¹Tad debesvalstība būs pielīdzināma desmit jaunavām, kas, paņēmušas savas lampiņas, izgāja pretim līgavainim un līgavai.

¹Lix nimajcual cuanquilal li Dios, a'an chanchan li quic'ulman sa' jun li sumlâc. Li lajêb chi tuk' ix que'xc'am lix candil ut côeb sa' jun li sumlâc chixc'ulbal li bêlomej.

²Bet piecas no tām bija vieglprātīgas un piecas gudras.

²b cuanqueb xna'leb ut li ôb chic mâc'a' xna'lebeb.

³Jo piecas vieglprātīgās paņēma sev līdz lampiņas, bet nepaņēma eļļu.

³Li ôbeb li mâc'a'eb xna'leb inc'a' que'xcauresi rib chi us. Que'xc'am lix candil, abanan inc'a' que'xc'am xya'al lix candil.

⁴Bet gudrās līdz ar lampiņām paņēma arī eļļu savos traukos.

⁴Ut li cuanqueb xna'lebeb que'xcauresi rib chi us, que'xc'am lix candil ut que'xc'am ajcui' lix ya'al.

⁵Kad līgavainis kavējās, visas iemiga un gulēja.

⁵Ut nak quibay chak li bêlomej, neque'xîkan chixjunileb toj retal quicube xcuaraheb.

⁶Bet nakts vidū atskanēja sauciens: Lūk, līgavainis nāk, izejiet viņam pretim!

⁶Ut sa' tuktu k'ojyîn, que'rabi nak yôqueb chixjapbal reheb li tenamit chixyebal: -Cue' chak li bêlomej. Ayukex, c'ulumak chak, chanqueb.

⁷Tad visas šīs jaunavas uzcēlās un iededzināja savas lampiņas.

⁷Ut li lajêb chi tuk' ix que'aj ru ut que'oc xyîbanquil lix candil.

⁸Bet vieglprātīgās sacīja gudrajām: Dodiet mums no jūsu eļļas, jo mūsu lampiņas izdziest.

⁸Ut li ôb li mâc'a'eb xna'leb que'xye reheb li ôb chic li cuanqueb xna'leb: -Jec'omak bayak xya'al li kaxam xban nak chupc re li kacandil, chanqueb.

⁹Gudrās atbildēja, sacīdamas: Lai nepietrūktu mums un jums, labāk ejiet pie pārdevējiem un nopērciet sev!

⁹Aban li cuanqueb xna'leb que'xye: -Inc'a' naru. Inc'a' tâtz'aklok li xya'al li ke cui takaq'ue êre lâex. Ayukex riq'uineb laj c'ay. Lok'omak chak êre, chanqueb reheb.

¹⁰Bet kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis; un kas bija sagatavojušās, tās kopā ar viņu iegāja kāzās un durvis aizslēdza.

¹⁰Ut cuanqueb chak chixlok'bal lix ya'al lix candil nak col-êlk li bêlomej. Ut li ôb chic li cuanqueb xya'al lix candil que'oc rochben sa' li cab. Ut quitz'ape' li oquebâl.

¹¹Bet pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: Kungs, kungs, atver mums!

¹¹Ut nak que'suk'i chak li ôb chi tuk' ix chixlok'bal xya'al lix xameb, que'oc chibokoc sa' li oquebâl ut que'xye: -Kâcua', te li cab chiku, chanqueb.

¹²Bet viņš atbildēja un sacīja: Patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu.

¹²Ut li bêlomej quichak'oc ut quixye reheb: -Relic chi yâl tinye êre inc'a' ninnau êru.-

¹³Tāpēc esiet modri, jo nezināt ne dienu, ne stundu!

¹³Jo'can nak lâin ninye êre: Yo'on cuânkex xban nak inc'a' nequenau li cutan chi moco li hônal jok'e tolinêlk lâin li C'ajolbej.

¹⁴Tas tāpat kā ar cilvēku, kas pirms aizceļošanas sasauca savus kalpus un uzticēja viņiem savu mantu.

¹⁴Ut lix nimajcual cuanquilal li Dios, a'an chanchan jun li cuînk li ac xic re chi najt. Quixbokeb lix môs riq'uin ut quixk'axtesi lix tumin sa' ruk'eb lix môs.

¹⁵Un vienam viņš deva piecus talentus, citam divus, bet citam vienu, katram pēc tā spējām; un pats tūdaļ aizceļoja.

¹⁵Quixq'ue ôb mil pês re li jun, cuib mil re li jun chic ut quixq'ue jun mil re li jun chic. Quixq'ue re li junjûnk a' yal chanru lix sêbal xch'ôl chi rilbal. Tojo'nak cô chi najt.

¹⁶Bet tas, kas piecus talentus bija saņēmis, aizgāja un laida tos darbā, un ieguva citus piecus.

¹⁶Ut li môs li quic'uluc re li ôb mil pês, qui-oc chi yacoc chiru ut quirêchani ôb mil pês chic sa' xbên li quixc'ul.

¹⁷Tāpat tas, kas divus bija saņēmis, ieguva citus divus.

¹⁷Ut jo'can cui'chic quixbânu li quic'uluc re li cuib mil pês. Ut quirêchani cuib mil pês chic sa' xbên li quixc'ul.

¹⁸Bet tas, kas bija saņēmis vienu, aizgāja un ieraka to zemē, un tā paslēpa sava kunga naudu.

¹⁸A'ut li môs li quic'uluc re li jun mil pês, cô ut quixbec jun li jul sa' ch'och'. Ut aran quixmuk li jun mil pês li quiq'uehe' re xban lix patrón.

¹⁹Bet pēc ilga laika pārnāca šo kalpu kungs un sāka norēķināties ar viņiem.

¹⁹Ut najterak chic, quic'ulun lix patroneb laj c'anjel a'an. Quixbokeb lix môs chixk'axtesinquil xcuênteb.

²⁰Tad atnāca tas, kas bija saņēmis piecus talentus. Viņš atnesa vēl piecus talentus un sacīja: Kungs, tu man iedevi piecus talentus, lūk, es ieguvu vēl citus piecus!

²⁰Ut quicuulac li môs li quic'uluc re li ôb mil pês. Ut quixc'am chak li ôb mil li quixc'ul ut quixc'am chak ajcui' li ôb mil chic li xbên li quirêchani, ut quixye: -Kâcua', ôb mil pês caq'ue cue. Cuaye' lâ tumin ut ôb mil chic xcuêchani chak sa' xbên li caq'ue cue, chan.

²¹Tad viņa kungs sacīja tam: Pareizi, tu labais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs mazumā, es tevi iecelšu daudzumā. Ieej sava kunga priekā!

²¹Ut lix patrón quixye re: -K'axal us xabânu. Lâat châbilat ut tz'akalat aj c'anjel. Sa' xbên li ca'ch'in xink'axtesi âcue, châbil xat-el. Anakcuan tink'axtesi chic nabal âcue. Chisahok' sa' lâ ch'ôl xban nak tattz'akônk ajcui' riq'uin li sahil ch'ôlejil li cuan cuiq'uin lâin, chan.

²²Atnāca arī tas, kas divus talentus bija saņēmis, un sacīja: Kungs, tu man iedevi divus talentus; lūk, es ieguvu vēl citus divus!

²²Ut li môs li quic'uluc re li cuib mil pês quicuulac ut quixye: -Kâcua', caq'ue cue cuib mil pês ut cuib mil pês chic xcuêchani chak sa' xbên, chan.

²³Viņa kungs sacīja tam: Labi, labais un uzticīgais kalps. Tu biji uzticīgs mazumā, es tevi iecelšu daudzumā. Ieej sava kunga priekā!

²³Ut lix patrón quixye re: -Us xabânu. Châbilat aj c'anjel. Riq'uin li ca'ch'in xinq'ue âcue, us xat-el. Anakcuan tink'axtesi âcue nabal chic. Chisahok' sa' lâ ch'ôl xban nak tattz'akônk ajcui' riq'uin li sahil ch'ôlejil li cuan cuiq'uin lâin, chan.

²⁴Bet atnāca arī tas, kas vienu talentu bija saņēmis, un sacīja: Kungs, es zinu, ka tu esi bargs cilvēks: tu pļauj tur, kur tu neesi sējis, un savāc, kur neesi izkaisījis.

²⁴Ut quicuulac ajcui' li jun chic li quic'uluc re li jun mil pês ut quixye re lix patrón: -Kâcua', ninnau nak josk'at lâat. Nacatk'oloc bar inc'a' nacat-au cui', ut nacatxococ bar cui' inc'a' nacatpajin iyaj.

²⁵Es baidījos, aizgāju un paslēpu tavu talentu zemē. Lūk, te saņem, kas tavs!

²⁵Jo'can nak quinxucuac ut côin ut coxinmuk sa' ch'och' li caq'ue cue. Cue' li jun mil pês li caq'ue cue, chan.

²⁶Bet viņa kungs atbildēja un tam sacīja: ļaunais un kūtrais kalps! Tu zināji, ka es pļauju tur, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu kaisījis.

²⁶Ut li patrón quijosk'o' ut quixye re: -Inc'a' us lâ na'leb. Inc'a' nacacuaj trabajic. Xanau nak nink'oloc bar inc'a' nin-au cui'. Ut xanau nak ninxococ bar inc'a' ninpajin cui' iyaj.

²⁷Taču tev vajadzēja dot manu naudu naudas mainītājiem, lai es pārnācis saņemtu savu mantu ar augļiem.

²⁷Jo'can ut tento nak xaq'ue raj lin tumin reheb laj to' tumin. Ut sa' inc'ulunic, xinc'ul raj ral lin tumin rochben raj li xaq'ue chi to', chan.

²⁸Tāpēc atņemiet viņam talentu un dodiet tam, kam desmit talentu!

²⁸Ut li patrón quixye reheb lix môs li cuanqueb aran: -Mak'omak chiru li jun mil pês ut q'uehomak re li ani aj iq'uin cuan li lajêb mil pês.

²⁹Jo katram, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnībā; bet no tā, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas viņam šķietami ir.

²⁹Chixjunil li ani cuan nabal reheb, mas cui'chic tâq'uemânk re ut k'axal cui'chic nabal tâcuânk re. Ut li ani ca'ch'in ajcui' cuan re, tâmak'mânk chiru li jo' q'uial cuan re.

³⁰Bet nelietīgo kalpu izmetiet ārējās tumsībās; tur būs raudāšana un zobu griešana.

³⁰Ut laj c'anjel a'in, mâc'a' na-oc cui'. Isihomak arin ut q'uehomak sa' k'ojyîn. Aran tâcuânk li yâbac ut li c'uxuxînc ruch e, chan.

³¹Bet kad Cilvēka Dēls nāks savā majestātē un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs savā godības tronī.

³¹Nak tinchâlk lâin li C'ajolbej riq'uin xnimal inlok'al cuochbenakeb chak chixjunileb li ángel, tojo'nak toxinc'ojlâk sa' lin c'ojaribâl retalil xnimal incuanquil chi rakoc âtin.

³²Un visas tautas tiks sapulcinātas Viņa priekšā; un Viņš tās atdalīs vienu no otras, kā gans atšķir avis no āžiem.

³²Ut te'ch'utubâk chicuu chixjunil xtêpaleb li tenamit li cuanqueb sa' ruchich'och'. Tojo'nak tinsiq'ueb ru ut tinq'ueheb sa' cuib ch'ûtal jo' nak li pastor narisiheb lix carner sa' xyânkeb li chibât.

³³Un Viņš novietos avis savā labajā, bet āžus kreisajā pusē.

³³Ut tinq'ueheb lin carner sa' lin nim uk' ut eb li chibât tinq'ue sa' intz'e.

³⁴Tad ķēniņš sacīs tiem, kas būs Viņa labajā pusē: Nāciet jūs, mana Tēva svētītie, un iemantojiet valstību, kas jums sagatavota no pasaules radīšanas!

³⁴Ut lâin li Rey tinye reheb li cuanqueb sa' lin nim: -Osobtesinbilex xban lin Yucua'. Êchanihomak li nimajcual cuanquilal cauresinbil chok' êre chalen chak sa' xticlajic li ruchich'och'.

³⁵Jo es biju izsalcis, un jūs mani paēdinājāt; es biju izslāpis, un jūs man devāt dzert; es biju svešinieks un jūs mani pieņēmāt.

³⁵Têrêchani xban nak quintz'oca chak ut quinêq'ue chi cua'ac. Quichakic cue ut quinêq'ue chi uc'ac. Quinsic' cuochochnal ut quinêc'ul êriq'uin.

³⁶Es biju kails un jūs mani apģērbāt; es biju slims un jūs mani apmeklējāt; es biju cietumā un jūs atnācāt pie manis.

³⁶Nak mâc'a' cuak', queq'ue cuak'. Nak quinyajer, quinêtenk'a. Nak quincuan sa' tz'alam, coxinêril chak.

³⁷Tad taisnīgie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam redzējuši Tevi izsalkušu un Tevi paēdinājuši, izslāpušu un devuši Tev dzert?

³⁷Ut eb li tîqueb xch'ôl te'xye cue: -Kâcua', ¿jok'e ta bi' catkil chi tattz'ocâk ut jok'e ta bi' catkaq'ue chi cua'ac? ¿Jok'e ta bi' catkil chi tâchakik âcue ut jok'e ta bi' catkaq'ue chi uc'ac? cha'keb cue.

³⁸Kad mēs esam redzējuši Tevi kā svešinieku un Tevi pieņēmuši, vai kailu un Tevi apģērbuši?

³⁸¿Jok'e ta bi' casic' âcuochochnal ut catkac'ul ta kiq'uin? ¿Jok'e ta bi' catkil chi mâc'a' âcuak' ut quikaq'ue ta âcuak'?

³⁹Kad mēs esam redzējuši Tevi slimu vai cietumā un esam gājuši pie Tevis?

³⁹¿Jok'e ta bi' catkil chi yajat ut catkatenk'a ta? ¿Jok'e catcuan sa' tz'alam ut coxatkil ta chak? cha'keb.

⁴⁰Un ķēniņš atbildēs viņiem un sacīs: Patiesi es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.

⁴⁰Ut lâin tinchak'ok ut tinye reheb: -Relic chi yâl tinye êre, cui quebânu a'in re junak li neque'pâban cue, usta cubenak xcuanquil, cue ajcui' lâin quebânu chak.

⁴¹Tad Viņš sacīs arī tiem, kas pa kreisi: Ejiet prom no manis jūs, nolādētie, mūžīgajā ugunī, kas ir sagatavota velnam un tā eņģeļiem!

⁴¹Tojo'nak lâin li Rey tinye reheb li cuanqueb sa' lin tz'e: -Elenkex chicuu. Tz'ektânanbilex sa' li xam li mâ jok'e tâchupk c'ûbanbil chak chok' re laj tza ut reheb ajcui' lix ángel.

⁴²Jo es biju izsalcis, un jūs mani nepaēdinājāt; es biju izslāpis, un jūs man nedevāt dzert.

⁴²Xban nak lâin quintz'oca chak ut inc'a' quinêq'ue chi cua'ac. Quichakic chak cue ut inc'a' quinêq'ue chi uc'ac.

⁴³Es biju svešinieks, un jūs mani nepieņēmāt; biju kails, un jūs mani neapģērbāt; es biju slims un biju cietumā, bet jūs mani neapmeklējāt.

⁴³Quinsic' li cuochochnal ut inc'a' quinêc'ul êriq'uin. Mâc'a' cuak' ut inc'a' queq'ue cuak'. Quinyajer ut inc'a' quinêtenk'a. Quincuan chi prêxil ut inc'a' coxinêril chak, cha'kin reheb.

⁴⁴Tad atbildēs arī tie un sacīs Viņam: Kungs, kad mēs redzējām Tevi izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai neapģērbtu, vai slimu, vai cietumā, un neesam Tev kalpojuši?

⁴⁴Ut te'chak'ok ut te'xye cue: -Kâcua', ¿jok'e ta bi' catkil chi tattz'ocâk? ¿Jok'e ta bi' catkil chi tâchakik âcue? ¿Jok'e casic' âcuochochnal? ¿Jok'e catkil chi mâc'a' lâ cuak' malaj yajat, malaj cuancat sa' tz'alam ut inc'a' catkatenk'a? cha'keb.

⁴⁵Tad Viņš atbildēs tiem un sacīs: Patiesi es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arī man neesat darījuši.

⁴⁵Ut lâin li Rey tinchak'ok ut tinye reheb: -Relic chi yâl tinye êre, xban nak inc'a' quetenk'aheb li neque'pâban cue li mâc'a'eb xcuanquil, inc'a' ajcui' quinêtenk'a lâin, cha'kin reheb.Ut eb a'an te'xic sa' li tojba mâc chi junelic. Abanan li tîqueb xch'ôl cuânkeb xyu'am chi junelic.

⁴⁶Un šie ieies mūžīgajās mokās, bet taisnīgie - mūžīgajā dzīvē.

⁴⁶Ut eb a'an te'xic sa' li tojba mâc chi junelic. Abanan li tîqueb xch'ôl cuânkeb xyu'am chi junelic.