¹Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un tautas vecākie apspriedās par Jēzu, lai Viņu nodotu nāvei.

¹Ut nak quisakêu, que'xch'utub ribeb chixjunileb lix bênil aj tij ut eb laj c'amol be sa' xyânkeb laj judío. Que'xc'ûb rib chanru te'xbânu re nak tâcamsîk li Jesús.

²Un tie, saistījuši Viņu, aizveda un nodeva zemes pārvaldniekam Poncijam Pilātam.

²Que'xc'am li Jesús chi bac'bo ut que'xk'axtesi sa' ruk' laj Pilato li acuabej.

³Tad Jūdass, Viņa nodevējs, redzēdams, ka Viņš notiesāts, žēluma pamudināts, aiznesa trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem

³Ut laj Judas li quik'axtesin re li Jesús, c'ajo' nak quiyot'e' xch'ôl riq'uin li quixbânu nak quiril nak quitenebâc câmc sa' xbên li Jesús. Quixk'ajsi li lajêb xca'c'âl chi tumin plata reheb lix bênil aj tij ut reheb li neque'c'amoc be sa' xyânkeb laj judío.

⁴Un sacīja: Es esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis. Bet tie sacīja: Kāda mums daļa? Skaties pats!

⁴Quixye reheb: -Xinmâcob nak xink'axtesi êre li cuînk a'in xban nak mâc'a' xmâc, chan. A'ut eb a'an que'xye re: -¿C'a' takaj re lâo? Il c'a'ru tâbânu.-

⁵Un viņš, nometis sudraba gabalus svētnīcā, aizgāja un pakārās cilpā.

⁵Ut laj Judas quixcut li tumin sa' rochoch li Dios. Ut cô ut quixyatz' rib.

⁶Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: Nav brīv tos mest upurlādē, jo tā ir asins nauda.

⁶Ut eb lix bênil aj tij que'xxoc li tumin ut que'xye: -Inc'a' us xq'uebal li tumin a'in sa' xcaxil lix mayej li rochoch li Dios xban nak xtz'ak xyu'am li cuînk.-

⁷Un apspriedušies viņi nopirka par tiem podnieka tīrumu svešinieku kapsētai.

⁷Ut que'xc'ûb ru nak te'xlok' jun li ch'och' re te'mukek' cui' li jalaneb xtenamit. Ut chiru li tumin a'an que'xlok' li na'ajej a'an riq'uin laj pac'onel.

⁸Tāpēc šis tīrums līdz šai dienai saucas Hakeldama, tas ir, asins tīrums.

⁸Jo'can nak chalen anakcuan quicana chok' xc'aba' li na'ajej a'an "Lok'bil riq'uin Quic'."

⁹Tā piepildījās pravieša Jeremija sludinājums, kas saka: Un tie saņēma trīsdesmit sudraba gabalus, novērtētā maksu, kādu Izraēļa dēli bija noteikuši,

⁹Ut riq'uin a'in quitz'akloc ru li quixye li profeta Jeremías nak quixye:

¹⁰Un atdeva tos par podnieka tīrumu, kā Kungs man pavēlējis.

¹⁰Ut que'xchap li lajêb xca'c'âl chi tumin plata, xtz'ak li quik'axtesîc. Lix tz'ak a'an li tenebanbil sa' xbên xbaneb laj Israel. Ut chiru li tumin a'an que'xlok' jun li ch'och' riq'uin laj pac'onel, jo' quiyehe' cue xban li Kâcua'. (Zac. 11:12-13)

¹¹Bet Jēzus nostājās zemes pārvaldnieka priekšā; un pārvaldnieks Viņam jautāja, sacīdams: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Jēzus viņam atbildēja: Tu to saki.

¹¹Que'xc'am li Jesús ut que'xxakab chiru laj Pilato li acuabej. Ut laj Pilato quixpatz' re: -¿Ma lâat lix Reyeb laj judío?- Li Jesús quichak'oc ut quixye re: -Yâl li xaye nak lâin.-

¹²Un kad augstie priesteri un vecākie Viņu apsūdzēja, Viņš nekā neatbildēja.

¹²Ut nak yô xjitbal xbaneb lix bênil aj tij ut eb li neque'c'amoc be chiruheb laj judío, chi tîc inc'a' quichak'oc.

¹³Tad Pilāts sacīja Viņam: Vai Tu nedzirdi, cik smagu liecību viņi nodod pret Tevi?

¹³Ut laj Pilato quixye re: -¿Ma inc'a' nacacuabi jo' q'uial li yôqueb chixyebal châcuix?-

¹⁴Un Viņš tam neatbildēja ne uz vienu vārdu, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.

¹⁴Aban li Jesús mâ jun li âtin quixye re tixcol rib ut riq'uin a'an quisach xch'ôl laj Pilato.

¹⁵Bet augstos svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atbrīvot vienu cietumnieku, kuru viņi vēlējās.

¹⁵Rajlal chihab sa' li nink'e Pascua li acuabej narach'ab junak li prêx a' yâl ani te'raj li tenamit tâach'abâk jo' c'aynakeb xbânunquil.

¹⁶Bet tanī laikā viņam bija sevišķi ļaunas slavas cietumnieks, vārdā Baraba.

¹⁶Sa' eb li cutan a'an cuan sa' tz'alam jun li cuînk na'no ru chi us, aj Barrabás xc'aba'.

¹⁷Un kad viņi bija sapulcējušies, Pilāts sacīja tiem: Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu, Barabu vai Jēzu, kuru sauc Kristus?

¹⁷Ut nak ch'utch'ûqueb li q'uila tenamit, laj Pilato quixpatz' reheb: -¿Ani têraj tincuach'ab? ¿Ma laj Barrabás, malaj ut li Jesús li Cristo neque'xye re? chan laj Pilato.

¹⁸Jo viņš zināja, ka tie skaudības dēļ Viņu bija nodevuši.

¹⁸Laj Pilato naxnau nak xban xcakaleb xch'ôl li xbênil aj tij nak que'xk'axtesi li Jesús sa' rakleb âtin.

¹⁹Bet kad viņš sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja pie tā, sacīdama: Neaiztiec šo Taisnīgo, jo es šodien sapnī Viņa dēļ daudz cietu!

¹⁹Nak laj Pilato c'ojc'o sa' lix na'aj li narakoc cui' âtin, li rixakil quixtakla xyebal re: -Mâc'a' tâbânu re li cuînk a'an xban nak mâc'a' xmâc. Sa' xc'aba' a'an nak k'axal ra xinmatq'ue chi k'ek, chan.

²⁰Bet augstie priesteri un vecākie pamudināja tautu, lai tā pieprasa Barabu, bet Jēzu nogalina.

²⁰Ut eb li xbênil aj tij ut eb li neque'c'amoc be sa' xyânkeb laj judío que'xtacchi'i li q'uila tenamit re nak te'xye nak a' laj Barrabás li tâach'abâk, ut a' li Jesús tâcamsîk.

²¹Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja viņiem: Kuru no šiem diviem gribat, lai es jums atlaižu? Bet viņi sacīja: Barabu.

²¹Ut li acuabej quixpatz' reheb: -¿Bar cuan reheb li cuib a'in têraj tincuach'ab?- Ut eb a'an que'xye: -A' laj Barrabás, chanqueb.

²²Pilāts viņiem sacīja: Ko tad man darīt ar Jēzu, kas saucas Kristus?

²²Quixye laj Pilato reheb: -Ut, ¿c'a' put ru târûk tinbânu lâin riq'uin li Jesús, li Cristo neque'xye re?- Ut chixjunileb que'xye: -¡Chiq'uehek' chiru cruz!-

²³Visi viņi sacīja: Sist Viņu krustā! Zemes pārvaldnieks viņiem sacīja: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Bet viņi vēl skaļāk kliedza un sacīja: Sist Viņu krustā!

²³Ut li acuabej quixye reheb: -¿C'a'ut? ¿C'a'ru tz'akal xmâc êre?- Ut eb a'an k'axal cau cui'chic que'xjap re chixyebal: -¡Chiq'uehek' chiru cruz!-

²⁴Bet Pilāts, redzēdams to, ka viņš nekā nepanāk, bet troksnis pavairojas, ņēma ūdeni, mazgāja rokas tautas priekšā, sacīdams: Es esmu nevainīgs pie šī Taisnīgā asinīm. Skatieties paši!

²⁴Ut laj Pilato quiril nak inc'a' qui-el chi us li quiraj xbânunquil ut quixq'ue retal nak k'axal cui'chic nak que'po' xch'ôl li tenamit. Tojo'nak quixtakla xc'ambal lix ha' re xch'ajbal li ruk' chiruheb li tenamit ut quixye: -Mâc'a' inmâc lâin riq'uin xcamic li cuînk a'in li mâc'a' xmâc. Lâex chic yal êre sa' xbên, chan.

²⁵Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: Viņa asinis lai nāk pār mums un pār mūsu bērniem.

²⁵Ut chixjunileb li tenamit que'chak'oc ut que'xye: -Sa' kabên lâo ut sa' xbêneb li kalal kac'ajol chicanâk xtojbal rix lix camic, chanqueb.

²⁶Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu, šaustītu, nodeva tiem, lai Viņu sit krustā.

²⁶Tojo'nak laj Pilato quirach'ab laj Barrabás chiruheb li tenamit. Ut quixtakla xsac'bal li Jesús riq'uin tz'ûm ut quixk'axtesi sa' ruk'eb li soldado re nak te'xq'ue chiru cruz.

²⁷Tad pārvaldnieka kareivji ņēma Jēzu tiesas namā un sapulcināja pie Viņa visu pulku.

²⁷Ut eb lix soldado li acuabej que'xc'am li Jesús sa' li pôpol ut que'xch'utub ribeb chixjunileb li soldado ut que'xsut li Jesús.

²⁸Un tie, izģērbuši Viņu, apvilka Viņam purpura mēteli.

²⁸Que'risi li rak' ut que'xq'ue jun caki t'icr chirix jo' neque'rocsi li rey.

²⁹Un tie, nopinuši kroni no ērkšķiem, lika to Viņam galvā un niedri Viņa labajā rokā. Un tie, Viņa priekšā ceļos mezdamies, izsmēja Viņu, sacīdami: Esi sveicināts, jūdu ķēniņ!

²⁹Ut que'xtz'ul jun li corona riq'uin q'uix ut que'xq'ue sa' xjolom. Ut sa' xnim uk' que'xq'ue jun li che'. Ut que'xcuik'ib ribeb chiru ut que'retz'u ut que'xye: -Sahak taxak sa' âch'ôl, at xReyeb laj judío, chanqueb re.

³⁰Un tie spļāva uz Viņu, paņēma niedri un sita Viņam pa galvu.

³⁰Quilaje'xchûba, ut que'xchap li che' ut riq'uin a'an que'xsac' sa' xjolom.

³¹Un tie, kad bija Viņu izsmējuši, novilka Viņam mēteli un ietērpa Viņu Viņa paša drēbēs un aizveda, lai Viņu sistu krustā.

³¹Ut nak ac xe'xtacuasi, que'risi li t'icr li cuan chirix. Ut que'xq'ue cui'chic li rak' chirix. Tojo'nak que'xc'am re nak te'xq'ue chiru cruz.

³²Bet izgājuši, viņi sastapa cilvēku no Kirēnes, vārdā Sīmani; tie piespieda šo nest Viņa krustu.

³²Ut nak yôqueb chi xic, que'xc'ul jun li cuînk aj Simón xc'aba', Cirene xtenamit. Eb li soldado que'xmin ru a'an chixpakonquil lix cruz li Jesús.

³³Un viņi nonāca tai vietā, ko sauc par Golgātu, tas ir, Kalvārijas vietu.

³³Ut que'cuulac sa' li na'ajej Gólgota xc'aba'. Chi jalbil ru naraj naxye: Xna'aj Xbakel Xjolom Camenak.

³⁴Un tie Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar žulti. Un Viņš, baudījis, negribēja to dzert.

³⁴Ut que'xq'ue vino re li Jesús yubil riq'uin c'ahil ban re xcotzbal li raylal, abanan nak quixyal, inc'a' quiruc'.

³⁵Bet kad tie bija Viņu krustā piesituši, tie lozējot izdalīja Viņa drēbes, lai izpildītos pravieša priekšsludinājums, kas saka: Viņi izdalīja manas drēbes un par maniem svārkiem meta kauliņus.

³⁵Ut mokon nak ac que'xq'ue chiru cruz, eb li soldado que'bûlic chirix li rak' re rilbal ani na tâêchanînk re li rak'. Jo'ca'in quitz'akloc ru li yebil xban li profeta nak quixye: Que'xjeq'ui chi ribileb rib li cuak' ut que'bûlic chirix lin t'icr. (Sal. 22:18)

³⁶Un tie sēdēja un apsargāja Viņu.

³⁶Que'c'ojla aran ut que'oc chixc'ac'alenquil li Jesús.

³⁷Un virs Viņa galvas tie uzlika Viņa vainas uzrakstu: Šis ir Jēzus, jūdu ķēniņš.

³⁷Sa' xbên li cruz que'xq'ue jun retalil c'a'ut nak que'xcamsi ut naxye: A'an a'in li Jesús, lix Reyeb laj judío.

³⁸Tad divi slepkavas reizē ar Viņu tika sisti krustā: viens pa labi, otrs pa kreisi.

³⁸Ut cuib aj êlk' que'q'uehe' chiru cruz rochben, jun sa' xnim ut jun sa' xtz'e.

³⁹Bet garāmgājēji zaimoja Viņu, galvas kratīdami,

³⁹Ut eb li tenamit yôqueb chi numec' aran, que'xhob li Jesús ut neque'rec'asi xjolomeb.

⁴⁰Un sacīja: Tu, kas noplēs Dieva svētnīcu un to trijās dienās atkal uzcel, atpestī pats sevi! Ja Tu esi Dieva Dēls, nokāp no krusta!

⁴⁰Ut que'xye: -¿Ma mâcua' ta bi' lâat li cat-ajoc re xjuc'bal rochoch li Dios, ut yal chiru oxib cutan raj xayîb cui'chic? Xacol raj âcuib. Cui yâl nak lâat Ralalat li Dios, cuben chak chiru li cruz, chanqueb.

⁴¹Tāpat augstie priesteri ar rakstu mācītājiem un vecākie izsmiedami sacīja:

⁴¹Jo'can ajcui' eb li xbênil aj tij yôqueb chixhobbal li Jesús rochbeneb laj tz'îb ut eb li neque'c'amoc be sa' xyânkeb laj judío.

⁴²Citiem Viņš palīdzēja, pats sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Izraēļa ķēniņš, lai nokāpj tagad no krusta, un mēs ticēsim Viņam.

⁴²Ut que'xye: -Jalan chic xcoleb ut a'an inc'a' naru naxcol rib xjunes. Cui yâl nak a'an xReyeb laj judío, chicubek chak chiru li cruz anakcuan ut topâbânk chiru.

⁴³Viņš paļāvās uz Dievu, lai tagad glābj, ja Viņš to vēlas, jo Viņš sacījis: Es esmu Dieva Dēls.

⁴³Cau xch'ôl riq'uin li Dios. Chicolek' anakcuan cui narahe' xban li Dios xban nak naxye nak a'an Ralal li Dios, chanqueb.

⁴⁴Bet arī slepkavas, kas līdz ar Viņu bija krustos piesisti, tāpat nievāja Viņu.

⁴⁴Ut jo'can eb ajcui' laj êlk' li que'q'uehe' chiru cruz rochben, yôqueb chixhobbal.

⁴⁵Bet no sestās stundas tumsa iestājās pār visu zemi līdz pat devītajai stundai.

⁴⁵Tuktu cua'leb nak quik'ojyîno' sa' chixjunil li ruchich'och' ut toj sa' oxib ôr re ecuu quicutano' cui'chic.

⁴⁶Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī, sacīdams: Eli, Eli, lema sabahtani? Tas ir: Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani atstāji?

⁴⁶Ut ca'ch'in chic mâ oxib ôr nak quiâtinac li Jesús chi cau xyâb xcux ut quixye: -Elí, Elí, ¿lama sabactani?- Chi jalbil ru naraj naxye: At inDios, at inDios, ¿c'a'ut nak xinâcanab injunes?

⁴⁷Bet daži, kas tur stāvēja, to dzirdēdami, teica: Viņš sauc Eliju.

⁴⁷Nak que'rabi li c'a'ru quixye li cuanqueb aran, cuan li que'yehoc: -Abihomak, yô chixbokbal li profeta Elías, chanqueb.

⁴⁸Un tūdaļ viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, piesūcināja to etiķī, uzsprauda niedrē un deva Viņam dzert.

⁴⁸Ut jun sa' xyânkeb cô sa' ânil ut coxtz'a chak jun li esponja sa' vinagre ut quixtaksi chi ru'uj jun li che' ut quixq'ue sa' re li Jesús re târuc'.

⁴⁹Bet citi sacīja: Pagaidi, redzēsim, vai Elijs nāks Viņu glābt.

⁴⁹Ut li jun ch'ôl chic que'xye: -Kilak cuan ma tâchâlk na laj Elías chixcolbal, chanqueb.

⁵⁰Bet Jēzus atkal sauca skaļā balsī un atdeva savu garu.

⁵⁰A'ut li Jesús quixjap cui'chic re chi cau ut qui-el xch'ôl.

⁵¹Un, lūk, svētnīcas priekškars pārplīsa divās daļās no augšas līdz apakšai, un zeme trīcēja, un klintis plīsa,

⁵¹Ut li t'icr li cuan chok' tas sa' li Santil Na'ajej sa' li rochoch li Dios quik'iche' sa' xyi. Quiticla chak takec' ut toj tak'a coxrake' lix k'ichilal. Ca' jachal qui-el. Qui-ec'an li ch'och' ut eb li sakônac quilaje'itz'e'.

⁵²Un kapi atvērās, un daudz svēto miesas, kas dusēja, uzcēlās no miroņiem.

⁵²Quilaje'teli li que'muke' cui' li camenak ut nabaleb li tîqueb xch'ôl que'cuacli cui'chic chi yo'yo.

⁵³Un pēc Viņa augšāmcelšanās tie izgāja no kapiem, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem.

⁵³Ut mokon chic nak li Jesús ac xcuacli cui'chic chi yo'yo, que'el chak sa' lix muklebâl ut que'oc sa' li santil tenamit Jerusalén ut nabal chi aj u que'xc'utbesi cui' ribeb.

⁵⁴Bet virsnieks un tie, kas ar Viņu bija, sargāja Jēzu un, redzēdami zemestrīci un visu, kas notika, ļoti izbijās un sacīja: Patiesi, Viņš bija Dieva Dēls.

⁵⁴Ut li capitán rochbeneb li yôqueb chi c'ac'alênc re li Jesús, que'rec'a li hîc ut que'xq'ue retal li c'a'ru yô chi c'ulmânc. Mâ c'ajo' nak que'xucuac ut que'xye: -Relic chi yâl nak li cuînk a'in tz'akal Ralal li Dios.-

⁵⁵Bet tur bija daudz sieviešu no tālienes, kas pavadīja Jēzu no Galilejas un kalpoja Viņam.

⁵⁵Ut cuanqueb ajcui' ixk yôqueb chak chi iloc chi najt. Eb a'an toj Galilea que'xtâke chak li Jesús ut que'c'anjelac chiru.

⁵⁶Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Zebedeja dēlu māte.

⁵⁶Sa' xyânkeb a'an cuanqueb lix María aj Magdala, ut lix María xna'eb laj Jacobo ut laj José, ut lix na'eb li ralal laj Zebedeo.

⁵⁷Bet vakaram iestājoties, nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatejas, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis.

⁵⁷Ac yô chi oc k'ojyîn nak quicuulac aran bar que'xcamsi cui' li Jesús jun li cuînk biom, aj José xc'aba'. Arimatea xtenamit. A'an xtzolom ajcui' li Jesús nak quicuan.

⁵⁸Viņš aizgāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja miesas atdot.

⁵⁸Li cuînk a'in cô riq'uin laj Pilato ut quixtz'âma chiru nak tâq'uehek' re lix tz'ejcual li Jesús re nak tixmuk. Ut laj Pilato quixtakla xk'axtesinquil re.

⁵⁹Un kad Jāzeps saņēma miesas, viņš ietina tās tīrā audeklā.

⁵⁹Ut laj José quixc'am li camenak ut quixlan sa' jun li ac' t'icr lino.

⁶⁰Un viņš ielika tās savā jaunajā kapā, ko bija izcirtis klintī. Un viņš, pievēlis kapa durvīm lielu akmeni, aizgāja.

⁶⁰Ut quixq'ue sa' jun li ac' muklebâl. Re raj a'an li muklebâl nak quiyîbâc sa' jun sakônac. Ut quixbalk'usi jun nimla pec chire li muklebâl ut cô.

⁶¹Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija; viņas sēdēja iepretim kapam.

⁶¹Ut cuanqueb aran lix María aj Magdala ut lix María jun chic. C'ojc'ôqueb aran chi xca'yabâl li muklebâl.

⁶²Bet otrā dienā, kas ir pēc sataisīšanās dienas, augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta

⁶²Jo' cuulajak chic, nak ac xnume' lix cutanquil li cauresînc re li hilobâl cutan, que'xch'utub ribeb li xbênil aj tij rochbeneb laj fariseo. Que'côeb riq'uin laj Pilato.

⁶³Un sacīja: Kungs, mēs atminējāmies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: Pēc trim dienām es augšāmcelšos.

⁶³Ut que'xye re: -Kâcua', xjultico' ke li âtin quixye laj balak' nak toj yo'yôk. Quixye nak sa' rox li cutan tâcuaclîk cui'chic chi yo'yo.

⁶⁴Tāpēc pavēli apsargāt kapu līdz trešajai dienai, ka kādreiz neatnāk Viņa mācekļi un nenozog Viņu, un nepasaka tautai: Viņš uzcēlies no miroņiem. Tad pēdējā viltība būtu lielāka nekā pirmā.

⁶⁴Takla xq'uebal retal chi us li muklebâl toj tânumek' li oxib cutan. Mâre te'châlk lix tzolom chi k'ek chirelk'anquil li camenak ut te'xye reheb li tenamit, "Xcuacli cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak." Ut k'axal cui'chic ch'a'aj toêlk lâo chiru li xkac'ul xbên cua.

⁶⁵Pilāts viņiem atbildēja: Ņemiet sardzi, ejiet un apsargājiet, kā zināt!

⁶⁵Ut laj Pilato quixye reheb: -Cue'queb jun ch'ûtal chi soldado. Ayukex rochbeneb ut q'uehomak retal nak te'xbânu chi us. Lâex nequenau chanru têbânu, chan.Ut côeb ut que'xtz'ap chi us li muklebâl ut que'xq'ue retalil li pec ut que'xcanab li soldado aran chixc'ac'alenquil li muklebâl.

⁶⁶Un viņi aizgāja, pielika kapam sardzi un apzīmogoja akmeni.

⁶⁶Ut côeb ut que'xtz'ap chi us li muklebâl ut que'xq'ue retalil li pec ut que'xcanab li soldado aran chixc'ac'alenquil li muklebâl.