1Tanī pat laikā ķēniņš Herods pielika rokas, lai mocītu dažus no Baznīcas.
1 A go mo alwaato din ra, Hirodus* kaŋ ga ti laabukoyo na nga kamba salle zama nga ma Almasihu marga boro fooyaŋ gurzugandi.
2Viņš ar zobenu nonāvēja Jēkabu, Jāņa brāli.
2 A na Yohanna beere Yakuba wi da takuba.
3Bet viņš, redzēdams, ka tas patika jūdiem, lika apcietināt arī Pēteri. Bija neraudzētās maizes dienas.
3 Waato kaŋ a di woodin kaan Yahudancey se, a na Bitros mo di. (Buuru kaŋ sinda dalbu bato* jirbey ra no woodin te.)
4To saņēmis un cietumā ielicis, viņš nodeva to sargāšanai četrkārtējai sardzei, ik pa četri kareivji, gribēdams viņu pēc Lieldienām vest tautas priekšā.
4 Waato kaŋ a n'a di, a n'a daŋ kasu. A n'a daŋ sooje sata taaci kaŋ ikulu gonda sooje taaci-taaci kambe ra, i m'a batu. Hirodus gonda anniya nga ma Bitros kaa taray jama se Paska* banda.
5Un Pēteris tika turēts cietumā, bet Baznīca lūdza Dievu par viņu bez mitēšanās.
5 I binde goono ga Bitros gaay kaso ra, amma Almasihu marga goono ga adduwa te a se Irikoy gaa da anniya.
6Bet tanī pat naktī, kad Herods gribēja viņu aizvest, Pēteris divām važām sasiets, gulēja starp diviem kareivjiem, un sargi pie durvīm sargāja cietumu.
6 Waato kaŋ Hirodus soola nga m'a kaa taray, cino din ra Bitros goono ga kani sooje hinka game ra. I n'a haw da sisiri hinka. Batukoy mo kaŋ go meyo gaa goono ga kasu fuwo batu.
7Un, lūk, Kunga eņģelis piestājās, un gaisma atspīdēja telpā. Viņš sita Pēterim sānos, uzmodināja to un sacīja: Celies žigli! Un važas nokrita no viņa rokām.
7 Guna mo, Rabbi malayka fo bangay a se, annura fo mo na fuwo kaarandi. Malayka na Bitros kar a carawo gaa k'a tunandi. A ne: «Tun ka kay da waasi.» A sisirey kulu mo fun kambey gaa ka kaŋ.
8Tad eņģelis viņam sacīja: Apjozies un apaun savas kurpes! Un viņš tā izdarīja. Un viņš tam sacīja: Ietērpies savā mētelī un seko man!
8 Malayka ne a se: «Ma guddu ka ni taamey mo haw.» Yaadin mo no a te. Malayka ne a se: «Ma ni kwaayo daŋ k'ay gana.»
9Un izgājis viņš tam sekoja un nezināja, ka tas, ko eņģelis darīja, ir īstenība, bet domāja, ka viņš redz parādību.
9 A fatta mo k'a gana. A mana bay hala haŋ kaŋ te malayka do ya cimi no, amma a ho hala bangayyaŋ no nga di.
10Bet viņi, pagājuši garām pirmajai un otrajai sardzei, nonāca pie dzelzs vārtiem, kas veda pilsētā. Tie atvērās paši no sevis. Un izgājuši viņi nogāja vienu ielu, un eņģelis tūdaļ aizgāja no viņa.
10 Waato kaŋ i bisa batuko sintina da ihinkanta gaa, i to guuru meyo do kaŋ ga guna kwaara gaa, nga mo feeri nga boŋ se. I fatta ka fondo fo gana. Sahãadin-sahãadin, malayka fay d'a.
11Un Pēteris atjēdzies sacīja: Tagad es tiešām zinu, ka Kungs sūtījis savu eņģeli un izglābis mani no Heroda rokām un no visa, ko jūdu tauta gaidīja.
11 Waato kaŋ Bitros laakalo ye a gaa, a ne: «Sohõ ay bay kaŋ haciika Rabbi no ka nga malayka donton k'ay faaba Hirodus kambe ra da Yahudancey jama hanganyaŋ kulu gaa.»
12Un apskatījies viņš aizgāja Jāņa, tā sauktā Marka, mātes Marijas namā. Tur daudzi bija sapulcējušies un lūdza Dievu.
12 Waato kaŋ a na hayey din lasaabu binde, a koy Maryama kwaara, Yohanna kaŋ se i ga ne Markos nya no. Noodin no boro boobo margu zama ngey ma te adduwa.
13Kad Pēteris pieklauvēja pie sētas vārtiem, tad kalpone, vārdā Rode, iznāca klausīties;
13 Waato kaŋ Bitros na windo me kar, wandiyo goy-ize fo kaŋ maa Roda koy ka di boro kaŋ no.
14Un viņa, Pētera balsi pazinusi, priekā neatvēra durvis, bet ieskrēja iekšā, lai paziņotu, ka Pēteris stāv aiz durvīm.
14 Amma waato kaŋ a bay kaŋ Bitros jinde no, a mana meyo fiti farhã sabbay se, amma a bare ka zuru ka koy baaro ci borey se ka ne: «Bitros go windo me gaa ga kay.»
15Bet tie sacīja viņai: Tu esi neprātīga. Bet viņa apgalvoja, ka tas tā ir. Tad viņi sacīja: Tas ir viņa eņģelis.
15 I ne a se: «Ni boŋo koma!» Amma nga wo tabbatandi kaŋ yaadin no. Ngey mo ne: «A malayka no!»
16Pēteris tomēr turpināja klaudzināt. Kad atvēra, tie viņu redzēja un brīnījās.
16 Amma Bitros soobay ka windo meyo kar. Waato kaŋ i n'a fiti, i di a mo, kal i dambara.
17Pamājis viņiem ar roku, lai tie klusētu, viņš pastāstīja, kā Kungs izvedis viņu no cietuma, un sacīja: Paziņojiet to Jēkabam un brāļiem! Un viņš izgājis devās uz citu vietu.
17 A na nga kamba sambu ka ne i ma dangay. Waato gaa a ci i se mate kaŋ cine no Rabbi na nga kaa kaso ra nd'a. A ne: «Araŋ ma hayey din ci Yakuba da nya-izey se.» Gaa no a fatta ka koy nangu fo.
18Dienai iestājoties, kareivjos radās liels uztraukums: kas gan noticis ar Pēteri.
18 A go no, waato kaŋ mo bo, kusuuma bambata te soojey do, hala haŋ kaŋ no Bitros ciya.
19Tad Herods meklēja viņu, bet neatrada; un viņš, nopratinājis sargus, pavēlēja tos aizvest. Tad viņš parcēlās no Jūdejas uz Cēzareju un uzturējās tur.
19 Waato kaŋ Hirodus n'a ceeci, a mana di a mo, kal a na batukoy hã. Gaa no a lordi ka ne i m'i wi. Koyo mo tun noodin Yahudiya ka zulli Kaysariya kwaara ka goro jirbiyaŋ.
20Bet viņš bija naidā ar tiriešiem un sidoniešiem. Tie vienprātīgi nāca pie viņa un, pārliecinājuši ķēniņa kambarkungu Blastu, lūdza mieru, jo to zemes pārtika no viņa.
20 A go no, a te bine gumo da Tir da Zidon borey. Waato kaŋ i hin Balatusu kaŋ ga ti koyo kwaara ize, i kaa Hirodus do da bina folloŋ. I goono ga laakal kanay ceeci, zama i laabo goono ga du ŋwaari koyo laabo ra.
21Tad noteiktā dienā Herods, tērpies ķēniņa tērpā, apsēdās tronī un uzrunāja viņus.
21 Zaaro kaŋ i suuban, Hirodus na nga koytaray kwaayey daŋ ka goro karga boŋ. A goono ga salaŋ borey se.
22Bet tauta sauca: Tā ir Dieva balss, bet ne cilvēka!
22 Jama mo goono ga kuuwa ka ne: «Beene koy fo jinde no woone, manti boro wane no!»
23Kunga eņģelis viņu tūdaļ sita, jo viņš nedeva Dievam godu; un viņš, tārpu saēsts, nomira.
23 Sahãadin-sahãadin Rabbi malayka fo n'a kar, zama a mana Irikoy beerandi. Nooniyaŋ mo di k'a ŋwa kal a bu.
24Bet Kunga vārds auga un izplatījās.
24 Amma Irikoy sanno goono ga say-say ka koy jina.
25Savu uzdevumu izpildījuši, Barnaba un Sauls atgriezās no Jeruzalemes, ņemdami līdz Jāni, kas tika saukts Marks.
25 Waato kaŋ i na ngey saajaw goyo toonandi, Barnaba da Sawulu ye ka fun Urusalima. I kande Yohanna kaŋ se i ga ne Markos ngey banda.