1Es saku: tik ilgi, kamēr mantinieks ir mazgadīgs, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut viņš ir visa kungs,
1TAMBIÉN digo: Entre tanto que el heredero es niño, en nada difiere del siervo, aunque es señor de todo;
2Bet līdz tēva nozīmētajam laikam viņš padots aizbildņiem un pārvaldniekiem.
2Mas está debajo de tutores y curadores hasta el tiempo señalado por el padre.
3Tā arī mēs, kamēr nebijām pieauguši, bijām pasaules pamatvielu kalpībā.
3Así también nosotros, cuando éramos niños, éramos siervos bajo los rudimentos del mundo.
4Bet Dievs, laikam piepildoties, sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, padotu likumam,
4Mas venido el cumplimiento del tiempo, Dios envió su Hijo, hecho de mujer, hecho súbdito á la ley,
5Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni.
5Para que redimiese á los que estaban debajo de la ley, á fin de que recibiésemos la adopción de hijos.
6Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs!
6Y por cuanto sois hijos, Dios envió el Espíritu de su Hijo en vuestros corazones, el cual clama: Abba, Padre.
7Tātad vairs nav kalps, bet ir dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks caur Dievu.
7Así que ya no eres más siervo, sino hijo, y si hijo, también heredero de Dios por Cristo.
8Toreiz gan jūs, nepazīdami Dievu, kalpojāt tiem, kas savā būtībā nav dievi.
8Antes, en otro tiempo, no conociendo á Dios, servíais á los que por naturaleza no son dioses:
9Bet tagad jūs esat Dievu atzinuši, vai labāk: Dievs jūs ir pazinis. Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pamatvielām, kurām no jauna gribat kalpot?
9Mas ahora, habiendo conocido á Dios, ó más bien, siendo conocidos de Dios, ¿cómo os volvéis de nuevo á los flacos y pobres rudimentos, en los cuales queréis volver á servir?
10Jūs ievērojat dienas un mēnešus, un laikus, un gadus.
10Guardáis los días, y los meses, y los tiempos, y los años.
11Es bīstos, ka tik es nebūtu veltīgi pie jums strādājis.
11Temo de vosotros, que no haya trabajado en vano en vosotros.
12Brāļi, es jūs lūdzu, esiet tādi kā es, jo es esmu tāds kā jūs. Jūs man nekā ļauna neesat darījuši.
12Hermanos, os ruego, sed como yo, porque yo soy como vosotros: ningún agravio me habéis hecho.
13Jūs atminaties, ka es agrāk sludināju jums evaņģēliju, būdams miesīgi vājš, bet manu miesas stāvokli, kas bija jums pārbaudījums,
13Que vosotros sabéis que por flaqueza de carne os anuncié el evangelio al principio:
14Jūs nenopēlāt un nenicinājāt, bet jūs pieņēmēt mani it kā Dieva eņģeli, it kā Jēzu Kristu.
14Y no desechasteis ni menospreciasteis mi tentación que estaba en mi carne: antes me recibisteis como á un ángel de Dios, como á Cristo Jesús.
15Kur tad jūsu svētlaimība? Jo es jums apliecinu, ka jūs, ja tas būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.
15¿Dónde está pues vuestra bienaventuranza? porque yo os doy testimonio que si se pudiera hacer, os hubierais sacado vuestros ojos para dármelos.
16Vai es, runādams jums patiesību, esmu kļuvis jūsu ienaidnieks?
16¿Heme pues hecho vuestro enemigo, diciéndoos la verdad?
17Tie rūpējas par jums, bet ne labā nolūkā; tie grib jūs atšķirt, lai jūs rūpētos par viņiem.
17Tienen celos de vosotros, pero no bien: antes os quieren echar fuera para que vosotros los celéis á ellos.
18Bet teicami ir, ja jūs vienmēr cenšaties uz labu un ne tikai tad, kad es esmu pie jums.
18Bueno es ser celosos en bien siempre; y no solamente cuando estoy presente con vosotros.
19Mani bērniņi, es atkal sāpēs jūs dzemdēju, līdz kamēr Kristus izveidosies jūsos.
19Hijitos míos, que vuelvo otra vez á estar de parto de vosotros, hasta que Cristo sea formado en vosotros;
20Bet es tagad gribētu būt pie jums un mainīt savu balsi, jo esmu nesaprašanā par jums.
20Querría cierto estar ahora con vosotros, y mudar mi voz; porque estoy perplejo en cuanto á vosotros.
21Sakiet man, jūs, kas gribat padoties likumam, vai jūs likumu neesat lasījuši?
21Decidme, los que queréis estar debajo de la ley, ¿no habéis oído la ley?
22Jo ir rakstīts, ka Ābrahamam bijuši divi dēli: viens no kalpones, otrs no brīvās.
22Porque escrito está que Abraham tuvo dos hijos; uno de la sierva, el otro de la libre.
23Tas, kas no kalpones, piedzima miesīgi, bet tas, kas no brīvās, saskaņā ar apsolījumu.
23Mas el de la sierva nació según la carne; pero el de la libre nació por la promesa.
24Tas ir pateikts līdzībā. Šīs ir divas derības: viena Sinaja kalnā, kas dzemdē verdzībai, tā ir Agare.
24Las cuales cosas son dichas por alegoría: porque estas mujeres son los dos pactos; el uno ciertamente del monte Sinaí, el cual engendró para servidumbre, que es Agar.
25Bet Sinaja kalns ir Arābijā; tam ir kopība ar tagadējo Jeruzalemi, kas reizē ar saviem bērniem dzīvo verdzībā.
25Porque Agar ó Sinaí es un monte de Arabia, el cual es conjunto á la que ahora es Jerusalem, la cual sirve con sus hijos.
26Turpretī Jeruzaleme, kas augšā, ir brīva; tā ir mūsu māte.
26Mas la Jerusalem de arriba libre es; la cual es la madre de todos nosotros.
27Jo ir rakstīts: Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē; līksmo un gavilē, kas necieš dzemdību sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs.
27Porque está escrito: Alégrate, estéril, que no pares: Prorrumpe y clama, la que no estás de parto; Porque más son los hijos de la dejada, que de la que tiene marido.
28Bet mēs, brāļi, kā Īzāks esam apsolījuma bērni.
28Así que, hermanos, nosotros como Isaac somos hijos de la promesa.
29Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad.
29Empero como entonces el que era engendrado según la carne, perseguía al que había nacido según el Espíritu, así también ahora.
30Bet ko saka Raksti? Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks līdzīgi brīvās dēlam.
30Mas ¿qué dice la Escritura? Echa fuera á la sierva y á su hijo; porque no será heredero el hijo de la sierva con el hijo de la libre.
31Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet brīvās bērni saskaņā ar brīvību, kādai Kristus mūs ir atbrīvojis.
31De manera, hermanos, que no somos hijos de la sierva, mas de la libre.