1Un Viņš, iekāpis laivā, pārcēlās pāri un ieradās savā pilsētā.
1Ut li Jesús qui-oc cui'chic sa' jun li jucub ut quik'axon jun pac'al li palau ut quicuulac sa' lix tenamit.
2Un, lūk, pie Viņa atnesa paralizēto, kas gulēja gultā. Un Jēzus, redzēdams viņu ticību, sacīja paralizētajam: Uzticies, dēls, tavi grēki tev piedoti!
2Ut aran que'xc'am riq'uin li Jesús jun li cuînk sic li rok ut sic li ruk' yocyo chiru xcuarib. Ut li Jesús quixq'ue retal nak eb li cuînk a'an neque'xpâb nak naru tixq'uirtesi li yaj. Jo'can nak quixye re li yaj: -At cuînk cauhak taxak âch'ôl. Ac xcuyman xsachman lâ mâc.-
3Bet, lūk, daži no rakstu mācītājiem paši sevī domāja: Šis zaimo Dievu.
3Ut cuanqueb junjûnk sa' xyânkeb laj tz'îb yôqueb chixyebal sa' xch'ôleb: -Li cuînk a'in naxjuntak'êta rib riq'uin li Dios, chanqueb.
4Kad Jēzus redzēja to domas, Viņš sacīja: Ko jūs domājat ļaunu savās sirdīs?
4Li Jesús ac naxnau li c'a'ru yôqueb chixc'oxlanquil ut quixye reheb: -¿C'a'ut nak yôquex chixc'oxlanquil li inc'a' us?
5Ko vieglāk pateikt: tavi grēki tev piedoti, vai sacīt: celies un staigā?
5¿Bar cuan li us tinye re li yaj re nak tâc'utûnk chêru nak cuan incuanquil? ¿Ma tinye re, "Cuybil sachbil lâ mâc" malaj ut tinye re, "Cuaclin ut bên"?
6Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot, - tad Viņš sacīja paralizētajam: Celies, ņem savu gultu un ej savās mājās!
6Lâin tinc'ut chêru nak lâin li Cristo li C'ajolbej ut cuan incuanquil sa' ruchich'och' chixcuybal xsachbal li mâc, chan. Jo'can nak quixye re li yaj: -Cuaclin, c'am lâ ch'ât ut ayu sa' lâ cuochoch, chan.
7Un viņš cēlās un gāja savās mājās.
7Tojo'nak quicuacli li cuînk ut cô sa' rochoch.
8Ļaudis, redzot to, nobijās un godināja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem.
8Nak li q'uila tenamit que'ril li quic'ulman, que'xucuac ut que'xq'ue xlok'al li Dios li quiq'uehoc chak xcuanquil li Jesús chi q'uirtesînc ut chi cuyuc mâc.
9Un kad Jēzus no turienes gāja tālāk, Viņš redzēja cilvēku, Mateju vārdā, sēžot muitnīcā. Un Viņš sacīja tam: Seko man! Un tas uzcēlies sekoja Viņam.
9Ut li Jesús qui-el aran Capernaum ut quinume' sa' li na'ajej bar neque'c'uluc cui' toj. Quiril jun li cuînk aj Mateo xc'aba'. C'ojc'o aran xban nak a'an aj titz'ol toj. Ut li Jesús quixye re: -Chinâtâke.- Ut laj Mateo quicuacli ut quixtâke.
10Un notika, kad Viņš atradās mājā pie galda, lūk, daudzi muitnieki un grēcinieki nāca un novietojās kopā ar Jēzu un Viņa mācekļiem.
10Ut chirix a'an li Jesús cô sa' li rochoch laj Mateo chi cua'ac. C'ojc'o sa' mêx rochbeneb lix tzolom nak que'cuulac nabaleb laj titz'ol toj rochbeneb nabaleb chic li rech aj mâquil. Ut que'c'ojla sa' mêx chi cua'ac rochben li Jesús.
11Farizeji, to redzēdami, sacīja Viņa mācekļiem: Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?
11Ut nak que'ril a'an, eb laj fariseo que'xye reheb lix tzolom li Jesús: -¿C'a'ut nak nacua'ac laj tzolol êre rochbeneb laj titz'ol toj ut rochbeneb laj mâc? chanqueb.
12To redzot, Jēzus sacīja: Veseliem nav vajadzīgs ārsts, bet gan slimiem.
12Nak quirabi li c'a'ru quipatz'e' reheb lix tzolom, li Jesús quixye: -Li cauheb mâc'a' na-oc cui' aj banonel reheb. Aban li yajeb, a'aneb li te'raj banec'.
13Ejiet un mācieties saprast, ko tas nozīmē: Es vēlos žēlsirdību, bet ne upuri! Es neesmu nācis aicināt taisnīgos, bet gan grēciniekus.
13Cheq'uehak bi' êch'ôl chixtaubal ru lix yâlal li âtin a'in: "li k'axal lok' chicuu, a'an li uxtânânc u ut mâcua' li mayejac xul". Lâin inc'a' xinchal chixsic'bal li tîqueb xch'ôl. Xinchal ban chixsic'baleb laj mâc re nak te'yot'ek' xch'ôl te'xjal xc'a'ux, chan li Jesús.
14Tad atnāca Jāņa mācekļi pie Viņa un jautāja: Kāpēc mēs un farizeji bieži gavējam, bet Tavi mācekļi negavē?
14Ut que'cuulac lix tzolom laj Juan riq'uin li Jesús ut que'xye re: -Lâo nakabânu ka-ayûn rajlal ut eb laj fariseo neque'xbânu x-ayûn. ¿C'a'ut nak lâ tzolom inc'a' neque'xbânu x-ayûn? chanqueb.
15Un Jēzus sacīja viņiem: Vai var kāzu viesi būt noskumuši, kamēr līgavainis ir pie viņiem? Bet nāks dienas, kad līgavaini atraus no viņiem; tad viņi gavēs.
15Ut li Jesús quichak'oc ut quixye reheb li tijleb a'in: -¿Ma naru ta bi' nak rahak sa' xch'ôleb li neque'boke' riq'uin sumlâc nak toj cuan li bêlomej sa' xyânkeb? Lâin jo' jun li bêlomej. Tâcuulak xk'ehil nak tin-isîk sa' xyânkeb tojo'nak te'xbânu x-ayûn eb lin tzolom, chan.
16Neviens neliek jaunas drānas ielāpu uz vecām drēbēm, jo tas drēbēs izplīsīs visā savā platumā, un plīsums būs vēl sliktāks.
16Mâ ani naxxîti junak k'el t'icr riq'uin ac' t'icr. Cui ut naxxîti riq'uin ac' t'icr nak tixpuch', tâc'osk li ac' t'icr ut naxnimobresi xpejelal li k'el t'icr.
17Arī jaunu vīnu nelej vecos maisos, citādi maisi pārplīsīs; un vīns izlīs, un maisi ies bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos maisos, tad abi uzglabāsies.
17Ut mâ ani naq'uehoc ac' vino sa' li k'el bôls tz'ûm. Cui tixq'ue li ac' vino sa' li k'el bôls tz'ûm, tâpuq'uek' li k'el tz'ûm, tâhoyek' li vino, ut tâosok' ajcui' li bôls tz'ûm. Li ac' vino sa' ac' bôls tz'ûm naq'ueman. Chi jo'can mâc'a' nasachman, chan li Jesús.
18Kamēr Viņš to runāja tiem, lūk, kāds priekšnieks atnāca un pielūdza Viņu, sacīdams: Kungs, mana meita tikko nomira, bet nāc, uzliec viņai savu roku, un tā dzīvos!
18Nak yô chixyebal li c'a'ak re ru a'in reheb, quicuulac riq'uin jun li cuînk xcomoneb li xbênil sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío. Quixcuik'ib rib chiru li Jesús ut quixye re: -Lin rabin toje' tâcâmk. Tatxic taxak ut tâq'ue raj lâ cuuk' sa' xbên, ut tâyo'lâk raj cui'chic, chan.
19Un Jēzus uzcēlies sekoja viņam kopā ar saviem mācekļiem.
19Quicuacli li Jesús ut cô chirix rochbeneb lix tzolom.
20Un, lūk, sieviete, kas divpadsmit gadus slimoja ar asins noplūšanu, no mugurpuses pienāca un pieskārās Viņa drēbju vīlei.
20Ut cuan jun li ixk cablaju chihab xticlajic xyajel. Junelic yô lix yajel li ixk a'an ut inc'a' chic natz'ap lix quiq'uel. Quijiloc chixc'atk li Jesús nak yô chi xic, ut quixch'e' li rak'.
21Jo viņa sacīja sevī: Ja tikai es pieskaršos Viņa drēbēm, es kļūšu vesela.
21Usta ca'aj cui' li rak' tinch'e', tinq'uirâk, chan sa' xch'ôl li ixk.
22Bet Jēzus, atgriezies un ieraudzījis viņu, sacīja: Uzticies, meita, tava ticība tevi izdziedināja! Un no šī brīža sieviete kļuva vesela.
22Ut li Jesús quixakli ut qui-iloc chirix. Quiril li ixk ut quixye re: -Kana', cauhak taxak âch'ôl. Xban nak xapâb nak cuan incuanquil châq'uirtesinquil, jo'can nak xatq'uira, chan. Ut sa' ajcui' li hônal a'an, li ixk quiq'uira.
23Un kad Jēzus atnāca priekšnieka mājā un redzēja stabulnieku un trokšņotāju pūli, Viņš sacīja:
23Chirix chic a'an li Jesús cô sa' rochoch laj Jairo. Nak quicuulac sa' li rochoch, quirileb li yôqueb chixyâbasinquil li xôlb ut li japjôqueb re chi yâbac xban xcamic li xka'al.
24Atkāpieties, jo meitiņa nav mirusi, bet guļ! Un tie Viņu izsmēja.
24Ut quixye reheb: -Elenkex arin. Li xka'al a'in yal cuârc yô. Moco camenak ta, chan reheb. Ut li tenamit que'oc chixse'enquil.
25Un kad pūlis bija izdzīts, Viņš iegāja un saņēma viņas roku, un meitiņa uzcēlās.
25Ut nak ac xrisiheb li tenamit chirix cab, li Jesús qui-oc cuan cui' li xka'al ut quixchap chi ruk' ut li xka'al quicuacli cui'chic chi yo'yo.
26Un šī ziņa izplatījās visā tanī zemē.
26Ut li c'a'ru quixbânu li Jesús, qui-el resil sa' chixjunil li na'ajej a'an.
27Un kad Jēzus no turienes gāja tālāk, Viņam sekoja divi aklie, saukdami un sacīdami: Dāvida Dēls, apžēlojies par mums!
27Ut nak qui-el aran li Jesús, cuib li mutz' yôqueb chi tâkênc re ut japjôqueb re chixyebal: -Chacuuxtâna taxak ku, at ralal xc'ajol li rey David.-
28Bet tiklīdz Viņš bija atnācis mājās, aklie piegāja pie Viņa. Un Jēzus sacīja viņiem: Vai jūs ticat, ka es varu jums līdzēt? Tie atbildēja: Jā gan, Kungs!
28Nak ac x-oc li Jesús sa' li cab, que'oc ajcui' li mutz' riq'uin ut li Jesús quixye: -¿Ma nequepâb nak cuan incuanquil chêq'uirtesinquil? chan reheb. Ut eb a'an que'chak'oc ut que'xye: -Nakapâb, Kâcua'.-
29Tad Viņš skāra to acis, sacīdams: Kā jūs ticējāt, tā jums lai notiek!
29Tojo'nak li Jesús quixch'e' li xnak' ruheb ut quixye: -Chanru nak xepâb, jo'can ajcui' nak chi-uxk li c'a'ru têraj.-
30Un viņu acis atvērās; un Jēzus viņiem piekodināja, sacīdams: Lūkojiet, ka neviens to nezinātu!
30Ut que'iloc li xnak' ruheb. Ut li Jesús quixye reheb: -Cherabi chi us li c'a'ru tinye êre. Mâ ani aj iq'uin têserak'i li c'a'ru xec'ul, chan reheb.
31Bet tie aizgājuši godināja Viņu visā tanī apkārtnē.
31Ca'aj cui' tz'akal que'el aran nak que'oc chixserak'inquil resil sa' chixjunil li na'ajej a'an li c'a'ru quixbânu li Jesús reheb.
32Kad tie bija aizgājuši, lūk, atnesa vienu mēmu, ļaunā gara apsēstu cilvēku.
32Toje' ajcui' te'êlk eb a'an nak quic'ame' chak riq'uin li Jesús jun li cuînk mem. Cuan mâus aj musik'ej riq'uin.
33Kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt, bet ļaudis brīnījās, sacīdami: Nekad vēl Izraēlī nav bijusi tāda parādība.
33Li Jesús quirisi li mâus aj musik'ej riq'uin ut li cuînk qui-oc chi âtinac. C'ajo' nak que'sach xch'ôl li tenamit ut que'xye: -Mâ jun cua kilom a'in sa' li katenamit Israel.-
34Bet farizeji sacīja: Ar velnu virsnieka spēku Viņš izdzen ļaunos garus.
34Aban eb laj fariseo que'xye: -Riq'uin xcuanquil laj tza narisiheb li mâus aj musik'ej li cuînk a'an, chanqueb.
35Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un miestus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju, un dziedinādams katru slimību un katru vājību.
35Ut li Jesús yô xbeninquil sa' eb li tenamit junjûnk ut sa' eb ajcui' li c'alebâl. Quixc'ut lix yâlal chiruheb sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío ut quixch'olob xyâlal lix nimajcual cuanquilal li Dios chiruheb. Ut yô chixq'uirtesinquil chixjunil li q'uila pây chi yajel ut li raylal.
36Bet, redzot ļaudis, Viņam kļuva to žēl, jo viņi bija apspiesti kā avis, kam nav gana.
36Ut nak quirileb li q'uila tenamit, quixtok'obaheb ru xban nak tacuajenakeb ut raheb sa' xch'ôl. Chanchaneb li carner li mâc'a' aj ilol reheb.
37Tad Viņš sacīja saviem mācekļiem: Pļauja gan liela, bet strādnieku maz.
37Tojo'nak quixye reheb lix tzolom, -Relic chi yâl nabaleb li inc'a' neque'xnau lix yâlal. Abanan moco q'uiheb ta li te'xye lix yâlal reheb. Chanchaneb li ru li acuîmk li mâc'a' aj sic'ol re.Jo'can ut tinye êre nak têtz'âma chiru li Kâcua' re nak a'an tixtaklaheb laj c'anjel chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb, chan li Jesús.
38Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā!
38Jo'can ut tinye êre nak têtz'âma chiru li Kâcua' re nak a'an tixtaklaheb laj c'anjel chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb, chan li Jesús.