¹Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ka Viņš aizgāja no Galilejas un nonāca pāri Jordānai Jūdejas robežās.

¹Ut nak quirake' chixyebal li âtin a'in, li Jesús qui-el Galilea ut cô jun pac'al li nima' Jordán sa' eb li na'ajej xcuênt Judea.

²Un daudz ļaužu sekoja Viņam; un Viņš tos turpat dziedināja.

²Ut quitâkêc xbaneb li q'uila tenamit ut nabaleb li yaj quixq'uirtesiheb aran.

³Un farizeji, kārdinādami Viņu, nāca pie Viņa un sacīja: Vai cilvēkam brīv kaut kādu iemeslu dēļ atstāt savu sievu?

³Cuanqueb laj fariseo que'cuulac chi patz'oc riq'uin yal re xyalbal rix ut que'xye re: -¿C'a'ru nacaye lâat? ¿Ma târûk tixjach rib li cuînk riq'uin li rixakil yal riq'uin c'a'ak re ru?-

⁴Viņš atbildēja un sacīja tiem: Vai jūs neesat lasījuši, ka Tas, kas sākumā radīja cilvēku, tos radīja vīrieti un sievieti?

⁴Quichak'oc li Jesús ut quixye reheb: -¿Ma inc'a' êrilom li tz'îbanbil sa' li Santil Hu nak li Dios quiyo'obtesin chak re li cristian sa' xticlajic, cuînk ut ixk nak quixyo'obtesiheb chak?

⁵Un sacīja: Tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti un paliks pie savas sievas; un būs divi vienā miesā.

⁵Jo'can nak li cuînk tixcanab xna' xyucua' ut tixlak'ab rib riq'uin li rixakil. Ut chi xca'bichaleb junajakeb aj chic.

⁶Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa. Tāpēc: ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.

⁶Jo'can nak moco cuibakeb ta chic. Junajakeb aj ban chic. Jo'can ut nak li ani naxlak'ab li Dios, mâ ani chic naru najachoc re, chan.

⁷Tie sacīja Viņam: Kā tad Mozus lika dot šķiršanās grāmatu un šķirties?

⁷Ut que'xye cui'chic re li Jesús: -¿C'a'ut nak quixye laj Moisés nak târûk xyîbanquil junak li hu re nak tixjach rib li cuînk riq'uin li rixakil?-

⁸Viņš sacīja tiem: Jūsu cietsirdības dēļ Mozus atļāva jums atstāt savas sievas, bet no sākuma tas tā nebija.

⁸Li Jesús quichak'oc ut quixye: -Xban nak k'axal cau êch'ôl, jo'can nak laj Moisés quixsume chêru nak târûk têjach êrib riq'uin lê rixakil. Aban moco jo'can ta chak sa' xticlajic nak li Dios quixyo'obtesiheb li cristian.

⁹Bet es jums saku: kas savu sievu atstāj, ja ne laulības pārkāpšanas dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību; un kas šķirtu precē, tas pārkāpj laulību.

⁹Ut lâin tinye êre nak yalak ani tixcanab rixakil chi mâcua' xmâc yumbêtac, ut tixc'am jalan chic ixk, li jun a'an tixmux ru lix sumlajic. Ut li ani tixc'am chok' rixakil li ixk li canabanbil, li jun a'an tixmux ajcui' ru lix sumlajic, chan li Jesús.

¹⁰Viņa mācekļi saka Viņam: Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad labāk neprecēties.

¹⁰Ut eb lix tzolom que'xye: -Cui yâl nak jo'can tâc'ulmânk, k'axal us raj nak inc'a' tixsic' rixakil li cuînk, chanqueb.

¹¹Viņš tiem sacīja: Visi nesaprot šo vārdu, bet tie, kam tas ir dots.

¹¹Ut li Jesús quixye reheb: -Moco chixjunileb ta neque'xc'ul xch'ôl li âtin a'in, ca'aj cui' li ani q'uebil re xban li Dios re xtaubal ru lix yâlal a'in.

¹²Ir einuhi, kas tādi dzimuši no mātes miesām; un ir einuhi, kurus par tādiem padarījuši cilvēki; un ir einuhi, kuri paši atteikušies no laulības dzīves debesvalstības dēļ. Kas var to saprast, lai saprot!

¹²Cuanqueb cuînk chalen sa' xyo'lajiqueb ac reheb nak inc'a' te'cuânk rixakil, ut cuanqueb yal pok'bileb xbaneb li rech cuînkilal re inc'a' te'cuânk rixakileb, ut cuanqueb cui'chic yal inc'a' neque'xc'ul xch'ôleb nak te'xc'am rixakil xban nak neque'xk'axtesi rib chi c'anjelac chiru li Dios. Li ani târûk tixtau ru lix yâlal a'in, chixtauhak ru, chan li Jesús.

¹³Tad atnesa pie Viņa bērnus, lai Viņš tiem uzliktu rokas un lūgtu Dievu; bet mācekļi norāja tos.

¹³Ut chirix chic a'an cuanqueb coc'al que'c'ame' chak riq'uin li Jesús re nak tixq'ue li ruk' sa' xbêneb ut tâtijok. Ut eb lix tzolom que'xk'us li que'c'amoc chak reheb li coc'al.

¹⁴Bet Jēzus viņiem sacīja: Laidiet bērniņus un neliedziet viņiem pie manis nākt, jo tādiem pieder debesvalstība.

¹⁴Nak li Jesús quiril li yôqueb chixbânunquil, quixye reheb lix tzolom: -Canabomakeb chi châlc cuiq'uin li coc'al. Mêram chiruheb xban nak lix nimajcual cuanquilal li Dios, a'an reheb li k'uneb xch'ôl jo' li coc'al, chan.

¹⁵Un Viņš, uzlicis tiem rokas, aizgāja no turienes.

¹⁵Ut li Jesús quixq'ue li ruk' sa' xbêneb ut quitijoc. Ut chirix a'an qui-el sa' li na'ajej a'an.

¹⁶Un, lūk, viens piegāja un sacīja: Labais Mācītāj, kas man labs jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?

¹⁶Ut quicuulac jun li cuînk riq'uin li Jesús ut quixye re: -At châbil tzolonel, ¿C'a' raj ru us tinbânu re nak tincuêchani li junelic yu'am? chan.

¹⁷Viņš tam atbildēja: Ko tu man jautā par labo? Viens ir labs, - Dievs. Bet ja tu gribi ieiet dzīvībā, pildi baušļus.

¹⁷Ut li Jesús quixye re: -¿C'a'ut nak nacaye châbil cue cui inc'a' nacanau anihin? Jun ajcui' li châbil cuan ut a'an li Dios. Cui tâcuaj nak tâcuânk lâ yu'am chi junelic bânu li c'a'ru naxye li chak'rab.-

¹⁸Tas jautāja Viņam: Kādus? Bet Jēzus sacīja: Tev nebūs nokaut, tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot,

¹⁸Ut li cuînk quixye: -¿C'a'ru li chak'rab li nacaye?- Ut li Jesús quixye re: -Mâcamsi âcuas âcuîtz'in. Matmuxuc caxâr. Mat-elk'ac. Matk'aban.

¹⁹Tev būs savu tēvu un māti godāt, un tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu!

¹⁹Cha-oxlok'i lâ na' âyucua' ut chara lâ cuas âcuîtz'in jo' nak nacara âcuib lâat, chan.

²⁰Jauneklis sacīja Viņam: To visu pildīju no savas jaunības; kā vēl man trūkst?

²⁰Ut li cuînk quichak'oc ut quixye: -At tzolonel, chixjunil a'in xinbânu chalen chak sa' inca'ch'inal. ¿C'a' chic ru mâji' ninbânu?-

²¹Jēzus atbildēja viņam: Ja tu gribi būt pilnīgs, ej, pārdod, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta debesīs; un nāc, seko man!

²¹Quixye li Jesús re: -Cui tâcuaj nak tz'akalak re ru lâ yu'am, ayu ut c'ayi li c'a'ru cuan âcue ut si lix tz'ak li tâc'ul reheb li neba'. Ut tâcuânk âbiomal sa' choxa. Ut nak ac xabânu a'an tatchâlk ut tinâtâke, chan li Jesús re.

²²Bet kad jauneklis dzirdēja šos vārdus, viņš aizgāja noskumis, jo viņam piederēja daudz īpašumu.

²²Ut nak quirabi a'an, li cuînk cô chi ra sa' xch'ôl xban nak nabal lix biomal cuan.

²³Bet Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Patiesi es jums saku: bagātam grūti ieiet debesvalstībā.

²³Tojo'nak quixye li Jesús reheb lix tzolom: -Relic chi yâl tinye êre, k'axal ch'a'aj chok' re junak biom nak tâoc rubel xcuanquil li Dios.

²⁴Un atkal es jums saku: Vieglāk kamielim izlīst caur adatas aci, nekā bagātam ieiet debesvalstībā.

²⁴Tinye ajcui' êre nak inc'a' raj ch'a'aj nak tânumek' junak nimla xul camello sa' ru junak cûx chiru nak tâoc junak biom rubel xcuanquil li Dios.

²⁵Kad mācekļi to dzirdēja, viņi ļoti brīnījās un sacīja: Kas tad var tikt pestīts?

²⁵Ut eb lix tzolom nak que'rabi a'an, c'ajo' nak que'sach xch'ôl ut que'xye: -¿Ani put târûk tâcolek'? chanqueb.

²⁶Bet Jēzus uzlūkoja viņus un sacīja: Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam viss iespējams.

²⁶Ut li Jesús quixca'yaheb ut quixye reheb: -Chiru junak yal cuînk a'an mâmin târûk, abanan chiru li Dios chixjunil naru xbânunquil.

²⁷Tad Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Lūk, mēs atstājām visu un sekojām Tev. Kas mums par to būs?

²⁷Quichak'oc laj Pedro ut quixye re: -Lâo xkacanab chixjunil li c'a'ru cuan ke xban âtâkenquil. ¿C'a'ru tâcuânk ke?-

²⁸Bet Jēzus sacīja viņiem: Patiesi es jums saku, ka jūs, kas esat man sekojuši, pie atdzimšanas, kad Cilvēka Dēls sēdēs savā godības tronī, arī jūs sēdiesiet divpadsmit sēdekļos un tiesāsiet divpadsmit Izraēļa ciltis.

²⁸Ut li Jesús quixye reheb: -Relic chi yâl tinye êre nak lâin li C'ajolbej tinc'ojlâk sa' lin lok'laj c'ojaribâl sa' li ac' ruchich'och', lâex li xextâken cue, texc'ojlâk ajcui' sa' li cablaju chi c'ojaribâl re texrakok âtin sa' xbêneb li cablaju xtêpaleb laj Israel.

²⁹Un katrs, kas atstās māju vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus mana vārda dēļ, tas saņems simtkārtīgi un iemantos mūžīgo dzīvību.

²⁹Li ani naxcanab rochoch, ras rîtz'in, xna' xyucua', rixakil, ralal xc'ajol, malaj xch'och' sa' inc'aba' lâin, li jun a'an k'axal cui'chic nabal li tixc'ul chiru li quixcanab ut târêchani li junelic yu'am.Ut nabaleb li neque'xsic' xcuanquil anakcuan, mokon mâc'a'ak chic xcuanquileb. Ut li ani inc'a' neque'xsic' xcuanquil anakcuan, a'aneb chic li te'cuânk xcuanquil mokon, chan li Jesús.

³⁰Un daudzi pirmie kļūs pēdējie, bet pēdējie - pirmie.

³⁰Ut nabaleb li neque'xsic' xcuanquil anakcuan, mokon mâc'a'ak chic xcuanquileb. Ut li ani inc'a' neque'xsic' xcuanquil anakcuan, a'aneb chic li te'cuânk xcuanquil mokon, chan li Jesús.