¹Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu, un tā brāli Jāni un uzveda viņus savrup augstā kalnā,

¹Cuakib cutan chic chirix a'an, li Jesús quixc'ameb laj Pedro, laj Jacobo ut laj Juan li rîtz'in sa' xbên jun li nimla tzûl xjuneseb.

²Un tika apskaidrots viņu priekšā. Un Viņa seja mirdzēja kā saule, bet Viņa drēbes kļuva baltas kā sniegs.

²Ut nak cuanqueb aran, quijalano' li rilobâl li Jesús chiruheb. Ut nalemtz'un li rilobâl jo' li sak'e ut li rak' saksakpotz'in quic'utun ut nalemtz'un.

³Un, lūk, viņiem parādījās Mozus un Elijs un runāja ar Viņu.

³Ut xakâmileb laj Moisés ut laj Elías chiruheb nak que'ril ut yôqueb chi âtinac riq'uin li Jesús.

⁴Bet Pēteris atbildēdams sacīja Jēzum: Kungs, labi mums šeit būt! Ja vēlies, mēs taisīsim šeit trīs teltis: vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam.

⁴Ut quiâtinac laj Pedro ut quixye re li Jesús: -Kâcua', c'ajo' xchak'al ru nak cuanco arin. Cui tâcuaj, takayîb oxibak muhebâl arin. Jun âcue, jun re laj Moisés ut jun re laj Elías, chan.

⁵Viņam vēl runājot, lūk, spoža padebess tos apēnoja. Un, lūk, balss padebesī sacīja: Šis ir mans mīļais Dēls, kas man labpatīk. Viņu jūs klausiet!

⁵Toj yô ajcui' chi âtinac a'an nak quichal sa' xbêneb jun li chok nalemtz'un. Li Dios quiâtinac chak sa' li chok, ut quixye: -A'in li cualal raro inban. Riq'uin a'an nasaho' inch'ôl. Cherabihak li c'a'ru tixye.-

⁶Kad mācekļi to dzirdēja, viņi krita uz sava vaiga un ļoti izbijās.

⁶Nak que'rabi a'an, k'axal nak que'xucuac lix tzolom ut que'xcut rib sa' ch'och' ut huphu que'cana.

⁷Bet Jēzus piegāja un pieskārās viņiem, un sacīja tiem: Celieties un nebīstieties!

⁷Tojo'nak li Jesús quijiloc riq'uineb ut quixt'otz't'otz'iheb ut quixye reheb: -Cuaclinkex. Mexxucuac.-

⁸Bet viņi, pacēluši savas acis, neviena neredzēja, kā vien tikai Jēzu.

⁸Ut nak que'xtaksi li rilobâleb, mâ ani chic que'ril ru, ca'aj chic li Jesús quicana xjunes.

⁹Un viņiem, no kalna nokāpjot, Jēzus pavēlēja, sacīdams: Nevienam nesakiet par šo pārādību, iekams Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no miroņiem!

⁹Nak yôqueb chak chi cubec sa' li tzûl, quixye li Jesús reheb: -Mâ ani aj e têye li c'a'ru xeril. Toj mokon naru têye nak lâin li C'ajolbej ac xincuacli cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak.-

¹⁰Un mācekļi Viņam jautāja, sacīdami: Ko tad rakstu mācītāji saka, ka vispirms jānāk Elijam?

¹⁰Ut eb lix tzolom que'xpatz' re: -¿C'a'ut nak neque'xye laj tz'îb nak xbên cua tâc'ulûnk laj Elías chiru laj colonel li yechi'inbil xban li Dios?-

¹¹Bet Viņš tiem atbildēja, sacīdams: Elijs gan nāks un visu sataisīs.

¹¹Ut nak quichak'oc li Jesús quixye reheb: -Yâl ajcui' nak laj Elías xbên cua tâchâlk chixc'ûbanquil ru chixjunil li c'a'ak re ru.

¹²Bet es jums saku, ka Elijs jau atnāca, un viņi to neatzina, bet darīja ar to visu, ko gribēja. Tā arī Cilvēka Dēls cietīs no viņiem.

¹²Abanan lâin tinye êre nak laj Elías ac xc'ulun ut inc'a' que'xnau ru. C'ajo' li raylal xe'xbânu re ut jo'can ajcui' lâin li C'ajolbej nabal li raylal tinc'ul xbaneb.-

¹³Tad mācekļi saprata, ka Viņš runāja tiem par Jāni Kristītāju.

¹³Ut eb lix tzolom que'xtau ru nak chirix laj Juan laj Cubsihom Ha' yô chi âtinac li Jesús.

¹⁴Un kad Viņš atnāca pie ļaudīm, pienāca pie Viņa kāds cilvēks un, Viņa priekšā ceļos nometies, sacīja: Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš ir mēnessērdzīgs un tam ļoti jācieš, jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī.

¹⁴Ut que'cuulac bar cuanqueb cui' nabal li tenamit. Ut jun li cuînk colxcuik'ib rib chiru li Jesús ut quixye re:

¹⁵Un es viņu atvedu pie Taviem mācekļiem, bet tie nespēja viņu izdziedināt.

¹⁵-Kâcua', chan, chacuuxtâna taxak ru li cualal. Rajlal nac'ul xyajel, ut k'axal ra naxc'ul. Nabal sut nat'ane' sa' xam ut nabal sut nat'ane' sa' ha'.

¹⁶Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Tu neticīgā un negodīgā cilts, cik ilgi es vēl būšu ar jums? Cik ilgi vēl cietīšu jūs? Atvediet viņu šeit pie manis!

¹⁶Ut xinc'am riq'uineb lâ tzolom re nak te'xq'uirtesi; abanan inc'a' xe'ru xq'uirtesinquil, chan.

¹⁷Un Jēzus norāja viņu, un ļaunais gars izgāja no tā; un no tās stundas zēns kļuva vesels.

¹⁷Li Jesús quixye: -Ex tenamit, tîc inc'a' nequexpâban ut inc'a' us lê na'leb. ¿Jo' najtil chic tincuânk êriq'uin re nak texpâbânk? ¿Jo' najtil chic texincuy nak nequec'oxla? C'am chak li al arin cuiq'uin, chan li Jesús nak quichak'oc.

¹⁸Tad mācekļi vieni piegāja pie Jēzus un jautāja: Kāpēc mēs nevarējām to izdzīt?

¹⁸Ut li Jesús quixch'ila li mâus aj musik'ej ut qui-el riq'uin li al. Ut sa' ajcui' li hônal a'an li al quiq'uira.

¹⁹Jēzus atbildēja viņiem: Jūsu neticības dēļ. Patiesi es jums saku: ja jūsu ticība būs kā sinepju graudiņš un jūs pateiksiet šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, tad tas pārcelsies, un nekas nebūs jums neiespējams.

¹⁹Ut que'cuulac riq'uin li Jesús lix tzolom nak cuan xjunes ut que'xpatz' re: -¿C'a'ut nak inc'a' xoru lâo chirisinquil li mâus aj musik'ej? chanqueb.

²⁰Bet šī suga netiek izdzīta citādi, kā vien ar lūgšanu un gavēni.

²⁰Ut li Jesús quixye reheb: -Inc'a' xexru xban nak inc'a' nequexpâban chi tz'akal. Relic chi yâl tinye êre nak cuan taxak ca'ch'inak lê pâbâl chanchan xnimal ru jun ch'ina riyajil mostaza, têye raj re li tzûl a'in, "Elen arin, k'axon le'" ut tâk'axônk raj. Ut mâc'a' raj c'a'ru inc'a' târûk têbânu.

²¹Bet kad viņi uzturējās Galilejā, Jēzus sacīja tiem: Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās,

²¹Ca'aj cui' riq'uin ayûn ut riq'uin tijoc naru risinquil li mâus aj musik'ej xcomoneb a'an, chan.

²²Un tie Viņu nonavēs, un trešajā dienā Viņš augšāmcelsies. Un viņi ļoti noskuma.

²²Ut nak cuanqueb Galilea, li Jesús quixye reheb: -Lâin li C'ajolbej tink'axtesîk sa' ruk'eb li cuînk li te'camsînk cue.

²³Un kad viņi nonāca Kafarnaumā, dubultdrahmas ņēmēji piegāja pie Pētera un sacīja viņam: Vai jūsu Mācītājs dubultdrahmu nemaksā?

²³Tine'xcamsi, abanan lâin tincuaclîk cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak sa' rox li cutan, chan. Ut c'ajo' nak que'raho' sa' xch'ôleb lix tzolom chirabinquil li c'a'ru quixye li Jesús.

²⁴Viņš atbildēja: Jā gan! Un kad viņš iegāja namā, to sastapa Jēzus un sacīja: Sīman, kā tev šķiet? No kā zemes ķēniņi ņem muitu un nodokli? Vai no saviem dēliem, vai svešiniekiem?

²⁴Ut nak que'cuulac Capernaum li Jesús rochbeneb lix tzolom, que'chal riq'uin laj Pedro li neque'titz'oc toj re li rochoch li Dios ut que'xye re: -¿Ma natojoc laj tzolol êre?-

²⁵Bet viņš atbildēja: No svešiniekiem. Jēzus sacīja viņam: Tātad dēli brīvi.

²⁵-¿C'a' nak inc'a'? Natojoc, chan laj Pedro. Ut nak cox-ocak a'an sa' cab, li Jesús xbên cua quiâtinac ut quixye: -¿C'a'ru nacaye at Simón, eb li acuabej sa' ruchich'och', aniheb aj e neque'xtitz' li toj? ¿Ma reheb li ralal malaj ut reheb li jalaneb xtenamit? chan.

²⁶Bet lai mēs viņus neievestu apgrēcībā, ej uz jūru, iemet makšķeri un to zivi, kura pirmā pieķersies, izvelc; un tu, atdarījis tās muti, atradīsi stateru; ņem to un dod viņiem par mani un sevi!

²⁶Laj Pedro quixye re: -Reheb li jalaneb xtenamit.- Ut li Jesús quixye re: -Eb li ralal li acuabej inc'a' neque'tojoc chi jo'canan.Usta inc'a' raj tento tintoj lâin, abanan re nak me'xpo' xch'ôleb kaban, lâin tintoj. Ayu sa' ânil ut cut lâ chapleb car sa' li palau. Ut li xbên li car li tâchap chak, tâte lix tz'ûmal re. Aran tâtau jun li tumin. Tâc'am ut riq'uin a'an tâtoj li cue ut tâtoj ajcui' lâ cue, chan.

²⁷Usta inc'a' raj tento tintoj lâin, abanan re nak me'xpo' xch'ôleb kaban, lâin tintoj. Ayu sa' ânil ut cut lâ chapleb car sa' li palau. Ut li xbên li car li tâchap chak, tâte lix tz'ûmal re. Aran tâtau jun li tumin. Tâc'am ut riq'uin a'an tâtoj li cue ut tâtoj ajcui' lâ cue, chan.