¹Esiet pastāvīgi un neļaujiet atkal ievest sevi verdzības jūgā!

¹Til frihet har Kristus frigjort oss; stå derfor fast, og la eder ikke atter legge under trældoms åk!

²Lūk, es, Pāvils, saku jums: ja jūs apgraizīsieties, Kristus jums nekā nelīdzēs.

²Se, jeg, Paulus, sier eder at dersom I lar eder omskjære, så vil Kristus intet gagne eder.

³Bet ikvienam cilvēkam, kas liek sevi apgraizīt, es vēlreiz apliecinu, ka tad viņam jāizpilda viss likums.

³Atter vidner jeg for hvert menneske som lar sig omskjære, at han er skyldig å holde hele loven.

⁴Jūs, kuri likumā meklējat attaisnošanu, no Kristus esat atšķirti un žēlastībai zuduši.

⁴I er skilt fra Kristus, I som vil rettferdiggjøres ved loven; I er falt ut av nåden.

⁵Jo mēs garā gaidām attaisnošanas cerību ticībā.

⁵For ved troen venter vi i Ånden på det som rettferdigheten gir oss håp om;

⁶Un Kristū Jēzū ne apgraizīšana, ne neapgraizīšana ko spēj, bet ticība, kas darbojas mīlestībā.

⁶for i Kristus Jesus gjelder hverken omskjærelse eller forhud noget, men bare tro, virksom ved kjærlighet.

⁷Jūsu gaitas bija labas; kas jūs traucēja paklausīt patiesībai?

⁷I løp godt; hvem hindret eder fra å lyde sannheten?

⁸Šī pārliecināšana nenāk no Tā, kas jūs ir aicinājis.

⁸Denne overtalelse kommer ikke fra ham som kalte eder.

⁹Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu.

⁹En liten surdeig syrer hele deigen.

¹⁰Es paļaujos uz jums Kungā, ka jūs citādāk nedomāsiet; bet tas, kas jūs maldina, saņems sodu, lai viņš būtu, kas būdams.

¹⁰Jeg har den tillit til eder i Herren at I ikke vil mene noget annet; men den som forvirrer eder, skal bære sin dom, hvem han så er.

¹¹Bet, brāļi, ja es vēl sludinu apgraizīšanu, kāpēc tad es vēl tieku vajāts? Tad jau krusta piedauzība ir beigusies.

¹¹Men jeg, brødre - hvis jeg ennu forkynner omskjærelse, hvorfor forfølges jeg da ennu? da er jo korsets anstøt gjort til intet.

¹²Kaut arī tie, kas jūs maldina, sagraizītos.

¹²Gid de endog må skjære sig selv i sønder, de som opvigler eder!

¹³Bet jūs, brāļi, esiet aicināti brīvībai; tikai ne tādai brīvībai, lai jūs dotu vaļu miesai, bet kalpotu cits citam Gara mīlestībā!

¹³For I blev kalt til frihet, brødre; bruk bare ikke friheten til en leilighet for kjødet, men tjen hverandre i kjærlighet!

¹⁴Jo viss likums izpildās vienā vārdā: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!

¹⁴For hele loven er opfylt i ett bud, i dette: Du skal elske din næste som dig selv.

¹⁵Bet ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs viens otru neaprijat!

¹⁵Men dersom I biter og eter hverandre, da se til at I ikke blir fortært av hverandre!

¹⁶Bet es saku: dzīvojiet garā, tad jūs miesas kārībām nesekosiet.

¹⁶Men jeg sier: Vandre i Ånden, så skal I ikke fullbyrde kjødets begjæring.

¹⁷Jo miesa tiecas pret garu, bet gars pretojas miesai; tie viens otru apkaro, lai nedarītu to, ko vēlaties.

¹⁷For kjødet begjærer imot Ånden, og Ånden imot kjødet; de står hverandre imot, så I ikke skal gjøre det I vil.

¹⁸Un ja gars jūs vada, tad neesat vairs padoti likumam.

¹⁸Men dersom I drives av Ånden, da er I ikke under loven.

¹⁹Bet miesas darbi ir zināmi; tie ir: netiklība, nešķīstība, bezkaunība, baudkāre,

¹⁹Men kjødets gjerninger er åpenbare, såsom: utukt, urenhet, skamløshet,

²⁰Kalpošana elkiem, burvestība, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, nesaticība,

²⁰avgudsdyrkelse, trolldom, fiendskap, kiv, avind, vrede, stridigheter, tvedrakt, partier,

²¹Skaudība, slepkavība, piedzeršanās, plītēšana un tiem līdzīgi. Par tiem es iepriekš saku, kā jau agrāk sacīju: kas tādus darbus dara, tie Dieva valstību neiemantos.

²¹misunnelse, mord, drikk, svir og annet slikt; om dette sier jeg eder forut, likesom jeg og forut har sagt, at de som gjør sådant, skal ikke arve Guds rike.

²²Turpretī gara augļi ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, augstsirdība,

²²Men Åndens frukt er kjærlighet, glede, fred, langmodighet, mildhet, godhet, trofasthet, saktmodighet, avholdenhet;

²³Lēnprātība, uzticība, pieklājība, atturība, šķīstība. Tādiem likums nepretojas.

²³mot slike er loven ikke.

²⁴Bet kas pieder Kristum, tie ir savu miesu krustā piesituši līdz ar kaislībām un kārībām.

²⁴Men de som hører Kristus Jesus til, har korsfestet kjødet med dets lyster og begjæringer.

²⁵Ja mēs garā dzīvojam, garā arī jādarbojas.

²⁵Dersom vi lever i Ånden, da la oss og vandre i Ånden!

²⁶Nekārosim tukšu godu, viens otru izaicinādami, cits citu apskauzdami.

²⁶La oss ikke ha lyst til tom ære, så vi egger hverandre og bærer avind imot hverandre!