom. Ut que'tubla cui'chic li q'uila tenamit; riq'uin a'an moco naxq'ue ta chic rib nacua'ac li Jesús chi moco eb lix tzolom.
21Un kad Viņa piederīgie to dzirdēja, tie izgāja Viņu aizturēt, jo tie sacīja: Viņš kļuvis bezprātīgs.
21Ut nak que'rabi resil li c'a'ru yô chixbânunquil li Jesús, eb li rech'alal que'chal chixc'ambal. Que'xye nak moco tuktu ta chic xna'leb li Jesús.
22Un rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzalemes, sacīja, ka Viņā Belcebuls un ka ļaunos garus Viņš izdzen ar velnu virsnieka spēku.
22Ut eb laj tz'îb li que'chal chak Jerusalén yôqueb chixyebal: -Laj tza cuan riq'uin li Jesús ut sa' xc'aba' laj tza narisiheb li mâus aj musik'ej, chanqueb.
23Un tos kopā sasaucis, Viņš sacīja tiem līdzībās: kā sātans var sātanu izdzīt?
23Ut li Jesús quixbokeb ut quixpatz' reheb: -¿Chanru nak laj tza târisi li rech aj tzahil?- Ut quixye ajcui' li jaljôquil ru âtin a'in:
24Un ja valsts savā iekšienē sašķeļas, tad tāda valsts nevar pastāvēt.
24-Cui cuan jun têpak chi tenamit xic' te'ril rib chi ribileb rib, li jun têp chi tenamit a'an tixsach xcuanquil xjunes rib.
25Un ja kāds nams pret sevi pašu nāk naidā, tāds nams nevar pastāvēt.
25Ut cui cuan ta jun cabalak xic' te'ril rib chi ribileb rib sa' rochocheb, li jun cabal a'an te'xsach xcuanquil lix jun cablal.
26Ja nu sātans celsies pret sevi pašu, tad viņā notiek šķelšanās; un viņš nevar pastāvēt, bet viņam ir gals klāt.
26Jo'can ajcui' laj tza cui te'xpleti rib chi ribileb rib, a'an tixsach xcuanquil xjunes rib.
27Neviens nespēj, spēcīgā namā iegājis, tā rīkus laupīt, pirms nebūs stiprais saistīts; un tad viņš tā namu izlaupīs.
27Mâ ani naru tâoc sa' rochoch junak cuînk cau rib chixmak'bal li c'a'ru cuan re, cui inc'a' ta xbên cua tixbac' li cuînk cau rib, tojo'nak tâoc chixc'ambal li c'a'ru cuan re.
28Patiesi es jums saku, ka cilvēku bērniem visi grēki un zaimi, ar kādiem ir zaimojuši, tiks piedoti,
28Relic chi yâl ninye êre nak tâcuymânk tâsachmânk lix mâqueb li cristian ut tâcuymânk ajcui' li majecuânc neque'xbânu.
29Bet kas zaimo Svēto Garu, tas piedošanu ne mūžam nedabūs, bet pelnīs mūžīgo grēku.
29Abanan li tâmajecuânk re li Santil Musik'ej, inc'a' tâcuyek' tâsachek' xmâc. Cuânk ban sa' xbên chi junelic lix tojbal rix li mâc a'an.-
30Jo viņi sacīja: Viņā ir nešķīstais gars.
30Li Jesús quixye a'in xban nak yôqueb chixyebal nak cuan mâus aj musik'ej riq'uin.
31Un atnāca Viņa māte un brāļi; un tie, ārā stāvēdami, sūtīja pie Viņa un aicināja Viņu.
31Quicuulac aran lix na' li Jesús ut que'cuulac ajcui' li rîtz'in. Que'cana chirix cab ut que'xtakla xbokbal li Jesús.
32Un ļaudis sēdēja ap Viņu un sacīja Viņam: Lūk, Tava māte un Tavi brāļi ārā meklē Tevi.
32Ut nabaleb li tenamit c'ojc'ôqueb chixc'atk li Jesús. Que'xye re: -Kâcua', xc'ulun lâ na' rochbeneb lâ cuîtz'in. Cuanqueb chirix cab. Yôqueb châsic'bal, chanqueb.
33Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kas ir mana māte un mani brāļi?
33Li Jesús quichak'oc ut quixye reheb: -¿Ani ta bi' lin na'? Ut, ¿ani ta bi' li cuîtz'in nak nequec'oxla lâex?-
34Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un sacīja: Lūk, mana māte un mani brāļi!
34Quirileb li c'ojc'ôqueb chixc'atk ut quixye: -A'ineb lin na' ut a'ineb li cuîtz'in.Xban nak li ani nabânun re li naraj li Dios, a'an li cuîtz'in, a'an li cuanab, ut a'an lin na', chan.
35Jo, kas pilda Dieva prātu, tas ir mans brālis un mana māsa, un māte.
35Xban nak li ani nabânun re li naraj li Dios, a'an li cuîtz'in, a'an li cuanab, ut a'an lin na', chan.