¹Tanī dienā Jēzus izgāja no mājas un apsēdās jūrmalā.

¹Ut sa' li cutan a'an, li Jesús qui-el sa' li cab ut coxc'ojlâk chire li palau.

²Un daudz ļaužu sapulcējās ap Viņu. Tāpēc Viņš iekāpa laivā un apsēdās. Visi ļaudis stāvēja krastā.

²Ut que'cuulac li q'uila tenamit riq'uin chirabinquil. Xban xq'uialeb li tenamit, li Jesús qui-oc sa' jun li jucub cuan sa' li palau ut quic'ojla chi sa'. Ut chixjunileb li tenamit xakxôqueb chire li ha'.

³Un Viņš daudz runāja tiem līdzībās, sacīdams: Lūk, sējējs izgāja sēt.

³Ut nabal c'a'ak re ru quixtzoleb cui' riq'uin jaljôquil ru âtin, ut quixye reheb: -Abihomak li tinye êre. Jun aj acuinel cô chi âuc.

⁴Viņam sējot, cita nokrita ceļmalā, un debess putni nāca un to apēda.

⁴Ut nak yô chixhirbal li iyaj, cuan quinak chire be. Que'chal li xul li neque'xic'an ut que'xcua' li iyaj.

⁵Cita krita akmenājā, kur nebija daudz zemes, un tūliņ uzdīga, jo tā nebija dziļi zemē.

⁵Ut cuan ajcui' li iyaj quinak sa' li pec ru bar mâc'a' cui' mas li ch'och'. Sa' junpât quimok, abanan inc'a' quixchap xxe' xban nak jay li ch'och' sa' xbên li pec.

⁶Kad uzlēca saule, tā novīta un nokalta, jo tai nebija saknes.

⁶Nak quichal li sak'e quichakic li acuîmk xban nak inc'a' cham naxic lix xe'.

⁷Bet cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca.

⁷Ut cuan cui'chic li iyaj quinak sa' xyânk li q'uix. Ut nak quichamo' li q'uix sa' xbên, quixnat' li acuîmk.

⁸Bet cita krita labā zemē un nesa augļus: cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.

⁸Ut cuan cui'chic li iyaj quinak sa' li châbil ch'och'. Quimok ut quiûchin. Cuan quixq'ue lajêtk xca'c'âl ru. Cuan quixq'ue oxtakc'âl ru, ut cuan cui'chic quixq'ue o'takc'âl ru li junjûnk.

⁹Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!

⁹Tojo'nak li Jesús quixye reheb: -Li ani na-abin, chixq'uehak retal li c'a'ru ninye, chan.

¹⁰Un Viņa mācekļi piegājuši sacīja Viņam: Kāpēc Tu tiem runā līdzībās?

¹⁰Mokon chic que'cuulac lix tzolom riq'uin li Jesús, ut que'xye re: -¿C'a'ut nak nacacuâtinaheb sa' jaljôquil ru âtin?-

¹¹Viņš atbildēja un sacīja tiem: Jums dots saprast debesvalstības noslēpumus, bet viņiem nav dots.

¹¹Li Jesús quichak'oc ut quixye reheb: -Q'uebil êre lâex re nak tênau xyâlal li mukmûquil na'leb chirix lix nimajcual cuanquilal li Dios. Aban eb a'an inc'a' q'uebil reheb re te'xnau li na'leb a'an.

¹²Jo kam ir, tam tiks dots, lai būtu pārpilnībā, bet kam nav, no tā tiks atņemts arī tas, kas viņam ir.

¹²A' li ani naxtau ru lix yâlal, k'axal cui'chic nabal tâq'uehek' chixnau; a'ut li ani ca'ch'in ajcui' naxnau, tâisîk chiru li jo' q'uial naxnau.

¹³Tāpēc es runāju viņiem līdzībās, jo tie redzēdami neredz, dzirdēdami nedzird un arī nesaprot.

¹³Jo'can nak ninâtinac riq'uineb sa' jaljôquil ru âtin xban nak usta yôqueb chi iloc, abanan inc'a' te'xq'ue retal. Usta yôqueb chi abînc, abanan inc'a' te'xtau xyâlal.

¹⁴Un izpildīsies viņos Isaja pravietojums, kas saka: ar dzirdi jūs dzirdēsiet, bet nesapratīsiet; skatīdamies redzēsiet, bet nesaredzēsiet.

¹⁴Chi jo'can natz'akloc ru li quiyehe' xban li profeta Isaías nak quixye chi jo'ca'in: Cuulaj cuulajeb chirabinquil ut inc'a' neque'xtau xyâlal. Ut cuulaj cuulajeb chirilbal ut inc'a' neque'xq'ue retal li c'a'ru neque'ril.

¹⁵Jo šīs tautas sirds ir nocietināta, un ar ausīm viņi grūti dzird, un savas acis viņi aizver, lai acīm neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, un sirdī nesaprastu un neatgrieztos, lai es viņus izdziedinātu.

¹⁵Li tenamit a'in xe'âlo' lix ch'ôleb ut chanchan tz'aptz'o lix xiqueb ut chanchaneb li mutz'. Jo'can nak inc'a' neque'xnau lix yâlal. Cui ta mâcua' jo'can, te'ilok raj ut te'xq'ue raj retal li te'ril ut te'abînk raj ut te'xtau raj ru li neque'rabi ut te'yot'ek' raj xch'ôl ut te'xjal raj xc'a'uxeb ut lâin tebinq'uirtesi raj. (Isa. 6:9-10)

¹⁶Svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.

¹⁶Us xak êre lâex xban nak nequex-iloc ut nequeq'ue retal li c'a'ru nequeril. Nequex-abin ut nequetau ru lix yâlal.

¹⁷Patiesi es jums saku: daudzi pravieši un taisnīgie vēlējās redzēt, ko jūs redzat, bet nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nedzirdēja.

¹⁷Relic chi yâl tinye êre nak nabaleb li profeta ut nabaleb li tîqueb xch'ôl que'raj rilbal li c'a'ru yôquex chirilbal ut inc'a' que'ril. Ut que'raj rabinquil li c'a'ru yôquex chirabinquil ut inc'a' que'rabi.

¹⁸Tad nu klausieties līdzību par sējēju!

¹⁸Abihomak lix yâlal li jaljôquil ru âtin a'in chirix laj acuinel.

¹⁹Pie ikviena, kas vārdu par valstību dzird, bet to nesaprot, nāk ļaunais un izrauj to, kas bija iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas ceļmalā bija iesēts.

¹⁹Li ani na-abin re lix yâlal chirix lix nimajcual cuanquilal li Dios ut inc'a' naxtau ru, a'an chanchan li iyaj li quinak chire be. Ut laj tza nachal ut naxmak' chiru lix yâlal ut sa' junpât nasach sa' xch'ôl.

²⁰Bet iesētais akmenājā ir tas, kas vārdu dzird un tūliņ to priekā pieņem.

²⁰Ut li iyaj li quinak sa' li pec ru li inc'a' quixchap xxe', a'aneb li neque'abin re li râtin li Dios ut sa' junpât neque'xpâb chi saheb sa' xch'ôleb.

²¹Bet tanī nav saknes, tas nav pastāvīgs. Tiklīdz sākas bēdas un vajāšanas vārda dēļ, viņš tūdaļ ieļaunojas.

²¹Abanan inc'a' nacana sa' xch'ôleb. Nak nachal junak raylal, malaj ch'a'ajquilal sa' xbêneb xban lix pâbâleb, inc'a' neque'xcuy xnumsinquil. Sa' junpât neque'ch'inan xch'ôl.

²²Bet starp ērkšķiem sētais ir tas, kas vārdu dzird, bet šīs pasaules rūpes un bagātības viltība nomāc vārdu; un viņš nenes augļus.

²²Ut li iyaj li quinak sa' xyânk li q'uix, a'aneb li neque'abin re li râtin li Dios. Abanan ca'aj cui' li c'a'ak re ru cuan sa' ruchich'och' neque'xc'oxla, jo' li biomal ut xrâbal ru li c'a'ak chic re ru. Ut a'an li naramoc lix yâlal chiruheb. Mâc'a' na-oc cui' li râtin li Dios chiruheb.

²³Bet labā zemē sētais ir tas, kas vārdu dzird un to saprot, un nes augļus: cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, bet cits trīsdesmitkārtīgus.

²³Ut li iyaj li quinak sa' li châbil ch'och', a'aneb li neque'rabi ut neque'xpâb ut neque'xtau ru chi tz'akal li râtin li Dios. Neque'q'ui chi us sa' lix pâbâleb, jo' li acuîmk li narûchin lajêtk xca'takc'âl ut li naxq'ue oxtakc'âl, ut li naxq'ue o'takc'âl ru li junjûnk.

²⁴Citu līdzību Viņš teica tiem, sacīdams: Debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, kas labu sēklu iesēja savā tīrumā.

²⁴Ut quixye jun chic li jaljôquil ru âtin reheb li tenamit: Lix nimajcual cuanquilal li Dios chanchan jun li cuînk quirau li châbil riyajil li trigo sa' lix ch'och'.

²⁵Bet kamēr ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāli starp kviešiem, un aizgāja.

²⁵Ut nak ac xe'cuar chixjunileb, quicuulac li xic' na-iloc re laj êchal re li ch'och' ut sa' xyânk li trigo coxrau chak li riyajil li yibru pim chanchan ajcui' li trigo ut cô.

²⁶Bet kad labība uzauga un deva augļus, tad parādījās arī nezāle.

²⁶Ut nak quimok chak li acuîmk ut quiûchin, tojo'nak quic'utun ajcui' li pim.

²⁷Tad pienāca nama tēva kalpi un sacīja viņam: Kungs, vai tu neiesēji labu sēklu savā tīrumā? No kurienes tad radās nezāle?

²⁷Que'cuulac ut eb laj c'anjel riq'uin laj êchal re li ch'och' ut que'xye: -Kâcua', ¿ma mâcua' châbil iyaj li xacuau sa' li ch'och'? ¿Bar put xchal li pim cuan chi sa'?-

²⁸Viņš tiem sacīja: Cilvēks, ienaidnieks, to padarīja. Bet kalpi sacīja viņam: Ja vēlies, mēs iesim un to izravēsim.

²⁸Ut a'an quixye reheb: -Jun li cuînk xic' na-iloc cue xbânun re a'in, chan. Ut eb laj c'anjel que'xye: -¿Ma tâcuaj toxic ut toxkamich'?-

²⁹Bet viņš sacīja: Nē, lai jūs, ravējot nezāli, kopā ar to neizrautu arī kviešus.

²⁹Ut laj êchal re li ch'och' quixye: -Inc'a'. Mâre sa' xmich'bal li pim naru têmich' ajcui' li acuîmk.

³⁰Ļaujiet abiem augt līdz pļaujas laikam! Un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: savāciet vispirms nezāli un sasieniet to kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus sakraujiet manā šķūnī.

³⁰Canabomak chi q'uîc chi xca'bichaleb toj sa' xk'ehil xsic'bal ru li trigo. Ut sa' xk'ehil li xsic'bal, tinye reheb laj sic'ol re: -Xocomak junxil li pim ut bac'omak chi jôb re xc'atbal. A'ut li trigo c'ûlahomak sa' li rochochil.-

³¹Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja, sacīdams: Debesvalstība pielīdzināma sinepju graudam, ko cilvēks paņēma un iesēja savā tīrumā.

³¹Li Jesús quixye jun chic li jaljôquil ru âtin reheb: Lix nimajcual cuanquilal li Dios, a'an chanchan li riyajil li nînki mostaza, li quixc'am jun li cuînk ut quirau sa' lix ch'och'.

³²Šī gan ir mazākā no visām sēklām, bet kad tā izaug, tā lielāka par visiem dārza stādiem un kļūst koks, tā ka debess putni nāk un dzīvo tā zaros.

³²Li riyajil li mostaza coc' chiruheb chixjunil li iyaj cuan. Ut nak naq'ui, nînk chi us nacuulac. Naxk'ax xteram li acuîmk. Chanchan jun tôn li che' ut eb laj xic'anel xul neque'xyîb lix soc sa' eb li ruk'.

³³Citu līdzību Viņš tiem sacīja: Debesvalstība pielīdzināma raugam, ko sieviete ņem un iejauc trijos mēros miltu, iekams viss sarūgst.

³³Jun chic li jaljôquil ru âtin quixye: Jun li ixk quixq'ue ca'ch'in lix ch'amal caxlan cua sa' xyânk li oxib bisoc li c'aj ut quisîpo' li k'em xban, ut nabal chic li caxlan cua qui-el. Lix nimajcual cuanquilal li Dios chanchan ajcui' a'an. Nak neque'rabi resil, nabal neque'pâban re.

³⁴Šo visu Jēzus runāja ļaudīm līdzībās; un bez līdzībām Viņš tiem nerunāja nekā,

³⁴Chixjunil a'in sa' jaljôquil ru âtin quixye li Jesús reheb li q'uila tenamit. Ut mâc'a' quixye reheb chi mâcua' ta sa' jaljôquil ru âtin.

³⁵Lai piepildītos, ko pravietis priekšsludinājis, sacīdams: Es atdarīšu savu muti līdzībās, atklāšu to, kas no pasaules radīšanas bija apslēpts.

³⁵Nak quixbânu chi jo'can quitz'akloc ru li quixye li profeta nak quixye chi jo'ca'in: Tinâtinak riq'uineb sa' jaljôquil ru âtin. Tinch'olob xyâlal li c'a'ak re ru mukmu chak chalen sa' xticlajic li ruchich'och'. (Sal. 78:2)

³⁶Tad Viņš, atlaidis ļaudis, iegāja namā, un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: Izskaidro mums līdzību par nezāli tīrumā!

³⁶Ut nak quixchak'rabiheb li tenamit, li Jesús qui-oc sa' cab. Ut nak que'cuulac eb lix tzolom riq'uin, que'xye re: -Kâcua', ch'olob chiku lix yâlal li jaljôquil ru âtin chirix li yibru pim sa' li acuîmk, chanqueb.

³⁷Viņš atbildēja un sacīja tiem: Cilvēka Dēls ir tas, kas sēj labo sēklu.

³⁷Quichak'oc li Jesús ut quixye reheb: -Li na-acuoc re li châbil iyaj, a'an lâin li C'ajolbej.

³⁸Bet tīrums ir pasaule, un labā sēkla - valstības bērni, bet nezāle ir ļaunā bērni.

³⁸Ut li ch'och', a'an li ruchich'och'. Ut li châbil iyaj, a'aneb li cuanqueb rubel xcuanquil li nimajcual Dios. Ut li yibru pim, a'aneb li cuanqueb rubel xcuanquil laj tza.

³⁹Bet ienaidnieks, kas to sējis, ir sātans. Pļauja ir pasaules gals, bet pļāvēji ir eņģeļi.

³⁹Ut li xic' na-iloc, a'an li qui-acuoc re li yibru pim. A'an laj tza. Ut lix k'ehil xsic'bal ru li acuîmk, a'an li roso'jic li ruchich'och'. Ut eb laj sic'ol re, a'aneb lix ángel li Dios.

⁴⁰Kā nezāles savāc un ugunī sadedzina, tā tas notiks arī pasaules beigās.

⁴⁰Ut jo' ajcui' nak nach'utubâc ut nac'ate' sa' xam li pim, jo'can ajcui' nak toxrakek' li ruchich'och' a'in.

⁴¹Cilvēka Dēls izsūtīs savus eņģeļus, un tie salasīs Viņa valstībā visus apgrēcības un netaisnības darītājus

⁴¹Lâin li C'ajolbej tintaklaheb chak lin ángel ut eb a'an tole'isînk reheb chixjunileb laj mâc sa' xyânkeb li cuanqueb rubel xnimajcual cuanquilal li Dios. Ut te'isîk ajcui' chixjunileb li neque'q'uehoc re chi mâcobc li tenamit.

⁴²Un iemetīs tos uguns krāsnī. Tur būs raudāšana un zobu griešana.

⁴²Ut te'q'uehek' sa' li horno li lochlo cui' li xam. Ut aran tâcuânk li yâbac ut li c'uxuxînc ruch e xban li raylal li te'xc'ul.

⁴³Tad taisnīgie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!

⁴³Ut li tîqueb xch'ôl te'q'uehek' xlok'al. Chanchanakeb li sak'e sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios lix Yucua'eb. Li ani na-abin re li yôquin chixyebal chixq'uehak retal chi us li ninye.

⁴⁴Debesvalstība pielīdzināma tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrod un paslēpj; un viņš, būdams priecīgs par to, iet un pārdod visu, kas viņam ir, un pērk šo tīrumu.

⁴⁴Lix nimajcual cuanquilal li choxa, a'an chanchan li tumin mukbil sa' ch'och'. Quitauman xban jun li cuînk. Ut li cuînk a'an quixmuk cui'chic xca' sut li tumin. K'axal quisaho' sa' xch'ôl nak coxc'ayi chixjunil li c'a'ru cuan re ut quixlok' li ch'och' li mukmu cui' li tumin.

⁴⁵Vēl debesvalstība pielīdzināma tirgotājam, kas meklē labas pērles.

⁴⁵Ut lix nimajcual cuanquilal li Dios, a'an chanchan ajcui' jun li cuînk aj yaconel li naxsic' li tertôquil pec perla xc'aba'.

⁴⁶Un viņš, atradis vienu dārgu pērli, aizgāja un pārdeva visu, kas viņam bija, un nopirka to.

⁴⁶Ut nak quixtau jun li perla k'axal châbil, quixc'ayi chixjunil li c'a'ru cuan re ut quixlok' li perla li k'axal terto xtz'ak.

⁴⁷Vēl debesvalstība pielīdzināma jūrā izmestam tīklam, kas savāc visāda veida zivis.

⁴⁷Jo'can ajcui' lix nimajcual cuanquilal li Dios, a'an chanchan li yoy li quiq'ueman sa' li palau ut q'uila pây chi car quirisi chak.

⁴⁸Un viņi, kad tas bija pilns, izvilkuši un krastā sēdēdami, labās savāca traukos, bet sliktās izmeta ārā.

⁴⁸Ut nak quinujac, que'risi chire li ha' ut que'oc chixsic'bal ru li car. Li châbil que'xxoc ut que'xq'ue sa' li chacach ut li inc'a' us que'xtz'ek.

⁴⁹Tā tas būs arī pasaules beigās: eņģeļi izies un no taisnīgo vidus atšķirs ļaunos,

⁴⁹Jo'can ajcui' tâuxmânk sa' roso'jic li ruchich'och'. Te'châlk eb li ángel ut a'an tole'isînk reheb li inc'a' useb xna'leb sa' xyânkeb li tîqueb xch'ôl.

⁵⁰Un iemetīs viņus uguns krāsnī; tur būs raudāšana un zobu griešana.

⁵⁰Ut te'q'uehek' li inc'a' useb xna'leb sa' li horno li lochlo cui' li xam. Ut aran tâcuânk li yâbac ut li c'uxuxînc ruch e xban li raylal li te'xc'ul.

⁵¹Vai jūs visu to sapratāt? Tie atbildēja Viņam: Jā gan!

⁵¹Li Jesús quixpatz' reheb: -¿Ma xetau xyâlal chixjunil li jaljôquil ru âtin a'in?- Eb a'an que'chak'oc ut que'xye re: -Kâcua', xkatau xyâlal, chanqueb.

⁵²Viņš tiem sacīja: Tāpēc ikviens rakstu mācītājs, kas mācīts debesvalstībai, pielīdzināms nama tēvam, kas no sava mantu krājuma izceļ jauno un veco.

⁵²Li Jesús quixye reheb: -Jo'can nak chixjunileb li neque'xnau c'a'ru naxye sa' li chak'rab ut neque'xtzol rib cuiq'uin, eb a'an chanchaneb laj êchal cab li narisi sa' lix c'ûlebâl li c'a'ru ac' jo' ajcui' li c'a'ru k'el, chan li Jesús. (Quixye chi jo'can xban nak cuan xlok'al li na'leb q'uebil najter xban li Dios ut cuan ajcui' xlok'al li ac' na'leb q'uebil xban li Jesús.)

⁵³Un notika, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis, ka Viņš aizgāja no turienes.

⁵³Ut nak quirake' xyebal li jaljôquil ru âtin a'in, li Jesús qui-el sa' li tenamit Capernaum.

⁵⁴Un Viņš, nonācis savā dzimtenē, mācīja tos viņu sinagogās tā, ka tie brīnījās un sacīja: No kurienes Viņam tāda gudrība un spēks?

⁵⁴Ut nak quicuulac sa' lix tenamit Nazaret, quixtzoleb sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío. Ut eb a'an que'sach xch'ôleb chirabinquil li quixye li Jesús, ut que'xye chi ribileb rib: -¿Bar naxtau lix na'leb li cuînk a'in? ¿Chanru nak naru xbânunquil li milagro a'in li nalajxbânu?

⁵⁵Vai Viņš nav galdnieka dēls? Vai Viņa māte nesaucas Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jāzeps, un Sīmanis, un Jūda?

⁵⁵¿Ma mâcua' ta bi' a'an li ralal laj pech'? ¿Ma mâcua' ta bi' lix María lix na'? Ut, ¿ma mâcua' ta bi' a'an li raseb laj Jacobo ut laj José, laj Simón ut laj Judas?

⁵⁶Un vai Viņa māsas nav visas pie mums? No kurienes tad Viņam tas viss?

⁵⁶Ut, ¿ma mâcua' ta bi' sa' kayânk cuanqueb li ranab? ¿Bar ta cui' xtau chixjunil lix na'leb? chanqueb.

⁵⁷Un tie ieļaunojās no Viņa. Bet Jēzus sacīja viņiem: Pravietis nav bez cieņas, bet ne savā tēvzemē un savās mājās.

⁵⁷Ut inc'a' que'raj rabinquil ut que'xtz'ektâna. A' ut li Jesús quixye reheb: -Junak profeta q'uebil xlok'al. Abanan sa' lix tenamit ut sa' li rochoch inc'a' q'uebil xlok'al, chan.Ut inc'a' q'ui li milagros li quixbânu aran xban nak inc'a' que'raj pâbânc li tenamit.

⁵⁸Un Viņš tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.

⁵⁸Ut inc'a' q'ui li milagros li quixbânu aran xban nak inc'a' que'raj pâbânc li tenamit.