1Kad Jēzus uzzināja, ka farizeji bija dzirdējuši, ka Jēzus kristī un iegūst vairāk mācekļu nekā Jānis,
1Huan, Jesun, Johan sangin, nungjui tamjaw a bawl chih leh a baptis chih Pharisaiten a ja uh chi Toupan a theih takin,
2(Lai gan Jēzus nekristīja, bet Viņa mācekļi),
2(Himahleh, Jesu hialin jaw a baptis kei, a nungjuiten a baptis zo jel uhi),
3Tad Viņš atstāja Jūdeju un aizgāja atkal uz Galileju.
3Judia gam a paisan a, Galili gamah a kik nawnta hi.
4Bet Viņam bija jāiet caur Samariju.
4Huchiin Samari gam a kantan ding ahi a.
5Tad Viņš nonāca Samarijas pilsētā, kas saucās Sihāra, netālu no tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam.
5Huchiin, Samari gam kho khat, Saikar a chih uah a hongtunga, Jakobin a tapa Joseph kianga mun a piakna kiang;
6Tur bija Jēkaba aka. Tad Jēzus, noguris ceļā, apsēdās pie akas. Bija apmēram sestā stunda.
6Jakob tuileh leng huaiah a om hi. Huchiin, Jesu a pai gim jiakin tuileh geiah a tu a; sunannek hun khawng ahi a.
7No Samarijas atnāca sieviete smelt ūdeni. Jēzus sacīja viņai: Dod man dzert!
7Huan, Samari numei khat tui tawiin a hongkuan a, Jesun a kiangah, Dawnding honpia in, a chi a.
8(Jo Viņa mācekļi bija aizgājuši uz pilsētu, lai iepirktu pārtiku.)
8A nungjuite lah nek ding leiin khua ah a hohta ngal ua.
9Tad šī samariešu sieviete sacīja Viņam: Kā Tu, būdams jūds, prasi no manis, samarietes, dzert? Jo jūdi nesaietas ar samariešiem.
9Huchiin, Samari numeiin a kiangah, Nang Juda mi na hi a, kei Samari numei ka hi ngala, bangchidan ahia ka kianga dawn ding non nget? a chi a. Judaten Samari mite bangmahin a zang ngei ngal kei ua.
10Jēzus atbildēja viņai, sacīdams: Ja tu pazītu Dieva dāvanu un kas ir Tas, kas tev saka: dod man dzert, tad tu gan no Viņa lūgtu; un Viņš tev dotu dzīvo ūdeni.
10Huan, Jesun a dawnga, a kiangah, Pathian thilpiak leh, Dawn ding honpia in, na kianga chipa thei le tehjaw, nang a kianga ngen zota ding china, huchia aman tui hing honpe ta ding hi a, a chi a.
11Sieviete sacīja Viņam: Kungs Tev nav ar ko smelt, bet aka dziļa; no kurienes tad Tev dzīvais ūdens?
11Huan, numeiin a kiangah, Pu, suahna ding bangmah lah na neikeia, tuileh a thukthuk toh, koia kipanin ahia huai tui hing na muh?
12Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums šo aku devis, un pats viņš no tās dzēra un viņa bērni, un viņa dzīvnieki?
12Ka pu uh Jakob sangin na thupijaw ahia? Aman hiai tuileh honpia a, aman leng a dawna, a tate, a ganten leng, a chi a.
13Jēzus atbildēja viņai un sacīja: Ikvienam, kas šo ūdeni dzer, atkal slāpst, bet kas dzers to ūdeni, ko es viņam došu, tam ne mūžam vairs neslāps.
13Huan, Jesun a dawnga, a kiangah, Kuapeuh hiai tui dawn a dangtak nawn ding uh;
14Bet ūdens, ko es tam došu, kļūs par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvei.
14Kuapeuh a kianga ka piak ding tui dawn bel, a dangtak ngei kei ding; ken a kiang a tui ka piak ding tuh amah ah tuinak a honghi dinga, khantawn hin phain a kikhohtou ding, a chi a.
15Sieviete sacīja Viņam: Kungs, Dod man šo ūdeni, lai man neslāpst un nav jānāk šurp smelt!
15Huan, numeiin a kiangah, Pu, huai tui honpe ve, ka dangtak nawn louhna ding leh, hiai tantana tui tawi dinga ka hongkuan louhna din, a chi a.
16Jēzus sacīja viņai: Ej, pasauc savu vīru un nāc šurp!
16Huan, Jesun a kiangah, Na pasal va sam inla, hiaiah hongkik nawn in, a chi a.
17Sieviete atbildēja un sacīja: Man nav vīra. Jēzus sacīja viņai: Tu pareizi pateici: man nav vīra.
17Huan, numeiin a kiangah, Pasal ka nei sama, a chi a, a dawnga, Jesun a kiangah, Pasal ka nei sama, na chih jaw, na chi dik ve;
18Jo pieci vīri tev bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. To tu pareizi teici.
18Pasal nga na neita a, tu a na neihpa na pasal ahi kei him ahi, hiai thu na chi dik ve, a chi a.
19Sieviete Viņam sacīja: Kungs! Redzu, ka Tu esi pravietis.
19Numeiin a kiangah, Pu, jawlnei na hi chih ka theita.
20Mūsu tēvi lūdza Dievu šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzaleme ir tā vieta, kur Dievu vajag pielūgt.
20Kou piputen hiai tangah Pathian a be jel ua; himahleh, nou bel, Mihingin Pathian a biakna mun ding uh Jerusalem khua ah a om, na chi sese ua, a chi a.
21Jēzus sacīja viņai: Sieviet, tici man, ka nāk stunda, kad jūs Tēvu nepielūgsiet ne šinī kalnā, ne Jeruzalemē!
21Huan, Jesun a kiangah, Numei, ka thuhilh gingta in, hiai tangah chitchiat lou leng, Jerusalem khua chitchiat ah lou leng Pa na biak hun uh a tung dekta.
22Jūs pielūdzat, ko nezināt; mēs pielūdzam, ko zinām, jo pestīšana nāk no jūdiem.
22Nou na theih louhpi uh na be nak ua; kou jaw ka theih uh ka bia uhi. Hotdamna Judate kianga kipan ahi ngala.
23Nāk stunda, un tagad tā ir, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā, jo arī Tēvs meklē tādus, kas Viņu pielūdz.
23Himahleh a hun a tung dekta, tuin leng a tungkhin lel, huai hun chiangin Pathian be taktakten kha leh thutaka Pa be ding uh ahi, Pan huchibang mi a bemi dingin a zong hi.
24Dievs ir Gars; un kas Viņu pielūdz, tiem Viņš ir jāpielūdz garā un patiesībā.
24Pathian jaw Kha ahi; a bemiten kha leh thutaka a biak ngeingei ding uh ahi, a chi a.
25Sieviete sacīja Viņam: Es zinu, ka nāk Mesija (ko sauc Kristus). Kad Viņš atnāks, tad visu mums pasludinās.
25Huan, numeiin a kiangah, Messia, (Kris a chih uh) a hongpai ding chih ka thei, amah a hongpai chiangin bangkim a honhilh ding, a chi a.
26Jēzus sacīja viņai: Es tas esmu, kas ar tevi runā.
26Huan, Jesun a kiangah, Keimah nang honhoupihpa, huai amah ka hi, a chi a.
27Un tūdaļ atnāca Viņa mācekļi un brīnījās, ka Viņš sarunājas ar sievieti. Tomēr neviens neteica: Ko vēlies? vai: Ko runā ar viņu?
27Huan, huchihlaiin a nungjuite a hongpai ua, numei a houpih lamdang a sa mahmah ua; himahleh, kuamahin, Bang zong na hia? Bangdia numei houpih? leng a chi kei uh.
28Tad sieviete atstāja savu ūdenstrauku, aizgāja uz pilsētu un sacīja turienes ļaudīm:
28Huan, numeiin a tuibel a paisana, khua ah a vapaia, mite kiangah,
29Nāciet un skatieties cilvēku, kas man visu pateica, ko esmu darījusi! Vai Viņš nav Kristus?
29Ka thil hih peuh hon hilh jelpa mi khat a oma, hong unla, en dih uh; Kris a hih theih tuak hiam? a chi a.
30Tad tie aizgāja no pilsētas un nogāja pie Viņa.
30Huan, amau tuh khua akipan a hongpawt ua, a kiang lam a juanta ua.
31Tanī laikā mācekļi lūdza Viņu, sacīdami: Rabbi, ēd!
31Huai kalin nungjuiten a kiangah, Sinsakpa, ne vo, a chi ua.
32Bet Viņš tiem sacīja: Man ir barība, ko ēst, ko jūs nepazīstat.
32Himahleh, aman, a kiang uah, An na theih louh uh nek ding ka nei, a chi a.
33Tad mācekļi runāja savā starpā: Vai kāds Viņam atnesis ēst?
33Huan, nungjuite a kihou ua, A nek ding min a hontawi sak ua eita maw? a kichi ua.
34Jēzus sacīja viņiem: Mana barība ir izpildīt Tā gribu, kas mani sūtījis, lai es pabeigtu Viņa darbu.
34Huan, Jesun a kiang uah, a gena, Honsawlpa deihlam hih leh, a na sep zoh ding ka an ahi.
35Vai jūs nesakāt: Vēl četri mēneši, tad nāk pļauja. Lūk, es saku jums: paceliet savas acis un skatiet druvas, jo tās jau baltas pļaujai!
35Nou, Buh lakna ding kha li a om lai, na chi uh hi lou hia? Ngai un kon hilh ahi, dak unla lou khawng en un, tu mahmahin lak dingin a min ahi.
36Un pļāvējs saņem algu un savāc augļus mūžīgai dzīvei, lai kopīgi priecātos sējējs un pļāvējs.
36A lapain loh a mu a, khantawn hin tana om ding in gah a la, huchia a tuhpa leh a lapa a kipah tuak theihna dingun.
37Jo še piepildās vārds, ka cits ir, kas sēj, un cits, kas pļauj.
37Khatin a tuha, midang in a la hi, chih thu, huai ah a dik ngel hi.
38Es jūs sūtīju pļaut to, ko jūs neesat iestrādājuši. Citi strādāja, bet jūs iegājāt viņu darbā.
38Na sep gim louh uh at dia honsawl ka hi; mi dangin a sem ua, nou a sepsa uh na sunzom uh ahi, a chi a.
39Bet daudzi šās pilsētas samarieši ticēja Viņam sievietes vārdu dēļ, kas deva liecību: Viņš man visu pateica, ko biju darījusi.
39Huan, numeiin, Ka thil hih peuh honhilh jel, chia, a theihsak thu jiakin, huai khuaa om Samari mi tampiin Jesu a gingta ua.
40Kad samarieši atnāca pie Viņa, tie lūdza Viņu palikt pie tiem, un Viņš palika tur divas dienas.
40Huchiin, Samari mite Jesu kiangah a hongpai ua, a kiang ua om dingin a khou ngutngut ua; huan, huaiah ni nih a tam hi.
41Un vēl lielāks vairums uz Viņu ticēja Viņa vārdu dēļ.
41Huan, mi dang tampiin amah thu jiakin a gingta sam ta uhi.
42Un viņi sacīja sievietei: Ne jau tavas runas dēļ mēs ticam, jo paši mēs dzirdējām un uzzinājām, ka Viņš ir patiesi pasaules Pestītājs.
42Huan, amau, numei kiangah, Tun tuh na thu gen jiaka gingta ka hi kei uh; koumau ngeiin a thu ka ja ua, hiai mipa khovel Hondampa ahi ngei chih ka theita uh, a chi ua.
43Bet pēc divām dienām Viņš aizgāja no turienes un devās uz Galileju;
43Huan, ni nih nungin huaia kipanin a pawta. Galili gamah a hohta a.
44Jo pats Jēzus apliecināja, ka pravietis savā tēvijā netiek cienīts.
44Jesu ngeiin, jawlnei jaw amah kho lamah pahtawiin a om ngei kei chih a theisaka.
45Kad Viņš nonāca Galilejā, tad galilejieši uzņēma Viņu, jo tie visu bija redzējuši, ko Viņš svētkos darīja Jeruzalemē, jo paši bija svētkos.
45Huchiin, Galili gam a hongtunin Galili gama miten a na kipahpih ua, Jerusalem khuaa ankuanglui laia a thilhih tengteng a muh tak jiakun; amau mah leng ankuangluina ah a hohsam ngal ua.
46Tad Viņš atkal nonāca Galilejas Kānā, kur Viņš ūdeni bija pārvērtis vīnā. Un Kafarnaumā bija kāds galminieks, kura dēls slimoja.
46Huan, Galili gama Kana khua, tui uain a suahsak mun a hongtung nawnta a. Huan, upa kua hiam a om a, a tapa Kapernaum khua ah a chi a na a.
47Šis, izdzirdis, ka Jēzus no Jūdejas atnācis Galilejā, aizgāja pie Viņa un lūdza Viņu atnākt un izdziedināt tā dēlu, jo tas bija pie miršanas.
47Huan, Jesu Judia gama kipan Galili gamah a hong chih a jak takin a kiangah a hoh tou a, Va hohsuka a tapa vahihdamsak dingin achialchiala, a si dekdek ngala.
48Tad Jēzus sacīja viņam: Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat.
48Huan, Jesun a kiangah, Chiamtehnate leh thillamdangte na muh kei uh leh na gingta kei hial ding uh, a chi a.
49Galminieks sacīja Viņam: Kungs, nāc, iekams mans dēls nav miris!
49Huan, upain a kiangah, Pu, ka ta sih main hongsuk tanla, a chi a.
50Jēzus sacīja viņam: Ej, tavs dēls dzīvo! Cilvēks ticēja vārdiem, ko Jēzus viņam teica, un aizgāja.
50Huan, Jesun a kiangah, Pai nawnta mai in, na tapa damta hi, a chi a. Huan, huai mipan Jesun a kianga thu a gen tuh a gingta a, a paita hi.
51Bet, viņam jau ejot, kalpi atsteidzās tam pretim un ziņoja, sacīdami, ka viņa dēls dzīvo.
51Huan, a pai suk lel laiin a sikhaten a na dawn ua, Na tapa a damta, a na chi ua.
52Tad viņš jautāja tiem par stundu, kad tam palicis labāk. Un tie sacīja viņam: Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.
52Huan, aman a kiang uah a dam tung lai a dong a. Huan, amau, a kiangah, Janin ni kihek lelin a khosik a daita ahi, a chi ua.
53Tad tēvs noprata, ka tā bija tā stunda, kad Jēzus sacīja viņam: Tavs dēls dzīvo. Un viņš ticēja pats un viss viņa nams.
53Huchiin, apan Jesun a kianga, Na tapa a damta hi, a chih lai ahi chih a theita a; huan amah leh a inkuanpihten a vek un, a gingta ta uhi.Huai tuh Jesun a thillamdang hih a nih veina ahi, Judia gam akipan Galili gama a hongin.
54Šis bija jau otrs brīnums, ko Jēzus padarīja, atnācis no Jūdejas Galilejā.
54Huai tuh Jesun a thillamdang hih a nih veina ahi, Judia gam akipan Galili gama a hongin.