¹Tanī laikā Jēzus gāja sabatā caur druvu. Viņa mācekļi, būdami izsalkuši, sāka raut vārpas un ēst.

¹Ut chirix chic a'an sa' jun hilobâl cutan, li Jesús yô chi bêc bar cui' aubil li acuîmk trigo. Ut eb lix tzolom te'tz'ocâk ut que'oc chixch'otbal ru li acuîmk ut yôqueb chixcua'bal.

²Farizeji, to redzēdami, sacīja Viņam: Lūk, Tavi mācekļi dara to, ko sabatā nepienākas darīt!

²Ut nak que'ril eb laj fariseo, que'xye re li Jesús: -Ileb lâ tzolom. Yôqueb chixsic'bal ru li acuîmk. Yôqueb chixbânunquil li c'anjel moco uxc ta naraj sa' li hilobâl cutan, chanqueb.

³Bet Viņš sacīja tiem: Vai jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids un tie, kas bija ar viņu, kad tas bija izsalcis?

³Li Jesús quichak'oc ut quixye reheb: -¿Ma inc'a' ta bi' xeril sa' li Santil Hu c'a'ru quixbânu laj David nak a'an ut eb li rochben te'tz'ocâk?

⁴Kā viņš iegāja Dieva namā un ēda upura maizi, kuru viņam un arī tiem, kas ar viņu bija, ēst nepienācās, bet tikai vienīgi priesteriem?

⁴Qui-oc sa' li cab bar neque'xlok'oni cui' li Dios ut cuan aran li mayejanbil caxlan cua. Mâcua' raj re laj David xcua'bal li caxlan cua a'an, chi moco reheb li rochben. Juneseb laj tij naru neque'xcua' li mayejanbil caxlan cua. Abanan laj David quixcua'.

⁵Vai, atkal, jūs nelasījāt bauslībā, ka priesteri svētnīcā sabatā lauž sabata mieru un ir bezvainīgi?

⁵Ut, ¿ma inc'a' êrilom sa' lix chak'rab laj Moisés nak eb laj tij mâc'a' xmâqueb nak neque'xk'et li hilobâl cutan nak neque'c'anjelac sa' rochoch li Dios?

⁶Bet es jums saku: šeit ir lielāks nekā svētnīca.

⁶Lâin tinye êre nak cuanquin arin lâin, ut k'axal nim incuanquil chiru li rochoch li Dios.

⁷Ja jūs saprastu, ko tas nozīmē: es vēlos žēlsirdību, bet ne upuri, tad jūs nekad nepazudinātu nevainīgos;

⁷Lâex inc'a' nequenau xyâlal li âtin a'in li tz'îbanbil sa' li Santil Hu: Li nacuulac chicuu lâin, a'an nak tex-uxtânânk u ut mâcua' nak texmayejak xul. (Ose. 6:6) Cui ta xetau ru li na'leb a'in, inc'a' raj xetz'ektânaheb li mâc'a'eb xmâc.

⁸Jo Cilvēka Dēls ir arī sabata kungs.

⁸Lâin li C'ajolbej. Lâin laj êchal re li hilobâl cutan. Cuan incuanquil chixyebal c'a'ru tâuxmânk sa' li hilobâl cutan, chan li Jesús.

⁹Un Viņš aizgāja no turienes un iegāja viņu sinagogā.

⁹Ut nak qui-el chak aran, quichal sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío.

¹⁰Un, lūk, tur bija cilvēks ar nokaltušu roku. Lai Viņu apvainotu, tie jautāja Viņam, sacīdami: Vai sabatā atļauts dziedināt?

¹⁰Ut aran cuan jun li cuînk sic jun li ruk'. Ut eb laj fariseo que'xpatz' re li Jesús yal re xjitbal: -¿Ma us q'uirtesînc sa' li hilobâl cutan?

¹¹Bet Viņš sacīja tiem: Kurš cilvēks no jums, kam viena avs un tā sabatā iekrīt bedrē, neņemtu un neizvilktu to?

¹¹Ut li Jesús quichak'oc ut quixye reheb: -Cui junak sa' êyânk cuan junak lix carner tât'anek' sa' junak jul sa' li hilobâl cutan, ¿ma inc'a' raj toxchap ut toxrisi chak sa' li jul?

¹²Cilvēks ir daudz labāks par avi. Tāpēc arī atļauts sabatā labu darīt.

¹²¿Ma inc'a' ta bi' numtajenak terto xtz'ak junak cuînk chiru junak carner? Cui us xcolbal li carner sa' li hilobâl cutan, ¿ma inc'a' ta bi' k'axal cui'chic us xtenk'anquil li cuînk sa' li hilobâl cutan?-

¹³Tad Viņš sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un viņš izstiepa; un tā bija kļuvusi vesela kā otra.

¹³Tojo'nak quixye re li cuînk li sic li ruk': -Ye' lâ cuuk', chan re. Ut li cuînk quixye' li ruk' ut sa' junpât quicana chi mâc'a' rêc' jo' li jun chic.

¹⁴Bet farizeji, izgājuši ārā, sazvērējās pret Viņu, kā to nogalināt.

¹⁴Ut eb laj fariseo que'el aran ut que'oc chixc'ûbanquil chanru nak te'xcamsi li Jesús.

¹⁵Jēzus, zinādams to, aizgāja no turienes. Un daudzi sekoja Viņam, un Viņš tos visus izdziedināja.

¹⁵Li Jesús quixnau nak yôqueb xc'ûbanquil chanru nak te'xcamsi ut qui-el sa' li na'ajej a'an. Ut nabaleb li tenamit que'tâken re ut naxq'uirtesiheb chixjunileb li yaj.

¹⁶Un Viņš pavēlēja, lai tie Viņu neatklāj,

¹⁶Ut li Jesús quixye reheb nak mâ ani aj e te'xye resil nak a'an li xq'uirtesin reheb.

¹⁷Lai izpildītos pravieša Isaja vārdi, kas saka:

¹⁷A'in quic'ulman jo' yebil chak xban li profeta Isaías nak quixye chi jo'ca'in:

¹⁸Šis ir mans kalps, kuru es izredzēju, mans mīlulis, pie kā manai dvēselei labpatika. Es likšu uz Viņu savu garu, un Viņš pasludinās tautām tiesu.

¹⁸A'an a'in laj c'anjel chicuu, li sic'bil ru inban. A'an ninra ut riq'uin a'an nasaho' lin ch'ôl. Tinq'ue re lin musik', ut a'an tâyehok resil li rakba âtin li châlc re sa' xbêneb li tenamit.

¹⁹Viņš nenaidosies un netrokšņos, un neviens ielās Viņa balsi nedzirdēs.

¹⁹Inc'a' tâcuech'înk chi moco tixjap re ut mâ ani tâabînk re lix yâb xcux sa' be.

²⁰Viņš ielauztu niedri nenolauzīs un kvēlošu degli neizdzēsīs, kamēr nebūs licis taisnībai uzvarēt.

²⁰Inc'a' tixrahobtesiheb li tacuajenakeb. Inc'a' tixchoy xtokbal li caxlan aj li ac tokec' re, chi moco tixchoy xchupbal ru li xam li toj yô chi êlc xsibel toj nak tixxakab lix cuanquil ut târakok âtin sa' tîquilal.

²¹Un Viņa vārds ir tautu cerība.

²¹Ut chixjunileb li tenamit ca'aj cui' riq'uin a'an te'yo'onînk. (Isa. 42:2-4)

²²Tad atveda pie Viņa ļaunā gara apsēsto, kas bija akls un mēms; un Viņš to izdziedināja tā, ka tas varēja runāt un redzēt.

²²Ut mokon chic quic'ame' chak riq'uin li Jesús jun li cuînk cuan mâus aj musik'ej riq'uin. Mutz' ut mem li cuînk a'an. Ut li Jesús quixq'uirtesi, ut li cuînk li mutz' ut mem nak quicuan, quiâtinac ut qui-iloc chic.

²³Un visi ļaudis brīnījās un sacīja: Vai tik Viņš nav Dāvida Dēls?

²³Ut chixjunileb li tenamit que'sach xch'ôl ut yôqueb chixyebal: -¿Malaj a'in ta ut ralal li rey David, li yôco chiroybeninquil?

²⁴Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: Viņš neizdzen ļaunos garus citādi kā tikai ar Belcebulu, velnu virsnieku.

²⁴Ut eb laj fariseo nak que'rabi a'an, que'xye: -Li cuînk a'in na-isin mâus aj musik'ej riq'uin xcuanquil laj Beelzebú, lix yucua'ileb li mâus aj musik'ej, chanqueb.

²⁵Jēzus, zinādams viņu domas, tiem sacīja: Ikviena valsts, kura pati sevī sašķēlusies, iznīks; un ikviena pilsēta vai māja, kura pati sevī sašķēlusies, nepastāvēs.

²⁵Li Jesús quixnau li c'a'ru yôqueb chixc'oxlanquil ut quixye reheb: -Cui cuan jun têpak chi tenamit xic' te'ril rib chi ribileb rib, li jun têp chi tenamit a'an tixsach xcuanquil xjunes rib. Ut cui cuan ta jun cabalak xic' te'ril rib chi ribileb rib, li jun cabal a'an te'xsach xcuanquil lix jun cablal.

²⁶Ja nu sātans izdzen sātanu, tad viņš pats sevī sašķēlies: kā tad pastāvēs viņa valsts?

²⁶Jo'can ajcui' laj tza cui te'xpleti rib chi ribileb rib, a'an tixsach xcuanquil xjunes rib.

²⁷Ja tad es ļaunos garus izdzenu ar Belcebulu, ar ko tad izdzen jūsu dēli? Tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji.

²⁷Cui ut sa' xc'aba' laj tza nacuisiheb li mâus aj musik'ej, ¿ani sa' aj c'aba' neque'isin mâus aj musik'ej li neque'tâken êre? Jo'can nak a'aneb ajcui' te'yehok re nak inc'a' yâl li yôquex chixyebal.

²⁸Bet ja es izdzenu sātanus ar Dieva garu, tad pie jums atnākusi Dieva valstība.

²⁸Cui ut riq'uin xcuanquil li Dios nacuisiheb li mâus aj musik'ej, riq'uin a'an nac'utun nak relic chi yâl ac xc'ulun sa' êyânk lix nimajcual cuanquilal li Dios.

²⁹Un kā var kāds ieiet stipra cilvēka mājā un izlaupīt viņa mantu, ja iepriekš nesasien stipro? Un tad tā māju izlaupīs.

²⁹Ut chanru nak tâoc junak sa' rochoch jun cuînk cau rib chixmak'bal li c'a'ru cuan re cui inc'a' ta xbên cua tixbac' li cuînk cau rib, tojo'nak tâoc chixc'ambal li c'a'ru cuan re.

³⁰Kas nav ar mani, tas ir pret mani; kas ar mani nesakrāj, tas izšķiež.

³⁰Li ani inc'a' na-oquen chicuix, a'an xic' niquinril. Ut ani inc'a' naxococ cuochben, a'an pajînc naxbânu.

³¹Tāpēc es jums saku: Katrs grēks un zaimi cilvēkiem tiks piedots; bet zaimi pret Garu netiks piedoti.

³¹Relic chi yâl ninye êre nak tâcuymânk tâsachmânk lix mâqueb li cristian ut tâcuymânk ajcui' xmâqueb li neque'majecuan. Abanan li ani tâmajecuânk re li Santil Musik'ej, inc'a' tâcuyek' tâsachek' lix mâc.

³²Un ja kāds sacīs vārdu pret Cilvēka Dēlu, tam tiks piedots, bet kas runās pret Svēto Garu, tam netiks piedots ne šinī, ne nākošajā pasaulē.

³²Li ani tâhobok cue lâin, li C'ajolbej, tâcuyek' xmâc; abanan li ani tâhobok re li Santil Musik'ej inc'a' tâcuyek' xmâc chi moco sa' eb li cutan a'in, chi moco sa' eb li cutan châlel. Cuânk ban sa' xbên chi junelic lix tojbal rix li nimla mâc a'an.

³³Vai nu jūs koku atzīstat par labu un tā augļus par labiem, vai atzīstat koku par nelabu un tā augļus par nelabiem, jo koku pazīst pēc tā augļiem.

³³Jo'can ajcui' cui châbil junak che', châbil ajcui' li ru. Cui inc'a' us li che', li ru inc'a' ajcui' us. Ut riq'uin li narûchin, nana'li ru li che'.

³⁴Čūsku izdzimums, kā jūs varat runāt labu, būdami ļauni? Jo no sirds pārpilnības runā mute.

³⁴¡Lâex chanchanex ral li c'ambolay! ¿Chan ta cui' ru nak tex-âtinak châbil âtin nak moco usex ta? Jo' chanru lix ch'ôl junak, jo'can ajcui' naâtinac.

³⁵Labs cilvēks no dārgumu krātuves iznes labu mantu, bet ļauns cilvēks no ļaunumu krātuves iznes ļaunu.

³⁵Li châbil cuînk naâtinac chi châbil xban nak châbil li cuan sa' xch'ôl. Ut li cuînk li inc'a' us lix na'leb, yibru naâtinac xban nak inc'a' us li cuan sa' xch'ôl.

³⁶Bet es jums saku, ka cilvēki par katru nevajadzīgu vārdu, ko tie izrunā, dos norēķinu tiesas dienā.

³⁶Lâin tinye êre nak sa' xk'ehil li rakba âtin li junjûnk tixk'axtesi xcuênt chirix chixjunil li jo' mâjo'il aj âtin quixye.

³⁷Jo pēc taviem vārdiem tevi attaisnos un pēc taviem vārdiem tevi pazudinās.

³⁷Riq'uin lê râtin tâq'uehek' êretal. Riq'uin lê râtin tâc'utûnk nak mâc'a' lê mâc malaj riq'uin lê râtin tâtenebâk li tojbal mâc sa' êbên.-

³⁸Tad daži rakstu mācītāji un farizeji atbildēja Viņam, sacīdami: Mācītāj, mēs vēlamies no Tevis redzēt brīnumu!

³⁸Cuan xcomoneb laj tz'îb ut xcomoneb laj fariseo que'âtinac ut que'xye: -At tzolonel, bânu junak milagro chiku. C'ut chiku nak riq'uin li Dios nachal lâ cuanquil, chanqueb.

³⁹Viņš atbildēja tiem un sacīja: Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmi, bet cita zīme netiks dota kā tikai pravieša Jonasa zīme.

³⁹Ut li Jesús quichak'oc ut quixye reheb: -Li inc'a' useb xna'leb neque'raj nak tâc'utbesîk junak milagro chiruheb, aban mâ jun milagro tâc'utbesîk chiruheb. Ca'aj cui' li milagro li qui-ux re laj Jonás, li quic'utbesîc chiruheb junxil, a'an li tâc'utbesimânk chiruheb.

⁴⁰Kā Jonass trīs dienas un trīs naktis bija lielzivs iekšās, tā Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes klēpī.

⁴⁰Jo' nak laj Jonás oxib cutan ut oxib k'ojyîn quicuan chak sa' xsa' li nimla car, jo'can ajcui' nak lâin li C'ajolbej tincuânk oxib cutan ut oxib k'ojyîn sa' li muklebâl.

⁴¹Ninīves vīri stāsies tiesā pret šo cilti un notiesās to, jo viņi, Jonasam sludinot, atgriezās no grēkiem. Un, lūk, šeit ir vairāk kā Jonass.

⁴¹Laj Jonás quixch'olob xyâlal chiruheb laj Nínive ut que'yot'e' xch'ôl que'xjal xc'a'ux. Ut lâin k'axal nim incuanquil chiru laj Jonás ut cuanquin arin sa' êyânk, abanan lâex inc'a' niquinêpâb. Jo'can nak eb laj Nínive te'cuaclîk chak sa' xk'ehil li rakba âtin êrochben ut texjiteb xban nak inc'a' nequexpâban.

⁴²Dienvidu ķēniņiene stāsies tiesā pret šo cilti un notiesās to, jo viņa nāca no pasaules malas, lai dzirdētu Salomona gudrību, bet šeit ir vairāk kā Salomons.

⁴²Li ixk li quicuan chok' reina sa' li tenamit li cuan sa' li sur tâcuaclîk chak sa' xk'ehil nak târakek' âtin sa' êbên ut tixye nak cuan êmâc xban nak inc'a' nequexpâban. A'an quichal chak toj sa' xmaril li ruchich'och' chirabinquil lix na'leb laj Salomón. Ut lâin k'axal cui'chic cuan inna'leb chiru laj Salomón ut cuanquin arin sa' êyânk. Abanan inc'a' nequepâb li cuâtin.

⁴³Kad ļaunais gars iziet no cilvēka, tas klejo, meklēdams mieru, bet neatrod to.

⁴³Li mâus aj musik'ej nak ac x-el riq'uin junak cuînk, nalajnume' sa' li chaki na'ajej ut yô chixsic'bal bar tâoc chi hilânc. Ut mâ bar naxtau xna'aj.

⁴⁴Tad viņš saka: Es atgriezīšos savā mājā, no kuras es izgāju. Un atnācis, viņš atrod to neaizņemtu, izslaucītu ar slotu un uzpostu.

⁴⁴Tojo'nak naxye sa' xch'ôl: -Lâin tinsuk'îk cui'chic riq'uin li cuînk bar quin-el cui' chak, chan. Ut nak nocoxtau li cuînk, chanchan jun li cab mâc'a' chic cuan chi sa', mesunbil ut cauresinbil re oybenînc.

⁴⁵Tad viņš aiziet un paņem līdz septiņus garus, kas ļaunāki par viņu; un iegājuši tie tur dzīvo; un šī cilvēka pēdējais stāvoklis kļūst ļaunāks nekā pirmais. Tā tas notiks arī šai ļaunajai ciltij.

⁴⁵Ut li mâus aj musik'ej naxsic' cuukub chic chi mâus aj musik'ej k'axal cui'chic numtajenak xmâusilaleb chiru a'an. Neque'oc chi cuânc riq'uin li cuînk. Ut lix na'leb li cuînk a'an numtajenakak chic xyibal ru chiru nak xcuan chak junxil. Ut jo'can ajcui' têc'ul lâex li numtajenak lê mâusilal.

⁴⁶Kamēr Viņš vēl runāja ļaudīm, lūk, Viņa māte un Viņa brāļi stāvēja ārā, vēlēdamies ar Viņu runāt.

⁴⁶Ut toj yô ajcui' chi âtinac li Jesús riq'uineb li tenamit nak quicuulac aran lix na' rochbeneb li rîtz'in li Jesús. Cuanqueb chirix cab ut te'raj raj râtinanquileb.

⁴⁷Kāds Viņam sacīja: Lūk, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un meklē Tevi.

⁴⁷Ut jun quiyehoc chak re li Jesús: -Kâcua', lâ na' ut eb lâ cuîtz'in cuanqueb chirix cab. Te'raj âcuâtinanquil.

⁴⁸Bet Viņš atbildēja tam, kas Viņam paziņoja, sacīdams: Kas ir mana māte un kas mani brāļi?

⁴⁸Ut li Jesús quixye re: -¿Ani lin na' ut aniheb li cuîtz'in nak nequec'oxla lâex?-

⁴⁹Un Viņš, izstiepis roku pār saviem mācekļiem, sacīja: Lūk, mana māte un mani brāļi!

⁴⁹Ut quixye' li ruk' cuanqueb cui' lix tzolom ut quixye: -A'ineb lin na' ut a'ineb li cuîtz'in.Chixjunileb li te'bânûnk re li naraj lin Yucua' li cuan sa' choxa, a'aneb li cuîtz'in, a'aneb li cuanab ut a'aneb lin na', chan.

⁵⁰Jo kas izpilda mana Tēva prātu, kas debesīs, tas ir mans brālis un māsa, un māte.

⁵⁰Chixjunileb li te'bânûnk re li naraj lin Yucua' li cuan sa' choxa, a'aneb li cuîtz'in, a'aneb li cuanab ut a'aneb lin na', chan.