¹Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzalemes nāca pie Viņa un sacīja:

¹Jun ch'ol eb aj tz'îb rochbeneb laj fariseo que'chal chak Jerusalén. Que'cuulac riq'uin li Jesús ut que'xye re:

²Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj senču ieražas? Viņi nemazgā rokas pirms maizes ēšanas.

²-¿C'a'ut nak eb lâ tzolom neque'xk'et li chak'rab li canabanbil xbaneb li kaxe' katôn? ¿C'a'ut nak inc'a' neque'xch'aj li ruk'eb nak neque'cua'ac jo' tz'îbanbil sa' li kachak'rab? chanqueb.

³Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kāpēc jūs pārkāpjat Dieva bausli savu ieražu labad? Jo Dievs sacīja:

³Li Jesús quichak'oc ut quixye reheb: -Ut lâex, ¿c'a'ut nak nequek'et li chak'rab q'uebil êre xban li Dios riq'uin xbânunquil lê najter na'leb li c'aynakex chixbânunquil?

⁴Godā tēvu un māti, un kas tēvu vai māti nievā, tam būs mirt!

⁴Li Dios quixye: -Cha-oxlok'i lâ na' âyucua'. Ut quixye ajcui': -Ani tixhob xna' xyucua', li jun a'an camsinbil nak tâosok'. (Ex. 20:12; 21:17)

⁵Bet jūs sakāt: kas tēvam un mātei saka: kas tev no manis par labu pienākas, lai ir upura dāvana,

⁵A'ut lâex nequeye cui cuan junak inc'a' naraj xtenk'anquil lix na' xyucua', li jun a'an tixye re lix na' xyucua', "ac mayejanbil chiru li Dios li c'a'ru raj târûk tatintenk'a cui'." Ut inc'a' chic tento tixtenk'a lix na' xyucua', chanquex.

⁶Un tam vairs nav jāgodina savs tēvs un sava māte. Un jūs apejat Dieva bausli savu ieražu dēļ.

⁶Jo'can nak lâex nequetz'ektâna xcuanquil li chak'rab q'uebil xban li Dios ut a' chic lê najter na'leb nequebânu.

⁷Jūs, liekuļi! Isajs ir labi pravietojis par jums, sacīdams:

⁷Lâex aj ca' pac'al u. Yâl ajcui' li quixye li profeta Isaías chêrix lâex nak quixtz'îba li c'a'ru quiyehe' re xban li Dios nak quixye:

⁸Šī tauta godina mani ar lūpām, bet viņu sirdis ir tālu no manis.

⁸Li tenamit a'in niquine'xlok'oni ca'aj cui' riq'uin xtz'ûmal reheb. Moco neque'xbânu ta chi anchal xch'ôleb.

⁹Bez pamata viņi mani godina, jo tie sludina cilvēku mācības un likumus.

⁹Mâc'a' rajbal nak niquine'xlok'oni xban nak li tijleb li neque'xc'ut a'an yal xchak'rabeb li cuînk. (Isa. 29:13)

¹⁰Un Viņš, sasaucis pie sevis ļaudis, tiem sacīja: Klausieties un iegaumējiet:

¹⁰Ut li Jesús quixbokeb li tenamit riq'uin ut quixye reheb: -Abihomak chêjunilex li c'a'ru tinye ut q'uehomak retal re nak têtau xyâlal.

¹¹Ne tas, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet tas, kas no mutes iziet, sagāna cilvēku.

¹¹Mâcua' li c'a'ru naxtzaca li cuînk namâco' cui'; aban li c'a'ru inc'a' us naxc'oxla sa' xch'ôl, a'an li namâco' cui'.-

¹²Tad Viņa mācekļi pienākuši sacīja Viņam: Vai zini, ka farizeji, izdzirduši šos vārdus, krita apgrēcībā?

¹²Que'jiloc lix tzolom riq'uin li Jesús ut que'xye re: -¿Ma xaq'ue retal nak eb laj fariseo ra xe'rec'a nak xe'rabi li âtin li xaye?-

¹³Bet Viņš atbildēja un sacīja: Visi stādi, ko mans Debestēvs nav stādījis, tiks ar saknēm izrauti.

¹³Quichak'oc li Jesús ut quixye reheb: -Chixjunil li acuîmk inc'a' aubil xban lin Yucua' cuan sa' choxa, a'an tâmich'mânk.

¹⁴Atstājiet tos! Viņi ir akli un aklo vadoņi. Bet kad aklais aklo vada, abi iekrīt bedrē.

¹⁴Canabomakeb. A'aneb mutz'eb ut neque'xberesiheb li mutz'. Ut cui li mutz' neque'xberesi li rech mutz'il, chi xca'bichaleb te't'anek' sa' jul.-

¹⁵Bet Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Paskaidro mums šo līdzību!

¹⁵A'ut laj Pedro quichak'oc ut quixye: -Bânu usilal, ch'olob chiku lix yâlal li jaljôquil ru âtin a'in.-

¹⁶Un Viņš sacīja: Vai arī jūs vēl neizprotat?

¹⁶Ut li Jesús quixye re: -¿Ma toj mâc'a' ajcui' êna'leb lâex?

¹⁷Vai nesaprotat, ka viss, kas mutē ieiet, noiet vēderā un tiek izmests laukā?

¹⁷¿Ma toj mâji' nequetau xyâlal nak chixjunil li c'a'ru naxtzaca junak, a'an moco sa' xch'ôl ta naxic? Tîc sa' xsa' naxic ut chirix a'an naxtz'ek cui'chic.

¹⁸Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku.

¹⁸Li inc'a' us na-el sa' xtz'ûmal re li junjûnk, a'an sa' lix ch'ôl nachal. Ut a'an a'in li namâco' cui'.

¹⁹Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

¹⁹Sa' lix ch'ôl junak nachal chak li mâus aj na'leb, li camsînc ras rîtz'in, li muxuc caxâr, li co'bêtac yumbêtac, li elk'ac, li k'abânc ut li majecuânc.

²⁰Tas ir, kas sagāna cilvēku. Bet ēšana nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.

²⁰Chixjunil li mâus aj na'leb a'in sa' xch'ôl junak nachal chak, ut a'an li namâco' cui' li junjûnk. Ut li cua'ac chi inc'a' ch'ajbil li uk'ej, mâcua' a'an li namâco' cui' li cuînk, chan.

²¹Un Jēzus, turieni atstājis, aizgāja Tiras un Sidonas robežās.

²¹Ut qui-el aran li Jesús ut cô sa' eb li na'ajej xcuênt Tiro ut xcuênt Sidón.

²²Un, lūk, kanāniešu sieviete, no tās puses atnākusi, sauca, sacīdama Viņam: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu šausmīgi moka ļaunais gars.

²²Ut cuan jun li ixk aj Canaán quichal sa' li na'ajej a'an. Japjo re chixyebal: -Kâcua', Ralalat laj David, chacuuxtâna taxak cuu. Lin co' c'ajo' nak yô chi tacuasîc xban li mâus aj musik'ej, chan.

²³Bet Viņš tai neatbildēja ne vārda. Un Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: Atlaid viņu, jo tā sauc pēc mums.

²³A'ut li Jesús mâ jun li âtin quixye re. Ut eb lix tzolom que'nach'oc riq'uin li Jesús ut que'xye re: -Kâcua', bânu li usilal re, re nak tixcanab xjapbal re, chanqueb.

²⁴Bet Viņš atbildēja un sacīja: Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēļa nama pazudušajām avīm.

²⁴Li Jesús quichak'oc ut quixye: -Mâ bar chic taklanbilin chak, ca'aj cui' riq'uineb laj Israel. Chanchaneb li carner sachenak, chan.

²⁵Bet tā atnāca un pielūdza Viņu, sacīdama: Kungs, palīdzi man!

²⁵Ut li ixk quixcuik'ib rib chiru li Jesús ut quixye cui'chic: -Kâcua', chacuuxtâna taxak cuu.-

²⁶Viņš atbildēja un sacīja: Nav labi atņemt maizi bērniem un mest suņiem.

²⁶Li Jesús quichak'oc ut quixye re: -Inc'a' us xmak'bal xcuaheb li coc'al ut xq'uebal reheb li tz'i', chan li Jesús.

²⁷Bet Viņa atbildēja: Tiešām, Kungs, tomēr arī sunīši ēd druskas, kas nokrīt no viņu kunga galda.

²⁷Ut li ixk quichak'oc ut quixye re: -Yâl li nacaye, Kâcua', abanan eb li tz'i' neque'xxoc xc'aj xcuaheb li coc'al li nat'ane' rubel li mêx nak yôqueb chi cua'ac, chan.

²⁸Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņai: Ak, sieviet, liela ir tava ticība. Lai notiek, kā esi vēlējusies! Un no tā brīža viņas meita kļuva vesela.

²⁸Ut li Jesús quixye re: -Kana', lâat relic chi yâl xatau ru lix yâlal ut chi anchal âch'ôl xatpâban. Chi-uxk li c'a'ru xatz'âma, chan. Ut sa' ajcui' li hônal a'an quiq'uira lix co'.

²⁹Un Jēzus, iedams no turienes, gāja gar Galilejas jūru; un, uzkāpis kalnā, Viņš tur apsēdās.

²⁹Qui-el chak li Jesús aran, ut quinume' chire li palau Galilea sa' xna'ajeb li mâcua'eb aj judío. Tojo'nak quitake' chiru jun li tzûl ut aran quic'ojla.

³⁰Un daudz ļaužu nāca pie Viņa un atveda līdz mēmus, aklus, klibus, kropļus un daudz citus un nolika tos pie Viņa kājām; un Viņš tos dziedināja.

³⁰Ut que'cuulac li q'uila tenamit riq'uin. Cuanqueb nabal li yaj li que'c'ame' riq'uin. Cuanqueb li yêk rok, cuanqueb li mutz', cuanqueb li mem ut li tokol ruk'eb, ut cuanqueb ajcui' nabaleb li yaj rochbeneb. Ut cole'q'uehek' chiru li Jesús ut a' yal c'a'ru lix yajel li junjûnk, li Jesús quixq'uirtesiheb.

³¹Tā kā ļaudis, redzot mēmos runājam, tizlos staigājam, aklos redzam, brīnījās un godināja Izraēļa Dievu.

³¹Jo'can nak que'sach xch'ôleb li tenamit chirilbal nak li mem neque'âtinac chic ut li tokoleb ruk' que'q'uira ut li yêkeb rokeb neque'bêc chic ut eb li mutz' ruheb neque'iloc chic. Ut que'xnima xlok'al lix Dioseb laj Israel.

³²Bet Jēzus, saaicinājis savus mācekļus, sacīja: Man žēl šo ļaužu, jo jau trīs dienas tie palikuši pie manis, un viņiem nav ko ēst. Es negribu viņus atlaist neēdušus, lai tie ceļā nepagurtu.

³²Ut li Jesús quixbokeb lix tzolom riq'uin ut quixye reheb: -Neque'cuil xtok'obâl ruheb li tenamit. Ac oxib cutan xchaliqueb chicuix ut mâc'a' xcuaheb. Ut inc'a' nacuaj xtaklanquileb sa' rochocheb chi inc'a' te'cua'ak. Naru neque'lub sa' be, chan.

³³Un mācekļi sacīja Viņam: No kurienes mums šeit, tuksnesī, tik daudz maizes, lai paēdinātu tik daudz ļaužu?

³³Ut eb lix tzolom que'xye re: -¿Bar takatau cua sa' li na'ajej a'in re takaq'ueheb chi cua'ac li q'uila tenamit a'in? Arin mâc'a' cuan, chanqueb.

³⁴Jēzus jautāja viņiem: Cik jums maizes? Viņi atbildēja: Septiņas un dažas zivtiņas.

³⁴Ut li Jesús quixye reheb: -¿Jarub li caxlan cua cuan êriq'uin? chan. -Cuukub ajcui' li caxlan cua ut cuib oxib li coc' car, chanqueb re.

³⁵Un Viņš pavēlēja ļaudīm apmesties zemē.

³⁵Ut li Jesús quixtaklaheb li tenamit chi c'ojlâc chiru ch'och'.

³⁶Un Viņš, paņēmis septiņas maizes un zivis, izteicis pateicības lūgšanu, lauza un deva saviem mācekļiem, bet mācekļi deva tautai.

³⁶Ut quixchap li cuukub chi caxlan cua ut eb li car, quixbantioxi chiru li Dios ut quixjachi. Ut quixq'ue reheb lix tzolom re nak te'xjeq'ui reheb li tenamit.

³⁷Un visi ēda un paēda. Un viņi savāca septiņus grozus, pilnus ar pārpalikušajām druskām.

³⁷Que'cua'ac chixjunileb toj retal que'c'ojla xch'ôleb. Ut que'xc'ûla li qui-ela'an. Cuukub chacach nujenak li rela' xc'aj li caxlan cua li qui-ela'an.

³⁸Bet to, kas ēda, bija četri tūkstoši cilvēku, neieskaitot bērnus un sievietes.

³⁸Ut eb li que'cua'ac, a'aneb câhib mil chi cuînk chi mâc'a'eb sa' ajl li ixk chi moco li coc'al.Nak ac quixchak'rabiheb li tenamit, li Jesús qui-oc cui'chic sa' li jucub ut cô cui'chic jun pac'al li palau sa' li na'ajej xcuênt Magdala.

³⁹Un Viņš, atlaidis ļaudis, iekāpa laivā un nonāca Magedanas novadā.

³⁹Nak ac quixchak'rabiheb li tenamit, li Jesús qui-oc cui'chic sa' li jucub ut cô cui'chic jun pac'al li palau sa' li na'ajej xcuênt Magdala.