¹Un beidzot notika, ka Jēzus, kad bija pabeidzis visas šīs runas, sacīja saviem mācekļiem:

¹Ut nak quirake' li Jesús chixyebal chixjunil li âtin a'in, quixye reheb lix tzolom:

²Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Lieldienas; un Cilvēka Dēls tiks nodots, lai Viņu krustā sistu.

²-Lâex nequenau nak cuib cutan chic mâ nacuulac xk'ehil li pascua re xnink'einquil chanru nak que'cole' ut que'el laj Israel sa' li tenamit Egipto. Ut lâin li C'ajolbej tink'axtesîk re nak tinq'uehek' chiru cruz.

³Tad sapulcējās augstie priesteri un tautas vecākie augstā priestera, kas saucās Kaifa, namā.

³Ut eb lix bênil aj tij ut eb laj tz'îb ut eb li neque'c'amoc be sa' xyânkeb laj judío que'xch'utub ribeb chiru nebâl re li rochoch lix yucua'ileb laj tij, Caifás xc'aba'.

⁴Un viņi apspriedās, kā Jēzu ar viltu aizturēt un nonāvēt.

⁴Ut que'xc'ûb ribeb re nak te'xchap li Jesús ut re nak te'xyo'ob âtin chirix re xcamsinquil.

⁵Bet viņi sacīja: Tikai ne svētku dienā, lai kādreiz ļaudīs nesaceltu nemieru.

⁵Ut que'xye chiribileb rib: -Inc'a' takachap li Jesús nak yôk li nink'e xban nak te'pok' li tenamit sa' kabên ut te'oc chi pletic kiq'uin, chanqueb.

⁶Bet kad Jēzus bija Betānijā, Sīmaņa spitālīgā namā,

⁶Li Jesús cuan aran Betania sa' rochoch laj Simón li saklep rix.

⁷Pie Viņa pienāca sieviete, kurai bija alabastra trauks ar dārgo svaidāmo eļļu; un viņa izlēja to uz Viņa galvas, Viņam pie galda esot.

⁷Chunchu sa' mêx nak quicuulac jun li ixk. Cuan jun ch'ina mêt yîbanbil riq'uin li tertôquil pec alabastro xc'aba'. Cuan li sununquil ban chi sa', k'axal terto xtz'ak. Li ixk quixq'ue li ban sa' xjolom li Jesús.

⁸Kad mācekļi to redzēja, viņi saskaitās un sacīja: Kāpēc šī izšķērdība?

⁸Nak que'ril a'an, eb lix tzolom que'josk'o' ut que'xye chi ribileb rib: -¿C'a'ut nak xsach li sununquil ban a'in chi mâc'a' rajbal?

⁹Jo varēja to dārgi pārdot un naudu izdalīt trūcīgajiem.

⁹Xru raj xc'ayiman chi k'axal terto xtz'ak ut xkajeq'ui raj li tumin reheb li neba', chanqueb.

¹⁰Bet Jēzus, to zinādams, sacīja viņiem: Kāpēc jūs skumdināt šo sievieti, jo viņa man darījusi labu darbu,

¹⁰Li Jesús quixnau li c'a'ru yôqueb chixyebal ut quixye reheb: -¿C'a'ut nak yôquex chixch'i'ch'i'inquil li ixk a'in? Canabomak xcuech'inquil xban nak us li xbânu cue.

¹¹Jo nabagi vienmēr pie jums, bet es neesmu vienmēr.

¹¹Li neba' junelic cuânkeb sa' êyânk. Abanan lâin moco cuânkin ta chi junelic êriq'uin.

¹²Jo viņa, izliedama šīs svaidāmās zāles uz manas miesas, sagatavoja mani apbedīšanai.

¹²Li ixk a'in us li xbânu cue nak xq'ue li sununquil ban sa' inbên. Mâji' nincam abanan ac xinixban re lin mukbal.

¹³Patiesi es jums saku: Kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, tur arī sacīs viņas piemiņai, ko tā darījusi.

¹³Relic chi yâl tinye êre yalak bar tâyemânk resil li colba-ib sa' chixjunil li ruchich'och', tâyemânk ajcui' resil li c'a'ru xbânu cue li ixk a'in re xjulticanquil a'an, chan.

¹⁴Tad viens no tiem divpadsmit, kuram vārds Jūdass Iskariots, aizgāja pie augstajiem priesteriem

¹⁴Ut laj Judas Iscariote, jun reheb li cablaju chi xtzolom li Jesús, cô riq'uineb lix bênil aj tij.

¹⁵Un sacīja viņiem: Ko jūs gribat man dot, un es jums Viņu nodošu? Un viņi nolēma tam trīsdesmit sudraba gabalus.

¹⁵Ut quixye reheb: -¿Jo' nimal têq'ue cue cui tink'axtesi li Jesús êre? chan reheb. Ut eb a'an que'xc'ûb nak te'xq'ue lajêb xca'c'âl chi tumin plata re.

¹⁶Un no tā laika tas meklēja izdevību, lai Viņu nodotu.

¹⁶Ut chalen sa' li cutan a'an, laj Judas yô chixsic'bal jok'e tixq'ue rib re nak tixk'axtesi li Jesús sa' ruk'eb.

¹⁷Bet pirmajā neraudzētās maizes dienā mācekļi nāca pie Jēzus un sacīja: Kur Tu vēlies, lai mēs Tev sagatavojam Lieldienu maltīti?

¹⁷Sa' li xbên cutan re li nink'e nak neque'xcua' li caxlan cua chi mâc'a' xch'amal, que'chal lix tzolom riq'uin li Jesús ut que'xye re: -¿Bar tâcuaj takacauresi chak li na'ajej re tâtzaca cui' li mayejanbil xul? chanqueb.

¹⁸Un Jēzus sacīja: Ejiet pilsētā pie zināmā (cilvēka) un sakiet viņam: Mācītājs saka: Mans laiks tuvu; pie tevis es ar saviem mācekļiem svinēšu Lieldienas.

¹⁸Ut li Jesús quixye reheb: -Ayukex sa' li tenamit riq'uin li cuînk li xinye êre, ut têye re, "Chan laj tzolonel nak cuulac re xk'ehil lix camic. Târaj xnumsinquil li nink'e Pascua sa' lâ cuochoch rochbeneb lix tzolom," cha'kex re li cuînk.

¹⁹Un mācekļi darīja tā, kā Jēzus bija tiem pavēlējis; un viņi sagatavoja Lieldienas.

¹⁹Ut eb lix tzolom que'xbânu jo' que'yehe' reheb xban li Jesús ut aran que'xcauresi li nink'e.

²⁰Un Viņš, vakaram iestājoties, ar saviem divpadsmit mācekļiem novietojās pie galda.

²⁰Ut nak qui-ecuu sa' li cutan a'an, quic'ojla li Jesús sa' mêx rochbeneb lix cablaju chi tzolom.

²¹Un Viņš, tiem ēdot, sacīja: Patiesi es jums saku, ka viens no jums mani nodos.

²¹Ut nak yôqueb chi cua'ac, li Jesús quixye reheb: -Relic chi yâl tinye êre nak jun êre lâex tâk'axtesînk cue sa' ruk'eb li xic' neque'iloc cue, chan.

²²Un viņi ļoti noskuma, un viens pēc otra sāka jautāt: Kungs, vai es tas esmu?

²²Ut mâc'a' jo' nak que'raho' sa' xch'ôleb. Ut chi xjunjûnkaleb que'xpatz' re: -¿Ma lâin ta bi' tink'axtesînk âcue, Kâcua'?-

²³Bet Viņš atbildēja un sacīja: Kas kopā ar mani mērc roku bļodā, tas mani nodos.

²³Quichak'oc li Jesús ut quixye reheb: -Li tâk'axtesînk cue, a'an li tixtz'a xcaxlan cua sa' li sec' li tintz'a cui' li cue lâin.

²⁴Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par Viņu ir rakstīts, bet bēdas tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu; būtu labi, ja šis cilvēks nebūtu dzimis.

²⁴Relic chi yâl lâin li C'ajolbej tincamsîk jo' tz'îbanbil retalil chicuix sa' li Santil Hu. Abanan raylal cuan sa' xbên li cuînk a'an li tâk'axtesînk cue. K'axal us raj chok' re li cuînk a'an nak inc'a' raj quiyo'la, chan li Jesús.

²⁵Bet Jūdass, kas Viņu nodeva, atbildēja, sacīdams: Rabbi, vai es tas esmu? Viņš tam atbildēja: Tu to pateici.

²⁵Tojo'nak quichak'oc laj Judas li tâk'axtesînk re ut quixye: -¿Malaj ut lâin li yôcat chinyebal, at tzolonel? Ut li Jesús quixye re: -Lâat xaye âcuib.

²⁶Bet, tiem ēdot, Jēzus paņēma maizi un svētīja, un lauza, un deva to saviem mācekļiem, un sacīja: Ņemiet un ēdiet, šī ir mana Miesa!

²⁶Ut nak yôqueb chi cua'ac, li Jesús quixchap li caxlan cua. Quixbantioxi chiru li Dios, quixjachi, tojo'nak quixjeq'ui reheb lix tzolom. Ut quixye reheb: -C'ulumak, cua'omak. A'an a'in lin tz'ejcual.-

²⁷Un Viņš, paņēmis biķeri, pateicās un deva viņiem, sacīdams: Dzeriet visi no tā!

²⁷Ut quixchap ajcui' li sec' re uc'ac ut quixbantioxi chiru li Dios ut quixq'ue reheb ut quixye reheb: -Uc'umak li cuan sa' li sec' a'in chêjunilex,

²⁸Šīs ir manas Jaunās derības Asinis, kuras par daudziem tiks izlietas grēku piedošanai.

²⁸xban nak a'an a'in lin quiq'uel li tâhoyek' re nak tâcuyek' xmâqueb nabal chi tenamit. Ut a'an tâxakabânk xcuanquil li Ac' Contrato.

²⁹Bet es jums saku, ka no šī laika es vairs nedzeršu no šiem vīna koka augļiem līdz tai dienai, kad es to ar jums no jauna dzeršu sava Tēva valstībā.

²⁹Relic chi yâl tinye êre nak chalen anakcuan inc'a' chic tincuuc' lix ya'al ru li uva toj nak tâcuulak xk'ehil nak tincuuc' cui'chic cuochbenex sa' lix nimajcual cuanquilal lin Yucua', chan li Jesús.

³⁰Un viņi, noskaitījuši pateicības lūgšanu, aizgāja uz Olīvkalnu.

³⁰Nak ac xe'rake' xbichanquil jun li bich re xlok'oninquil li Dios, que'côeb sa' li tzûl Olivos.

³¹Tad Jēzus sacīja viņiem: Jūs visi šinī naktī ieļaunosieties no manis, jo ir rakstīts: Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis izklīdīs.

³¹Ut li Jesús quixye reheb: -Chêjunilex lâex tâch'inâk lê ch'ôl sa' inc'aba' lâin ut tinêcanab injunes chiru li k'ojyîn a'in jo' tz'îbanbil retalil sa' li Santil Hu: Tincanab chi camsîc laj ilol reheb li carner ut eb li carner te'xcha'cha'i ribeb. (Zac. 13:7)

³²Bet pēc manas augšāmcelšanās es pirms jums aiziešu uz Galileju.

³²Ut nak acak xincuacli cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak lâin xbên cua tinxic chêru lâex aran Galilea, chan li Jesús.

³³Bet Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Un ja visi no Tevis ieļaunotos, es nekad neieļaunošos.

³³Ut laj Pedro quichak'oc ut quixye: -Usta chixjunileb tate'xcanab, abanan lâin inc'a' tatincanab, chan.

³⁴Jēzus viņam sacīja: Patiesi es tev saku, ka šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu mani trīskārt noliegsi.

³⁴Ut li Jesús quixye re: -Relic chi yâl yôquin chixyebal âcue nak chiru li k'ojyîn a'in toj mâji' nayâbac laj tzo' xul nak lâat ac xaye oxib sut nak inc'a' nacanau cuu.-

³⁵Pēteris sacīja Viņam: Kaut arī man nāktos ar Tevi mirt, es Tevi nenoliegšu. Tāpat sacīja visi citi mācekļi.

³⁵Ut laj Pedro quixye cui'chic: -Mâ jok'e tinye nak inc'a' ninnau âcuu, usta tine'xcamsi âcuochben, chan. Ut jo'can ajcui' que'xye chixjunileb lix tzolom.

³⁶Tad Jēzus kopā ar viņiem aizgāja uz muižu, ko sauc par Ģetzemani, un sacīja saviem mācekļiem: Sēdieties šeit, kamēr es aiziešu tālāk un pielūgšu Dievu!

³⁶Li Jesús quicuulac rochbeneb lix tzolom sa' li na'ajej Getsemaní. Ut quixye reheb lix tzolom: -C'ojlankex cuan arin roybeninquil nak tinxic chi tijoc toj le', chan.

³⁷Un Viņš ņēma sev līdz Pēteri un divus Zebedeja dēlus un iesāka skumt un baiļoties.

³⁷Ut quixc'am chirix laj Pedro jo'queb ajcui' li cuib chi ralal laj Zebedeo. Ut li Jesús qui-oc chi rahoc sa' xch'ôl ut c'ajo' nak tâyot'ek' xch'ôl.

³⁸Tad Viņš tiem sacīja: Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei; palieciet šeit un esiet ar mani nomodā!

³⁸Ut quixye reheb: -Cuan jun raylal sa' inch'ôl ut yô chinyot'bal. Inc'a' chic nincuy nak nacuec'a. Canâkex arin ut yo'lenkex cuochben, chan.

³⁹Un, nedaudz pagājis uz priekšu, Viņš krita uz sava vaiga, lūdza Dievu un sacīja: Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, tad lai šis biķeris iet man secen, tomēr ne kā es vēlos, bet kā Tu!

³⁹Ut quibêc chic ca'ch'in li Jesús ut quixhupub rib sa' ch'och' ut quitijoc. Ut quixye: -At inYucua', cui ta naxq'ue rib, inc'a' raj tinc'ul li raylal a'in. Abanan chi-uxmânk li c'a'ru nacacuaj lâat ut mâcua' li nacuaj lâin.-

⁴⁰Un Viņš gāja pie saviem mācekļiem un atrada viņus guļot, un sacīja Pēterim: Tā jūs nespējāt pat vienu stundu būt ar mani nomodā?

⁴⁰Ut nak quisuk'i riq'uineb lix tzolom, quixtauheb chi cuârc. Ut quixye re laj Pedro: -¿Ma toj yôquex chi cuârc? ¿Ma inc'a' xru xexyo'lec jun ôrak cuochben?

⁴¹Esiet modri un lūdziet Dievu, lai jūs nekristu kārdināšanā! Gars gan ir modrs, bet miesa vāja.

⁴¹Chexyo'lek ut chextijok re nak inc'a' têq'ue êrib chi âlêc. Lâex nequeraj raj xbânunquil li us, abanan êjunes inc'a' texrûk, chan.

⁴²Atkal Viņš aizgāja otrreiz un lūdza Dievu, sacīdams: Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar iet man secen un man tas jāizdzer, tad lai notiek Tavs prāts!

⁴²Ut li Jesús cô cui'chic xca' sut chi tijoc ut quixye: -At inYucua', cui ta naxq'ue rib nak inc'a' raj tinc'ul li raylal a'in, abanan chi-uxmânk li c'a'ru nacacuaj lâat.-

⁴³Un Viņš atkal nāca un atrada tos guļot, jo viņu acis bija smagas.

⁴³Ut nak quisuk'i cui'chic li Jesús, quixtauheb cui'chic chi cuârc lix tzolom xban nak mâ ca'ch'in lix cuaraheb.

⁴⁴Un Viņš, atstājis tos, aizgāja atkal un trešo reizi lūdza Dievu, sacīdams tos pašus vārdus.

⁴⁴Quixcanabeb ut cô cui'chic chi tijoc rox sut ut jo'can cui'chic quixtz'âma chiru li Dios.

⁴⁵Tad Viņš nāca pie saviem mācekļiem un sacīja tiem: Guliet jau nu un dusiet; lūk, stunda pienākusi, un Cilvēka Dēls tiks nodots grēcinieku rokās.

⁴⁵Tojo'nak quichal cui'chic riq'uineb lix tzolom ut quixye reheb: -¿Ma toj yôquex chi cuârc? Tz'akalak li hilânc xebânu. Ac xtau xk'ehil nak lâin li C'ajolbej tink'axtesîk sa' ruk'eb laj mâc.

⁴⁶Celieties, iesim! Lūk, tuvojas tas, kas mani nodos!

⁴⁶Cuaclinkex anakcuan, yo'keb; cue' chak li tâk'axtesînk cue sa' ruk'eb li xic' neque'iloc cue, chan.

⁴⁷Un kamēr Viņš vēl runāja, lūk, nāca Jūdass, viens no divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un rungām, kurus sūtīja augstie priesteri un tautas vecākie.

⁴⁷Toj yô ajcui' chi âtinac li Jesús nak cox-êlk laj Judas. A'an jun reheb li cablaju. Nabal que'chal rochben taklanbileb chak xbaneb li xbênil aj tij ut xbaneb laj c'amol be sa' xyânkeb laj judío. Cuanqueb xch'îch' ut cuanqueb xche'.

⁴⁸Bet Viņa nodevējs bija devis tiem zīmi, sacīdams: kuru es skūpstīšu, ir Viņš, to aizturiet!

⁴⁸Li tâk'axtesînk re ac xc'ûb chak rib riq'uineb c'a'ru li retalil li tixc'ut. Quixye reheb: -Li ani tincuutz' ru, a'an li têchap.-

⁴⁹Un tūliņ viņš piegāja pie Jēzus un sacīja: Esi sveicināts, Rabbi! Un skūpstīja Viņu.

⁴⁹Ut laj Judas cô chi junpât riq'uin li Jesús ut quixye re: -¿Chan xacuil, at tzolonel?- ut quirutz' ru.

⁵⁰Bet Jēzus sacīja viņam: Draugs, kāpēc tu atnāci? Tad tie piegāja, satvēra Jēzu un aizturēja Viņu.

⁵⁰Ut li Jesús quixye re: -Cuamîg, ¿c'a'ru âcuajom arin?- Tojo'nak que'nach'oc riq'uin li Jesús ut que'xchap.

⁵¹Lūk, viens no tiem, kas bija ar Jēzu, izstiepa roku, izvilka savu zobenu, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam ausi.

⁵¹Ut jun reheb li rochben li Jesús quirisi chak lix ch'îch' ut quixch'ot lix xic lix môs li xbênil aj tij.

⁵²Tad Jēzus sacīja viņam: Liec savu zobenu savā vietā, jo visi, kas zobenu tver, no zobena ies bojā.

⁵²Tojo'nak quiyehe' re xban li Jesús: -Q'ue lâ ch'îch' sa' lix na'aj xban nak chixjunileb li neque'pletic riq'uin ch'îch', riq'uin ch'îch' ajcui' te'osok'.

⁵³Vai tu domā, ka es nevaru lūgt savu Tēvu, un Viņš man tūliņ neatsūtītu vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?

⁵³¿Ma inc'a' nacanau nak naru tintz'âma chiru lin Yucua' ut a'an tixtakla raj chak anakcuan anakcuan q'uila ok'ob chi ángel chincolbal?

⁵⁴Kā tad lai izpildītos Raksti, ka tam tā jānotiek?

⁵⁴Abanan cui tixtakla raj chak eb li ángel, ¿chan raj ru nak tâtz'aklok ru li tz'îbanbil sa' li Santil Hu, li naxye nak jo'ca'in tento tâc'ulmânk? chan li Jesús.

⁵⁵Tanī stundā Jēzus sacīja pūlim: Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un rungām mani gūstīt. Ik dienas es sēdēju pie jums svētnīcā mācīdams, un jūs mani neaizturējāt.

⁵⁵Ut sa' li hônal a'an li Jesús quixye reheb li q'uila tenamit, -¿Ma lâin ta bi' aj êlk' nak xexchal chinchapbal riq'uin che' ut riq'uin ch'îch'? Rajlal cutan ninc'ojla sa' êyânk chêtzolbal sa' li rochoch li Dios ut inc'a' quinêchap aran.

⁵⁶Bet tas viss notika, lai piepildītos pravieša raksti. Tad visi mācekļi atstāja Viņu un aizbēga.

⁵⁶Abanan chixjunil a'in x-uxman re nak tâtz'aklok ru li Santil Hu tz'îbanbil xbaneb li profeta. Tojo'nak que'êlelic chixjunileb lix tzolom ut que'xcanab xjunes li Jesús.

⁵⁷Bet tie, kas Jēzu saņēma, noveda Viņu pie augstā priestera Kaifas, kur bija sapulcējušies rakstu mācītāji un vecākie.

⁵⁷Ut li Jesús quic'ame' riq'uin laj Caifás, lix yucua'ileb laj tij. Aran ch'utch'ûqueb laj tz'îb ut eb li neque'c'amoc be sa' xyânkeb laj judío.

⁵⁸Bet Pēteris sekoja Viņam no tālienes līdz pat augstā priestera pagalmam. Un viņš, iegājis iekšā, apsēdās pie kalpiem, lai redzētu galu.

⁵⁸Ut laj Pedro chi najt yô chak chixtâkenquil li Jesús ut quicuulac toj chi ru'uj nebâl sa' rochoch lix yucua'ileb laj tij. Qui-oc aran ut quic'ojla sa' xyânkeb laj c'ac'alenel re nak târil c'a'ru tâcanâk cui'.

⁵⁹Bet augstie priesteri un visa tiesa meklēja nepatiesu liecību pret Jēzu, lai Viņu notiesātu nāvē,

⁵⁹Ut eb li xbênil aj tij ut eb li neque'c'amoc be sa' xyânkeb laj judío ut chixjunileb li neque'tz'iloc âtin yôqueb chixsic'bal chanru nak te'xyo'ob junak âtin chirix li Jesús re nak târûk te'xk'axtesi chi camsîc.

⁶⁰Un neatrada, lai gan uzstājās daudz netaisnu liecinieku. Bet beidzot nāca divi netaisni liecinieki

⁶⁰Abanan inc'a' que'xtau usta nabal chi testigo aj tic'ti'eb cuanqueb aran. Toj que'cuulac cuib chic li testigo aj tic'ti'eb, tojo'nak que'xtau chanru te'xjit cui'.

⁶¹Un sacīja: Viņš ir teicis: es varu Dieva namu nojaukt un to trijās dienās atkal uzcelt.

⁶¹Li cuib a'an que'xye: -Jo'ca'in quixye li cuînk a'in, "Lâin târûk tinjuc' li rochoch li Dios ut chiru oxib cutan tinyîb cui'chic", chan.

⁶²Un augstais priesteris piecēlās un sacīja Viņam: Vai Tu nekā neatbildi uz to, ko tie pret Tevi liecina?

⁶²Ut quixakli lix yucua'ileb laj tij ut quixye re li Jesús: -¿C'a'ru nacaye lâat? ¿Ma mâc'a' nacaye chirix li yôqueb chixyebal châcuix?-

⁶³Bet Jēzus klusēja. Un augstais priesteris sacīja Viņam: Es zvērinu Tevi pie dzīvā Dieva, lai Tu mums sacītu, vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls?

⁶³Ut li Jesús mâ jun li âtin quixye. Ut li xyucua'ileb aj tij quixye cui'chic re: -Sa' xc'aba' li yo'yôquil Dios tâye ke cui lâat li Cristo, li Ralal li Dios.-

⁶⁴Jēzus viņam sacīja: Tu to pateici: bet es jums saku, ka no šī laika jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Visspēcīgā Dieva labās rokas un nākam debesu padebešos.

⁶⁴Ut li Jesús quixye re: -Yâl li xaye lâat. Ut tinye ajcui' êre nak chalen anakcuan tinêril lâin li C'ajolbej nak c'ojc'ôkin sa' xnim uk' li nimajcual Dios ut tinêril ajcui' nak yôkin chak chi châlc cui'chic sa' li chok sa' choxa, chan.

⁶⁵Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes, sacīdams: Viņš Dievu zaimojis. Kāpēc mums vēl vajag liecinieku? Lūk, tagad jūs paši dzirdējāt zaimus.

⁶⁵Nak quirabi a'an, li xyucua'ileb laj tij quixpej li rak' xban xjosk'il ut quixye: -A'an xjuntak'êta rib riq'uin li Dios. ¿C'a' chic ru aj e nak toj te'xye ke c'a'ru lix mâc? Ac xerabi nak xjuntak'êta rib riq'uin li Dios.

⁶⁶Kā jums šķiet? Bet viņi atbildēja un sacīja: Viņš nāvi pelnījis.

⁶⁶¿C'a'ru nequeye? ¿Ma cuan xmâc malaj inc'a'? chan. Ut que'chak'oc ut que'xye: -Cuan xmâc ut xc'ulub nak tâcamsîk.-

⁶⁷Tad tie spļāva Viņam sejā un sita Viņu dūrēm, bet citi pliķēja Viņu sejā

⁶⁷Tojo'nak cuan que'chûban re sa' ru. Ut cuan que'sac'oc re ut cuan que'pak'len re chi ruk'eb.

⁶⁸Un sacīja: Uzmini, Kristu, kurš Tevi sita?

⁶⁸Ut que'xye re: -At Cristo, ye ke ani xsac'oc âcue, chanqueb.

⁶⁹Bet Pēteris sēdēja ārā, pagalmā. Un viena kalpone pienāca pie Viņa, sacīdama: Arī tu biji ar Jēzu no Galilejas.

⁶⁹Laj Pedro cuan chirix cab c'ojc'o chi ru'uj nebâl. Quicuulac jun li ixk, xmôs li xyucua'ileb laj tij. Quixye re laj Pedro: -Lâat jun reheb li xe'ochbenin re li Jesús aj Galilea.-

⁷⁰Bet viņš to noliedza visu priekšā, sacīdams: Es nezinu, ko tu runā.

⁷⁰Laj Pedro quitic'ti'ic chiruheb chixjunileb ut quixye: -Lâin inc'a' ninnau ru ani nacaye, chan.

⁷¹Bet kad viņš gāja pa vārtiem, viņu ieraudzīja cita kalpone un sacīja tiem, kas tur bija: Arī šis bija ar Jēzu Nācarieti.

⁷¹Ut jun chic li ixk qui-iloc re nak yô chi êlc chire li cab. Ut quixye reheb li cuanqueb aran: -Li cuînk a'in, a'an jun qui-ochbenin re li Jesús aj Nazaret.

⁷²Un viņš atkal liedzās, zvērēdams: Es to Cilvēku nepazīstu.

⁷²Ut laj Pedro quitic'ti'ic cui'chic xca' cua. Quixpatz' xc'aba' li Dios ut quixye: -Inc'a' ninnau ru li cuînk a'an, chan.

⁷³Un pēc īsa brīža piegāja tie, kas tur stāvēja, un sacīja Pēterim: Patiesi tu esi viens no tiem, jo arī tava valoda nodod tevi.

⁷³Ut junpâtak chican, li cuanqueb aran que'jiloc riq'uin laj Pedro ut que'xye re: -Relic chi yâl nak lâat xcomoneb xban nak lâ cuâtinobâl nac'utuc re nak lâat aj Galilea.-

⁷⁴Tad viņš sāka lādēties un zvērēt, ka viņš to Cilvēku nepazīst. Un tūdaļ gailis dziedāja.

⁷⁴Ut laj Pedro qui-oc chi majecuânc ut quixye riq'uin juramento: -Inc'a' ninnau ru li cuînk a'an, chan. Ut sa' ajcui' li hônal a'an quiyâbac laj tzo' xul.Ut sa' junpât quinak sa' xch'ôl laj Pedro li âtin li quiyehe' re xban li Jesús, "Nak toj mâji' nayâbac laj tzo' xul, lâat ac xaye oxib sut nak inc'a' nacanau cuu." Ut laj Pedro mâ c'ajo' nak quiyot'e' xch'ôl. Qui-el chirix cab ut c'ajo' nak quiyâbac.

⁷⁵Un Pēteris atminējās Jēzus vārdus, ko Viņš bija teicis: Pirms gailis dziedās, tu mani trīskārt noliegsi. Un viņš, izgājis ārā, rūgti raudāja.

⁷⁵Ut sa' junpât quinak sa' xch'ôl laj Pedro li âtin li quiyehe' re xban li Jesús, "Nak toj mâji' nayâbac laj tzo' xul, lâat ac xaye oxib sut nak inc'a' nacanau cuu." Ut laj Pedro mâ c'ajo' nak quiyot'e' xch'ôl. Qui-el chirix cab ut c'ajo' nak quiyâbac.