¹Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti!

¹Mâ ani têtz'il âtin chirix re nak inc'a' tâtz'ilek' âtin chêrix lâex.

²Kādu tiesu jūs spriedīsiet, tāda jums tiks spriesta, un ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums tiks atmērīts.

²Xban nak chanru nak nequextz'iloc âtin, jo'can ajcui' tâuxk êre lâex. Ut riq'uin li bisleb li nequexbisoc cui', riq'uin ajcui' a'an texbisek' lâex.

³Bet ko tu raugi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neredzi?

³¿C'a'ut nak nacaq'ue retal li c'aj che' cuan sa' xnak' ru lâ cuas âcuîtz'in ut inc'a' nacacuil li tz'amba cuan sa' xnak' âcuu lâat?

⁴Vai arī kā tu vari sacīt savam brālim: atļauj man izvilkt skabargu no tavas acs! Un, lūk, baļķis ir tavā acī?

⁴¿Chanru nak tâye re lâ cuas âcuîtz'in: "Cuisihak li c'aj che' sa' xnak' âcuu", ut toj cuan li tz'amba sa' xnak' âcuu lâat?

⁵Liekuli, izmet vispirms baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs!

⁵At aj ca' pac'al u, xbên cua isi li tz'amba cuan sa' li xnak' âcuu, tojo'nak tat-ilok chi tz'akal re risinquil li c'aj che' cuan sa' xnak' ru lâ cuas âcuîtz'in.

⁶Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet pērles cūkām, ka viņas kādreiz tās nesamītu kājām un atgriezušās jūs nesaplosītu!

⁶Mêq'ue reheb li tz'i' li c'a'ru k'axal lok' xban nak naru neque'chal sa' êbên ut textiu. Chi moco têq'ue li pec li k'axal terto xtz'ak chiruheb li âk re te'xyek'i.

⁷Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts!

⁷Nak tâpaltok c'a'ru êre, chextz'âmânk chiru li Dios ut a'an tixq'ue êre; chesic'ak ut têtau, chebokak ut li puerta tâtehek' chêru.

⁸Jo katrs, kas lūdz, saņem, kas meklē - atrod, un kas klauvē, tam tiek atvērts.

⁸Chebânu a'an xban nak li ani natz'âman chiru li Dios naq'uehe' re. Li ani naxsic', naxtau. Ut li ani nabokoc, li puerta natehe' chiru.

⁹Vai starp jums ir cilvēks, kas pasniegtu savam dēlam akmeni, ja tas lūgtu maizi?

⁹¿Ma cuan ta bi' junak yucua'bej sa' êyânk tixq'ue junak pec re li ralal nak tixpatz' xcua re?

¹⁰Vai arī kas dotu čūsku, ja viņš lūgtu zivi?

¹⁰Ut nak tixpatz' junak xcar re, ¿ma c'anti' ta bi' tixq'ue re?

¹¹Ja tad jūs, kas esat ļauni, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs, kas debesīs, dos labu tiem, kas Viņu lūdz!

¹¹Cui lâex li moco châbilex ta nequenau xq'uebal li c'a'ru châbil re lê ralal êc'ajol, ¿ma toja' ta chic lê Yucua' li cuan sa' choxa inc'a' tixq'ue li k'axal châbil re li ani tixtz'âma chiru?

¹²Tātad visu, ko jūs vēlaties, lai cilvēki jums darītu, dariet jūs viņiem, jo tā ir bauslība un pravieši!

¹²Jo'can nak li c'a'ru nequeraj lâex nak te'xbânu raj lê ras êrîtz'in, chebânuhak lâex reheb a'an, xban nak a'an a'in xyâlal li chak'rab li quiq'uehe' re laj Moisés, ut a'an ajcui' lix yâlal lix yehomeb li profeta.

¹³Ieejiet caur šaurajiem vārtiem, jo plaši ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā; un ir daudzi, kas pa to iet.

¹³Chex-oc sa' li oquebâl li ca'ch'in ru xban nak nim ru li oquebâl ut nim ru li be li naxic sa' li tojba mâc ut nabaleb li neque'xic aran.

¹⁴Cik šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā! Un tikai nedaudzi to atrod.

¹⁴Abanan li oquebâl ut li be li naxic sa' li junelic yu'am, a'an ca'ch'in ru ut inc'a' q'uiheb li neque'oc aran.

¹⁵Sargieties no viltīgajiem praviešiem, kas nāk pie jums avju drēbēs, bet iekšienē ir plēsīgi vilki!

¹⁵Chenauhak xcolbal êrib chiruheb li profeta aj balak'. Chanchan nak châbileb jo' li carner nak neque'c'utun. Abanan moco yâl ta. Chanchaneb li josk' aj xoj nak neque'chal chi balak'înc.

¹⁶No viņu augļiem jūs tos pazīsiet. Vai no ērkšķiem novāc vīnogas, vai vīģes no dadžiem?

¹⁶Yal riq'uin lix na'lebeb tênau ruheb. Lâex nequeq'ue retal nak li q'uix inc'a' narûchin li uva ut li tun q'uix inc'a' narûchin li higo.

¹⁷Tā katrs labs koks dod labus augļus, bet nelabs koks dod nelabus augļus.

¹⁷Jo'can nak li châbil che', châbil ajcui' li ru naxq'ue. Ut li che' li inc'a' us, inc'a' ajcui' us li ru naxq'ue.

¹⁸Labs koks nevar dot nelabus augļus, un nelabs koks nevar dot labus augļus.

¹⁸Li châbil che' inc'a' naru narûchin li inc'a' us, chi moco li che' inc'a' us narûchin li châbil.

¹⁹Katrs koks, kas nedod labus augļus, tiek nocirsts un ugunī iemests.

¹⁹Chixjunil li che' li inc'a' châbil li ru naxq'ue nayoc'man ut naq'ueman sa' xam.

²⁰Tātad pēc to augļiem jūs pazīsiet tos.

²⁰Jo'can ut nak riq'uin lix na'lebeb li profeta tênau ru aniheb.

²¹Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstībā, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā.

²¹Moco chixjunileb ta li neque'yehoc "Kâcua', Kâcua'" cue, te'oc sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios. Aban li neque'bânun re li naraj lin Yucua' cuan sa' choxa, a'aneb li te'oc sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios.

²²Daudzi man sacīs tanī dienā: Kungs, Kungs, vai ne Tavā vārdā mēs pravietojām un Tavā vārdā neizdzinām ļaunos garus, un Tavā vārdā nedarījām daudz brīnumu?

²²Nabaleb li te'yehok cue sa' xk'ehil li rakba âtin, "Kâcua', Kâcua', ¿ma mâcua' ta bi' sa' âc'aba' coâtinac jo' profeta? ¿Ma mâcua' ta bi' sa' âc'aba' co-isin mâus aj musik'ej? Lâo nabal li milagro quilajkabânu sa' âc'aba'", cha'keb.

²³Un tad es viņiem pasludināšu: Es nekad jūs neesmu pazinis; atkāpieties no manis, jūs ļaundari!

²³Ut lâin tinye reheb, "Lâex mâcua'ex cualal inc'ajol. Lâin inc'a' ninnau êru. Elenkex chicuu, ex aj bânuhom mâusilal."

²⁴Tātad katrs, kas šos manus vārdus dzird un tos izpilda, būs līdzīgs prātīgajam vīram, kas savu namu cēlis uz klints.

²⁴Jo'can nak yalak ani tâabînk reheb li cuâtin a'in ut cui tixbânu li c'a'ru xinye, li jun a'an tinjuntak'êta riq'uin li cuînk cuan xna'leb li quixyîb li rochoch sa' xbên pec.

²⁵Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, bet tā nesagruva, jo tā bija celta uz klints.

²⁵Ut quichal li hab ut quicuan li but'i ha', ut quichal li câk-sut-ik'. Coxsac' rib chiru li cab a'an, ut inc'a' quit'ane' li cab xban nak yîbanbil chi us sa' xbên pec.

²⁶Un katrs, kas šos vārdus dzird, bet tos neizpilda, būs līdzīgs neprātīgajam vīram, kas savu māju cēla uz smiltīm.

²⁶Ut yalak ani tâabînk re li cuâtin ut inc'a' tixbânu li c'a'ru xinye, li jun a'an tinjuntak'êta riq'uin li cuînk li mâc'a' xna'leb. Inc'a' quixyîb li rochoch chi châbil. Yal sa' xbên samaib quixq'ue.

²⁷Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, un tā sagruva; un tās posts bija liels.

²⁷Ut quichal li hab, quicuan li but'i ha' ut quichal li câk-sut-ik'. Coxsac' rib chiru ut li cab a'an quit'ane' ut aran qui-oso'.

²⁸Un notika, kad Jēzus pabeidza šos vārdus, ka ļaudis brīnījās par Viņa mācību.

²⁸Ut nak quirake' li Jesús chixyebal li âtin a'in, sachsôqueb xch'ôl que'cana li q'uila tenamit chirabinquil li c'a'ru yô chixyebal.Que'sach xch'ôleb xban nak quixc'ut chi tz'akal lix yâlal chiruheb riq'uin xcuanquil ut moco jo' ta eb laj tz'îb.

²⁹Jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam ir vara, un ne tā kā rakstu mācītāji un farizeji.

²⁹Que'sach xch'ôleb xban nak quixc'ut chi tz'akal lix yâlal chiruheb riq'uin xcuanquil ut moco jo' ta eb laj tz'îb.