1Jo bauslība aptver tikai nākamo labumu ēnu, ne pašas īstenības tēlu. Tāpēc, tā nekad nespēj ik gadus ar tiem pašiem upuriem, ko nepārtraukti upurē, padarīt pilnīgus tos, kas tuvojas.
1 Zama asariya kaŋ gonda hari hanney kaŋ ga kaa biya, amma manti cimi-cimi waney no, hal abada a sinda dabari ka borey kaŋ yaŋ ga maan toonandi, sargay dumi follonkey din do kaŋ i ga salle alwaati kulu, jiiri ka kaa jiiri.
2Citādi būtu jau mitējušies upurēt, jo upurētāji, reiz šķīstīti, neapzinātos vairs nekādus grēkus.
2 Zama nda asariya ga borey toonandi sargayey din do, manti i ga fay d'i salleyaŋ? Zama sududukoy, waati kaŋ i hanan sorro folloŋ, i si ye ka fongu ngey zunubey taaley gaa.
3Bet ar tiem gads gadā notiek grēku pieminēšana,
3 Amma sargay fey din ra i ga fongu zunubey jiiri ka kaa jiiri.
4Jo vēršu un āžu asinis grēkus piedot nespēj.
4 Zama a si hin ka te yeeji nda hincin kuri ma zunubi kaa.
5Tāpēc, pasaulē ienākdams, Viņš saka: Upurus un dāvanas Tu negribēji, bet miesu Tu man sagatavoji;
5 Woodin sabbay se no, waato kaŋ Almasihu ga ba ka furo ndunnya ra a ne: «Ni si ba sargay da nooyaŋ, amma gaaham no ni soola ay se.
6Dedzināmie upuri par grēkiem Tev nepatika.
6 Sargay summaare kaŋ i ga ton da zunubi se sargay, ni si maa i kaani.
7Tad es sacīju: Lūk, es nāku. Grāmatas sākumā par mani rakstīts, lai es izpildītu, Dievs, Tavu prātu. (Ps 39)
7 Gaa no ay ne: ‹Ay neeya, ay kaa. (I hantum ay boŋ tira kunkunante ra.) Ya Irikoy, ay kaa zama ay ma ni miila te.› »
8Agrāk Viņš sacīja: Upurus un dāvanas, un dedzināmos upurus par grēkiem, un upurus, kas saskaņā ar bauslību tiek upurēti, Tu negribēji, un tie Tev nepatika.
8 A jin ka ne: «ni si ba sargayey da nooyaŋey da sargay summaarey kaŋ yaŋ i ga ton, da zunubi se sargayey, ni si maa i kaani mo» (wo kaŋ i goono ga salle asariya lordey boŋ).
9Tad es sacīju: Lūk, es nāku, lai piepildītu, Dievs, Tavu prātu. Tā Viņš atceļ pirmo, lai nodibinātu nākošo.
9 Waato din gaa a ne koyne: «Ay neeya, ay kaa zama ay ma ni miila te.» A binde na sintina kaa zama a ma ihinkanta daŋ.
10Šinī gribā mēs esam svētīti ar vienreizējo Jēzus Kristus miesas uzupurēšanu.
10 Miila din boŋ no iri hanan Yesu Almasihu gaahamo salleyaŋo do, kaŋ a te sorro folloŋ lok! hal abada se.
11Un katrs priesteris gan ik dienas stāv kalpodams un bieži tos pašus upurus upurēdams, kas nekad nespēj izdeldēt grēkus.
11 Alfaga kulu ga kay zaari kulu ka saajaw goy te. I ga sargay dumi follonkey din filla waati kulu, kaŋ yaŋ si hin ka zunubi kaa hal abada.
12Bet Viņš, vienu upuri par grēkiem upurējis, mūžīgi sēž pie Dieva labās rokas,
12 Amma alfaga woone kaŋ ti Almasihu, waato kaŋ a na duumi sargay follonka salle zunubey se, kal a goro Irikoy kambe ŋwaaro gaa.
13Joprojām gaidīdams, kamēr Viņa ienaidnieki tiks likti par pameslu Viņa kājām,
13 Za alwaato din a goono ga batu hal Irikoy m'a ibarey te a ce taamey se furkange.
14Jo ar vienu upuri Viņš uz mūžiem padarīja pilnīgus svētdarāmos.
14 Zama sargay folloŋ do no a na borey ciya toonanteyaŋ hal abada, ngey kaŋ yaŋ _Biya Hanno|_ goono ga hanandi.
15Bet arī Svētais Gars mums liecina, jo Viņš pēc tam sacījis:
15 Biya Hanna mo goono ga seeda iri se, zama waato kaŋ a ne:
16Šī ir tā derība, ko es pēc tām dienām ar viņiem nodibināšu, saka Kungs: Es savus likumus došu viņu sirdīs un ierakstīšu tos viņu prātā,
16 «Woone ga ti alkawlo kaŋ ay ga sambu i se jirbey din banda, yaa no Rabbi ci: Ay g'ay lordey daŋ i biney ra, ay g'i hantum mo i laakaley ra.» Waato din gaa no a ne:
17Un viņu grēkus un netaisnības es vairs jau nepieminēšu.
17 «I zunubey d'i taaley mo, ay si ye ka fongu i gaa koyne baa kayna!»
18Bet kur tie piedoti, tur vairs nav upura par grēku.
18 Sohõ, naŋ kaŋ woodin yaŋ yaafa go, sargay kulu si cindi kaŋ i ga te zunubey se koyne.
19Tātad, brāļi, Jēzus asins dēļ mums ir cerība ieiet vissvētākajā.
19 Yaadin gaa, nya-izey, iri gonda naanay kaŋ ga naŋ iri ma furo Nangu Hanna ra Yesu kuro do,
20Uz turieni Viņš mums sagatavojis jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, savu miesu;
20 fondo tajo kaŋ gonda fundi kaŋ a feeri iri se boŋ. Fonda din boŋ no iri ga furo kosaray taafa kaŋ ga ti a gaahamo jine.
21Un tā kā mums ir augstais priesteris pār Dieva namu,
21 Iri gonda mo alfaga bambata Irikoy windo boŋ.
22Tad tuvosimies patiesu sirdi, ticības pilnībā, apslacināti sirdīs un brīvi no ļaunas sirdsapziņas, un miesu nomazgājuši tīrā ūdenī.
22 Yaadin gaa, kal iri ma maan nda bine cimikoy, da cimbeeri daahirante, da bine kaŋ nyun ka hanan ka fay da bine lasaabu laalo kulu, da gaahamyaŋ kaŋ i nyumay da hari hanno.
23Turēsim nesatricināmi savu cerības apliecinājumu (jo uzticams ir Tas, kas apsolījis)!
23 Iri ma iri beeja seeda di da gaabi, zama Irikoy kaŋ na alkawlo sambu ya naanaykoy no.
24Un vērosim cits citu, lai pamudinātos mīlestībā un labajos darbos!
24 Iri ma laakal daŋ care gaa ka care tuti baakasinay da goy hanno gaa.
25Neatstāsim savas sanāksmes, kā daži paraduši, nepamudinādami viens otru jo vairāk redzot, ka tā diena tuvojas.
25 Iri ma si fay d'iri margey, danga mate kaŋ cine a te boro fooyaŋ se doonay. Amma iri ma care yaamar, sanku fa sohõ kaŋ araŋ go ga di zaaro din go ga maan.
26Un ja mēs, patiesības atziņu saņēmuši, apzināti grēkojam, tad vairs neatliek upuris par grēkiem,
26 Zama nd'iri go ga zunubi te da ganda-gaabay, waati kaŋ iri ban ka du cimo bayra, sargay kulu si no koyne zunubi se,
27Bet gan šausmīgas tiesas gaidīšana un uguns niknums, kas aprīs pretiniekus.
27 kala ciiti batuyaŋ humburkumay ra da danji konno mo kaŋ ga yanjekaarey ŋwa batuyaŋ.
28Kas atmeta Mozus likumu, tam, diviem vai trim lieciniekiem liecinot, bez žēlastības bija jāmirst.
28 Boro kulu kaŋ na Musa asariya* taamu, i g'a wi bakaraw si, seeda hinka wala ihinza sanni boŋ.
29Kā jums šķiet, cik gan smagāku sodu pelna tas, kas Dieva Dēlu kājām mītu un derības asinis, kurās tas svētīts, turētu par nesvētām, un žēlastības Garu nievātu?
29 Araŋ diyaŋ gaa, ciiti beeri laalo fo dumi no i ga hima ka dake boro kaŋ na Irikoy Izo taamu nga cey cire boŋ, kaŋ na alkawlo kuro kaŋ i n'a hanandi nd'a himandi yaamo, ka donda gomni Biya _Hanna|_ mo?
30Jo mēs pazīstam To, kas teicis: Atriebšana pieder man, es atmaksāšu; un atkal: Kungs tiesās savu tautu.
30 Zama iri g'a bay, nga kaŋ ne: «Banayaŋ ya ay wane no. Ay no ga bana.» A ne mo: «Rabbi ga nga jama ciiti.»
31Šausmīgi ir krist dzīvā Dieva rokās!
31 Humburkumay hari no boro ma kaŋ Irikoy Fundikoono kambe ra.
32Bet atminieties agrākās dienas, kad jūs apgaismoti izturējāt lielu ciešanu cīņu.
32 Amma araŋ ma fongu nda doŋ jirbey, kaŋ araŋ fahamay duyaŋo banda araŋ hin suuru taabi gurjay bambata ra.
33Arī jūs atklātībā bijāt nodoti zaimiem un mokām, arī bijāt līdzdalībnieki tiem, kam tāpat notika.
33 Kambu fa araŋ ciya gomdo hari hawayaŋ do da kankami do. Kambu fa mo araŋ ciya hangasinyaŋ borey se kaŋ go yaadin.
34Jo jūs esat cietumniekiem līdzcietuši, un jūsu mantas nolaupīšanu uzņēmāt ar prieku, apzinādamies, ka jums ir labāka un paliekama manta.
34 Zama araŋ bakar borey kaŋ yaŋ go kasu ra se. Araŋ yadda nda bine kaani mo i m'araŋ arzakey hamay, zama araŋ ga bay kaŋ araŋ gonda arzaka kaŋ ga bis'ey kaŋ ga duumi mo.
35Tāpēc nezaudējiet savu paļāvību, jo tai ir liela alga.
35 Woodin sabbay se, wa si araŋ naanayo furu, zama araŋ ga bay kaŋ a gonda alhakku bambata.
36Jo pacietība jums nepieciešama, lai, Dieva prātu izpildījuši, iemantotu apsolījumu.
36 Araŋ ga hima ka hin suuru, hala waati kaŋ araŋ na Irikoy miila te araŋ ma du alkawlo toonandiyaŋo.
37Un vēl neilgi, tad nāks un nekavēsies Tas, kam jānāk.
37 Zama -- «A cindi kayniyaw fo hala nga kaŋ ga kaa ma kaa, a si gay mo.
38Bet mans taisnīgais dzīvo no ticības, un tas nepatiks manai dvēselei, ja viņš atkāptos.
38 Amma ay bora, kaŋ ciya adilante* _Irikoy jine|_, cimbeeri ra no a ga funa . D'a ye da banda mo, ay fundo si maa a kaani.»
39Tomēr mēs neesam izmisuma bērni, kas iet pazušanā, bet mums ir ticība dvēseles pestīšanai.
39 Amma iri wo manti borey kaŋ dumi ga ye da banda ka to halaciyaŋ gaa no. Day iri ya boroyaŋ no kaŋ gonda cimbeeri kaŋ ga fundi faaba.