1Pēc tam bija jūdu svētki; un Jēzus aizgāja uz Jeruzalemi.
1Huai thil nungin Judate ankuangluina a om a; Jesu Jerusalem khua ah a hoh tou a.
2Bet Jeruzalemē bija ar piecām pajumtēm Avju dīķis, kas ebrejiski saucas Betsata.
2Huan, Jerusalem ah belam kongkhak kiangah dil a oma, huai tuh Hebru pauin Bethsaida a chi ua, inlim nga neia.
3Tanīs gulēja liels daudzums slimnieku, aklo, klibo un izkaltušo, kas gaidīja ūdens sakustēšanos.
3Huai ah damloute, mittawte, khebaite, jawte tampi a lum phengphung ua, tui hongtat ngakin.
4Bet Kunga eņģelis savulaik nolaidās dīķī; un kas pirmais pēc ūdens sakustēšanās iekāpa dīķī, tas izveseļojās, lai ar kādu slimību viņš neslimotu.
4Bang chiang hiamin huai dil ah angel a hoh suk a, tui a vatok a; huchiin, kuapeuh huai tui a kitoh khita valut masa penpen tuh, bangchibang natna nei hileh leng hihdamin a om jel hi.
5Bet tur bija kāds cilvēks, kas slimoja trīsdesmit astoņus gadus.
5Huan, huaiah kum sawmthum leh giat damlou mi kuahiam a om a.
6Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka tas jau ilgu laiku slimo, sacīja viņam: Vai gribi būt vesels?
6Huan, Jesun a lum tuh a mu a, huchi bangin sawtpi a omta chih a thei a, a kiangah, Hihdam na ut hia? a chi a.
7Slimais atbildēja Viņam: Kungs, man nav cilvēka, kas mani ievestu dīķī, kad ūdens sakustas, jo, kamēr es aizeju, cits ieiet pirmais.
7Huan, damloupan, Pu, tui kitohin dila honkoih ding mi ka neikei hi, ka hoh sungin mi dangin honmakhelh nak uh, achia, a dawng a.
8Jēzus sacīja viņam: Celies, ņem savu gultu un staigā.
8Huan, Jesun a kiangah, Thou inla, na awngphah la inla, khein paita in, a chi a.
9Un tūdaļ šis cilvēks izveseļojās, ņēma savu gultu un staigāja. Bet bija sabata diena.
9Huan, thakhatin huai mi tuh a dam pah a, a awngphah a la a, a paita hi.
10Tad jūdi sacīja izdziedinātajam: Ir sabats! Tev nav brīv nest savu gultu!
10Huai ni tuh Khawlni ahi, Huchiin Judaten a dampa kiangah, Khawlni ei ve, na awngphah na lak a siang kei, a chi ua.
11Viņš tiem atbildēja: Kas mani izdziedināja, tas teica man: ņem savu gultu un staigā!
11Huan, aman a kiang uah, Honhihdampa ngeingeiin ka kiangah, Na awngphah la inla, khein paita in, honchi ahi, a chi a, a dawnga.
12Tad tie jautāja viņam: Kas ir tas cilvēks, kas tev sacīja: ņem savu gultu un staigā?
12Huan, amau a kiangah, Na awngphah la inla, khein paita in, na kianga chipa kua ahia? a chi ua, a dong ua.
13Bet izdziedinātais nezināja, kas Tas bija, jo Jēzus aizgāja no ļaudīm, kas atradās tanī vietā.
13Himahleh, a dampan tuh kua ahia a hih a theikei a, huaia mipi a om jiak un Jesu a paimangta ngala.
14Vēlāk Jēzus atrada viņu svētnīcā un sacīja tam: Lūk, tu esi izdziedināts; negrēko vairs, lai tev kas ļaunāks nenotiek.
14Adenchiangin Jesun amah Pathian biakin ah a mu a, a kiangah, Ngaiin, na damta hi, khial nawnta ken, huchilou injaw thil hoihlou sem na tungah a hongom kha ding hi, a chi a.
15Tas cilvēks aizgāja un paziņoja jūdiem, ka Jēzus ir tas, kas viņu izdziedināja.
15Huan, huai mi tuh a vapai khia a, Judate kiangah a hihdampa Jesu ahi chih a hilh a.
16Tāpēc jūdi vajāja Jēzu, ka Viņš to darīja sabatā.
16Huchiin, Khawlnia huai thil a hih jiakin Judaten Jesu a engbawl ua.
17Bet Jēzus atbildēja viņiem: Mans Tēvs aizvien darbojas, un es arī darbojos.
17Himahleh, Jesun amau a houpiha, a kiang uah, Ka Pan tutan phain leng na asem jel hi, ken leng ka sem jel, a chi a.
18Tāpēc jūdi vēl vairāk meklēja Viņu nonāvēt, ka Viņš ne tikai neievēroja sabatu, bet sauca Dievu par savu Tēvu, pielīdzinādams sevi Dievam. Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņiem:
18Huchiin, Judaten hihlup a tum semsem ua, Khawlni a tanlouh jiak kia leng ahi keia, Pathian amah Paa a bawl a, Pathian toh ki kima a kibawl jiakin leng ahi.
19Patiesi, patiesi es jums saku: Dēls no sevis neko nevar darīt, ja neredzēs Tēvu darām; jo, ko Viņš dara, to tāpat dara arī Dēls.
19Huan, Jesun a kiang uah, Chihtaktakin, chihtaktakin kon hilh ahi, Tapain amahin bangmah a hih theikei, Pa thil hih a muh kia lou ngal; thil a hih peuhmah, Tapain leng a hih sam jel ahi.
20Jo Tēvs mīl Dēlu un rāda Viņam visu, ko pats dara, un rādīs Viņam vēl lielākus darbus nekā šos, lai jūs brīnītos.
20Pain Tapa a ita, a thilhih peuhmah a kiangah a musak a; hiaite sanga thilhih thupijaw a kiangah a musak ding, lamdang na sak ding un.
21Jo kā Tēvs uzmodina miroņus un atdzīvina, tā arī Dēls atdzīvina, kurus vēlas.
21Pain misite a a kithou a, hinna a piak bangin, Tapa inleng a utnana kiangah hinna a pia.
22Jo Tēvs netiesā nevienu, bet visu tiesu nodevis Dēlam,
22Pain kuamah vai a hawm sak ngei kei, vai tengteng Tapa a hawm sak zota;
23Lai visi tāpat godātu Dēlu, kā godā Tēvu. Kas Dēlu negodina, tas negodina Tēvu, kas Viņu sūtījis.
23mi tengtengin Pa zahna apiak bang un, Tapa leng zahna a piakna dingun. Kuapeuhmah Tapa zah lou ten jaw, Pa a sawlpa leng a zah kei uhi.
24Patiesi, patiesi es jums saku: Kas manus vārdus klausa un tic uz To, kas mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība; un viņš tiesā nenāk, bet no nāves pāriet dzīvībā.
24Chihtaktakin, chihtaktakin kon hilh ahi, Kuapeuh ka thu ja a, honsawlpa gingtain, khantawna hinna a nei; siamlouhin a om keia, sihnaa kipan a pawta, hinna ah a lut zota ahi.
25Patiesi, patiesi es jums saku, ka nāk stunda, un tā tagad ir, kad miroņi dzirdēs Dieva Dēla balsi, un tie, kas dzirdēs, dzīvos.
25Chihtaktakin, chihtaktakin kon hilh ahi, A hun a tung dekta, tuin leng a tung lellelta, huaihun chiangin misiten Pathian Tapa aw a za ding ua, a za peuhmah a hing ding uh.
26Jo kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī, tā Viņš arī Dēlam devis, lai Viņam būtu dzīvība pašam sevī.
26Pain amaha hinna a nei bangin, Tapa leng amaha hinna neidingin a peta hi.
27Un deva Viņam varu tiesāt, jo Viņš ir Cilvēka Dēls.
27Huan, Mihing Tapa a hih jiakin, a kiangah thukhenvaihawmna thu a pia hi.
28Nebrīnieties par to, jo nāk stunda, kurā visi, kas atrodas kapos, dzirdēs Dieva balsi,
28Hiai khawng lamdang sa kei un, a hun a tung dekta, huai hun chiangin han a om tengtengin a aw a za ding ua, a pawt vek ding uh;
29Un izies tie, kas labu darījuši, uz augšāmcelšanos dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, uz augšāmcelšanos tiesai.
29thil hoih hihte tuh hinna tangin a thou nawn ding ua, thil gilou hihte tuh siam louh tangin a thou nawn ding uh.
30Es pats no sevis nekā nevaru darīt. Kā es dzirdu, tā es tiesāju; un mana tiesa ir taisnīga, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā, kas mani sūtījis.
30Keimahin bangmah ka hih theikei; bila kajak bangbangin vai ka hawm jel; ka vaihawm tuh a dik ahi, keimah thu thuin om ka tum keia, honsawlpa thuthu ja ua om ka tup jel jiakin.
31Ja es pats dodu liecību par sevi, mana liecība nav patiesa.
31Keimah tanchin theisak leng, ka thu theihsak a dik kei ding;
32Ir Cits, kas liecina par mani; un es zinu, ka liecība, kādu Viņš par mani dod, ir patiesa.
32ka tanchin theisak mi dang ahi, aman ka tanchin a theihsak tuh a dik chih ka thei hi.
33Jūs sūtījāt pie Jāņa; un viņš deva liecību patiesībai.
33Nou Johan kiangah mi na sawl ua, huan, aman, thutak tanchin honna theisak hi.
34Tomēr es nepieņemu liecību no cilvēka, bet saku šo, lai jūs tiktu pestīti.
34Thu theihsak ka san tuh mihing akipan ahi chihna ahi keia; himahleh na hinna ding un hiai thu tuh ka gen ahi.
35Viņš bija spīdeklis, kas deg un spīd, bet jūs gribējāt īsu laiku līksmoties viņa gaismā.
35Huai Johan tuh khawnvak kuangtak leh vak tak ahi, a vakah nuamsak tak dih na ut uh.
36Bet man ir lielāka liecība nekā Jāņa: jo darbi, ko Tēvs man deva, lai tos pabeidzu, šie paši darbi, ko es daru, dod liecību par mani, ka Tēvs mani sūtījis.
36Himahleh, theihsakna ka neihjaw Johan theihsakna thu sangin a thupi jaw ahi: Pain thil hih zoh dinga a honpiak, ka thil hih ngeiin Pain honsawl chih ka tanchin a theisak hi.
37Un Tēvs, kas mani sūtījis, pats deva liecību par mani. Bet jūs nekad Viņa balsi neesat dzirdējuši, nedz Viņa seju redzējuši.
37Pa honsawlpan leng ka tanchin a theisakta. Nou chiklai mahin a aw na za ngei kei ua, a mel leng na mu ngei sam kei uh.
38Un Viņa vārds jūsos nav palicējs, jo jūs neticat tam, ko Viņš sūtījis.
38A thu leng noumau ah na pai kei uh, a sawlpa na gintak louh jiakun.
39Jūs pētāt Rakstus, jo jūs domājat, ka tajos ir mūžīgā dzīvība; un tie ir, kas liecina par mani.
39Laisiangthou na phat sim ua, a sunga khantawna hinna oma na gintak jiakun: huai laisiangthou tuh ka tanchin theihpihna lah ahi ngala.
40Bet jūs negribat nākt pie manis, lai iegūtu dzīvību.
40Himahleh, hinna nei dingin ka kiangah na hong nuam ngal kei uh.
41No cilvēkiem es godu nepieņemu.
41Mihing pahtawina ka sang kei.
42Bet es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestības jūsos nav.
42Himahleh nou kon thei hi, Pathian itna noumau ah na neikei uhi.
43Es atnācu sava Tēva vārdā, un jūs mani nepieņēmāt; ja atnāks cits savā vārdā, to jūs pieņemsiet.
43Ka Pa minin ka honga, nouten non kipahpih kei uh: mi dang amah minin hong leh, amah na kipahpih ding uhi.
44Kā jūs varat ticēt, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklējat godu, kas nāk no vienīgā Dieva.
44Nou kipahtawi tuahna paktate aw, bangchin na gingta thei ding ua? Pathian tak kiaa pawt pahtawina lah na zong kei ua.
45Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu Tēvam. Ir kas jūs apsūdz - Mozus, uz ko jūs cerat.
45Ken Pa kianga nou kon hek ding gingta kei un: nou honhek khat a om, na muan uh Mosi ngei.
46Jo, ja jūs ticētu Mozum, tad jūs ticētu arī man, jo par mani viņš rakstījis (1.Moz.3,15; 22,18; 5.Moz.18,15),
46Mosi na gingta hile-uchin kei leng hongingta ta ding hi uchina; aman ka tanchin ahi a gelh.Himahleh, a thu gelh lah na gingta ngal kei ua, bangchin ka thu na gingta ding ua? a chi a.
47Bet ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem?
47Himahleh, a thu gelh lah na gingta ngal kei ua, bangchin ka thu na gingta ding ua? a chi a.