¹Ticība ir paļāvība tam, uz ko cer, un pārliecība par to, ko neredz.

¹ Cimbeeri ga ti hayey kaŋ iri goono ga beeje nd'a tabbatandiyaŋ. Nga no ga hayey kaŋ mo si di daahirandi.

²Tanī senči kļuvuši slaveni.

² Zama a ra no doŋ kaayey du seeda hanno.

³Ticībā mēs noprotam, ka ar Dieva vārdu pasaule radīta, ka no neredzamā cēlies redzamais.

³ Cimbeeri no naŋ iri faham kaŋ Irikoy na ndunnya taka nda nga me sanno, hala hayey kaŋ mo ga di, a man'i te da hayey kaŋ yaŋ go bangante.

⁴Ticības dēļ Ābels nesa Dievam labāku upuri nekā Kains; tās dēļ viņš saņēma liecību, ka viņš taisnīgs, jo Dievs liecinājis par viņa dāvanām: un tanī viņš, lai gan jau miris, vēl joprojām runā.

⁴ Cimbeeri ra no Habila na sargay salle Irikoy se kaŋ bisa Kaynu wano booriyaŋ. A boŋ mo no a du seeda kaŋ nga ciya adilante _Irikoy jine|_, zama Irikoy yadda nd'a nooyaŋey. Woodin boŋ mo no, baa kaŋ a bu, a go ga salaŋ hala hõ.

⁵Ticības dēļ Henohs tika paņemts, lai viņš nāves neredzētu, un viņu vairs neatrada, jo Dievs viņu paņēma. Pirms paņemšanas par viņu liecināts, ka viņš Dievam bijis patīkams.

⁵ Annuhu cimbeero se no i n'a sambu hal a ma si di buuyaŋ. Borey mana di a koyne mo, zama Irikoy n'a sambu. Zama za a man'a sambu, Annuhu gonda seeda kaŋ nga ga kaan Irikoy se gumo.

⁶Bet bez ticības nav iespējams Dievam patikt. Jo tam, kas Dievam tuvojas, jātic, ka Viņš ir, un ka Viņš atalgos tos, kas Viņu meklē.

⁶ A binde boro si hin ka kaan Irikoy se kala nda bora gonda cimbeeri, zama boro kaŋ ga kaa Irikoy do, kal a ma cimandi kaŋ Irikoy go no, kaŋ nga mo no ga alhakku no borey kaŋ ga nga ceeci se.

⁷Saņēmis aizrādījumu par to, kas vēl nebija redzams, Noass ticībā rūpīgi taisīja šķirstu sava nama glābšanai. Tās dēļ viņš nosodīja pasauli un kļuva taisnības mantinieks, kas nāk no ticības.

⁷ Cimbeeri ra no Nuhu, waato kaŋ Irikoy n'a bayrandi nda hariyaŋ kaŋ borey mana di ce fo, kaŋ Irikoy humburkumay n'a di, a na hi soola zama nga windi borey ma du faaba. Woodin do no a na ndunnya zeeri ka ciya adilitaray tubuko, kaŋ boro kaŋ cimandi ga du.

⁸Ticībā paklausīja tas, ka saucas Ābrahams, un gāja uz to vietu, ko viņam nācās saņemt mantojumā. Viņš gāja, nezinādams, kur aizies.

⁸ Cimbeeri ra no Ibrahim na Irikoy lordo gana, waato kaŋ a n'a ce. A koy hala nango kaŋ a ga aniya ka du tubu hari. Kaŋ a fatta mo, a mana bay naŋ kaŋ nga go ga koy.

⁹Ticības dēļ viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks un dzīvoja teltīs kopā ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem;

⁹ Cimbeeri ra no a goro danga yaw alkawlo laabo ra. A goro mo kuuru fuyaŋ ra, nga nda Isaka nda Yakuba, kaŋ yaŋ na alkawli follonka tubu Ibrahim banda.

¹⁰Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlājs un nodibinātājs ir Dievs.

¹⁰ Zama a go ga birno kaŋ gonda dabayaŋ ceeci, kaŋ Irikoy no ga ti a soolakwa d'a cinakwa.

¹¹Ticībā arī neauglīgā Sāra neraugoties uz vecumu, saņēma spēku kļūt māte, jo ticēja, ka Tas, kas solīja, ir uzticams.

¹¹ Cimbeeri ra mo no Saharatu bumbo du dabari ka te gunde, baa kaŋ alwaato bisa a gaa, zama a lasaabu kaŋ alkawlo sambukwa ya naanaykoy no.

¹²Tāpēc arī no viena (turklāt neauglīga) dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un kā neskaitāmas smiltis jūrmalā.

¹² Woodin sabbay se no boro folloŋ kaŋ zeen kal a si hin ka du ize koyne, a gaa no boro jama fatta sanda beene handariyayzey cine baayaŋ se, sanda taasi gurey kaŋ go teeku me gaa cine kaŋ si kabu.

¹³Tie visi nomira ticībā, apsolīto nesaņēmuši; bet no tālienes tie Viņu redzēja un sveica, apliecinādami, ka viņi virs zemes ir ceļotāji un viesi.

¹³ Cimbeeri ra no borey din kulu bu. I mana du hayey kaŋ alkawli Irikoy sambu i se, amma za nangu mooro i n'i fonnay k'i kubayni. Yaadin gaa i seeda kaŋ ngey ya yawyaŋ da naarukoyaŋ no ndunnya wo ra.

¹⁴Tā runājot, tie aizrādīja, ka viņi meklē tēviju.

¹⁴ Borey kaŋ yaŋ go ga ci yaadin binde go ga cabe taray kwaaray kaŋ ngey go ga ngey boŋ laabu ceeci no.

¹⁵Bet ja viņi būtu domājuši par to, no kurienes bija izgājuši, tad viņiem vēl bija laiks atgriezties.

¹⁵ Zama d'i laakaley go nango kaŋ i fun din gaa no, doŋ i ga du daama ka ye noodin.

¹⁶Bet tagad tie tiecas pēc labākas, tas ir, debesu. Tāpēc arī Dievs nekautrējas saukties par viņu Dievu, jo Viņš tiem sagatavoja pilsētu.

¹⁶ Amma sohõ, laabu kaŋ ga bis'a booriyaŋ no i goono ga ceeci, kaŋ ti beene wano. Woodin sabbay se manti haawi hari no Irikoy se i ma ne a se ngey Irikoyo, zama a na birni soola i se.

¹⁷Ticībā Ābrahams, kad tika pārbaudīts, nesa upurī vienīgo dēlu Īzāku. Viņš arī saņēma apsolījumus,

¹⁷ Cimbeeri ra no Ibrahim, waato kaŋ Irikoy n'a gosi, a na Isaka salle sargay. Oho, Ibrahim kaŋ du alkawley go ga nga ize follonka salle,

¹⁸Jo viņam tika sacīts: No Īzāka tev būs pēcnācēji. (1.Moz.21,12)

¹⁸ kaŋ ciine ra Irikoy ne: «Isaka gaa no ni banda ga fun.»

¹⁹Tad viņš domāja, ka Dievs spēj uzmodināt arī mirušos; tāpēc viņš to saņēma atpakaļ kā piemēru.

¹⁹ Ibrahim lasaabu kaŋ Irikoy gonda dabari ka Isaka tunandi ka kaa baa buukoy game ra. Misa ra mo no woodin te.

²⁰Ticībā Īzāks svētīja nākotnei Jēkabu un Ezavu.

²⁰ Cimbeeri ra no Isaka na Yakuba nda Isuwa albarkandi hayey kaŋ ga aniya ka kaa boŋ.

²¹Ticībā Jēkabs mirdams svētīja ikkatru Jāzepa dēlu un pielūdza Dievu, noliekdamies pār sava zižļa galu.

²¹ Cimbeeri ra no Yakuba, waato kaŋ a go ga ba ka bu, a na Yusufu ize hinka kulu albarkandi. A jeeri nga goobo gaa ka sududu mo.

²²Ticībā Jāzeps mirdams atgādināja par Izraēļa bērnu aizceļošanu un deva norādījumus par saviem kauliem.

²² Cimbeeri ra no Yusufu, waato kaŋ a maan buuyaŋ, a na Israyla kundey dirawo ciine te, k'i lordi mo nga biriyey ciine ra.

²³Ticībā vecāki slēpa Mozu pēc dzimšanas trīs mēnešus, jo redzēja, ka bērns ir skaists, un viņi nebijās ķēniņa pavēles.

²³ Waato kaŋ i na Musa hay, cimbeeri ra no a hayrey n'a tugu handu hinza, zama i di kaŋ zanka no kaŋ ga sogo. I mana humburu bonkoono lordo mo.

²⁴Ticības dēļ Mozus, uzaudzis liels, noliedza, ka viņš būtu faraona meitas dēls,

²⁴ Cimbeeri ra no Musa, waato kaŋ a to albeeri, a wangu ka yadda i ma ne nga se Firawna ize wayo ize.

²⁵Labāk izvēlēdamies ar Dieva tautu ciest apspiešanu, nekā no grēka smelt īslaicīgu baudu.

²⁵ A suuban nga ma gurzugay Irikoy borey banda ka bisa nga ma zunubi kaani ŋwa alwaati kayna fo.

²⁶Kristus pazemošanu viņš turēja par lielāku bagātību nekā Ēģiptes mantas, jo viņš skatījās uz atmaksu.

²⁶ A lasaabu kaŋ Almasihu sabbay se janceyaŋo bisa Misira laabu arzaka beeray, zama a na mo sinji Irikoy alhakko gaa.

²⁷Ticības dēļ viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no ķēniņa dusmām, jo, it kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja.

²⁷ Cimbeeri ra no a fay da Misira, a mana humburu bonkoono futa. A hin suuru mo, danga boro kaŋ di nga kaŋ mo si di.

²⁸Ticības dēļ viņš svinēja pashu un apslacīšanu asinīm, lai pirmdzimušo postītājs tos neaiztiktu.

²⁸ Cimbeeri ra no a na Paska* bato da kuri say-sayyaŋo daŋ hala halacikwa ma si lamba i hay-jiney gaa.

²⁹Ticībā tie pārgāja Sarkano jūru kā sauszemi. Ēģiptieši to mēģināja, bet noslīka. (2 Moz 14,22)

²⁹ Cimbeeri ra no Israyla izey na Teeku Cira dumbandi, danga laabu kogo boŋ. Amma Misirancey, waato kaŋ i ne ngey ga te yaadin, haro n'i gon.

³⁰Ticībā, septiņas dienas apkārt ejot, sabruka Jērikas mūri.

³⁰ Cimbeeri ra no Yeriko birni cinarey kaŋ waato kaŋ Israyla izey n'i windi jirbi iyye.

³¹Ticības dēļ netikle Rahaba, miermīlīgi uzņemdama izlūkus, negāja bojā līdz ar neticīgajiem.

³¹ Cimbeeri ra no kaaruwa Rahab mana halaci murtantey banda, zama a na ma-cararey zumandi nda baani.

³²Un ko vēl lai saku? Man pietrūkst laika stāstīt par Gideonu, Baraku, Samsonu, Jefti, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem,

³² Ifo no ay ga ne woodin banda? Zama alwaati ga gaze ay se d'ay ne ay ma Jideyon baaro dede, da Barak, da Samson, da Yafta, da Dawda, da Samuwila, da annabey mo.

³³Kas, pateicoties ticībai, uzvarēja valstis, darīja taisnīgus darbus, saņēma apsolījumus, aizdarīja lauvu mutes.

³³ Cimbeeri ra no i na koytarayyaŋ zeeri, i na cimi goy te, i du alkawliyaŋ, i na muusu beeri yaŋ me daabu.

³⁴Nodzēsa uguns spēku, izbēga zobens asmenim, pārvarēja slimības, bija stipri karā, uzvarēja svešu karaspēku;

³⁴ I na danji dabaro wi, i na takuba me yana. Gaabi-jaŋay ra i du gaabi, i te wongaariyaŋ wongu ra, i na yawey wongu margayaŋ gaaray hal i zuru mo.

³⁵Sievietes atguva savus mirušos, uzmodinātus no miroņiem; bet citi, nodoti mokām, nepieņēma atbrīvošanu, lai iemantotu labāku augšāmcelšanos.

³⁵ Wayboro fooyaŋ ye ka du ngey buukoy kaŋ yaŋ tun koyne. Amma boro fooyaŋ bu barzu karyaŋ ra, i mana yadda ngey ma fun kambe zama ngey ma du tunandiyaŋ kaŋ ga boori ka bisa afa din.

³⁶Vēl citi izcieta izsmieklu šaustīšanu, pat arī važas un cietumu.

³⁶ I na boro fooyaŋ mo si da hahaarayaŋ da barzuyaŋ, oho da sisiri nda kasu mo.

³⁷Tie tika akmeņiem nomētāti, sazāģēti, kārdināti, mira zobena nonāvēti, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, ciezdami trūkumu, apspiesti, mocīti;

³⁷ Afooyaŋ mo i n'i catu ka wi da tondiyaŋ, i n'i si, i n'i dumbu ka fay ihinka nda garza. I n'i wi da takuba. I bar-bare nda feeji nda hincin kuuru bankaarayyaŋ ngey gaa. I go moori nda gurzugay da taabi ra, --

³⁸Tie, kam pasaule nebija cienīga, maldījās tuksnešos, kalnos un alās, un zemes aizās.

³⁸ ngey kaŋ ndunnya mana to i beera gaa. -- I go ga dira ka windi ganjo ra da tondi kuukey ra, i goro tondi guusey da laabu guusey ra.

³⁹Un tie visi, pārbaudīti ticības apliecinājumā, nesaņēma apsolīto, tāpēc ka

³⁹ Borey wo kulu mo kaŋ du seeda ngey cimbeero do mana du alkawlo toonandiyaŋo,

⁴⁰Dievs mums paredzējis kaut ko labāku, un tāpēc viņi bez mums izpildījumu nesasniedza.

⁴⁰ zama Irikoy na hay fo soola iri se kaŋ ga boori gumo hal i ma si ciya toonanteyaŋ kala in d'ey care banda.