¹Un Viņš, pieaicinājis savus divpadsmit mācekļus, deva tiem varu izdzīt ļaunos garus un dziedināt katru slimību un katru vājību.

¹Sa' jun li cutan li Jesús quixbokeb lix tzolom cablaju riq'uin ut quixq'ueheb xcuanquil chirisinquil li mâus aj musik'ej ut quixq'ueheb xcuanquil chixq'uirtesinquileb li yaj, a' yalak c'a'ru chi xyajelil ut raylal.

²Bet divpadsmit apustuļu vārdi ir sekojoši: pirmais ir Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs;

²A'an a'in lix c'aba'eb lix tzolom cablaju, li quixxakab chok' x-apóstol: li xbên, a'an laj Simón, Pedro nayeman re; ut laj Andrés li rîtz'in; laj Jacobo ut laj Juan li rîtz'in. Laj Zebedeo, a'an lix yucua'eb;

³Jēkabs, Zebedeja dēls, un viņa brālis Jānis; Filips un Bērtulis, Toms un muitnieks Matejs. Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs.

³laj Felipe ut laj Bartolomé; laj Tomás ut laj Mateo laj titz'ol toj; laj Jacobo li ralal laj Alfeo ut laj Lebeo aj Tadeo xcab xc'aba',

⁴Sīmanis Kanānietis un Jūdass Iskariots, kas Viņu nodeva.

⁴laj Simón aj Canaán, ut laj Judas Iscariote, a' li quik'axtesin re li Jesús sa' ruk'eb li xic' neque'iloc re.

⁵Jēzus sūtīja šos divpadsmit un pavēlēja viņiem, sacīdams: Ceļu uz pagāniem nestaigājiet un samariešu pilsētās neieejiet,

⁵Nak quixtaklaheb li cablaju a'in chi c'anjelac, li Jesús quixchak'rabiheb ut quixye reheb: -Mexxic sa' lix tenamiteb li mâcua'eb aj judío chi moco tex-oc sa' xtenamiteb aj Samaria.

⁶Bet drīzāk ejiet pie Izraēļa nama pazudušajām avīm!

⁶Texxic ban riq'uineb laj judío. A'aneb li ralal xc'ajol laj Israel. Chanchaneb li carner li sachenakeb.

⁷Ejiet un sludiniet, sacīdami: Debesvalstība ir tuvu klāt.

⁷Ut nak yôkex chi xic, yôkex chixch'olobanquil lix yâlal ut chixyebal, "cuulac re xk'ehil nak tâq'uehek' sa' xcuanquil xban li Dios li tâcuânk xcuanquil sa' xbêneb li ralal xc'ajol," cha'kex.

⁸Dziediniet slimos, uzmodiniet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus! Bez maksas esat saņēmuši, bez maksas dodiet!

⁸Cheq'uirtesiheb li yaj, checuaclesiheb cui'chic chi yo'yo li camenak. Cheq'uirtesiheb li saklep rix ut cherisiheb li mâus aj musik'ej. Chi mâtan xec'ul lê cuanquil ut chi mâtan ajcui' têbânu li usilal.

⁹Neturiet savās jostās ne zeltu, ne sudrabu, ne naudu,

⁹Mâc'a' c'a'ru têc'am chêrix. Inc'a' têc'am li oro chi moco li plata, chi moco li coc' tumin k'an ru.

¹⁰Ne ceļa somu, ne divus svārkus, ne kurpes, ne spieķi, jo strādnieks ir sava uztura cienīgs!

¹⁰Chi moco têc'am xna'aj li c'a'ak re ru tâc'anjelak êre sa' be, chi moco têc'am xjalbal lê rak', chi moco xjalbal êxâb, chi moco êxuk'. Mêc'am li c'a'ak re ru a'in xban nak laj c'anjel, a'an tento nak tâq'uehek' re lix tzacaêmk.

¹¹Bet kurā pilsētā vai ciemā jūs ieiesit, pajautājiet, kas tanī cienīgs; tur arī palieciet, kamēr iziesiet!

¹¹Ut yalak bar tenamitil ut c'alebâl toxex-ocak cui', patz'omak ani tâc'uluk êre chi sa sa' xch'ôl, ut aran texhilânk riq'uin toja' yâl jok'e texxic.

¹²Ieejot mājā, sveiciniet to, sacīdami: miers šai mājai!

¹²Ut nak tex-oc sa' li cab, q'uehomak xsahil xch'ôleb ut têtz'âma li tuktûquil usilal sa' xbêneb li cuanqueb sa' li cab.

¹³Un ja šī māja būs tā cienīga, jūsu miers nāks pār to; bet ja tā nebūs cienīga, jūsu miers atgriezīsies jūsos.

¹³Ut cui texc'ulek' sa' usilal, tâcanâk riq'uineb li tuktûquil usilal. Ut cui inc'a' texc'ulek' sa' usilal, inc'a' ajcui' tâcanâk riq'uineb li tuktûquil usilal. Tâsuk'îk cui'chic êriq'uin.

¹⁴Bet kas jūs neuzņems un jūsu vārdos neklausīsies, izejot no tā mājas vai pilsētas arā, nokratiet putekļus no savām kājām!

¹⁴Ut yalak ani inc'a' tâc'uluk êre chi moco târabi lê râtin, nak tex-êlk sa' li cab a'an, malaj ut sa' li tenamit, têchik'chik'i li poks cuan chêrok chok' retalil nak inc'a' chic texc'oxlak chirix li na'ajej a'an.

¹⁵Patiesi es jums saku: sodomiešu un gomoriešu zemei būs vieglāk tiesas dienā nekā šai pilsētai.

¹⁵Relic chi yâl tinye êre nak toj cubenak ca'ch'in lix tojbal xmâqueb li tenamit Sodoma ut li tenamit Gomorra chiru lix tojbal xmâqueb li tenamit a'an sa' xk'ehil li rakba âtin.

¹⁶Lūk, es jūs sūtu kā avis starp vilkiem. Tāpēc esiet gudri kā čūskas un vienkārši kā baloži!

¹⁶Chenauhak nak lâin tintaklânk êre sa' xyânkeb li xic' neque'iloc êre. Chanchanakex li carner sa' xyânkeb laj xoj. Sêbak êch'ôl jo'cakex li c'anti' ut tîcak êch'ôl jo'cakex li paloma.

¹⁷Sargieties no cilvēkiem: viņi nodos jūs tiesai, jūs šaustīs savās sinagogās.

¹⁷Cauhak lê ch'ôl xban nak cuanqueb li te'k'axtesînk êre sa' ruk'eb laj rakol âtin. Ut chi mâc'a' êmâc texsaq'uek' xbaneb sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío.

¹⁸Manis dēļ jūs vedīs valdnieku un ķēniņu priekšā viņiem un pagāniem par liecību.

¹⁸Ut texc'amek' chiruheb li acuabej ut chiruheb li rey sa' inc'aba' lâin. Ut têch'olob lix yâlal chiruheb a'an, jo' ajcui' chiruheb li mâcua'eb aj judío.

¹⁹Bet kad jūs nodos, nedomājiet, ko un kā runāt! Tanī brīdī tiks jums dots, kas jums jārunā.

¹⁹Ut nak toxexxakabâk chiruheb, mexc'oxlac chirix li c'a'ru têye, chi moco texc'oxlak chirix chanru tex-âtinak xban nak sa' li hônal a'an tâyehek' êre c'a'ru têye.

²⁰Ne jūs esat tie, kas runā, bet jūsu Tēva gars, kas runā jūsos.

²⁰Mâcua' lâex li tex-âtinak. A' ban li Santil Musik'ej tââtinak. Yal tixto'oni lix tz'ûmal êre.

²¹Jo brālis nodos nāvē brāli, un tēvs - savu bērnu; un bērni sacelsies pret saviem vecākiem un viņus nonāvēs.

²¹Sa' eb li cutan a'an, cuan li asbej tixk'axtesi li îtz'inbej re tâcamsîk ut cuan li îtz'inbej tixk'axtesi li asbej. Ut cuan li yucua'bej tixk'axtesi li alalbej. Ut cuan li alalbej xic' te'rileb lix na' xyucua' ut te'xq'ueheb chi camsîc.

²²Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ, bet kas izturēs līdz galam, būs pestīts.

²²Ut chixjunileb xic' te'ilok êre sa' inc'aba'. Abanan li ani te'cuyuk xc'ulbal li raylal toj sa' roso'jic lix yu'am, eb a'an te'colek'.

²³Bet kad jūs vajās vienā pilsētā, bēdziet otrā! Patiesi es jums saku: jūs nebeigsiet ar Izraēļa pilsētām, iekams atnāks Cilvēka Dēls.

²³Nak texrahobtesîk sa' jun li tenamit, texxic sa' jalan chic. Relic chi yâl ninye êre nak toj mâji' ajcui' nequechoy xbeninquil chixjunileb li tenamit cuanqueb Israel te'xnau nak xolinêlk lâin li C'ajolbej.

²⁴Māceklis nav pārāks par mācītāju, nedz kalps par savu kungu.

²⁴Junak li yô chi tzoloc inc'a' naru tixk'ax xcuanquil li yô chi tzoloc re, chi moco li môs naxk'ax xcuanquil lix patrón.

²⁵Māceklim pietiek, ja viņš kļūst tāds kā viņa mācītājs, un kalps - kā viņa kungs. Ja nama tēvu sauca par Belcebulu, tad jo vairāk viņa mājiniekus.

²⁵Chic'ojlâk xch'ôl li yô chi tzoloc nak tâcuulak jo' laj tzolol re, ut li môs jo'cak lix patrón. Cui aj tza nayehe' re laj êchal cab, ¿ma toja' ta chic inc'a' te'yehek' aj tza reheb li ralal xc'ajol?

²⁶Tomēr nebīstieties no viņiem, jo nekas nav noslēpts, kas neatklāsies, un nekas nav slepens, kas nekļūs zināms.

²⁶Jo'can utan mexxucuac chiruheb li xic' neque'iloc êre. Mâ jun na'leb mukmu anakcuan chi inc'a' ta tâtaumânk ru mokon, ut mâc'a' mukmu anakcuan chi inc'a' tâc'utbesîk.

²⁷Ko es jums saku tumsā, par to jūs runājiet gaismā; un ko jūs dzirdat ausī, to sludiniet no jumtiem!

²⁷Li c'a'ru xexintzol cui' êjunes, a'an têye chiruheb chixjunileb, ut li c'a'ru xinye êre êjunes, a'an têye chi cau xyâb êcux chiruheb chixjunileb li tenamit.

²⁸Nebīstieties no tā, kas nokauj miesu, bet dvēseli nespēj nonāvēt! Bet vairāk bīstieties no tā, kas spēj dvēseli un miesu pazudināt ellē!

²⁸Mexxucuac chiruheb laj camsinel xban nak li âmej inc'a' naru te'xcamsi. A' li têxucua ru, a'an li Kâcua' li cuan xcuanquil chixcamsinquil li tibelej ut chixtaklanquil li âmej sa' xbalba.

²⁹Vai divus zvirbuļus nepērk par vienu grasi? Bet neviens no tiem nekrīt bez jūsu Tēva (ziņas).

²⁹¿Ma inc'a' ta bi' nac'ayîc cuib chi tzentzeyul chi jun centavo? K'axal cubenak xtz'ak, abanan mâ jun li ch'ina tzentzeyul nacam chi inc'a' ta tixnau li Dios lê Yucua'.

³⁰Pat mati uz jūsu galvas visi saskaitīti.

³⁰Jo'can ajcui' li rismal lê jolom ajlanbileb chixjunil xban li Dios.

³¹Nebīstieties, jo jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi!

³¹Jo'can nak mexxucuac chiruheb li xic' neque'iloc êre xban nak lâex k'axal terto êtz'ak chiruheb nabal chi tzentzeyul.

³²Katru, kas mani atzīst cilvēku priekšā, es atzīšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.

³²Li ani naxye chiruheb li tenamit nak niquinixpâb, lâin tinye chiru lin Yucua' cuan sa' choxa nak a'an li cualal.

³³Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, to es noliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.

³³Ut li ani tâtz'ektânânk cue chiruheb li tenamit, lâin tintz'ektâna ajcui' a'an chiru lin Yucua' cuan sa' choxa.

³⁴Nedomājiet, ka es atnācu nest mieru virs zemes! Es neatnācu nest mieru, bet šķēpu.

³⁴Mêc'oxla nak xinchal ta chixq'uebal li tuktûquil usilal sa' ruchich'och'. Xinchal ban chixch'olobanquil lix yâlal; ut xban lix yâlal li nach'olobâc, nacuan li ch'a'ajquilal.

³⁵Jo es nācu šķirt dēlu no viņa tēva, meitu no viņas mātes un vedeklu no viņas vīramātes.

³⁵Xinchal ut chixch'olobanquil lix yâlal ut li ani tâpâbânk cue, te'xc'ul li raylal. Li alalbej tâcuânk sa' ra xîc' riq'uin lix yucua', ut li co'bej tâcuânk sa' ra xîc' riq'uin lix na', ut li alibej tâcuânk sa' ra xîc' riq'uin li na'bej sa' inc'aba' lâin.

³⁶Un viņa mājnieki būs cilvēka ienaidnieki.

³⁶Li cuanqueb sa' jun cabal, xic' te'ril rib sa' inc'aba' lâin.

³⁷Kas mīl tēvu vai māti vairāk nekā mani, nav manis cienīgs; un kas mīl dēlu vai meitu vairāk nekā mani, nav manis cienīgs.

³⁷Ut ani k'axal naxra xna' xyucua' chicuu lâin, moco xc'ulub ta nak tinc'ul chok' cualal. Ut ani k'axal naxra li ralal xc'ajol chicuu lâin, moco xc'ulub ta nak tinc'ul chok' cualal.

³⁸Kas neņem savu krustu un neseko man, nav manis cienīgs.

³⁸Li ani tixcuy intâkenquil usta tixc'ul li camsîc sa' inc'aba', li jun a'an xc'ulub nak tinc'ul chok' cualal. Abanan li ani inc'a' tixcuy intâkenquil, li jun a'an moco xc'ulub ta nak tinc'ul chok' cualal.

³⁹Kas savu dzīvību iegūst, pazaudē to; bet kas savu dzīvību pazaudēs manis dēļ, atradīs to.

³⁹Li ani naxra lix yu'am arin sa' ruchich'och', a'an tixsach li junelic yu'am. Ut li ani tixsach lix yu'am arin sa' ruchich'och' sa' inc'aba' lâin, a'an târêchani li junelic yu'am.

⁴⁰Kas jūs uzņem, tas uzņem mani; un kas mani uzņem, tas uzņem to, kas mani sūtījis.

⁴⁰Li ani tâc'uluk êre lâex, tinixc'ul ajcui' lâin. Ut li ani tâc'uluk cue, tixc'ul ajcui' li xtaklan chak cue.

⁴¹Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, saņems pravieša algu; un kas uzņem taisnīgo taisnīgā vārdā, saņems taisnīgā algu.

⁴¹Li ani tâc'uluk re junak profeta chi anchal xch'ôl xban nak a'an naxye râtin li Dios, li jo' q'uial lix k'ajcâmunquil li tixc'ul li profeta, a'an ajcui' li tixc'ul li tâc'uluk re. Ut li ani tâc'uluk re li tîc xch'ôl xban nak a'an tîc xch'ôl, li jo' q'uial lix k'ajcâmunquil li tixc'ul li tîc xch'ôl, a'an ajcui' li tixc'ul li tâc'uluk re.Li ani tixq'ue jun sec'ak ruc'a junak reheb lin tzolom usta cubenak xcuanquil, cui tixq'ue li ruc'a xban nak a'an intzolom, relic chi yâl ninye êre nak li jun a'an tixc'ul lix k'ajcâmunquil.

⁴²Un kas dos dzert vienam no šiem mazajiem kaut glāzi auksta ūdens mācekļa vārdā, patiesi es jums saku: viņš savu algu nezaudēs.

⁴²Li ani tixq'ue jun sec'ak ruc'a junak reheb lin tzolom usta cubenak xcuanquil, cui tixq'ue li ruc'a xban nak a'an intzolom, relic chi yâl ninye êre nak li jun a'an tixc'ul lix k'ajcâmunquil.