¹Debesvalstība pielīdzināma nama tēvam, kas rīta agrumā izgāja derēt strādniekus savam vīna dārzam.

¹Lix nimajcual cuanquilal li Dios chanchan jun li yucua'bej cuan sa' xjun cablal. Qui-el chak toj ek'ela chixsic'baleb aj c'anjel re te'c'anjelak sa' li racuîmk.

²Un viņš, vienojies ar strādniekiem par dēnāriju dienā, sūtīja tos savā vīna dārzā.

²Ut que'xsume c'anjelac chiru chi jun denario li cutan xtojbaleb. Ut quixtaklaheb sa' li racuîmk chi c'anjelac.

³Un viņš, izgājis ap trešo stundu, redzēja citus tirgū bez darba stāvam.

³Ut nak qui-el cui'chic sa' belêb ôr, cuan cui'chic quixtauheb chak sa' c'ayil yal yôqueb chixbaybal rib.

⁴Un viņš sacīja tiem: Ejiet arī jūs manā vīna dārzā, un es jums došu, kas pienākas.

⁴Ut quixye reheb: -¿Ma inc'a' xeraj c'anjelac sa' li cuacuîmk ut texintoj chi tz'akal? chan reheb. Ut eb a'an côeb chi c'anjelac.

⁵Un viņi aizgāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.

⁵Ca' sut chic cô xsic'baleb xtz'akobeb lix môs. Cô cua'leb ut cô cui'chic sa' oxib ôr.

⁶Bet viņš, ap vienpadsmito stundu izgājis, atrada vēl citus stāvam un sacīja tiem: Ko jūs šeit stāvat visu dienu bezdarbā?

⁶Ut nak tânach'ok ôb ôr, cô cui'chic. Ut cuan cui'chic quixtauheb yôqueb chixbaybal rib. Ut quixye reheb: -¿C'a'ut nak yôquex chixnumsinquil lê cutan arin chi mâc'a' lê trabaj? chan reheb.

⁷Viņi atbildēja: Neviens nav mūs derējis. Viņš sacīja tiem: Ejiet arī jūs manā vīna dārzā!

⁷Que'chak'oc li cuînk ut que'xye re: -Xban nak mâ ani naq'uehoc kac'anjel.- Ut li patrón quixye reheb: -¿Ma inc'a' xeraj c'anjelac lâex sa' li cuacuîmk? chan reheb.

⁸Kad iestājās vakars, vīna dārza kungs sacīja savam saimniecības pārzinim: Pasauc strādniekus un, sākot ar pēdējiem un beidzot ar pirmajiem, izmaksā viņiem algu!

⁸Ut nak qui-ecuu, li patrón quixye re lix mertôm: -Bokeb laj c'anjel ut tâtojeb. Li tâtojeb xbên cua, a'aneb li toje' xe'oc, ut nak ac xatrake' xtojbaleb a'an, tojo'nak tâtojeb li xe'oc ek'ela.-

⁹Tad atnāca tie, kas darbā iestājās ap vienpadsmito stundu, un saņēma katrs pa dēnārijam.

⁹Ut nak que'chal, jun denario que'toje' cui' li junjûnk li que'oc chi c'anjelac sa' ôb ôr.

¹⁰Un kad atnāca pirmie, viņi cerēja vairāk saņemt, bet arī tie dabūja katrs pa dēnārijam.

¹⁰Ut que'toje' ajcui' li que'oc ek'ela. Sa' xch'ôleb a'an nak terto raj te'xc'ul chiru li que'oc ecuu. Abanan jun denario ajcui' que'xc'ul li junjûnk.

¹¹Un saņēmuši viņi kurnēja pret nama tēvu.

¹¹Ut nak ac xe'xc'ul li tumin, que'oc chixcuech'bal li patrón.

¹²Un sacīja: Šie pēdējie strādāja vienu stundu; un tu viņus pielīdzināji mums, kas izcietām dienas nastu un karstumu.

¹²Ut que'xye: -Eb a'in li xe'oc mokon jun ôr ajcui' xe'c'anjelac. Ut juntak'êt lix tojbaleb xaq'ue riq'uin li xkac'ul lâo. Ut lâo xoc'anjelac chiru chixjunil li cutan ut xkacuy xtikcual li sak'e ut juntak'êt xoâtoj riq'uineb li jun ch'ôl chic li toj xe'oc ecuu.-

¹³Un viņš atbildēja vienam no tiem, sacīdams: Draugs, es nedaru tev netaisnību. Vai tu ar mani nesaderēji par vienu dēnāriju?

¹³Ut quichak'oc li patrón ut quixye re jun reheb li que'oc xbên cua: -At cuamîg, lâin xatintoj chi tz'akal. ¿Ma inc'a' ta bi' xasume c'anjelac chi jun denario li cutan?

¹⁴Saņem, kas tavs, un ej! Šim pēdējam es gribu dot tik, cik tev.

¹⁴C'am lâ tojbal ut ayu. Li jo' nimal xinq'ue âcue lâat, a'an ajcui' tinq'ue reheb li xe'oc mokon.

¹⁵Vai man nav tiesību darīt to, ko es gribu? Vai tava acs skaudīga, ka es esmu labs?

¹⁵¿Ma inc'a' ta bi' lâin yal cue sa' xbên li c'a'ru cue? ¿C'a'ut nak nacatcakalin? ¿Ma xban nak châbilin lâin riq'uineb? chan li patrón.

¹⁶Tā pēdējie būs pirmie un pirmie būs pēdējie, jo daudz aicinātu, bet maz izredzētu.

¹⁶Jo'can nak nabaleb li cuanqueb xcuanquil anakcuan te'canâk chi mâc'a'ak xcuanquil mokon. Ut li mâc'a'eb xcuanquileb anakcuan, te'q'uehek' xcuanquileb mokon. Nabaleb li bokbileb, abanan inc'a' q'uiheb li te'xtau ru lix yâlal.

¹⁷Kad Jēzus gāja uz Jeruzalemi, Viņš ņēma divpadsmit mācekļus savrup un sacīja tiem:

¹⁷Ut nak yô chi xic Jerusalén, li Jesús quirisiheb xjunes lix tzolom cablaju ut quixye reheb:

¹⁸Lūk, mēs aizejam uz Jeruzalemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem; un tie Viņu notiesās uz nāvi.

¹⁸-Q'uehomak retal li c'a'ru tâc'ulmânk. Anakcuan yôco chi xic Jerusalén bar cui' tink'axtesîk lâin li C'ajolbej sa' ruk'eb li xbênil aj tij jo' ajcui' sa' ruk'eb laj tz'îb. Eb a'an te'xteneb câmc sa' inbên.

¹⁹Un tie nodos Viņu pagāniem apsmiešanai, šaustīšanai un krustā sišanai; un trešajā dienā Viņš augšāmcelsies.

¹⁹Ut tine'xk'axtesi sa' ruk'eb li mâcua'eb aj judío. Ut eb a'an tine'xhob, tine'xsac', ut tine'xcamsi chiru cruz. Abanan sa' rox li cutan tincuaclîk cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak, chan li Jesús.

²⁰Tad Zebedeja dēlu māte piegāja ar saviem dēliem pie Viņa, atdeva godu un lūdza kaut ko Viņam.

²⁰Laj Jacobo ut laj Juan, a'aneb li ralal laj Zebedeo. Que'cuulac riq'uin li Jesús rochben lix na'eb. Ut li na'bej quixcuik'ib rib chiru li Jesús chixtz'âmanquil jun usilal chiru.

²¹Viņš sacīja tai: Ko tu vēlies? Tā atbildēja Viņam: Saki, lai šie abi mani dēli sēž Tavā valstībā: viens Tavā labajā, otrs kreisajā pusē!

²¹Li Jesús quixye re: -¿C'a'ru tâcuaj tinbânu âcue?- Ut li ixk quichak'oc ut quixye re: -Ye nak eb lin yum a'in te'c'ojlâk châc'atk sa' lâ nimajcual cuanquilal, jun sa' lâ nim ut jun sa' lâ tz'e, chan.

²²Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko es dzeršu? Viņi atbild: Varam!

²²Ut li Jesús quixye re: -Inc'a' nequenau xyâlal li c'a'ru yôquex chixtz'âmanquil. ¿Ma têcuy xc'ulbal li raylal li oc cue chixc'ulbal lâin? ¿Ma têcuy xnumsinquil li rahobtesîc li tinc'ul lâin?- Eb a'an que'xye: -Takacuy, chanqueb.

²³Viņš atbildēja tiem: Manu biķeri gan jūs dzersiet, bet man nepiedienas jums dot sēdēt manā labajā vai kreisajā pusē, bet tiem, kam mans Tēvs sagatavojis.

²³Ut li Jesús quixye reheb: -Yâl ajcui' nak lâex têc'ul li raylal jo' li tinc'ul lâin. Ut têcuy xnumsinquil li rahobtesîc jo' li tincuy xnumsinquil lâin. Abanan li na'ajej sa' lin nim ut sa' lin tz'e mâcua' lâin tinq'uehok re li na'ajej a'an xban nak ac ch'olch'o chiru lin yucua' ani aj e tixq'ue li na'ajej a'an, chan li Jesús reheb.

²⁴Kad pārējie desmit to dzirdēja, viņi saīga uz abiem brāļiem.

²⁴Ut nak que'rabi li lajêb chic lix tzolom li Jesús li c'a'ru que'xtz'âma li rîtz'ineb rib, que'po' riq'uineb.

²⁵Bet Jēzus pieaicināja viņus pie sevis un sacīja: Jūs zināt, ka valdnieki valda pār savām tautām, un lielie izmanto savu varu pār tām;

²⁵Ut li Jesús quixbokeb riq'uin ut quixye reheb: -Lâex nequenau nak li neque'taklan sa' li ruchich'och' neque'numta sa' xbêneb li tenamit. Li nînkeb xcuanquil, a'aneb li neque'taklan.

²⁶Starp jums tas tā nebūs. Bet kas no jums grib būt lielāks, tas lai ir jūsu sulainis!

²⁶Abanan mâcua' jo'can têbânu lâex. Li ani târaj cuânk xcuanquil sa' êyânk, tento nak tixcubsi rib ut tâc'anjelak chêru.

²⁷Bet kas starp jums grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps!

²⁷Ut li ani naraj nimâk xcuanquil sa' êyânk, tento nak tixcubsi rib ut tâc'anjelak chêru.

²⁸Jo Cilvēka Dēls nav atnācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību daudzu atpestīšanai.

²⁸Lâin li C'ajolbej. Abanan inc'a' xinchal re nak te'xc'anjela cuu. Xinchal ban re tinc'anjelak chiruheb chixjunil ut re xq'uebal lin yu'am re xtojbal rix lix mâqueb chixjunileb.-

²⁹Un kad tie izgāja no Jērikas, daudz ļaužu sekoja viņiem.

²⁹Nak yôqueb chi êlc Jericó, nabaleb li tenamit que'tâken re li Jesús.

³⁰Un, lūk, divi aklie, sēdot ceļmalā, dzirdēja Jēzu garām ejam, un viņi sauca, sacīdami: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mums!

³⁰Ut cuanqueb cuibeb li mutz' chunchûqueb chire li be. Nak que'rabi nak yô chi châlc li Jesús, que'xjap re chixyebal: -Kâcua', Ralalat xc'ajol laj David. ¡Chacuuxtâna taxak ku!-

³¹Bet ļaudis apsauca viņus, lai tie klusētu. Bet viņi vēl skaļāk sauca, sacīdami: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mums!

³¹Ut eb li tenamit que'xch'ilaheb ut que'xye reheb nak inc'a' te'chokînk. A'ut eb a'an k'axal cui'chic cau que'xjap re chixyebal: -¡Kâcua', ralalat xc'ajol laj David, chacuuxtâna taxak ku!-

³²Un Jēzus apstājās, pasauca viņus un sacīja: Ko jūs gribat, lai es jums daru?

³²Quixakli li Jesús, quixbokeb ut quixye reheb: -¿C'a'ru têraj tinbânu êre? chan reheb.

³³Tie sacīja Viņam: Kungs, lai atdarās mūsu acis!

³³Ut eb li mutz' que'xye: -Kâcua', takaj tâilok li xnak' ku.-Ut li Jesús quiril xtok'obâleb ru, quixch'e' li xnak' ruheb. Ut sa' junpât que'iloc li ruheb ut que'xtâke li Jesús.

³⁴Bet Jēzum kļuva to žēl. Viņš pieskārās to acīm; un tūdaļ tie redzēja un sekoja Viņam.

³⁴Ut li Jesús quiril xtok'obâleb ru, quixch'e' li xnak' ruheb. Ut sa' junpât que'iloc li ruheb ut que'xtâke li Jesús.