1Bet Sauls, vēl vienmēr dvesdams draudus un nāvi pār Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera
1 Amma Sawulu go day nga funsuyaŋo gaa hala hõ da kaseetiyaŋ da wiyaŋ Rabbi talibey gaa. A kaa alfaga beero do
2Un lūdza no viņa vēstules Damaskas sinagogām, lai šīs mācības vīriešus un sievietes, kurus atradīs, saistītus vestu uz Jeruzalemi.
2 ka tirayaŋ ŋwaaray a do kaŋ ga naŋ nga ma du ka koy Damaskos kwaara Yahudance diina marga* fuwey do, zama da nga du Fonda din ganakoy, alboro wala wayboro, nga ma kand'ey hawante Urusalima.
3Un notika, viņam ceļojot, ka viņš tuvojās Damaskai; un piepeši gaisma no debesīm apspīdēja viņu.
3 A go mo, waato kaŋ a go nga dirawo ra, kaŋ a maan Damaskos, kala sahãadin kaari fo fun beene ka nyaale a windanta.
4Un viņš, zemē nokritis, dzirdēja balsi sakām viņam: Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?
4 A kaŋ ganda, a maa jinde fo goono ga ne nga se: «Sawulu! Sawulu! Ifo se no ni goono g'ay gurzugandi?»
5Viņš sacīja: Kas tu esi, Kungs? Un Viņš: Es esmu Jēzus, ko tu vajā. Grūti tev pret dzenuli spert.
5 Sawulu mo ne: «Nin no may, ya Rabbi?» Nga mo ne: «Ay no Yesu, kaŋ ni goono ga gurzugandi.
6Un viņš trīcēdams izbrīnā sacīja: Kungs, ko Tu gribi, lai es daru? Un Kungs sacīja viņam: Celies un ej pilsētā; un tur tev pateiks, kas tev jādara.
6 Amma tun ka furo kwaara ra. Noodin no i ga ci ni se haŋ kaŋ ni ga hima ka te.»
7Bet tie vīri, kas kopā ar viņu ceļoja, stāvēja kā mēmi, jo balsi viņi gan dzirdēja, bet nevienu neredzēja.
7 Borey kaŋ go a banda mo kay siw! I goono ga maa jinda, amma i mana di boro kulu.
8Tad Sauls piecēlās no zemes un, acis atvēris, nekā neredzēja. Aiz rokām vezdami, tie ieveda viņu Damaskā.
8 Sawulu tun ka kay nga boŋ gaa. Waato kaŋ a na nga moy fiti, a si ga di hay kulu. I n'a kamba candi ka to d'a Damaskos.
9Un viņš tur bija trīs dienas nekā neredzēdams, neēdis un nedzēris.
9 A te jirbi hinza kaŋ a siino ga di, a mana ŋwa, a mana haŋ mo.
10Bet Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Ananija; un Kungs parādībā viņu uzrunāja: Ananij! Un tas sacīja: Šeit es esmu, Kungs.
10 Amma talibi fo go no Damaskos, kaŋ a maa ga ti Hananiya. Rabbi mo ne a se bangayyaŋ ra: «Hananiya!» Nga mo ne: «Ay neeya, ya Rabbi.»
11Un Kungs sacīja viņam: Celies un ej uz tā saukto Taisno ielu un uzmeklē Jūdas mājā tarsieti, vārdā Sauls, jo lūk, viņš tur lūdz Dievu.
11 Rabbi mo ne a se: «Tun ka koy fonda kaŋ se i ga ne Kayante din boŋ ka Yahuta kwaara hã. Zama boro fo go noodin kaŋ se i ga ne Sawulu, Tarsus boro no.
12Un viņš redzēja vīrieti, vārdā Ananiju, kas ienāca un uzlika viņam rokas, lai tas atdabūtu redzi.
12 Zama guna, a goono ga adduwa te, a di mo boro fo kaŋ maa Hananiya bangayyaŋ ra kaŋ ga kaa a do ka nga kambey dake a boŋ, zama a ma du ka di.»
13Bet Ananija atbildēja: Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, cik daudz ļauna viņš Taviem svētajiem darījis Jeruzalemē;
13 Amma Hananiya tu ka ne: «Rabbi, ay maa bora din baaru boro boobo do, mate kaŋ a na hari laalo boobo te ni hanantey se Urusalima ra.
14Un te viņam ir augsto priesteru pilnvara saistīt visus, kas piesauc Tavu vārdu.
14 Baa neewo mo, a gonda dabari alfaga beerey do, kaŋ ga naŋ a ma hin ka ni maa ceeko kulu haw.»
15Tad Kungs sacīja viņam: Ej, jo viņš man ir izredzēts trauks, lai nestu manu vārdu pagāniem, ķēniņiem un Izraēļa bērniem.
15 Amma Rabbi ne a se: «Koy ni koyyaŋ. Boro wo ya goy jinay suubanante no ay se, a m'ay maa sambu dumi cindey da bonkooney da Israyla izey jine.
16Jo es viņam rādīšu, cik daudz tam būs jācieš mana vārda dēļ.
16 Zama ay g'a cabe hari boobo kaŋ tilas kal a ma taabi haŋ ay maa sabbay se.»
17Un Ananija aizgāja un iegāja namā, un, uzlicis rokas, sacīja: Brāli, Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījās ceļā, pa kuru tu nāci, sūtīja mani, lai tu kļūtu redzīgs un Svētā Gara pilns.
17 Hananiya mo tun ka koy furo fuwo _kaŋ|_ ra _Sawulu go|_, ka nga kambey dake a boŋ. A ne: «Ay nya-izo Sawulu, Rabbi Yesu kaŋ bangay ni se fonda kaŋ ni gana ka kaa din ra, nga no k'ay donton zama ni ma du ka di, ni ma to da Biya Hanno mo.»
18Un tūdaļ no viņa acīm nokrita it kā zvīņas; un viņš kļuva redzīgs. Viņš piecēlās un tika kristīts.
18 Sahãadin-sahãadin mo, hari fooyaŋ fun moy gaa sanda camse-camse cine. Gaa no a du ka di koyne. A tun, i te a se baptisma mo.
19Un viņš, pieņēmis barību, atspirga. Tad viņš dažas dienas palika pie mācekļiem, kas bija Damaskā.
19 A ŋwa mo ka du gaabi. A te jirbiyaŋ noodin talibey banda kaŋ yaŋ go Damaskos kwaara.
20Un tūdaļ viņš sinagogās sludināja par Jēzu, ka Viņš ir Dieva Dēls.
20 Sahãadin a sintin ka Yesu waazo te Yahudance diina marga fuwey ra ka ne: «Yesu wo, nga no ga ti Irikoy Izo no.»
21Bet visi, kas to dzirdēja, brīnījās un sacīja: Vai viņš nav tas, kas Jeruzalemē vajāja tos, kas piesauca šo vārdu? Un vai tāpēc viņš nav nācis šurp, lai tos saistītus vestu pie augstajiem priesteriem?
21 Boro kulu kaŋ maa a sanney mo goono ga dambara ka ne: «Wala manti nga no kaŋ na maa wo ceekoy halaci Urusalima ra? Miila woodin boŋ mo no a kaa neewo, zama nga ma kond'ey hawante alfaga beerey do.»
22Bet Sauls atspirga arvien vairāk un ienesa sajukumu jūdos, kas dzīvoja Damaskā, apstiprinādams, ka Šis ir Kristus.
22 Amma Sawulu soobay ka gaabu ka tonton. A goono ga Yahudancey boŋ haw kaŋ yaŋ goono ga goro Damaskos ra. A goono ga tabbatandi i se ka ne: «Yesu wo day ga ti Almasihu.»
23Kad pagāja vairākas dienas, jūdi kopīgi nolēma nonāvēt viņu.
23 Waato kaŋ a te jirbi boobo noodin, Yahudancey saaware ngey game ra ka ne ngey g'a wi.
24Bet Sauls uzzināja viņu viltību. Un tie sargāja vārtus dienu un nakti, lai viņu nonāvētu.
24 Amma Sawulu du ka bay i me-hawyaŋo gaa. I goono ga birno meyey batu cin da zaari zama ngey m'a wi se.
25Bet mācekļi, paņēmuši viņu, naktī nolaida grozā pāri mūrim un izglāba to.
25 Amma talibey konda Sawulu cino ra k'a zumandi cilla fo ra birni cinaro fune fo gaa.
26Nonācis Jeruzalemē, viņš mēģināja pievienoties mācekļiem, bet visi baidījās viņa, jo neticēja, ka viņš ir māceklis.
26 Waato kaŋ a kaa Urusalima, a ceeci nga ma lamba talibey gaa, amma i kulu goono ga humburu. I mana cimandi hala nga mo talibi no.
27Tad Barnaba, paņēmis viņu, aizveda pie apustuļiem un izstāstīja tiem, kā viņš ceļā redzēja Kungu, ka Viņš tam runāja un kā viņš Damaskā uzticīgi sludinājis Jēzus vārdā.
27 Amma Barnaba n'a ceeci ka kond'a diyey do. A na baaru kulu dede i se mate kaŋ cine Sawulu di Rabbi fonda boŋ, a dede kaŋ Yesu salaŋ a se, da mate kaŋ cine Sawulu waazu Damaskos ra da bine-gaabi Yesu maa ra.
28Un viņš kopā ar tiem Jeruzalemē nāca un gāja, vaļsirdīgi sludinādams Kunga vārdā.
28 Sawulu goro i banda. A goono ga furo ka fatta Urusalima ra. A goono ga waazu da bine-gaabi Rabbi maa ra.
29Un viņš runāja ar pagāniem un pārrunāja ar grieķiem, bet tie meklēja viņu nonāvēt.
29 A goono ga salaŋ ka kakaw da Yahudancey kaŋ ga Gareku ciine salaŋ, amma borey din goono ga ceeci ngey m'a wi.
30Brāļi, to uzzinājuši, aizveda viņu uz Cēzareju un aizsūtīja uz Tarsu.
30 Waato kaŋ nya-izey bay woodin gaa, i kande Sawulu Kaysariya k'a donton hala Tarsus.
31Tad Baznīcai visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers, un tā auga, dzīvodama Kunga bijībā un pilna Svētā Gara iepriecinājuma.
31 Almasihu marga mo kaŋ go Yahudiya nda Galili nda Samariya laabey ra du laakal kanay. Almasihu marga tonton ka koy jina. A goono ga dira Irikoy humburkumay ra da Biya Hanna gaakasinay ra hal a soobay ka tonton.
32Tad notika, ka Pēteris, apmeklēdams visus, nonāca pie svētajiem, kas dzīvoja Lidā.
32 A go mo, waato kaŋ Bitros goono ga gana kawyey kulu ra, kal a kaa hanantey do kaŋ yaŋ goono ga goro Lidda.
33Tur viņš atrada kādu cilvēku, vārdā Aineju, kas astoņus gadus, triekas skarts, gulēja gultā.
33 Noodin no a na boro fo gar kaŋ maa ga ti Inyasu, kaŋ jiiri ahakku no a goono ga kani nga daaro boŋ, zama yeeni bari no.
34Un Pēteris sacīja viņam: Ainej, Kungs Jēzus Kristus tevi dziedina; celies un apklāj savu gultu! Un tūdaļ viņš piecēlās.
34 Bitros ne a se: «Inyasu, Yesu Almasihu goono ga ni no baani. Tun ka ni daaro hanse.» Sahãadin-sahãadin mo a tun.
35Un viņu redzēja visi Lidas un Saronas iedzīvotāji, kas atgriezās pie Kunga.
35 Lidda nda Saruna gorokoy kulu di a, i bare mo ka kaa Rabbi do.
36Bet Jopē bija kāda mācekle, vārdā Tabita, kas tulkojumā nozīmē stirna. Viņa bija bagāta labiem darbiem un dāvāja nabagiem dāvanas.
36 Talibi wayboro fo go no Yaffa kwaara ra, kaŋ se i ga ne Tabita, kaŋ a maa feerijo ga ti Jeeri. Waybora din to da goy hanno da nooyaŋey kaŋ a ga te.
37Tanīs dienās notika, ka viņa saslima un nomira; un viņi to nomazgāja un nolika augštelpā.
37 A go no, jirbey din ra waybora jante ka bu. Waato kaŋ i n'a nyumay binde, i n'a jisi jidan bisa fu-ize fo ra.
38Bet tā kā Lida bija tuvu Jopei, mācekļi, izdzirduši, ka Pēteris atrodas tur, sūtīja divus vīrus pie viņa ar lūgumu, lai tas nekavējas atnākt pie viņiem.
38 Za kaŋ Lidda ga maan Yaffa kwaara, waato kaŋ talibey maa kaŋ Bitros go noodin, i na boro hinka donton a gaa k'a ŋwaaray ka ne: «Ma waasu ka kaa iri do.»
39Tad Pēteris cēlās un aizgāja tiem līdz. Un kad viņš bija atnācis, tie uzveda viņu augštelpā; un visas atraitnes nostājās ap viņu, raudādamas un rādīdamas viņam svārkus un virsdrēbes, ko "Stirna" bija tām darinājusi.
39 Bitros mo tun ka koy i banda. Waato kaŋ a to noodin, i kond'a jidan bisa fu-izo ra. Wayborey kulu kaŋ yaŋ kurnye bu mo kaa ka kay a jarga. I goono ga hẽ ka bankaaray waani-waani yaŋ cabe kaŋ yaŋ Tabita te za a go ngey do.
40Kad visi bija izraidīti ārā, Pēteris, nometies ceļos, pielūdza Dievu un, pagriezies pret mironi, sacīja: Tabita, celies augšām! Un viņa atvēra savas acis un, Pēteri ieraudzījusi, atsēdās.
40 Amma Bitros n'i kulu kaa taray, gaa no a gurfa ka adduwa te. A ye ka bare buukwa do haray ka ne: «Tabita, tun!» Waybora na nga moy fiti. Waato kaŋ a di Bitros, a tun ka goro.
41Tad viņš, pasniedzis tai roku, to piecēla. Un viņš, saaicinājis svētos un atraitnes, rādīja tiem to dzīvu.
41 Bitros na nga kambe no a se k'a kayandi. Gaa a na hanantey da wayborey kaŋ yaŋ kurnye bu din ce, k'a no i se baafuna.
42Tas kļuva zināms visā Jopē, un daudzi ticēja uz Kungu.
42 Woone ciya mo hari kaŋ Yaffa gorokoy kulu gond'a bayray. Boro boobo mo na Rabbi cimandi.
43Un notika, ka viņš daudz dienas pavadīja Jopē pie kāda ādmiņa Sīmaņa.
43 A go mo, Bitros goro jirbi boobo Yaffa ra, Siman kuuru mortukwa kwaara.