¹Tanī laikā tetrarhs Herods dzirdēja runājam par Jēzu,

¹Sa' eb li cutan a'an laj Herodes li acuabej quirabi resil li c'a'ru yô chixbânunquil li Jesús.

²Un viņš sacīja saviem ļaudīm: Šis ir Jānis Kristītājs; viņš no miroņiem uzcēlies, un tāpēc viņā brīnumdarītāja spēks.

²Ut a'an quixye reheb laj c'anjel chiru: -A'an tana laj Juan laj Cubsihom Ha'. A'an xcuacli cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak. Jo'can nak cuan xcuanquil chixbânunquil li milagros, chan.

³Jo Herods sava brāļa sievas Herodijas dēļ Jāni bija apcietinājs, saistījis un ieslodzījis cietumā.

³Ac junxil laj Herodes quixtakla xchapbal laj Juan. Que'xbac' riq'uin cadena ut que'xq'ue sa' tz'alam. Laj Herodes quixbânu chi jo'can yal xban nak jo'can quiraj lix Herodías. Lix Herodías a'an li rixakil laj Felipe li rîtz'in laj Herodes. Ut laj Herodes quixc'am chok' rixakil.

⁴Jo Jānis sacīja viņam: Nav brīv tev to pie sevis atstāt.

⁴Toj mâji' naq'uehe' sa' tz'alam laj Juan laj Cubsihom Ha' nak quixye re laj Herodes chi jo'ca'in: -Nimla mâc xabânu nak xac'am chok' âcuixakil lix Herodías, chan laj Juan re.

⁵Bet, gribēdams viņu nonāvēt, baidījās tautas, jo tā atzina viņu par pravieti.

⁵Jo'can nak laj Herodes quiraj raj xcamsinquil, aban quixucuac chiruheb li q'uila tenamit xban nak laj Juan profeta nak cuan chiruheb a'an.

⁶Heroda dzimšanas dienā Herodijas meita dejoja viņu priekšā, un viņa patika Herodam.

⁶Ut sa' xnink'einquil lix chihab laj Herodes, lix co' lix Herodías quixajoc chiruheb chixjunileb li ula'. Ut c'ajo' nak quicuulac chiru laj Herodes.

⁷Tāpēc viņš zvērēdams apsolīja dot tai visu, ko vien viņa lūgs.

⁷Jo'can nak laj Herodes quixyechi'i re riq'uin juramento nak tixq'ue re chixjunil li c'a'ru tixpatz'.

⁸Un viņa, savas mātes pamācīta, sacīja: Dod man šeit bļodā Jāņa Kristītāja galvu!

⁸Ut li xka'al chi ac tacchi'inbil xban lix na', quixye re laj Herodes: -Q'ue cue arin sa' plato lix jolom laj Juan laj Cubsihom Ha', chan.

⁹Un ķēniņš noskuma; bet zvēresta un to dēļ, kas atradās pie galda, viņš pavēlēja dot.

⁹Mâ ca'ch'in nak quiraho' xch'ôl laj Herodes chirabinquil li quixye. Aban xban li juramento li ac quixye chiruheb li cuanqueb sa' mêx rochben, quixtakla xq'uebal re li xka'al li c'a'ru quixpatz'.

¹⁰Viņš sūtīja, lai Jānim cietumā nocērt galvu.

¹⁰Quixtakla xch'otbal xcux laj Juan aran sa' tz'alam.

¹¹Un viņa galvu atnesa bļodā un deva meitenei; viņa to aiznesa savai mātei.

¹¹Ut que'xc'am chak lix jolom laj Juan sa' jun plato ut quik'axtesîc re li xka'al. Ut li xka'al quixq'ue re lix na'.

¹²Un viņa mācekļi atnākuši paņēma tā miesu un apbedīja to; tad viņi aizgāja un paziņoja Jēzum.

¹²Nak que'rabi resil lix camic laj Juan, eb lix tzolom que'cuulac chixc'ambal li camenak ut coxe'xmuk. Ut coxe'xye chak resil re li Jesús.

¹³Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš no turienes laivā aizbrauca uz atsevišķu tuksnešainu vietu; bet ļaudis, to dzirdēdami, no pilsētām sekoja Viņam kājām.

¹³Nak quirabi resil li quic'ulman, li Jesús qui-el aran. Qui-oc sa' jun li jucub ut cô sa' jun na'ajej cuan xjunes. Ut nak que'xq'ue retal li tenamit nak cô, que'el chak sa' lix tenamiteb ut que'côeb chi rokeb sa' ânil bar cô cui' li Jesús.

¹⁴Un Viņš izkāpis redzēja daudz ļaužu; un Viņš par tiem iežēlojās; un Viņš dziedināja viņu slimos.

¹⁴Ut li Jesús nak qui-el sa' li jucub, quiril li q'uila tenamit li ac que'cuulac xbên cua chiru a'an. Ut quixtok'oba ruheb ut quixq'uirtesiheb li yaj cuanqueb sa' xyânkeb.

¹⁵Vakaram iestājoties, Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: Vieta tuksnešaina, un stunda jau vēla; atlaid ļaudis, lai tie iet miestos iepirkt sev barību!

¹⁵Ut nak qui-ecuu, que'cuulac lix tzolom riq'uin li Jesús ut que'xye re: -Yô chi ecuûc ut mâc'a' cuan arin cuanco cui'. Jo'can nak tâtaklaheb li q'uila tenamit chixlok'bal lix cua sa' eb li coc' tenamit.-

¹⁶Bet Jēzus viņiem sacīja: Nevajag viņiem aiziet, dodiet jūs viņiem ēst!

¹⁶Li Jesús quixye reheb: -Moco tento ta nak te'xic eb a'an. Q'uehomak xcuaheb lâex.-

¹⁷Tie atbildēja Viņam: Mums šeit nekā nav, bet ir tikai piecas maizes un divas zivis.

¹⁷Ut eb a'an que'xye: -Mâc'a' cuan ke lâo arin, ca'aj cui' ôb chi caxlan cua ut cuib chi car.-

¹⁸Un Viņš sacīja tiem: Atnesiet man tās šurp!

¹⁸Li Jesús quixye reheb: -C'amomak chak cuiq'uin.-

¹⁹Un Viņš, pavēlējis ļaudīm apmesties zālē, paņēma piecas maizes un divas zivis; un Viņš, pacēlis acis pret debesīm, svētīja un lauza, un pasniedza maizes mācekļiem, bet mācekļi - ļaudīm.

¹⁹Ut nak ac xtaklaheb li q'uila tenamit chi c'ojlâc sa' li pach'aya', quixchap li ôb chi caxlan cua ut li cuib chi car, qui-iloc takec' ut quixbantioxi chiru li Dios. Ut quixjachi ut quixq'ue li caxlan cua reheb lix tzolom ut que'xjeq'ui reheb li q'uila tenamit.

²⁰Un visi ēda un paēda. Un savāca atlieku druskas pilnus divpadsmit grozus.

²⁰Ut que'cua'ac chixjunileb toj retal que'c'ojla xch'ôleb. Ut que'xxoc li jo' q'uial qui-ela'an. Cablaju chacach nujenak li rela' qui-ela'an.

²¹Bet to, kas ēduši, skaitā bija pieci tūkstoši vīriešu, neieskaitot sievietes un bērnus.

²¹Eb li que'cua'ac cuanqueb ôb mil chi cuînk chi inc'a' q'uebileb sa' ajl li ixk ut eb li coc'al.

²²Un tūliņ Jēzus pamudināja mācekļus kāpt laivā un pirms Viņa pārcelties otrā krastā, iekams Viņš atlaidīs ļaudis.

²²Tojo'nak li Jesús quixtaklaheb lix tzolom chi oc sa' li jucub re nak a'aneb xbên cua te'xic jun pac'al li palau roybeninquil nak tixchak'rabiheb li q'uila tenamit.

²³Un Viņš, ļaudis atlaidis, viens pats uzkāpa kalnā lūgt Dievu. Vakaram iestājoties, Viņš bija tur viens pats.

²³Ut nak ac xchak'rabiheb li tenamit, yô chi oc li k'ojyîn nak li Jesús cô chiru tzûl chi tijoc. Ut aran cuan xjunes.

²⁴Bet viļņi jūras vidū svaidīja laivu, jo bija pretvējš.

²⁴Ut li jucub li yôqueb chi xic cui' lix tzolom tâcuulak sa' xyi li palau, ut lix cau ok li palau cau nocoxquet rib chiru li jucub, xban nak chiru yô chak chi châlc li ik'.

²⁵Bet Viņš ceturtās nakts sardzes laikā, iedams pa jūru, nāca pie tiem.

²⁵Sakêuc re nak quicuulac li Jesús bar cuanqueb cui' ut yô chi bêc chiru li ha'.

²⁶Un tie, redzot Viņu staigājam pa jūru, iztrūkās un sacīja: Tā ir parādība. Un bailēs tie kliedza.

²⁶Nak que'ril lix tzolom nak cuan jun yô chi bêc chiru ha', que'xucuac ut que'xjap re ut que'xye: -Anum a'an.-

²⁷Un Jēzus tūliņ viņus uzrunāja, sacīdams: Esiet droši! Es esmu, nebīstieties!

²⁷A'ut li Jesús ticto quirâtinaheb ut quixye reheb: -Mexxucuac. Lâin li yôquex chicuilbal. Cacuubresihomak êch'ôl, chan reheb.

²⁸Bet Pēteris atbildēja un sacīja: Kungs, ja Tu tas esi, pavēli man iet pie Tevis pa ūdens virsu!

²⁸Quichak'oc laj Pedro ut quixye: -Kâcua', cui lâat, ye nak tinxic ajcui' lâin âcuiq'uin chiru li ha'.-

²⁹Un Viņš sacīja: Nāc! Un Pēteris, izkāpis no laivas, gāja pa ūdens virsu, lai ietu pie Jēzus.

²⁹Li Jesús quixye re: -Quim.- Ut laj Pedro qui-el chak sa' li jucub ut qui-oc chi bêc chiru li ha' re tâxic riq'uin li Jesús.

³⁰Bet viņš, redzēdams stipro vēju, izbijās un, kad sāka grimt, sauca, sacīdams: Kungs, glāb mani!

³⁰Abanan nak quixq'ue retal li câk-sut-ik', quixucuac, ut qui-oc chi subec' sa' li ha' ut quixjap re ut quixye: -¡Kâcua', chinâcolak! chan.

³¹Un Jēzus, roku izstiepis, satvēra viņu un sacīja: Mazticīgais, kāpēc tu šaubījies?

³¹Ut li Jesús sa' junpât quixye' li ruk', quixchap ut quixye re: -At cuînk, inc'a' nacatpâban chi tz'akal. ¿C'a'ut nak xacuiba âch'ôl?-

³²Un kad viņi iekāpa laivā, vētra apklusa.

³²Ut nak que'oc sa' li jucub, quich'ana li ik'.

³³Bet tie, kas bija laivā, nāca un pielūdza Viņu, sacīdami: Patiesi, Tu esi Dieva Dēls!

³³Ut eb li cuanqueb sa' li jucub que'xcuik'ib rib chiru li Jesús ut que'xlok'oni ut que'xye re: -Relic chi yâl nak lâat li Ralal li Dios, chanqueb re.

³⁴Un pārcēlušies viņi nonāca Ģenezaretes zemē.

³⁴Nak quicuulac li Jesús rochbeneb lix tzolom jun pac'al li palau, coxe'el sa' li na'ajej Genesaret.

³⁵Un tā novada ļaudis, Viņu pazinuši, izziņoja visā apgabalā; un tie atnesa pie Viņa visus savus slimniekus un lūdza Viņu, lai atļauj pieskarties kaut Viņa drēbju vīlei. Un visi, kas pieskārās, kļuva veseli.

³⁵Eb li cuînk cuanqueb aran ticto que'xq'ue retal nak a'an li Jesús ut que'xye resil sa' chixjunil li na'ajej a'an. Ut quilaje'xc'am li yaj riq'uin re nak tixq'uirtesiheb.Ut que'xtz'âma chiru nak tixcanabeb li yaj chixch'e'bal li rak'. Ut chixjunileb li que'ch'e'oc re li rak' quilaje'q'uira.

³⁶Ut que'xtz'âma chiru nak tixcanabeb li yaj chixch'e'bal li rak'. Ut chixjunileb li que'ch'e'oc re li rak' quilaje'q'uira.