¹Kad Viņš nokāpa no kalna, Viņam sekoja daudz ļaužu.

¹Nak quicube chak li Jesús chiru li tzûl, quitâkêc xbaneb li q'uila tenamit.

²Un, lūk, spitālīgais atnācis pielūdza Viņu, sacīdams: Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.

²Ut quichal jun li saklep rix ut quixcuik'ib rib chiru li Jesús ut quixye re: -Kâcua', lâin ninnau nak lâat naru tinâq'uirtesi. Cui tâbânu li usilal, chinâq'uirtesi, chan.

³Jēzus, izstiepis savu roku, pieskārās viņam un sacīja: Es gribu, topi tīrs! Un viņš kļuva tīrs no savas spitālības.

³Li Jesús quixye' li ruk', quixch'e' li cuînk ut quixye re: -Nacuaj âq'uirtesinquil. Anakcuan tatinq'uirtesi, chan. Ut sa' junpât quiq'uira li saklep rix.

⁴Un Jēzus sacīja viņam: Pielūko, ka tu par to nesaki nevienam, bet ej, parādies priesterim un upurē dāvanu, kādu Mozus pavēlējis viņiem par liecību!

⁴Tojo'nak li Jesús quixye re: -Abi li tinye âcue. Mâ ani aj e tâserak'i li xac'ul. Ayu ban ut c'ut âcuib chiru laj tij. Ut tâq'ue li mayej jo' naxye sa' lix chak'rab laj Moisés re xc'utbal chiruheb nak xatq'uira.- (Lev. 13:49)

⁵Bet kad Viņš bija iegājis Kafarnaumā, kāds virsnieks piegāja pie Viņa un lūdza Viņu,

⁵Ut nak quicuulac li Jesús aran Capernaum, quichal jun li capitán aj Roma riq'uin. Quixtz'âma usilal chiru ut quixye re:

⁶Sacīdams: Kungs, mans kalps, triekas skarts, guļ mājās un ļoti cieš.

⁶-Kâcua', lin môs t'ant'o sa' cab. Sic ut k'axal ra cuan, chan.

⁷Un Jēzus sacīja tam: Es iešu un izdziedināšu viņu.

⁷Li Jesús quichak'oc ut quixye re: -Tinxic lâin ut toxinq'uirtesi.-

⁸Virsnieks atbildēdams sacīja: Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc zem mana jumta, bet saki tikai vārdu, un mans kalps kļūs vesels.

⁸Li capitán quixye re li Jesús: -Kâcua', moco inc'ulub ta nak tatxic sa' li cuochoch. Ca'aj cui' nacuaj nak tâye nak tâq'uirâk lin môs ut ninnau nak tâq'uirâk.

⁹Jo arī es esmu cilvēks, pakļauts priekšniecībai. Es saku vienam no maniem padotajiem kareivjiem: ej, un viņš iet; un citam: nāc, un viņš nāk; un manam kalpam: dari to, un viņš dara.

⁹Lâin ninnau nak naru tâbânu a'an xban nak lâin cuan ani nataklan cue ut cuanqueb lin soldado rubel lin cuanquil. Ut ninye re li jun, "ayu" ut naxic. Ut ninye re li jun chic, "quim", ut nachal. Ut ninye re lin môs, "bânu a'in", ut naxbânu, chan li capitán.

¹⁰To dzirdēdams, Jēzus brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: Patiesi es jums saku: tādu ticību Izraēlī es neesmu atradis!

¹⁰Ut nak li Jesús quirabi li quixye, quisach xch'ôl ut quixye reheb li yôqueb chi ochbenînc re: -Relic chi yâl tinye êre nak mâ jun intauhom chi moco sa' xyânkeb laj Israel tz'akal re ru xpâbâl jo' li jun a'in, usta mâcua' aj judío.

¹¹Bet es jums saku, ka daudzi nāks no austrumiem un rietumiem un novietosies ar Ābrahamu un Īzāku, un Jēkabu debesu valstībā.

¹¹Ut lâin tinye êre nak nabaleb li mâcua'eb aj judío yalak bar sa' ruchich'och' te'pâbânk. Ut eb a'an te'êchanînk re lix nimajcual cuanquilal li Dios rochbeneb laj Abraham, laj Isaac, ut laj Jacob.

¹²Bet valstības bērni tiks izmesti ārējā tumsā; tur būs raudāšana un zobu griešana.

¹²A'ut nabaleb laj judío li te'êchanînk raj re lix nimajcual cuanquilal li Dios, eb a'an chic li te'isîk ut te'q'uehek' sa' li k'ojyîn. Ut aran tâcuânk li yâbac ut li c'uxuxînc ruch e, chan li Jesús reheb li tenamit.

¹³Un Jēzus sacīja virsniekam: Ej, lai notiek tev, kā tu esi ticējis! Un tanī pat stundā kalps kļuva vesels.

¹³Tojo'nak li Jesús quixye re li capitán: -Ayu sa' lâ cuochoch. Chanru nak xapâb, jo'can ajcui' nak chi-uxk li c'a'ru xatz'âma, chan. Ut sa' ajcui' li hônal a'an quiq'uira lix môs li capitán.

¹⁴Un kad Jēzus atnāca Pētera mājā, Viņš redzēja tā sievasmāti guļam drudzī.

¹⁴Ut quicuulac li Jesús sa' rochoch laj Pedro. Ut aran quixtau lix na' li rixakil laj Pedro yocyo sa' xch'ât ut yô xtik.

¹⁵Un Viņš pieskārās tās rokai, un drudzis atstāja to; un tā uzcēlās un kalpoja viņiem.

¹⁵Ut li Jesús quixchap li ruk' ut quinume' lix tik. Ut a'an quicuacli, ut quic'anjelac chiru.

¹⁶Vakaram iestājoties, atnesa pie Viņa daudzus ļaunā gara apsēstos, un ar vārdu Viņš izdzina garus un dziedināja visus, kas bija slimi,

¹⁶Nak ac oc re li k'ojyîn, nabaleb li cristian que'c'ame' chak riq'uin li Jesús. Cuanqueb mâus aj musik'ej riq'uineb. Ut yal riq'uin râtin, li Jesús quirisi li mâus aj musik'ej riq'uineb, ut quixq'uirtesi chixjunileb li yaj.

¹⁷Lai izpildītos pravieša Isaja vārdi, kas saka: Viņš uzņēma mūsu vājības un nesa mūsu slimības.

¹⁷A'in quic'ulman jo' quixye li profeta Isaías, nak quixye chi jo'ca'in: A'an quic'amoc re li kayajel, ut a'an quic'uluc re li karaylal. (Isa. 53:4)

¹⁸Bet Jēzus, redzēdams ap sevi daudz ļaužu, pavēlēja pārcelties otrā krastā.

¹⁸Ut nak quiril li Jesús nak sutsu xbaneb li q'uila tenamit, quixye: -Tento toxic jun pac'al li palau, chan reheb lix tzolom.

¹⁹Un kāds rakstu mācītājs pienācis sacīja Viņam: Mācītāj, es sekošu Tev, kurp vien tu iesi.

¹⁹Ut sa' li hônal a'an quicuulac riq'uin li Jesús jun aj tz'îb ut quixye re: -At tzolonel, tincuaj âtâkenquil yalak bar tatxic, chan re.

²⁰Un Jēzus sacīja viņam: Lapsām ir alas, debesu putniem - ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur nolikt galvu.

²⁰Ut li Jesús quichak'oc ut quixye re: -C'oxla chi us ma tâcuy intâkenquil. Li yac cuanqueb xjul sa' pec, ut li xul li neque'rupupic chiru choxa cuanqueb xsoc, abanan lâin li C'ajolbej mâc'a' inna'aj bar târûk tinyocob cui' cuib, chan.

²¹Viens cits no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: Kungs, atļauj man vispirms aiziet un apglabāt savu tēvu!

²¹Ut jun reheb lix tzolom quixye re li Jesús: -Kâcua', chinâcuy. Inmukak cuan inyucua' tojo'nak tinxic châcuix, chan.

²²Bet Jēzus atbildēja viņam: Seko man un atstāj mirušajiem apglabāt savus mirušos!

²²Ut li Jesús quixye re: -Tâkehin, canabeb li toj camenakeb sa' li mâc xmukakeb cuan lix camenak, chan re.

²³Tad Viņš iekāpa laivā, un mācekļi sekoja Viņam.

²³Ut li Jesús qui-oc sa' li jucub rochbeneb lix tzolom.

²⁴Un, lūk, jūrā sacēlās liela vētra, tā ka viļņi parplūdināja laivu, bet Viņš gulēja.

²⁴Nak ac cuanqueb chiru ha', sa' junpât quichal jun li nimla câk-sut-ik'. Ut yô chi oc lix cau ok li ha' sa' li jucub. Ut li Jesús sa xcuara.

²⁵Un Viņa mācekļi gāja un modināja Viņu, sacīdami: Kungs, glāb mūs, mēs ejam bojā!

²⁵Eb lix tzolom que'jiloc riq'uin, que'rajsi, ut que'xye re: -Kâcua', choâcol. Osoc' ke, chanqueb re.

²⁶Un Jēzus saka viņiem: Kāpēc bīstaties, jūs mazticīgie? Tad uzcēlies Viņš pavēlēja vētrai un jūrai, un iestājās pilnīgs klusums.

²⁶Ut li Jesús quichak'oc ut quixye: -Lâex inc'a' nequexpâban chi tz'akal. Jo'can nak nequexxucuac, chan reheb. Tojo'nak quicuacli, quixk'us li ik', ut li palau, ut sa' junpât quich'ana li ik' ut quitukla ru li ha'.

²⁷Tad ļaudis brīnījās, sacīdami: Kas Viņš ir, jo Viņam vētra un jūra paklausa?

²⁷Ut c'ajo' nak que'sach xch'ôl lix tzolom nak que'ril li quixbânu ut que'xye chi ribileb rib: -¿Chanru nak cuan xcuanquil li cuînk a'in nak naxk'us li ik' ut li palau ut neque'abin chiru? chanqueb.

²⁸Un kad Viņš ieradās otrā krastā, geraziešu zemē, atsteidzās pie Viņa divi ļaunā gara apsēstie, kas iznāca no kapsētas. Tie bija ļoti mežonīgi, tā ka neviens nevarēja iet pa šo ceļu.

²⁸Ut nak ac xk'axon li Jesús jun pac'al li palau sa' xch'och'eb laj Gadara, cuib li cuînk que'chal chixc'ulbal. Que'chal chak sa' li na'ajej bar neque'muke' cui' li camenak. Cuan mâus aj musik'ej riq'uineb. K'axal xiu xiu rilbaleb ut mâ ani naru nanume' sa' li be a'an.

²⁹Un, lūk, viņi kliedza, sacīdami: Kas mums ar Tevi, Jēzu, Dieva Dēls? Vai Tu atnāci šeit, lai mūs pirms laika mocītu?

²⁹Ut eb a'an que'xjap re chixyebal: -¿C'a'ru tâcuaj kiq'uin, at Jesús? Lâat ralalat li nimajcual Dios. ¿Ma xatchal arin chikach'i'ch'i'inquil chi toj mâji' xk'ehil li rakba âtin? chanqueb.

³⁰Bet netālu no viņiem ganījās liels cūku bars.

³⁰Ut najt ca'ch'in riq'uineb cuan chak jun tûb li âk, yôqueb chi ichajibc.

³¹Un ļaunie gari lūdza Viņu, sacīdami: Ja Tu mūs izdzen no šejienes, sūti mūs cūku barā!

³¹Ut eb li mâus aj musik'ej que'xtz'âma chiru li Jesús ut que'xye re: -Cui toâcuisi riq'uineb li cuînk a'in, choâcanab chi oc riq'uineb li jun tûb chi âk li cuanqueb aran.

³²Un Viņš sacīja: Ejiet! Un tie izgājuši iegāja cūkās; un, lūk, viss ganāmpulks strauji metās no nogāzes jūrā un ūdenī dabūja galu.

³²Ut li Jesús quichak'oc ut quixye reheb: -Ayukex. Ut eb a'an que'el ut côeb riq'uineb li jun tûb chi âk. Ut eb li âk que'oc chi âlinac ut que'xrum chak rib sa' xbên ûl ut toj sa' li palau coxe'nak ut aran que'oso'.

³³Gani bēga un, iegājuši pilsētā, pastāstīja visu, arī par tiem, kas bija ļaunā gara apsēsti.

³³Ut eb laj ilol âk que'xucuac ut que'côeb sa' ânil sa' li tenamit chixyebal resil chixjunil li c'a'ru quic'ulman. Ut que'xserak'i li c'a'ru quic'ulman riq'uineb li cuînk li cuanqueb mâus aj musik'ej riq'uineb.Ut chixjunileb li tenamit que'el chak chixc'ulbal li Jesús. Ut nak que'ril ru, que'xtz'âma chiru nak chiêlk sa' lix tenamiteb.

³⁴Un, lūk, visa pilsēta izgāja Jēzum pretim un lūdza, ieraudzījuši Viņu, lai Viņš aizietu no to robežām.

³⁴Ut chixjunileb li tenamit que'el chak chixc'ulbal li Jesús. Ut nak que'ril ru, que'xtz'âma chiru nak chiêlk sa' lix tenamiteb.