1Bet apustuļi un brāļi, kas bija Jūdejā, dzirdēja, ka arī pagāni pieņēmuši Dieva vārdu.
1 A go mo, diyey da nya-izey kaŋ yaŋ go Yahudiya ra maa baaro kaŋ dumi cindey mo na Irikoy sanno ta.
2Kad Pēteris nonāca Jeruzalemē, apgraizītie pārmeta viņam,
2 Waato kaŋ Bitros kaa Urusalima, borey kaŋ yaŋ ga ti dambanguyaŋ do haray waney kakaw da Bitros
3Sacīdami: Kāpēc tu gāji pie neapgraizītajiem un ēdi kopā ar viņiem?
3 ka ne: «Ni furo borey kaŋ yaŋ si dambangu do ka ŋwa i banda.»
4Tad Pēteris iesāka un attēloja viņiem pēc kārtas, sacīdams:
4 Amma Bitros sintin ka sanno feeri i se za boŋo kal a me ka ne:
5Jopes pilsētā būdams, es lūdzu Dievu un, garā aizrauts, redzēju parādību: kāds trauks nonāca it kā liels palags aiz četriem stūriem no debesīm, nolaidās, un tas nonāca pie manis.
5 «Ay go Yaffa kwaara ra ka te adduwa. Jirbi ra mo Irikoy n'ay laakal sambu hal ay di bangayyaŋ. Hay fo sanda zaara bambata cine go ga zumbu kaŋ i go g'a deene taaca gaay. A go ga kaa ka fun beene ka kaa kal ay do.
6Tanī ieskatījies, es redzēju zemes četrkājaiņus un zvērus, un rāpuļus, un debess putnus.
6 A binde, waato kaŋ ay guna a ra, ay goono ga laakal daŋ mo, kal ay di ndunnya alman ce-taaci-koyyaŋ, da ganji hamyaŋ, da ganda fanakayaŋ, da beene curoyaŋ.
7Bet es dzirdēju arī balsi man sakām: Celies, Pēteri, nokauj un ēd!
7 Ay maa jinde fo mo kaŋ ne ay se: ‹Bitros, tun ka wi ka ŋwa.›
8Bet es sacīju: Nekad nē, Kungs, jo nekas nešķīsts vai netīrs nekad nav nācis manā mutē.
8 Amma ay ne: ‹Manti yaadin no, ya Rabbi, zama haŋ kaŋ ga harram wala ziibikoy mana furo ay me ra baa ce fo.›
9Tad balss no debesīm otrreiz man atbildēja: Ko Dievs šķīstījis, to nesauc par nešķīstu!
9 Amma jinda ye ka fun beene ka tu ay se sorro hinkanta ka ne: ‹Haŋ kaŋ Irikoy hanandi, ni ma s'a harramandi.›
10Tas notika trīskārt, un viss tika paņemts atpakaļ debesīs.
10 Woodin te hala sorro hinza, gaa no i n'a kulu candi ka ye d'a beene koyne.
11Un, lūk, trīs vīri no Cēzarejas, kas bija sūtīti pie manis, tūdaļ nostājās pie nama, kurā es biju.
11 Kala mo sahãadin, boro hinza kaŋ yaŋ i donton, kaŋ fun Kaysariya, go ga kay windo me gaa, nango kaŋ iri go.
12Un Gars man sacīja, lai es, nemaz nešaubīdamies, eju tiem līdz. Bet arī šie brāļi nāca kopā ar mani, un mēs iegājām tā vīra namā.
12 Biya _Hanno|_ mo ci ay se ka ne ay ma koy i banda, ya si sikka mo. Nya-ize iddo wo mo koy ay banda. Iri furo mo bora fuwo ra.
13Bet tas mums stāstīja, ka viņš savā namā redzējis stāvam eņģeli un viņam sakām: Sūti uz Jopi un liec ataicināt Sīmani, kas tiek saukts Pēteris,
13 A dede iri se mo mate kaŋ cine nga di malayka kaŋ go ga kay nga fuwo ra ka ne: ‹Ma donton Yaffa kwaara ka Siman kaŋ se i ga ne Bitros ce.
14Viņš tev pateiks vārdus, ar kuriem tu un viss tavs nams tiks atpestīti.
14 Nga no ga ci ni se sanney kaŋ do ni ga du faaba, nin da ni almayaaley kulu.›
15Bet kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār viņiem tāpat kā sākumā pār mums.
15 Waato kaŋ ay sintin ka salaŋ i se mo, Biya Hanna zumbu i boŋ, sanda mate kaŋ cine a zumbu iri boŋ za sintina gaa.
16Tad es atminējos Kunga vārdu, ko Viņš sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā Garā. (Apd.1,5; Mt.3,11; Mk.1,8; Lk.3,16)
16 Ay mo fongu nda Rabbi sanno, mate kaŋ a ne: ‹Haciika Yohanna na baptisma te da hari, amma araŋ ga du Biya Hanna baptisma.›
17Ja tad Dievs to pašu žēlastību devis viņiem, kā arī jums, kas esam ticējuši uz Kungu Jēzu Kristu, kas tad es esmu, ka spētu pretoties Dievam?
17 Za kaŋ Irikoy n'i no nooyaŋ kaŋ ga saba nda iri wano kaŋ a n'iri no cine, waato kaŋ iri na Yesu Almasihu cimandi, may ci ay hal ay ma gaaba nda Irikoy?»
18To dzirdējuši, tie apklusa un godināja Dievu, sacīdami: Tātad arī pagāniem Dievs devis atgriešanos no grēkiem dzīvībā.
18 Waato kaŋ i maa woodin, jama dangay ka Irikoy beerandi. I ne: «Yaadin gaa, dumi cindey mo se Irikoy na tuubiyaŋ no zama i ma du fundi.»
19Bet tie, kas tika izklīdināti vajāšanās, kuras notika Stefana dēļ, aizgāja līdz Feniķijai un Kiprai, un Antiohijai, nesludinādami šo vārdu nevienam kā tikai jūdiem.
19 Borey kaŋ yaŋ say-say gurzuga sabbay se kaŋ tun Istifanos sabbay se din koy hala Finiciya, da Kubrus da Antiyos. I siino ga Sanno ci boro kulu se kala Yahudancey hinne se.
20Bet daži no tiem bija vīri no Kipras un Kirēnes, kas, nonākuši Antiohijā, runāja grieķiem, sludinādami Kungu Jēzu.
20 Amma i ra boro fooyaŋ, Kubrus da Kayrawa boroyaŋ no, waato kaŋ i to Antiyos, i sintin ka salaŋ Gareku borey se mo ka Rabbi Yesu baaro waazu i se.
21Un Kunga roka bija ar viņiem; liels skaits ticēja un atgriezās pie Kunga.
21 Rabbi kamba mo go i banda. Borey marga bambata no cimandi ka bare Rabbi do.
22Tad šī vēsts nonāca Jeruzalemes baznīcas ausīs, un viņi sūtīja Barnabu uz Antiohiju.
22 I baaro koy ka kaŋ Almasihu marga borey hangey ra kaŋ go Urusalima. Ngey mo na Barnaba donton a ma koy kala Antiyos.
23Viņš, atnācis un Dieva žēlastību redzējis, priecājās un pamudināja visus turēties pie Kunga ar patiesu sirdi.
23 Nga mo, waato kaŋ a kaa noodin, a di Irikoy gomno mo, kal a farhã. A n'i kulu yaamar ka ne i ma lamba Rabbi gaa da anniya.
24Jo viņš bija labs cilvēks un Svētā.Gara un ticības pilns. Un daudz ļaužu pievienojās Kungam.
24 Zama Barnaba wo boro hanno no, a to da Biya Hanno da cimbeeri*. Jama boobo mo tonton Rabbi gaa.
25Tad Barnaba aizgāja uz Tarsu uzmeklēt Saulu. Un atradis to, atveda uz Antiohiju.
25 A fun noodin ka koy Tarsus kwaara ka Sawulu ceeci.
26Un veselu gadu viņi tur darbojās baznīcā un mācīja daudz ļaužu, un Antiohijas mācekļi pirmo reizi sāka saukties par kristīgajiem.
26 Waato kaŋ Barnaba di a, a kand'a Antiyos. I go no care banda Almasihu marga ra kala jiiri fo ka boro boobo dondonandi. Antiyos ra no i sintin ka ne talibey se «Almasihuyaŋ».
27Tanīs dienās no Jeruzalemes uz Antiohiju atnāca pravieši.
27 Jirbey din ra mo annabi fooyaŋ fun Urusalima ka zulli ka koy Antiyos.
28Un viens no tiem, vārdā Agabs, cēlās un Garā norādīja, ka liels bads nāks pār visu zemeslodi. Tas notika Klaudija laikā.
28 I ra boro fo kaŋ se i ga ne Agabos tun ka kay ka cabe Biya _Hanno|_ do kaŋ haray bambata ga ba ka te laabey kulu ra. Woodin binde mana te kala Kuludiyos zamana ra.
29Bet visi mācekļi apņēmās, kā kurš varēdams, sūtīt pabalstu brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā.
29 Talibey mo, boro kulu nga hino boŋ, na sarti sambu ka ne ngey ga gaakasinay samba nya-izey se kaŋ yaŋ goono ga goro Yahudiya.
30To viņi arī izdarīja. Caur Barnabas un Saula rokām viņi sūtīja vecākajiem.
30 I n'a te mo. I na gaakasina samba arkusey do Sawulu nda Barnaba kambe ra.