¹Jēzus atstāja svētnīcu un aizgāja. Tad Viņa mācekļi pienāca, lai rādītu Viņam svētnīcas celtnes.

¹Qui-el sa' li templo li Jesús, ut nak yô chi xic, que'cuulac lix tzolom riq'uin ut que'xc'ut chiru li nînki cab xcuênt li templo.

²Bet Viņš atbildēja un sacīja tiem: Vai jūs redzat to visu? Patiesi es jums saku: šeit nepaliks akmens uz akmens, kas netiktu nopostīts.

²Quichak'oc li Jesús ut quixye reheb: -Us ajcui' nak têril chi us chixjunil a'in xban nak tâcuulak xk'ehil nak mâ jun chic reheb li pec a'an tâcanâk sa' xna'aj chi inc'a' ta tâjuq'uek', chan.

³Bet kad Viņš sēdēja Olīvkalnā, mācekļi vieni pienāca pie Viņa un sacīja: Saki mums, kad tas viss notiks, un kāda būs Tavas atnākšanas un pasaules gala zīme?

³Ut chirix a'an, cô chiru li tzûl Olivos ut nak li Jesús quic'ojla aran xjunes, lix tzolom que'cuulac riq'uin ut que'xye re: -Ye ke jok'e tâc'ulmânk li yôcat chixyebal. ¿C'a'ru talajc'ulmânk nak tâcuulak xk'ehil lâ c'ulunic? Ut, ¿c'a'ru retalil li roso'jiqueb li cutan a'in?-

⁴Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Uzmanieties, lai neviens jūs nepieviltu!

⁴Quichak'oc li Jesús ut quixye reheb: -Cheq'uehak retal re nak mâ ani chibalak'înk êre.

⁵Jo daudzi nāks manā vārdā un sacīs: Es esmu Kristus; un tie pievils daudzus.

⁵Nabal te'châlk chi balak'înc, ut te'xye nak sa' inc'aba' xe'chal, abanan moco yâl ta. Tole'xye, "Lâin li Cristo", cha'keb. Ut nabal te'balak'îk xbaneb.

⁶Jūs dzirdēsiet par kariem un karu baumām. Pielūkojiet un nebaidieties, jo tam visam jānotiek, bet tas vēl nav gals.

⁶Nak têrabi nak yô li plêt ut nak têrabi resil nak ticlâc re li plêt yalak bar, mexxucuac xban nak tento nak tâc'ulmânk chi jo'can. Abanan moco ac a'an ta roso'jiqueb li cutan a'in.

⁷Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, un būs mēris, bads un vietvietām zemestrīces.

⁷Nabal li tenamit te'pletik chi ribileb rib. Ut eb li acuabej te'xpleti ribeb. Talajcuânk li cue'ej ut tâcuânk li yajel ut tâcuânk li hîc sa' nabal chi na'ajej.

⁸Bet tas viss tikai ciešanu sākums.

⁸Abanan chixjunil a'an yal xticlajic li raylal li tâchâlk.

⁹Tad jūs nodos mokās un jūs nonāvēs; un jūs būsiet visu tautu nīsti mana vārda dēļ.

⁹Tojo'nak texk'axtesîk ut texrahobtesîk ut texcamsîk. Ut xic' tex-ilek' xbaneb chixjunileb li tenamit sa' inc'aba' lâin.

¹⁰Un tad daudzi ieļaunosies, un viens otru nodos, un viens otru ienīdīs.

¹⁰Ut sa' eb li cutan a'an nabaleb te'xcanab lix pâbâleb. Ut a'anakeb chic li te'q'uehok reheb laj pâbanel sa' raylal. Ut xic' chic te'ril ribeb.

¹¹Un radīsies daudzi viltus pravieši, un pievils daudzus.

¹¹Ut nabaleb li profeta aj balak' te'châlk ut nabaleb te'balak'îk xbaneb.

¹²Un tāpēc mīlestība daudzos atdzisīs, jo netaisnība būs pārpilnībā.

¹²Ut xban nak tânumtâk li mâusilal, nabaleb te'xcanab xrâbaleb li ras rîtz'in.

¹³Bet, kas pastāvēs līdz galam, tas būs pestīts.

¹³Ut li ani tixcuy xnumsinquil li raylal a'in toj sa' roso'jic lix yu'am, a'an tâcolek'.

¹⁴Un šīs valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē, visām tautām par liecību; un tad nāks gals.

¹⁴Ut li resil lix nimajcual cuanquilal li Dios tâyemânk yalak bar jun sut rubel choxa re nak chixjunileb li tenamit te'rabi resil li colba-ib. Tojo'nak tâchâlk li roso'jiqueb li cutan.

¹⁵Un, kad jūs redzēsiet izpostīšanas negantību esam svētajā vietā, kā to pravietis Daniēls sacījis, - kas to lasa, lai saprot! -

¹⁵Chetzolak rix chi us li c'a'ru quixye li profeta Daniel re nak têtau ru li c'a'ru tâc'ulmânk. A'an quixye nak eb laj balak' te'rocsi sa' li rochoch li Dios bar mâcua' xc'ulub cui' cuânc li k'axal yibru ut xucuajel rilbal xban lix mâusilal, ut riq'uin a'an te'xmux ru lix templo li Dios. (Dan. 9:27; 12:11)

¹⁶Tad tie, kas Jūdejā, lai bēg kalnos!

¹⁶Nak têril a'an, lâex li cuanquex Judea, chex-êlelik sa' junpât ut texxic toj sa' li tzûl.

¹⁷Un kas uz jumta, lai nekāpj zemē iznest kaut ko no savas mājas!

¹⁷Li ani cuânk chak sa' xbên li rochoch nak tâc'ulmânk a'an, chi cubec chak ut tîc tâêlelik ut inc'a' chic tâoc sa' rochoch chirisinquil li c'a'ru cuan re.

¹⁸Un kas ir tīrumā, lai neatgriežas paņemt savus virssvārkus!

¹⁸Ut li ani cuânk chak sa' xc'alebâl inc'a' chic chisuk'îk sa' rochoch chixxocbal li rak'.

¹⁹Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās.

¹⁹Tok'obak ruheb li yaj aj ixk ut li yôqueb chi tu'resînk sa' eb li cutan a'an xban nak k'axal cui'chic ch'a'aj li êlelic chok' reheb.

²⁰Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemā vai sabatā!

²⁰Chextijok ut chetz'âma chiru li Dios re nak inc'a' tâc'ulmânk li raylal a'in sa' habalk'e chi moco sa' li hilobâl cutan.

²¹Jo tad būs lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules sākuma līdz pat šim un arī vairs nebūs.

²¹Sa' eb li cutan a'an mâ ca'ch'in li raylal tâc'ulmânk. Mâ jun cua quic'ulman chi jo'can chalen chak sa' xticlajic li ruchich'och', chi moco tâc'ulmânk junak chic jo'can mokon.

²²Un ja šīs dienas nesaīsinātu, tad neviena miesa neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas saīsinās.

²²Cui ta mâc'a' sa' xch'ôl li Kâcua' xrakbal ruheb li cutan a'an, mâ ani raj tâcanâk chi yo'yo sa' ruchich'och'. Jo'can nak li Kâcua' tixsêba xrakbal ruheb li cutan a'an sa' xc'aba'eb li sic'bileb ru.

²³Ja tad kāds jums sacītu: Lūk, še vai tur ir Kristus, neticiet!

²³Jo'can nak cui ani tâyehok êre, "Cue' li Cristo," malaj, "le' cuan li Cristo," mêpâb li c'a'ru tixye.

²⁴Jo celsies viltus Kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai maldinātu, ja tas iespējams, arī izredzētos.

²⁴Nabaleb aj balak' te'c'ulûnk ut te'xye nak a'aneb li Cristo. Ut cuan te'xye nak a'aneb profeta. Nabal li c'a'ak re ru te'xc'utbesi ut sachba ch'ôlej telaje'xbânu re xyalbal xbalak'inquileb li tenamit, jo'queb ajcui' li sic'bileb ru xban li Dios.

²⁵Lūk, es jums saku to jau iepriekš.

²⁵Abanan cheq'uehak retal. Ac xinye êre li c'a'ru talaje'c'ulmânk.

²⁶Ja tad jums sacīs: Lūk, Viņš ir tuksnesī, neizejiet! Lūk, Viņš ir kambaros, tad neticiet!

²⁶Cui ut neque'xye êre, "Le' sa' li chaki ch'och' cuan li Cristo," mexxic chirilbal. Cui ut neque'xye êre, "Arin cuan sa' cab," mêpâb li c'a'ru te'xye.

²⁷Jo kā zibens rodas austrumos un atspīd līdz rietumiem, tā būs arī ar Cilvēka Dēla atnākšanu.

²⁷Lâin li C'ajolbej tinc'ulûnk sa' junpât. Chanchan lix repom li câk na-el chak sa' releb sak'e ut naxc'ut rib toj sa' roqueb sak'e.

²⁸Jo kur ir miesa, tur salasās arī ērgļi.

²⁸Yâl li neque'xye nak bar cuânk junak camenak, aran te'xtûb rib li so'sol.

²⁹Bet tūdaļ pēc šo bēdu dienām saule aptumšosies, un mēness nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debesīm, un debesu stiprumi sakustēsies.

²⁹Ut sa' eb li cutan a'an nak acak xrake' li raylal a'an, tâk'ojyînok' ru li sak'e ut li po inc'a' chic tâcutanok' ru. Tâec'ânk chak ru li choxa ut li chahim talaje't'anek' chak.

³⁰Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies debesīs; un tad visas zemes ciltis vaimanās; un viņas redzēs Cilvēka Dēlu nākam debesu padebešos lielā spēkā un godībā.

³⁰Tojo'nak tâc'utûnk sa' choxa li cuetalil lâin li C'ajolbej. Ut te'yot'ek' ut te'yâbak chixjunileb li cuanqueb sa' ruchich'och'. Ut te'ril cuu lâin li C'ajolbej nak yôkin chak chi châlc sa' li chok riq'uin lix nimal incuanquil ut inlok'al.

³¹Un Viņš sūtīs savus eņģeļus ar bazūnēm un stipru skaņu; un tie savāks Viņa izredzētos no četriem vējiem, no vienas debesu malas līdz otrai.

³¹Ut nak tâec'ânk chak chi cau li trompeta, tintaklaheb lin ángel. Ut te'xch'utub li sic'bileb ru inban li cuânkeb yalak bar jun sut rubel choxa jun sut sa' ruchich'och'.

³²Bet mācieties līdzību no vīģes koka: kad zari jau paliek maigi un lapas plaukst, ziniet, ka vasara tuvu!

³²Cheq'uehak retal c'a'ru naxbânu li jun tôn chi higo. Nak nak'unk'ut chak li xak chi êlc, riq'uin a'an tênau nak yô chak chi nach'oc li sak'ehil.

³³Tā arī jūs: kad visu to redzēsiet, ziniet: Viņš ir tuvu durvīs!

³³Jo' nak li higo naxc'utbesi retalil li sak'ehil, jo'can ajcui' chixjunil li c'a'ak re ru a'an talaje'c'ulmânk, naxc'utbesi retalil nak yô chi cuulac xk'ehil nak tolinêlk cui'chic lâin li C'ajolbej.

³⁴Patiesi es jums saku: šī cilts neizzudīs, kamēr tas viss notiks.

³⁴Relic chi yâl tinye êre nak toj talaje'c'ulmânk chixjunil li c'a'ak re ru a'in chi toj mâji' neque'oso' li tenamit a'in.

³⁵Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.

³⁵Li choxa ut li ruchich'och' talaje'osok'. Abanan li cuâtin inc'a' tâcanâk yal chi jo'can chi inc'a' ta tâc'ulmânk chixjunil li c'a'ak re ru xinye.

³⁶Bet to dienu un stundu neviens nezina, pat ne debesu eņģeļi, kā vienīgi Tēvs.

³⁶Abanan mâ ani nana'oc re jok'e lix k'ehil ut lix hônal inc'ulunic. Eb li ángel sa' choxa inc'a' neque'xnau chi moco lâin li C'ajolbej ninna'oc re. Ca'aj cui' li Dios Acuabej nana'oc re jok'e tâc'ulmânk a'in.

³⁷Jo kā bija Noasa dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.

³⁷Jo' quic'ulman sa' xcutan laj Noé, jo'can ajcui' tâc'ulmânk nak tolinêlk cui'chic lâin li C'ajolbej.

³⁸Jo kā tanī laikā pirms ūdens plūdiem viņi ēda un dzēra, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā,

³⁸Sa' eb li cutan a'an nak toj mâji' quicuan li but'i ha', eb li tenamit yôqueb chak chi cua'ac ut yôqueb chi uc'ac, ut yôqueb chi sumlâc ut chi sumubânc toj sa' li cutan nak qui-oc laj Noé sa' li jucub cab.

³⁹Un viņi nesaprata, iekams plūdi nāca un aizrāva visus; tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.

³⁹Ut inc'a' que'xtau xyâlal toj quichal li but'i ha' ut quilaje'c'ame' chixjunileb xban li but'. Chanchan ajcui' a'an nak tolinêlk cui'chic lâin li C'ajolbej.

⁴⁰Tad divi būs tīrumā: vienu paņems, otru atstās.

⁴⁰Sa' li cutan a'an cuib li cuînk cuânkeb sa' c'alebâl, jun aj pâbanel ut jun li mâcua' aj pâbanel. Ut laj pâbanel, a'an li tâc'amek' xban li Dios ut li jun chic li mâcua' aj pâbanel, a'an tâcanabâk.

⁴¹Divas mals dzirnavās: vienu paņems, otru atstās.

⁴¹Ut cuib li ixk yôkeb chi que'ec sa' jun chi que'leb, jun aj pâbanel ut jun li mâcua' aj pâbanel. Ut laj pâbanel, a'an li tâc'amek' xban li Dios ut li jun chic li mâcua' aj pâbanel, a'an tâcanabâk.

⁴²Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs atnāks.

⁴²Jo'can nak yo'on cuânkex xban nak inc'a' nequenau jok'e hônal tolinêlk lâin li Kâcua'.

⁴³Bet tas jums jāzina: ja nama tēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad viņš paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā mājā.

⁴³Chenauhak a'in: nak cui ta naxnau li yucua'bej sa' li cab jok'e hônal re li k'ojyîn tol-êlk laj êlk', tâyo'lek raj ut inc'a' raj tixcanab chi elk'ac xsa' li rochoch.

⁴⁴Tāpēc esiet arī jūs sagatavoti, jo jūs nezināt, kurā stundā Cilvēka Dēls atnāks.

⁴⁴Jo'can ajcui' lâex yo'on cuânkex chi oybenînc xban nak inc'a' nequenau jok'e hônal tincuulak lâin li C'ajolbej. Tincuulak chi mâc'a' sa' êch'ôl.

⁴⁵Kā tev šķiet, kurš ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēla pār savu saimi, lai viņiem dotu barību īstā laikā?

⁴⁵¿Ani ut laj c'anjel châbil ut cuan xna'leb? A'an li quiq'uehe' xcuanquil xban lix patrón sa' xbêneb li rech môsil ut a'an tâq'uehok re xtzacaêmkeb sa' x-ôril.

⁴⁶Svētīgs tas kalps, kuru kungs pārnācis atradīs tā darām.

⁴⁶Us xak re laj c'anjel a'an li yôk chixbânunquil chi jo'can nak tol-êlk lix patrón.

⁴⁷Patiesi es jums saku: Viņš to iecels pār visiem saviem īpašumiem.

⁴⁷Relic chi yâl tinye êre nak lix patrón tixk'axtesi sa' ruk', chixjunil lix juncablal.

⁴⁸Bet ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt,

⁴⁸Aban cui laj c'anjel a'an inc'a' us lix na'leb, tixye sa' xch'ôl, "Lin patrón tâbâyk chak chi c'ulûnc."

⁴⁹Un iesāks sist savus līdzdarbiniekus, un ēdīs, un dzers ar plītniekiem,

⁴⁹Ut tâoc chixsac'baleb li rech aj c'anjelil, ut tâoc chi cua'ac ut chi uc'ac rochbeneb li calajenak.

⁵⁰Tad šī kalpa kungs nāks tādā dienā, kad viņš to negaida, un stundā, kuru nezina.

⁵⁰Ut mâc'a'ak sa' xch'ôl nak tol-êlk lix patrón.Ut tâc'ajtesîk ru ut tâq'uehek' sa' xyânkeb laj ca' pac'al u. Ut aran tâcuânk li yâbac ut li c'uxuxînc ruch e.

⁵¹Un viņš to satrieks un dos tam kopalgu ar liekuļiem: tur būs raudāšana un zobu griešana.

⁵¹Ut tâc'ajtesîk ru ut tâq'uehek' sa' xyânkeb laj ca' pac'al u. Ut aran tâcuânk li yâbac ut li c'uxuxînc ruch e.