¹Un Jēzus atbildēja un atkal runāja viņiem līdzībās, sacīdams:

¹Li Jesús quiâtinac cui'chic riq'uineb sa' jaljôquil ru âtin.

²Debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, ķēniņam, kas savam dēlam sarīkoja kāzas.

²Quixye reheb: Lix nimajcual cuanquilal li Dios chanchan jun li rey li quixnink'ei lix sumlajic li ralal.

³Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt ielūgtos kāzās, bet tie negribēja nākt.

³Quixtaklaheb lix môs chixc'ambaleb chak li ac bokbileb. A'ut eb a'an inc'a' que'raj châlc.

⁴Viņš atkal sūtīja citus kalpus un teica: Sakiet ielūgtajiem: lūk, es esmu savu mielastu sagatavojis, mani vērši un barotie lopi ir nokauti, un viss sagatavots, nāciet kāzās!

⁴Quixtakla cui'chic jalaneb chic lix môs ut quixye reheb: -Yehomak reheb li ac bokbileb, "Ac c'ubc'u li tzacaêmk, ac xe'camsiman eb li cuacax ut chixjunil li xul li nînk xtibeleb. Ac cauresinbil chixjunil. Châlkex sa' li sumlâc," cha'akex reheb.

⁵Bet viņi, neievērodami to, aizgāja cits uz savu saimniecību, bet cits savā tirdzniecībā.

⁵Ut eb a'an inc'a' que'raj que'rabi ut côeb. Cuan côeb sa' xc'alebâl ut cuan côeb sa' xc'ayibâleb.

⁶Bet pārējie satvēra viņa kalpus, nonicināja tos un nonāvēja.

⁶Ut eb li jun ch'ol chic que'xchapeb lix môs li rey, que'xrahobtesiheb ut que'xcamsiheb.

⁷Bet, kad ķēniņš to dzirdēja, viņš sadusmojās, un nosūtījis savu karaspēku, nonāvēja šos slepkavas un nodedzināja viņu pilsētu.

⁷Ut li rey nak quirabi a'an, c'ajo' nak quijosk'o'. Quixtaklaheb lix soldado chixcamsinquil li que'camsin reheb lix môs. Ut quixtakla xc'atbal lix tenamiteb.

⁸Tad viņš sacīja saviem kalpiem: Kāzas gan sarīkotas, bet tie, kas bija aicināti, nebija cienīgi.

⁸Tojo'nak quixye reheb lix môs: -Yâl nak li sumlâc ac cauresinbil. Abanan li bokbileb mâcua' ajcui' xc'ulubeb châlc sa' li sumlâc.

⁹Tāpēc izejiet krustceļos un aiciniet kāzās, ko vien atradīsiet!

⁹Anakcuan texxic sa' eb li be bar neque'nume' cui' li cristian. Ut têbokeb sa' li nink'e li ani têtauheb chak, chan.

¹⁰Un viņa kalpi izgāja uz lielceļiem un saaicināja visus, kādus atrada: ļaunus un labus; un kāzu nams pildījās viesiem.

¹⁰Ut côeb lix môs sa' eb li be ut que'xc'ameb sa' li nink'e li jo' q'uial que'xtau, jun chaliqueb li châbil xna'leb jo' ajcui' li inc'a' useb xna'leb. Ut quinujac li cab xbaneb li ula'.

¹¹Bet ķēniņš ienāca aplūkot viesus un ieraudzīja cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drānās.

¹¹Ut qui-oc li rey chirilbaleb li rula'. Nak qui-oc, quiril aran jun li cuînk moco tikto ta jo' nak tiktôqueb li cuanqueb sa' li sumlâc.

¹²Un viņš sacīja tam: Draugs, kā tu šeit ienāci, nebūdams kāzu drānās? Bet tas cieta klusu.

¹²Li rey quixye re: -At cuamîg, ¿c'a'ut nak xat-oc chak arin chi inc'a' tiktôcat jo' neque'xtikib rib li neque'xic sa' sumlâc? chan. Ut li cuînk inc'a' quichak'oc.

¹³Tad ķēniņš sacīja kalpiem: Sasieniet viņam rokas un kājas, metiet viņu ārējā tumsā! Tur būs raudāšana un zobu griešana.

¹³Ut li rey quixye reheb lix môs: -Bac'omak li rok ruk' ut cutumak sa' k'ojyîn chirix cab. Aran ut tâcuânk li yâbac ut li c'uxuxînc ruch e.

¹⁴Jo aicināto ir daudz, bet maz izredzēto.

¹⁴Nabaleb li bokbileb aban inc'a' q'uiheb li te'xtau ru lix yâlal.

¹⁵Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā notvert Viņu vārdos.

¹⁵Ut chirix a'an, côeb laj fariseo ut que'xc'ûb rib re rilbal chan ta na ru nak târûk nak te'xyal rix li Jesús riq'uin junak âtin re te'xjit cui'.

¹⁶Un tie sūtīja savus mācekļus ar herodiešiem pie Viņa, sacīdami: Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiess, ka Tu Dieva ceļu patiesībā māci un ka Tu neraugies ne uz ko, jo Tu neskaties uz cilvēka personu.

¹⁶Que'xtaklaheb lix tzolom rochbeneb li neque'oquen chirix laj Herodes re nak te'âtinak riq'uin li Jesús yal re xsic'bal c'a'ru tâpaltok cui' riq'uin li râtin. Ut que'xye re: -At tzolonel, nakanau nak nacara li yâl. Ut sa' xyâlal nacac'ut chiruheb li tenamit c'a'ru naraj li Dios ut mâ ani nacaxucua ru ut inc'a' nacasiq'ueb ru li ani nacara.

¹⁷Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai atļauts ķeizaram maksāt nodokļus, vai nē?

¹⁷Ye bi' ke c'a'ru nacac'oxla chirix li na'leb a'in. ¿Ma us xq'uebal li toj re laj César li Acuabej malaj inc'a'? chanqueb.

¹⁸Bet Jēzus, pazīdams viņu viltību, sacīja: Kāpēc jūs, liekuļi, mani kārdināt?

¹⁸Ut li Jesús quixnau nak moco anchaleb ta xch'ôl nak yôqueb chi patz'oc. Quixtau ru lix mâusilaleb ut quixye reheb: -Ex aj ca' pac'al u, ¿c'a'ut nak nequeraj xyalbal cuix?

¹⁹Parādiet man nodevu naudu! Un tie atnesa Viņam dēnāriju.

¹⁹C'utumak chicuu li tumin li nequextojoc cui', chan reheb. Ut que'xc'ut chiru jun li tumin.

²⁰Un Jēzus sacīja viņiem: Kā šis attēls un uzraksts?

²⁰Ut li Jesús quixpatz' reheb: -¿Ani aj e li jalam ûch cuan chiru li tumin a'in? Ut, ¿ani aj c'aba' li tz'îbanbil chiru? chan.

²¹Viņi sacīja: Ķeizara! Tad Viņš tiem sacīja: Tad atdodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder!

²¹Ut que'chak'oc ut que'xye re: -Re li Acuabej, chanqueb. Ut li Jesús quixye cui'chic reheb: -Tojomak bi' re li Acuabej li c'a'ru re li Acuabej, ut tojomak re li Dios li c'a'ru re li Dios, chan.

²²Un kad viņi to dzirdēja, tie brīnījās, atstāja Viņu un aizgāja.

²²Ut que'sach xch'ôl nak que'rabi li c'a'ru quixye ut que'xcanab li Jesús ut côeb.

²³Tanī dienā atnāca pie Viņa saduceji, kas māca, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja Viņam,

²³Sa' li cutan a'an que'cuulac riq'uin li Jesús cuib oxib laj saduceo. Eb a'an inc'a' neque'xpâb nak te'cuaclîk cui'chic chi yo'yo li camenak.

²⁴Sacīdami: Mācītāj, Mozus teicis: ja kas nomirst bez bērniem, tad lai viņa brālis precē tā sievu un rada savam brālim pēcnācējus!

²⁴Que'xye re li Jesús: -At tzolonel, laj Moisés quixtz'îba jun li chak'rab ut quixye chi jo'ca'in: Cui junak cuînk tâcâmk ut tixcanab li rixakil chi mâc'a' ralal xc'ajol, tâc'amek' li rixakil xban li rîtz'in li camenak re nak tâcuânk ralal xc'ajol sa' xc'aba' li camenak.

²⁵Bet bija pie mums septiņi brāļi; pirmais apprecēja sievu un nomira; un tā kā tam nebija bērnu, viņš atstāja savu sievu savam brālim.

²⁵Que'cuan cuukub li cuînk rîtz'ineb rib sa' kayânk. Li asbej quisumla ut nak quicam mâ jun li ralal xc'ajol quicuan. Ut li rixakil quic'ame' xban li rîtz'in li camenak re nak tâcuânk ralal xc'ajol sa' xc'aba' li camenak.

²⁶Tāpat otrs un trešais līdz pat septītajam.

²⁶Ut li cuînk a'an quicam ajcui' ut mâ jun li ralal xc'ajol quicuan. Ut jo'can cui'chic quic'ulman toj retal nak que'cam chixjunileb li cuukub chi cuînk rîtz'ineb rib.

²⁷Un beidzot pēc viņiem visiem nomira arī sieva.

²⁷Ut nak ac xe'cam li cuukub chi cuînk, quicam ajcui' li ixk.

²⁸Tad kuram no septiņiem šī sieva piederēs pēc augšāmcelšanās, jo viņa visiem piederējusi?

²⁸Ut sa' xcuaclijiqueb li camenak chi yo'yo, nak te'cuaclîk eb a'an, ¿ani aj ixakil tâcanâk cui' li ixk a'an, xban nak li cuukub chi cuînk que'cuan chok' xbêlom? chanqueb re li Jesús.

²⁹Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Jūs maldāties, nesaprazdami Rakstus, nedz arī Dieva spēku.

²⁹Nak quichak'oc, li Jesús quixye reheb: -Lâex yôquex chixbalak'inquil êrib xban nak inc'a' nequetau ru li c'a'ru naxye sa' li Santil Hu chi moco nequetau ru lix cuanquil li Dios.

³⁰Jo pēc augšāmcelšanās ne precējas, ne tiek precēti, bet visi būs kā Dieva eņģeļi debesīs.

³⁰Nak te'cuaclîk cui'chic chi yo'yo li camenak, chanchanakeb chic li ángel sa' choxa xban nak inc'a' te'sumlâk chi moco te'sumubânk chic.

³¹Bet vai jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs teicis, kas jums saka:

³¹Ut chirix lix cuaclijiqueb li camenak chi yo'yo, ¿ma inc'a' êrilom sa' li Santil Hu li quixye li Dios êre chirix lix cuaclijiqueb li camenak chi yo'yo? Quixye chi jo'ca'in:

³²Es esmu Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.

³²Lâin lix Dios laj Abraham, lix Dios aj Isaac, ut lix Dios laj Jacob. Li Dios, a'an mâcua' xDioseb li camenakeb; xDioseb ban li yo'yôqueb, chan li Jesús. (Jo'can nak li Dios quixc'ut nak cuan xcuaclijiqueb chi yo'yo li camenak.)

³³Un ļaudis, to dzirdēdami, brīnījās par Viņa mācību.

³³Ut li q'uila tenamit que'sach xch'ôleb chirabinquil lix yâlal li yô chixch'olobanquil li Jesús chiruheb.

³⁴Bet kad farizeji izdzirda, ka Viņš saducejiem muti aizdarījis, tie sapulcējās kopā.

³⁴Ut nak laj fariseo que'xq'ue retal nak inc'a' chic que'ru xsumenquil li Jesús laj saduceo, eb a'an chic que'xch'utub ribeb chixc'ûbanquil chanru te'xbânu.

³⁵Un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņu, jautāja:

³⁵Ut jun reheb, aj tzolol chak'rab, quipatz'oc re li Jesús yal re xyalbal rix.

³⁶Mācītāj, kurš lielākais bauslis likumā?

³⁶-At tzolonel, chan re li Jesús, ¿Bar cuan li chak'rab li k'axal nim xcuanquil?-

³⁷Jēzus sacīja viņam: Mīli Dievu savu Kungu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un no visa sava prāta!

³⁷Li Jesús quichak'oc ut quixye re: -Li chak'rab li k'axal nim xcuanquil, a'an a'in: Târa li Kâcua' lâ Dios chi anchal âch'ôl ut chi anchal lâ cuâm ut chi anchal lâ c'a'ux.

³⁸Šis ir lielākais un pirmais bauslis!

³⁸A'an a'in li xbên chak'rab, li k'axal nim xcuanquil sa' xyânkeb chixjunil.

³⁹Bet otrs tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu!

³⁹Ut li xcab, chanchan ajcui' a'in: Târa lâ cuas âcuîtz'in jo' nak nacara âcuib lâat.

⁴⁰Šajos divos baušļos ietverta visa bauslība un pravieši.

⁴⁰Cui nacabânu li cuib chi chak'rab a'in ac xabânu li naxye sa' chixjunil li chak'rab jo' ajcui' li yebil xbaneb li profeta, chan li Jesús.

⁴¹Bet kad farizeji bija sanākuši, Jēzus jautāja viņiem,

⁴¹Ut nak toj ch'utch'ûqueb laj fariseo, li Jesús quixpatz' reheb:

⁴²Sacīdams: Kā jums šķiet, kas ir Kristus? Kā dēls Viņš ir? Viņi atbildēja: Dāvida.

⁴²-¿C'a'ru nequec'oxla chirix li Cristo, li yechi'inbil xban li Dios? ¿Ani aj alal aj c'ajol nak nequeye?- Ut que'xye re: -Ralal xc'ajol li rey David.-

⁴³Viņš sacīja tiem: Kā tad Dāvids garā sauc Viņu par Kungu, sacīdams tā:

⁴³Li Jesús quixye reheb: -¿C'a'ut nak laj David quixye li c'a'ru quirec'a sa' xch'ôl xban li Santil Musik'ej nak quixye "Kâcua'" re li Cristo? Quixye chi jo'ca'in:

⁴⁴Kungs sacīja manam Kungam: Sēdies pie manas labās rokas, iekams es lieku Tavus ienaidniekus par paklāju Tavām kājām.

⁴⁴Li Kâcua' Dios quixye re li Kâcua' laj Colol cue, c'ojlan sa' lin nim uk' toj tinq'ueheb li xic' neque'iloc âcue rubel lâ cuanquil, chan. (Sal. 110:1)

⁴⁵Bet ja Dāvids sauc Viņu par Kungu, kā tad Viņš ir tā dēls?

⁴⁵Li rey David quixye "Kâcua'" re, usta a'an xcomoneb li ralal xc'ajol.-Ut mâ jun chic quiru chi sumênc re li Jesús. Ut chalen sa' li cutan a'an, mâ ani chic quixcacuu xch'ôl chi patz'oc re li Jesús.

⁴⁶Un neviens nevarēja Viņam ne vārda atbildēt; un no šīs dienas neviens neuzdrošinājās Viņam vairs jautāt.

⁴⁶Ut mâ jun chic quiru chi sumênc re li Jesús. Ut chalen sa' li cutan a'an, mâ ani chic quixcacuu xch'ôl chi patz'oc re li Jesús.