1Bet tanī dienā notika liela Jeruzalemes baznīcas vajāšana; un visi, izņemot apustuļus, tika izklīdināti Jūdejas un Samarijas apvidos.
1 Sawulu mo yadda da Istifanos wiyaŋo. Zaaro din ra gurzugay bambata tun Almasihu marga gaa kaŋ go Urusalima. Borey kulu mo kar ka say-say Yahudiya nda Samariya laabey ra nangu kulu. Kala diyey hinne no cindi.
2Tad dievbijīgie vīri apbedīja Stefanu un ļoti viņu apraudāja.
2 Ganakoy mo na Istifanos fiji ka baray bambata te a se.
3Bet Sauls postīja Baznīcu, iedams namos, tverot vīriešus un sievietes un nododot tos cietumā.
3 Amma Sawulu goono ga Almasihu marga halaci. A goono ga furo fu ka kaa fu ka alborey da wayborey candi k'i daŋ kasu.
4Bet izklīdinātie staigāja apkārt, sludinādami Dieva vārdu.
4 Borey kaŋ yaŋ say-say din mo koy nangu kulu ka Sanno waazu.
5Tad Filips nogāja Samarijas pilsētā un sludināja tiem Kristu.
5 Filibos mo koy Samariya laabo gallu fo ra ka Almasihu waazo te i se.
6Bet ļaudis uzmanīgi un vienprātīgi klausījās, ko Filips runāja, un redzēja zīmes, ko viņš darīja.
6 Jama mo na Filibos sanno kaŋ a ci ngey se din hangan da bina folloŋ, waato kaŋ i maa, i di mo alaamey kaŋ a goono ga te.
7Jo no daudziem, kas bija ļauno garu apsēsti, tie izgāja, stiprā balsī kliegdami; bet daudzi triekas skartie un tizlie tika izdziedināti.
7 Zama i ra boro boobo kaŋ gonda follayyaŋ, i follayey goono ga fatta. I goono ga kaati nda jinde beeri. Yeenikooni nda laruko boobo mo du baani.
8Un liels prieks bija tanī pilsētā.
8 Gallo din ra mo borey goono ga farhã gumo.
9Bet kāds vīrs, vārdā Sīmanis, kas agrāk pilsētā bija burvis, krāpa Samarijas ļaudis, sacīdams, ka viņš esot kas liels.
9 Boro fo go no mo kaŋ maa Siman, kaŋ doŋ moodabal-teeko no gallo ra. A ga Samariya laabo borey dambarandi, ka nga boŋ sambu sanda boro beeri.
10Viņu ievēroja visi: no maza līdz lielam, sacīdami: Šis ir tā sauktais lielais Dieva spēks.
10 Borey kulu goono ga hangan a se, za ikayney ka koy hal ibeerey gaa. I goono ga ne: «Boro wo ga ti Irikoy gaabo kaŋ se i ga ne beeraykoy.»
11Bet viņi tāpēc to ievēroja, ka tas ilgu laiku ar savām burvībām tos bija apmulsinājis.
11 I goono ga hangan a se mo, zama za gayyaŋ no a goono g'i dambarandi nda nga moodabalo.
12Bet kad tie noticēja Filipam, kas sludināja Dieva valstību, vīrieši un sievietes tika kristīti Jēzus Kristus vārdā.
12 Amma waato kaŋ i cimandi waazo kaŋ Filibos goono ga te Irikoy koytara da Yesu Almasihu maa boŋ, i te i se baptisma, alborey da wayborey.
13Tad arī pats Sīmanis kļuva ticīgs un, pieņēmis kristību, piebiedrojās Filipam, bet viņš, redzēdams notiekam zīmes un lielus brīnumus, apmulsis brīnījās.
13 Siman bumbo mo cimandi. Waato kaŋ i te a se baptisma, a lamba Filibos gaa. A goono ga dambara gumo waato kaŋ a di alaamey da dabari goy bambatey kaŋ yaŋ goono ga te.
14Kad apustuļi, kas bija Jeruzalemē, izdzirda, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, tie sūtīja pie viņiem Pēteri un Jāni.
14 Waato kaŋ diyey kaŋ yaŋ go Urusalima maa baaro kaŋ Samariya borey na Irikoy Sanno ta mo, i na Bitros da Yohanna donton i do.
15Tie atnākuši lūdza Dievu par viņiem, lai tie saņemtu Svēto Garu.
15 Waato kaŋ i to noodin, i na adduwa te borey din se, zama i ma du Biya Hanna.
16Jo Tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija kristīti tikai Kunga Jēzus vārdā.
16 Zama a mana zumbu i ra boro kulu boŋ jina, kala day i te i se baptisma hinne Rabbi Yesu maa ra.
17Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie saņēma Svēto Garu.
17 Gaa no Bitrosyaŋ na ngey kambey dake i boŋ, Biya Hanno mo zumbu i boŋ.
18Bet Sīmanis, redzēdams, ka caur apustuļu roku uzlikšanu tiek dots Svētais Gars, piedāvāja tiem naudu,
18 Waato kaŋ Siman di diyey kambey dakeyaŋ gaa no Irikoy na Biya Hanno no, a na nooru salle diyey se.
19Sacīdams: Dodiet arī man šo varu, lai ikviens, kam es uzlikšu rokas, saņemtu Svēto Garu! Bet Pēteris sacīja viņam:
19 A ne: «W'ay mo no dabaro wo, zama boro kulu kaŋ boŋ ay ga kambey dake ma du Biya Hanno.»
20Tava nauda lai iet ar tevi pazušanā, jo tu domāji Dieva dāvanu par naudu iemantot!
20 Amma Bitros ne a se: «Ni nooro ma halaci ni banda, zama ni ho hala ni ga du Irikoy nooyaŋo da nooru.
21Tev nav ne daļas, nedz mantojuma no šīs mācības, jo tava sirds nav taisnīga Dieva priekšā.
21 Ni sinda baa wala fondo kulu muraado wo ra, zama ni bina siino ga saba Irikoy jine.
22Tāpēc atgriezies no šī sava ļaunuma un lūdz Dievu! Varbūt šī tavas sirds iedoma tiks tev piedota.
22 Woodin se, ma tuubi ka fun ni izelaalotara din ra ka ŋwaaray Rabbi gaa, hala hambara a ma ni yaafa nda ni bina miilayaŋo wo.
23Kā es redzu, tu esi žults rūgtuma pilns un netaisnības saitēs.
23 Zama ay di kaŋ ni goono ga to da forti, ni go mo izelaalotaray kumsa ra.»
24Bet Sīmanis atbildēja, sacīdams: Lūdziet jūs Kungu par mani, lai nekas no tā, ko jūs sacījāt, nenāk pār mani!
24 Gaa no Siman tu ka ne: «Araŋ ma ŋwaaray ay se Rabbi gaa, zama hayey kaŋ araŋ ci ma si kaŋ ay boŋ, baa afolloŋ.»
25Tad viņi, Dieva vārdu apliecinājuši un pavēstījuši, griezās atpakaļ uz Jeruzalemi un vēl daudziem Samarijas apgabaliem sludināja evaņģēliju.
25 Waato kaŋ i seeda ka Rabbi sanno salaŋ mo, gaa no Bitrosyaŋ ye Urusalima, ka Baaru Hanna waazu Samariya kawye boobo ra.
26Tad Kunga eņģelis sacīja Filipam: Celies un ej uz dienvidiem pa ceļu, kas ved no Jeruzalemes uz Gazu, kas ir tuksnešains!
26 Amma Irikoy malayka salaŋ Filibos se ka ne: «Tun ka koy dandi kambe haray, fonda boŋ kaŋ ga fun Urusalima ka koy Gaza, kaŋ ga gana ganjo ra.»
27Viņš cēlās un aizgāja. Un, lūk, kāds vīrs no Etiopijas, einuhs, Etiopijas ķēniņienes Kandakes pilnvarnieks, kas pārvaldīja visas viņas mantnīcas, bija ieradies Jeruzalemē pielūgt Dievu.
27 A tun ka koy mo. Guna, boro fo go ga kaa kaŋ Etiyopi boro no, mantaw fo no kaŋ gonda dabari boobo Kandata cire, kaŋ ga ti Etiyopi wayboro bonkoono. A arzaka kulu go mantawo din kamba ra. Mantawo koy Urusalima zama nga ma sududu noodin.
28Un atceļā, sēdēdams savos ratos, viņš lasīja pravieti Isaju.
28 Waato kaŋ a goono ga ye fu, a go ga goro nga torko ra ka annabi Isaya tira caw.
29Tad Gars sacīja Filipam: Ej un piebiedrojies šiem ratiem!
29 Biya _Hanno|_ mo ne Filibos se: «Ma maan ka to torka din gaa.»
30Filips piesteidzies un izdzirdis viņu lasām pravieti Isaju, sacīja: Vai tu domā, ka saproti, ko tu lasi?
30 Filibos mo zuru ka koy a do. Kal a maa bora goono ga annabi Isaya tira caw. A ne: «Ni goono ga faham da haŋ kaŋ no ni goono ga caw?»
31Viņš sacīja: Kā lai es to varu, ja man neviens nepaskaidro? Un viņš lūdza Filipu iekāpt un apsēsties pie viņa.
31 Cawka ne: «Mate n'ay ga te ka faham, da manti ay du boro fo kaŋ ga cab'ay se?» A na Filibos ŋwaaray a ma kaaru ka goro nga jarga.
32Bet Rakstu vieta, ko viņš lasīja, bija šī: It kā avs, ko veda nokaušanai, un kā jērs kluss cirpēja priekšā, tā Viņš neatvēra savu muti.
32 Nango kaŋ a goono ga caw Irikoy Tira Hanna ra neeya: «I n'a candi sanda feeji nya kaŋ i goono ga koy wi, sanda feej'ize kaŋ go ga dangay mo nga hamni hõseko jine, yaadin cine no a mana nga meyo fiti.
33Viņa pazemošanai tiesa tika atcelta. Kas izstāstīs Viņa cilti, jo Viņa dzīvība tiek paņemta no šīs zemes? (Is.53,7-8)
33 A kaynandiyaŋo ra i n'a cimi ciito ta a gaa. May no g'a banda baaro dede? Zama i n'a fundo kaa ndunnya ra.»
34Tad einuhs jautāja Filipam, sacīdams: Es tevi lūdzu, par ko pravietis to saka? Par sevi vai par kādu citu?
34 Mantawo mo tu Filibos se ka ne: «Ay ga ni ŋwaaray, ma ci ay se: annabo wo, may sanni no a goono ga te? Nga bumbo no, wala boro fo gaa no a go?»
35Bet Filips, atdarījis savu muti, un iesākdams ar šiem Rakstiem, sludināja viņam Jēzu.
35 Filibos mo na nga meyo fiti ka sintin Irikoy Tira Hanna sanno wo gaa ka Yesu waazo te a se.
36Un viņi, ceļu turpinādami, nokļuva pie kāda ūdens; un einuhs sacīja: Lūk, ūdens! Kas mani kavē kristīties?
36 I dirawo gaa, kal i to hari fo do. Mantawo ne: «Guna hari neeya. Ifo no g'ay ganji ni ma te ay se baptisma?»
37Filips sacīja: Ja tu no visas sirds tici, tad to var. Un viņš atbildēja, sacīdams: Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.
37 Filibos ne: «Da ni ga cimandi da ni bina kulu, a ga hin ka te.» A tu ka ne: «Ay ga cimandi kaŋ Yesu Almasihu ya Irikoy Izo no.»
38Un viņš pavēlēja apturēt ratus, un viņi abi, Filips un einuhs, iekāpa ūdenī, un viņš to kristīja.
38 A lordi ka ne i ma torka kayandi. I boro hinka zumbu ka furo haro ra, nga, Filibos da mantawo. A te a se baptisma.
39Kad viņi izkāpa no ūdens, tā Kunga Gars aizrāva Filipu, un einuhs viņu vairs neredzēja, bet līksms turpināja ceļu.
39 Waato kaŋ i fun haro ra, Rabbi Biya na Filibos hamay ka kond'a. Mantawo mana ye ka di a, amma a na nga dirawo te da farhã.
40Bet Filips tika atrasts Azotā un, evaņģēliju sludinādams, pārstaigāja visas pilsētas, kamēr nonāca Cēzarejā.
40 Amma i di Filibos Azatos ra. Kaŋ a goono ga bisa noodin, a na Baaru Hanna waazu kwaarey kulu ra kal a kaa Kaysariya kwaara.