¹Tanī stundā mācekļi gāja pie Jēzus un jautāja: Kā Tev šķiet, kas ir lielākais debesvalstībā?

¹Sa' li cutan a'an que'cuulac lix tzolom riq'uin li Jesús ut que'xye re: -¿Ani li k'axal nim xcuanquil sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios?-

²Un Jēzus, pasaucis bērnu, nostādīja to viņu vidū

²Ut li Jesús quixbok jun li ch'ina al riq'uin ut quixxakab chiruheb.

³Un sacīja: Patiesi es jums saku: ja jūs neatgriezīsieties un nekļūsiet kā bērni, jūs debesvalstībā neieiesiet.

³Ut quixye reheb: -Relic chi yâl tinye êre cui inc'a' têjal êna'leb ut cui inc'a' k'unak êch'ôl jo' li ch'ina al a'in, inc'a' tex-oc sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios.

⁴Tātad, kas pats pazemosies kā šis bērns, tas ir lielākais debesvalstībā.

⁴Jo'can nak li ani narec'a nak mâc'a' xcuanquil jo' li ch'ina al a'in, a'an li k'axal nim xcuanquil sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios.

⁵Un kas uzņem tādu bērnu manā vārdā, tas uzņem mani.

⁵Ut li ani tâc'uluk re junak ch'ina al jo' a'in sa' inc'aba' chanchan ajcui' nak lâin xinixc'ul.

⁶Bet kas apgrēcina vienu no šiem mazajiem, kas tic man, tam būtu labāk, ka viņam kaklā piesietu dzirnakmeni un nogremdētu jūras dziļumos.

⁶Ut li ani tâpo'ok xch'ôleb li toj k'uneb xch'ôl li neque'pâban cue, k'axal raj us chok' re a'an nak tâcutek' sa' xchamal li palau chi bac'bo junak nimla pec chixcux.

⁷Bēdas pasaulei apgrēcības dēļ! Apgrēcībai gan jānāk, bet bēdas tam cilvēkam, caur ko apgrēcība nāk!

⁷Tok'ob ruheb li cuanqueb sa' ruchich'och' xban nak cuan c'a' re ru napo'oc re lix ch'ôleb. Ac ch'olch'o nak cuan li c'a'ru napo'oc ch'ôlej. Abanan raylal châlel sa' xbên li ani tâyo'obânk re li c'a' re ru tâpo'ok ch'ôlej.

⁸Bet ja tava roka vai tava kāja tevi apgrēcina, cērt to nost un met no sevis prom: labāk tev kroplim vai tizlam ieiet dzīvībā, nekā tu ar divām rokām un divām kājām tiktu iemests mūžīgajā ugunī.

⁸Cui lâ cuok malaj ut lâ cuuk' tâq'uehok âcue chixbânunquil li c'a'ru inc'a' us, us raj cui tâyoc' ut tâtz'ek. K'axal us chok' âcue nak cuânk lâ yu'am chi junelic riq'uin jun ajcui' lâ cuok ut lâ cuuk' chiru nak tatxic chi cuib lâ cuok chi cuib lâ cuuk' sa' li xbalba bar cui' inc'a' tâchupk li xam.

⁹Un ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un aizmet no sevis: labāk tev ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā tev paliktu divas acis un tu tiktu iemests elles ugunī.

⁹Cui li xnak' âcuu tâq'uehok âcue chixbânunquil li inc'a' us, us raj cui tâcuisi ut tâtz'ek. K'axal us nak tâcuânk lâ yu'am chi junelic riq'uin jun ajcui' li xnak' âcuu chiru nak tatxic riq'uin cuib li xnak' âcuu sa' li xam re li xbalba.

¹⁰Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenievātu, jo es jums saku, ka viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz mana Tēva vaigu, kas ir debesīs.

¹⁰Lâin ninye êre cheq'uehak retal mêtz'ektâna junak reheb li k'uneb xch'ôl sa' lix pâbâl xban nak eb a'an c'ac'alenbileb xbaneb li ángel, li cuanqueb riq'uin lin Yucua' cuan sa' choxa.

¹¹Jo Cilvēka Dēls atnāca glābt to, kas bija pazudis.

¹¹Lâin li C'ajolbej quinc'ulun arin sa' ruchich'och' chixcolbaleb li sachenakeb sa' li mâc.

¹²Kā jums šķiet? Ja kam simts avju, bet viena no tām nomaldās, vai viņš neatstāj deviņdesmit deviņas kalnos un neiet meklēt to, kas nomaldījusies?

¹²¿C'a'ru nequec'oxla lâex chirix li na'leb a'in li oc cue xyebal êre? Cuan ta junak li cuînk cuan o'c'âlak xcarner ut cui tâsachk junak reheb, ¿ma inc'a' raj tixcanabeb li belêlaju ro'c'âl chic ut tâxic chiruheb li tzûl chixsic'bal li jun li xsach?

¹³Un ja viņam laimējas to atrast, patiesi es jums saku: viņš priecājas par to vairāk nekā par deviņdesmit deviņām, kas nav nomaldījušās.

¹³Relic chi yâl tinye êre nak tixtau chak li sachenak, k'axal tâsahok' sa' xch'ôl riq'uin li jun a'an chiruheb li belêlaju ro'c'âl li inc'a' que'sach.

¹⁴Tas nav jūsu Debestēva prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu.

¹⁴Jo'can ajcui' lê Yucua' cuan sa' choxa inc'a' naraj nak tâsachk junak reheb li toj k'uneb xch'ôl sa' lix pâbâl.

¹⁵Bet ja tavs brālis sagrēko pret tevi, ej un aizrādi viņam savā un viņa klātbūtnē vien! Ja viņš tevi paklausīs, būsi savu brāli ieguvis.

¹⁵Cui junak lâ cuech aj pâbanelil tâmâcobk châcuu, ayu riq'uin ut nak cuânkex êjunes, tâch'olob chiru lix mâc. Ut cui târabi li xna'leb li tâq'ue, lâat xatenk'a lâ cuech aj pâbanelil re nak tixc'am rib sa' usilal âcuiq'uin.

¹⁶Bet ja viņš tevi neklausīs, ņem līdzi sev vēl vienu vai divus, lai katru vārdu apstiprinātu divu vai triju liecinieku mutes.

¹⁶Cui ut inc'a' naraj nacatrabi, c'am jun malaj cuib li hermân âcuochben re nak riq'uin li râtin cuib oxib chi testigo, tâch'olâk ru chixjunil li âtin.

¹⁷Bet ja viņš tiem neklausīs, saki Baznīcai! Bet ja viņš Baznīcai neklausīs, tad lai viņš tev būtu kā pagāns un muitnieks!

¹⁷Ut cui inc'a' naraj târabiheb a'an, tâye re li iglesia re nak li hermân te'xch'olob xyâlal chiru. Ut cui inc'a' ajcui' naraj abînc chiruheb a'an, a'an chic tâcuânk chêru jo' chanchan li mâcua'ak aj pâbanel ut chanchanak laj titz'ol toj li inc'a' us neque'xbânu.

¹⁸Patiesi es jums saku: ko jūs virs zemes saistīsiet, tas būs saistīts arī debesīs; un ko jūs virs zemes atraisīsiet, tas būs atraisīts arī debesīs.

¹⁸Relic chi yâl tinye êre nak chixjunil li c'a'ru têc'ûb ru sa' xyâlal sa' ruchich'och', li Dios tixc'ûb ajcui' ru sa' choxa. Li c'a'ru têye us arin sa' ruchich'och', li Dios tixye ajcui' nak us. Ut li c'a'ru têye inc'a' us, li Dios tixye ajcui' nak inc'a' us.

¹⁹Atkal es jums saku: ja divi no jums virs zemes vienprātīgi kaut ko lūgs, to viņiem dos mans Tēvs, kas ir debesīs.

¹⁹Tinye êre cui cuan cuibak sa' êyânk te'xc'ûb ru sa' cuibal chirix c'a'ru te'tijok cui', ut te'xtz'âma chiru lin Yucua' cuan sa' choxa, li c'a'ru te'xtz'âma tâq'uehek' reheb.

²⁰Jo kur divi vai trīs sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū.

²⁰Yalak bar cuânkeb cuib oxib ch'utch'ûkeb sa' inc'aba', aran ajcui' cuânkin lâin sa' xyânkeb a'an, chan li Jesús.

²¹Tad Pēteris piegāja pie Viņa un sacīja: Kungs, cikkārt man jāpiedod savam brālim, ja viņš pret mani grēko? Vai līdz septiņkārt?

²¹Ut laj Pedro quiâtinac ut quixye re li Jesús: -Kâcua', ¿jarub sut târûk tincuy xmâc li tâmâcobk chicuu? ¿Ma tento nak cuukub sut tincuy xmâc?-

²²Jēzus sacīja viņam: Es nesaku tev: līdz septiņkārt, bet līdz septiņdesmitkārt septiņi.

²²Ut li Jesús quixye re: -Inc'a' ninye âcue nak ca'aj cui' cuukub sut tâcuy xmâc. Tinye ban âcue nak tâcuy xmâc cuukub sut chi lajêtk xcâc'âl sut, chan.

²³Tāpēc debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem.

²³Lix nimajcual cuanquilal li Dios tinjuntak'êta riq'uin jun li rey quixbir rix lix c'aseb laj c'anjel chiru.

²⁴Un kad viņš iesāka norēķinu, tika pie viņa atvests viens, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talentu.

²⁴Nak quixtiquib xbirbal rix lix c'aseb, quic'ame' chak chiru li rey jun li cuînk lajêb mil chi tumin lix c'as.

²⁵Bet kad tam nebija ko atdot, tā kungs pavēlēja pārdot viņu un tā sievu, un bērnus, un visu, kas tam bija, un samaksāt.

²⁵Ut xban nak mâc'a' c'a'ru cuan re li cuînk a'an re tixtoj cui' lix c'as, jo'can nak li rey quixtakla xc'ayinquil a'an rech xxiquic li rixakil, ut li ralal xc'ajol ut chixjunil li c'a'ru cuan re, re xtojbal lix c'as.

²⁶Bet kalps, nokritis ceļos, lūdza viņu, sacīdams: Esi ar mani pacietīgs, un es tev visu atdošu.

²⁶Ut laj c'anjel a'an quixcuik'ib rib chiru li rey ut quixpatz' xcuybal chiru ut quixye re: -Kâcua', chinâcuy cuan chic ca'ch'inak, ut lâin tintoj chixjunil lin c'as châcuu.-

²⁷Tad kungs apžēlojās par šo kalpu; viņš to atbrīvoja un atlaida viņam parādu.

²⁷Ut li rey quiril xtok'obâl ru laj c'anjel chiru. Quirach'ab ut quixsach li retalil lix c'as.

²⁸Bet šis kalps, izgājis ārā, atrada vienu savu līdzgaitnieku, kas tam bija simts denāriju parādā; un viņš, sagrābis to, žņaudza, sacīdams: Atdod, ko esi parādā!

²⁸Ut nak qui-el chak laj c'anjel riq'uin li rey, quixc'ul jun li rech aj c'anjelil cuan junmay chi tumin lix c'as riq'uin li cuînk a'an. Ut laj c'anjel, li quicuye' xmâc, quixchap chi xcux li jun li cuan xc'as riq'uin ut qui-oc chixyatz'bal ut quixye re: -Toj lâ c'as, chan.

²⁹Un viņa līdzgaitnieks, nokritis pie kājām, lūdza to, sacīdams: Esi pacietīgs ar mani, un es tev visu atdošu.

²⁹Ut li rech aj c'anjelil quixcuik'ib rib chiru, quixpatz' xcuybal ut quixye re: -Chinâcuy cuan chic ca'ch'inak ut lâin tintoj ajcui' chixjunil lin c'as, chan re.

³⁰Bet viņš negribēja un gāja, un meta to cietumā, iekams neatdos parādu.

³⁰Abanan li jun inc'a' quiraj xcuybal xmâc. Cô ban ut coxq'ue chak sa' tz'alam toj retal quixtoj rix lix c'as.

³¹Bet viņa līdzgaitnieki, redzēdami notikušo, ļoti noskuma un aizgāja, un pastāstīja savam kungam visu, kas bija noticis.

³¹Nak eb li rech aj c'anjelil que'ril li c'a'ru quixbânu, c'ajo' nak que'raho' sa' xch'ôl. Ut que'chal cole'xch'olob chiru li rey chixjunil li c'a'ru quic'ulman.

³²Tad viņa kungs to pasauca un sacīja: Tu nekrietnais kalps! Es visu parādu tev atlaidu, jo tu mani lūdzi.

³²Tojo'nak quiboke' cui'chic laj c'anjel li quicuye' xmâc xban li rey. Ut li rey quixye re: -At tz'ekbêtal aj c'anjel, chixjunil lâ c'as xinsach retalil xban nak xapatz' âcuybal chicuu.

³³Vai tad tev nevajadzēja apžēloties par savu līdzgaitnieku, kā es apžēlojos par tevi?

³³¿Ma inc'a' raj xru xatok'oba ru lâ cuech aj c'anjelil jo' nak xintok'oba âcuu lâin? chan.

³⁴Un viņa kungs, kļuvis dusmīgs, nodeva to mocītājiem, kamēr tas neatdos visu parādu.

³⁴C'ajo' nak quipo' li rey ut quixk'axtesi sa' ruk'eb laj ilol tz'alam toj retal quixtoj chixjunil lix c'as.Ut jo'ca'in ajcui' tixbânu êre lâex lin Yucua' cuan sa' choxa cui inc'a' têcuy xmâqueb lê ras êrîtz'in chi anchal êch'ôl chêjunjûnkalex, chan li Jesús.

³⁵Tā arī mans Debestēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosiet savam brālim.

³⁵Ut jo'ca'in ajcui' tixbânu êre lâex lin Yucua' cuan sa' choxa cui inc'a' têcuy xmâqueb lê ras êrîtz'in chi anchal êch'ôl chêjunjûnkalex, chan li Jesús.