¹Un kad viņi tuvojās Jeruzalemei un nonāca Betfāgā pie Olīvkalna, tad Jēzus sūtīja divus mācekļus,

¹Nak ac cuulaqueb re Jerusalén, que'cuulac chire li tenamit Betfagé bar cuan cui' li tzûl Olivos. Ut li Jesús quixtaklaheb cuibeb lix tzolom ut quixye reheb:

²Sacīdams tiem: Ejiet uz miestu, kas jūsu priekšā, un tūdaļ atradīsiet piesietu ēzeļa māti un kumeļu pie tās; atraisiet tos un atvediet man!

²-Ayukex sa' li ch'ina tenamit a'an. Ut nak texcuulak, têtau jun li bûr bac'bo aran cuan ral. Têhit ut têc'ameb chak cue.

³Un ja kas jums ko teiktu, tad sakiet, ka Kungam to vajag; un tūdaļ viņš tos atlaidīs.

³Ut cui c'a'ru tâyehek' chak êre, têye re, "Li Kâcua' tâajok re li bûr ut a' que ajcui' tixtakla chak hôn", cha'akex re.

⁴Bet tas viss notika, lai piepildītos pravieša priekšsludinājums, kas saka:

⁴Ut chixjunil a'in quic'ulman jo' quiyehe' xban li profeta nak quixye chi jo'ca'in:

⁵Sakiet Siona meitai: Lūk, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, sēdēdams ēzelī un nastnesējas ēzeļmātes kumeļā.

⁵Ye reheb li tenamit aj Sión: -Cue' chak lê Rey xchal êriq'uin. Tûlan ut c'ojc'o chak chirix jun li bûr. Chirix jun ch'ina ral bûr xcomon li neque'îkan yô chak chi châlc.- (Zac. 9:9; Isa. 62:11)

⁶Bet mācekļi nogāja un darīja tā, kā Jēzus viņiem pavēlēja.

⁶Ut côeb lix tzolom ut que'xbânu jo' que'yehe' reheb xban li Jesús.

⁷Un atveda ēzeļa māti un kumeļu, un apklāja tos savām drēbēm, un sēdināja Viņu tur virsū.

⁷Que'xc'am chak li bûr rochben li ral ut que'xq'ue li rak'eb sa' xbêneb. Ut li Jesús quitake' chirix li ch'ina bûr.

⁸Bet daudz ļaužu klāja savas drēbes ceļā; bet citi cirta koku zarus un klāja ceļā.

⁸Ut li q'uila tenamit k'axal nabaleb. Cuan li yôqueb chixhelbal lix t'icr sa' be bar tânumek' cui' li Jesús. Ut cuan li que'xyoc' chak ruk' che' ut que'xq'ue li xak sa' be.

⁹Bet ļaudis, kas gāja priekšā un sekoja Viņam, sauca, sacīdami: Hozanna Dāvida Dēlam! Svētīgs, kas nāk Kunga vārdā! Hozanna augstībā!

⁹Nak yô chi xic li Jesús cuan yôqueb chi xic chiru ut cuan yôqueb chi xic chirix. Japjôqueb re chixyebal: -Lok'oninbil taxak laj Colol ke, li ralal xc'ajol li rey David. Osobtesinbil taxak li yô chak chi châlc sa' xc'aba' li Kâcua' Dios. Aj Colol ke taxak li xchal chak riq'uin li Dios, chanqueb.

¹⁰Un kad Viņš iegāja Jeruzalemē, uztraucās visa pilsēta un sacīja: Kas tas ir?

¹⁰Ut nak cox-ocak li Jesús sa' li tenamit Jerusalén, que'xtububi rib chixjunil ut nabaleb li tenamit yôqueb chixyebal: -¿Ani a'in? chanqueb.

¹¹Bet ļaudis sacīja: Šis ir pravietis Jēzus no Galilejas Nācaretes.

¹¹Ut eb li tenamit li yôqueb chi xic chirix yôqueb chixyebal: -A'an a'in li Jesús li profeta, aj Nazaret re Galilea, chanqueb.

¹²Un Jēzus iegāja Dieva svētnīcā un izdzina visus, kas svētnīcā pārdeva un pirka, un apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju sēdekļus.

¹²Ut chirix chic a'an li Jesús qui-oc sa' li rochoch li Dios ut quixyolesiheb li yôqueb chi c'ayînc ut li yôqueb chi lok'oc. Quixbalk'usi lix mêxeb laj jalol ru tumin ut quixbalk'usi ajcui' lix temeb li yôqueb chi c'ayînc paloma.

¹³Un Viņš sacīja: Ir rakstīts: mans nams sauksies lūgšanas nams, bet jūs to padarījāt par slepkavu bedri.

¹³Quixye reheb: -Jo'ca'in tz'îbanbil sa' li Santil Hu chirix li rochoch li Dios: Li cuochoch a'in re te'tijok cui' li tenamit nak cuan. Abanan lâex xeq'ue li rochoch li Dios chok' xna'ajeb laj êlk', chan li Jesús reheb.

¹⁴Un aklie un klibie nāca pie Viņa svētnīcā, un Viņš tos dziedināja.

¹⁴Ut que'c'ame' riq'uin li Jesús sa' rochoch li Dios li mutz' ut eb li yêk rok ut li Jesús quilajxq'uirtesiheb.

¹⁵Bet kad augstie priesteri un rakstu mācītāji redzēja brīnumus, ko Viņš darīja, un bērnus svētnīcā kliedzam un saucam Viņam: Hozanna Dāvida Dēlam, tad tie saniknojās.

¹⁵Ut eb lix bênil aj tij ut eb laj tz'îb que'ril li sachba ch'ôlej li yô chixbânunquil. Ut que'ril nak eb li sâj al japjôqueb re chixyebal sa' li rochoch li Dios: -Lok'oninbil taxak laj Colol ke, li ralal xc'ajol li rey David, chanqueb. Ut c'ajo' nak que'po' laj tij ut eb laj tz'îb.

¹⁶Un tie sacīja Viņam: Vai tu dzirdi, ko šie saka? Bet Jēzus sacīja viņiem: Jā gan, bet vai jūs nekad neesat lasījuši: no bērnu un zīdaiņu mutēm Tu sev sagādāji godu?

¹⁶Ut que'xye re li Jesús: -¿Ma yôcat chirabinquil li yôqueb chixyebal li sâj al?- Ut li Jesús quixye reheb: -Yôquin chirabinquil. ¿Ma mâ jun cua êrilom li tz'îbanbil sa' li Santil Hu li naxye chi jo'ca'in: "Eb li coc'al ut li toj neque'tu'uc neque'xq'ue xlok'al li Dios chi tz'akal"? (Sal. 8:2)

¹⁷Un Viņš atstāja tos, izgāja ārā no pilsētas uz Betāniju un palika tur.

¹⁷Ut li Jesús quixcanabeb ut qui-el sa' li tenamit ut cô toj Betania bar quihilan cui'.

¹⁸Bet rīta agrumā, kad Viņš atgriezās pilsētā, Viņš bija izsalcis.

¹⁸Ut ek'ela nak yô cui'chic chi xic Jerusalén, quichal xtz'ocajic li Jesús.

¹⁹Un Viņš redzēja ceļmalā vienu vīģes koku, piegāja tam klāt un, nekā tajā neatradis, kā tikai lapas, sacīja: Lai tu nenestu augļus ne mūžam vairs! Un vīģes koks tūdaļ nokalta.

¹⁹Ut quiril jun tôn li che' higo chire li be. Nak quicuulac cuan cui' li che' quiril nak mâc'a' ru. Junes xak cuan. Quixye re li jun tôn chi higo: -Mâ jun cua chic tatûchînk, chan. Ut sa' junpât quichakic li che'.

²⁰Un mācekļi, to redzēdami, brīnījās, sacīdami: Kā tas tik ātri nokalta?

²⁰Ut nak que'ril a'an, lix tzolom que'sach xch'ôl ut que'xye: -¿Chanru nak xchakic sa' junpât lix tônal li higo? chanqueb.

²¹Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Patiesi es jums saku: ja jums būs ticība un jūs nešaubīsieties, tad ne tikai ar vīģes koku tā darīsiet, bet, ja jūs arī sacīsiet šim kalnam: celies un meties jūrā, tad tas notiks.

²¹Quichak'oc li Jesús ut quixye: -Relic chi yâl tinye êre nak cui têpâb chi tz'akal nak li Dios tixbânu, ut inc'a' tâcuibânk êch'ôl, târûk ajcui' têbânu jo' xinbânu lâin re li che'. Ut moco ca'aj cui' ta raj a'an têbânu. Târûk ajcui' têye re li tzûl a'in, "Elen ut cut âcuib sa' li palau" ut tâuxk ajcui' chêru.

²²Un visu, ko jūs lūgšanā ticēdami lūgsiet, jūs saņemsiet.

²²Ut chixjunil li c'a'ru têtz'âma nak textijok, cui têpâb nak têc'ul, tâq'uehek' êre.

²³Un kad Viņš iegāja svētnīcā, tad, Viņam mācot, augstie priesteri un tautas vecākie pienāca pie Viņa un jautāja: Kā varā Tu to dari? Un kas Tev deva tādu varu?

²³Ut qui-oc cui'chic li Jesús sa' rochoch li Dios. Ut nak yô chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb li tenamit, que'cuulac riq'uineb li xbênil aj tij ut que'cuulac ajcui' eb li xakabanbileb chi c'anjelac sa' li rochoch li Dios. Ut que'xye re: -¿Ani xtaklan chak âcue chixbânunquil li c'a'ru yôcat chixbânunquil? Ut, ¿ani xq'uehoc âcuanquil?-

²⁴Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Es arī jautāšu jums vienu vārdu un, ja jūs man atbildēsiet, tad es jums sacīšu, kā varā es to daru.

²⁴Quichak'oc li Jesús ut quixye reheb: -Lâin tincuaj ajcui' patz'oc êre. Cui têsume li c'a'ru tinpatz' êre, lâin tinye êre ani xq'uehoc lin cuanquil chixbânunquil li c'a'ru ninbânu.

²⁵No kurienes bija Jāņa kristība no debesīm vai no cilvēkiem? Bet viņi apspriedās savā starpā un sacīja:

²⁵¿Ani quitaklan chak re laj Juan chi cubsînc ha'? ¿Ma li Dios malaj ut cuînk quitaklan re? chan reheb. Eb a'an que'xc'oxla ut que'xye chi ribileb rib: -¿C'a'ru takasume cui'? Cui takaye nak a' li Dios xtaklan chak re, a'an tixye ke c'a'ut nak inc'a' xkapâb li c'a'ru quixye laj Juan.

²⁶Ja mēs teiksim: no debesīm, Viņš sacīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt? Bet ja mēs sacīsim: no cilvēkiem, tad mums jābīstas no ļaudīm, jo visi viņu tur par pravieti.

²⁶Ut cui takaye nak cuînk xtaklan chak re, te'pok' li tenamit sa' kabên ut xiu xiu chic cuânko xban nak chixjunileb neque'yehoc re nak laj Juan, a'an tz'akal profeta.-

²⁷Un viņi atbildēja Jēzum un sacīja: Mēs nezinām. Tad Viņš tiem atbildēja: Arī es jums neteikšu, kā varā es to daru.

²⁷Ut eb a'an que'chak'oc ut que'xye re li Jesús: -Lâo inc'a' nakanau, chanqueb. Ut li Jesús quixye cui'chic reheb: -Chi moco lâin tinye êre ani xq'uehoc lin cuanquil, chan reheb.

²⁸Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli; un viņš gāja pie pirmā un sacīja: Dēls, ej un strādā šodien manā vīna dārzā!

²⁸Li Jesús quixye cui'chic reheb: ¿C'a'ru nequec'oxla chirix li oc cue chixyebal? Jun li cuînk cuan cuib li ralal. Ut quicuulac riq'uin li xbên ralal ut quixye: -At cualal, tatxic anakcuan chi c'anjelac sa' li cuacuîmk.-

²⁹Bet tas atbildēja un sacīja: Es negribu! Bet vēlāk viņam kļuva žēl, un viņš aizgāja.

²⁹Quichak'oc li alalbej ut quixye: -Inc'a' nacuaj xic, chan. Abanan mokon chic quiyot'e' xch'ôl ut cô.

³⁰Bet viņš, aizgājis pie otra, teica tāpat. Tas atbildēja un sacīja: Es eju, kungs, bet negāja.

³⁰Ut li yucua'bej cô riq'uin li ralal jun chic ut quixtz'âma chiru a'an nak tâxic chi c'anjelac sa' li racuîmk. Ut li ralal quichak'oc ut quixye: -Cua', lâin tinxic, chan. Ut inc'a' cô.

³¹Kurš no šiem diviem izpildīja tēva prātu? Viņi saka: Pirmais. Jēzus viņiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka muitnieki un netikles pirms jums ieies debesvalstībā.

³¹¿Ani reheb li cuib a'an xbânun re li quiraj lix yucua'? chan. Eb a'an que'chak'oc ut que'xye: -Li xbên.- Ut li Jesús quixye reheb: -Relic chi yâl tinye êre nak eb laj titz'ol toj ut eb laj yumbêt te'oc xbên cua chêru sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios.

³²Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, bet jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles ticēja viņam. Jūs to redzējāt, bet arī vēlāk jūs neatgriezāties un neticējāt viņam.

³²Xban nak quic'ulun êriq'uin laj Juan laj Cubsihom Ha'. Quixc'ut chêru c'a'ru li tîquilal ut inc'a' quepâb. Ut eb laj titz'ol toj ut eb laj yumbêt que'xpâb. Ut lâex queril a'an ut inc'a' quiyot'e' lê ch'ôl chi moco quejal lê c'a'ux re xpâbanquil, chan.

³³Klausieties citu līdzību! Bija cilvēks, nama tēvs, kas iestādīja vīna dārzu un iežogoja to, un izraka tanī vīna spiedi, un uzcēla torni, un iznomāja to strādniekiem, bet pats aizceļoja tālumā.

³³Abihomak jun chic li jaljôquil ru âtin li oc cue xyebal: Quicuan jun yucua'bej. Quirau jun sîr li racuîmk uvas ut quixsut sa' corral. Quixyîb jun xna'aj bar te'xyatz' cui' li uvas ut quixyîb ajcui' jun ch'ina cab najt xteram re li tâc'ac'alênk re li acuîmk. Quixsiq'ueb laj ilol re li racuîmk. Ut laj êchal re cô chi najt sa' jalan tenamit.

³⁴Kad augļu laiks tuvojās, viņš sūtīja savus kalpus pie strādniekiem, lai saņemtu savus augļus.

³⁴Nak quicuulac xk'ehil xsic'bal ru li acuîmk, laj êchal re quixtaklaheb lix môs riq'uineb laj ilol re li acuîmk chixc'ulbal li jo' q'uial ru li racuîmk li tâtz'ak a'an.

³⁵Bet strādnieki, sagrābuši viņa kalpus, vienu šaustīja, citu nogalināja, citu nomētāja akmeņiem.

³⁵Eb li môs que'chape' xbaneb laj ilol re li acuîmk. Quisaq'ue' li jun, li jun chic quicamsîc, ut li jun chic quicutîc chi pec.

³⁶Atkal viņš sūtīja citus kalpus, vairāk nekā pirmo reizi; un tie darīja ar viņiem tāpat.

³⁶Laj êchal re li acuîmk quixtakla cui'chic jun ch'ôleb lix môs, nabaleb chiru li quixtakla xbên cua. Ut jo'can cui'chic que'xbânu reheb.

³⁷Bet beidzot viņš sūtīja pie tiem savu dēlu un sacīja: No mana dēla viņi kaunēsies.

³⁷Ut inc'a' chic quixtakla lix môs. A' chic li ralal quixtakla. "Li cualal te'x-oxlok'i" chan sa' xch'ôl. Jo'can nak quixtakla li ralal riq'uineb.

³⁸Bet strādnieki, ieraudzījuši dēlu, sacīja viens otram: Šis ir mantinieks; iesim, nogalināsim viņu un paturēsim viņa mantojumu!

³⁸Ut nak que'ril li ralal, eb laj ilol re li acuîmk que'xye chi ribileb rib, "A'an li ralal li tâêchanînk re li na'ajej. Kachapak ut kacamsihak, ut lâo chic toêchanînk re."

³⁹Un tie sagrāba viņu, izmeta no vīna dārza ārā un nogalināja.

³⁹Jo'can nak que'xchap. Ut que'risi sa' li na'ajej ut que'xcamsi.

⁴⁰Bet kad vīna dārza kungs atnāks, ko viņš darīs ar strādniekiem?

⁴⁰Ut li Jesús quixpatz' reheb li xbênil aj tij: -Nak tâc'ulûnk laj êchal re li acuîmk, ¿c'a'ru tixbânu riq'uineb laj ilol re li racuîmk nak nequeye lâex?-

⁴¹Tie sacīja Viņam: Viņš šos ļaundarus bez žēlastības nogalinās un savu vīna dārzu iznomās citiem vīnkopjiem, kas atdos viņam augļus īstajā laikā.

⁴¹Que'xye re: -Inc'a' târil xtok'obâl ruheb laj ilol re li racuîmk li inc'a' useb xna'leb. Tixcamsiheb. Jalan chic tixsiq'ueb re te'ilok re li racuîmk. Ut eb a'an, sa' xk'ehil li sic'oc, te'xk'axtesi chi tz'akal li jo' q'uial li tâtz'ak a'an, chanqueb.

⁴²Jēzus sacīja viņiem: Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos: Akmens, kuru cēlāji atmeta, ir kļuvis stūrakmens? To Kungs darījis, un tas ir brīnums mūsu acīs.

⁴²Li Jesús quixpatz' reheb: -¿Ma inc'a' xeril sa' li Santil Hu li naxye chi jo'ca'in? Li pec li que'xtz'ektâna laj cablanel, a'an li k'axal lok', li quiq'ueman chok' xxuc li cab. Li Kâcua', a'an quixq'ue xlok'al li pec. Ut a'an xsachba ch'ôlej chok' ke lâo. (Sal. 118:22-23)

⁴³Tāpēc es jums saku, ka Dieva valstība tiks jums atņemta un dota tautai, kas nes tās augļus.

⁴³Jo'can nak ninye êre nak lix nimajcual cuanquilal li Dios tâmak'ek' chêru ut tâq'uehek' re jalanil tenamit ut eb a'an chic li te'pâbânk ut te'cuânk sa' tîquilal.

⁴⁴Un kas uz šo akmeni kritīs, tas sašķīdīs; un uz ko tas kritīs, to tas satrieks.

⁴⁴Li ani tât'anek' sa' xbên li pec a'in tixtoch'i rib. Ut cui ani sa' aj bên tât'anek' li pec a'in, xujinbil tâcanâk, chan li Jesús.

⁴⁵Un kad augstie priesteri un farizeji dzirdēja Viņa līdzības, tie saprata, ka Viņš par tiem runāja.

⁴⁵Ut eb lix bênil aj tij ut eb laj fariseo que'xtau ru nak chirixeb a'an yô chi âtinac nak quixyeheb li jaljôquil ru âtin a'in.Ut que'xc'oxla raj xchapbal li Jesús, abanan que'xucuac xbaneb li q'uila tenamit xban nak profeta nak cuan chiruheb.

⁴⁶Un tie meklēja Viņu aizturēt, bet bijās no ļaudīm, jo tie saskatīja Viņā pravieti.

⁴⁶Ut que'xc'oxla raj xchapbal li Jesús, abanan que'xucuac xbaneb li q'uila tenamit xban nak profeta nak cuan chiruheb.