1Kad Jēzus uzzināja, ka farizeji bija dzirdējuši, ka Jēzus kristī un iegūst vairāk mācekļu nekā Jānis,
1 Farisi fonda borey maa baaru kaŋ Yesu goono ga du talibiyaŋ ka baptisma te i se hal i bisa Yohanna waney baayaŋ.
2(Lai gan Jēzus nekristīja, bet Viņa mācekļi),
2 (Amma Yesu bumbo siino ga baptisma te, kal a talibey.)
3Tad Viņš atstāja Jūdeju un aizgāja atkal uz Galileju.
3 Waato kaŋ Rabbi bay woodin gaa, a dira Yahudiya ka ye Galili*.
4Bet Viņam bija jāiet caur Samariju.
4 Tilas kal a ma gana ka bisa Samariya laabo ra.
5Tad Viņš nonāca Samarijas pilsētā, kas saucās Sihāra, netālu no tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam.
5 A kaa Samariya kwaara fo ce gaa kaŋ se i ga ne Sikar, kaŋ ga maan batama kaŋ Yakuba no nga izo Yusufu se.
6Tur bija Jēkaba aka. Tad Jēzus, noguris ceļā, apsēdās pie akas. Bija apmēram sestā stunda.
6 Yakuba dayo mo go noodin. Kaŋ Yesu farga nda dirawo, a goono ga goro dayo me gaa. A to sanda zaari bindi cine.
7No Samarijas atnāca sieviete smelt ūdeni. Jēzus sacīja viņai: Dod man dzert!
7 Kala Samariya wayboro fo kaa zama nga ma hari guru. Yesu ne a se: «Ay no hari ay ma haŋ.»
8(Jo Viņa mācekļi bija aizgājuši uz pilsētu, lai iepirktu pārtiku.)
8 (Zama a talibey koy ŋwaari dayyaŋ kwaara ra.)
9Tad šī samariešu sieviete sacīja Viņam: Kā Tu, būdams jūds, prasi no manis, samarietes, dzert? Jo jūdi nesaietas ar samariešiem.
9 Samariya waybora ne a se: «Mate no nin kaŋ ga ti Yahudance ga haŋyaŋ hari ŋwaaray ay gaa, ay kaŋ ga ti Samariya wayboro?» (Zama yadda kulu si Yahudancey da Samariya borey game ra.)
10Jēzus atbildēja viņai, sacīdams: Ja tu pazītu Dieva dāvanu un kas ir Tas, kas tev saka: dod man dzert, tad tu gan no Viņa lūgtu; un Viņš tev dotu dzīvo ūdeni.
10 Yesu tu a se ka ne: «Da ni na Irikoy nooyaŋo bay da bora kaŋ go ga ne ni se: ‹Ay no hari ay ma haŋ›, doŋ ni g'a ŋwaaray, nga mo ga ni no hari fundikooni.»
11Sieviete sacīja Viņam: Kungs Tev nav ar ko smelt, bet aka dziļa; no kurienes tad Tev dzīvais ūdens?
11 Waybora ne a se: «Albora, ni sinda logayze, dayo mo ga guusu. Man gaa no ni du hari fundikoono wo?
12Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums šo aku devis, un pats viņš no tās dzēra un viņa bērni, un viņa dzīvnieki?
12 Wala ni ga bisa iri kaayo Yakuba beeray no, kaŋ n'iri no dayo wo? A haŋ a gaa nga bumbo, da nga izey, da nga almaney mo.»
13Jēzus atbildēja viņai un sacīja: Ikvienam, kas šo ūdeni dzer, atkal slāpst, bet kas dzers to ūdeni, ko es viņam došu, tam ne mūžam vairs neslāps.
13 Yesu tu a se ka ne: «Boro kulu kaŋ ga haŋ haro wo gaa ga ye ka maa jaw koyne.
14Bet ūdens, ko es tam došu, kļūs par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvei.
14 Amma boro kulu kaŋ na haro kaŋ ay ga no a se haŋ si maa jaw hal abada, amma haro kaŋ ay g'a no ga ciya hari-mo a ra ka boosu ka to fundi hal abada gaa.»
15Sieviete sacīja Viņam: Kungs, Dod man šo ūdeni, lai man neslāpst un nav jānāk šurp smelt!
15 Waybora ne a se: «Albora, ay no haro wo, zama ay ma si ye ka maa jaw, ay ma si ye ka kaa hala neewo mo hari guruyaŋ se.»
16Jēzus sacīja viņai: Ej, pasauc savu vīru un nāc šurp!
16 Yesu ne a se: «Koy ka ni kurnyo ce ka kaa ne.»
17Sieviete atbildēja un sacīja: Man nav vīra. Jēzus sacīja viņai: Tu pareizi pateici: man nav vīra.
17 Waybora tu a se ka ne: «Ay sinda kurnye.» Yesu mo tu ka ne: «Ni na cimi ci kaŋ ni ne ni sinda kurnye,
18Jo pieci vīri tev bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. To tu pareizi teici.
18 zama ni te kurnye gu. Bora kaŋ ni gonda sohõ mo, manti ni kurnye no. Woodin, ni na cimi ci.»
19Sieviete Viņam sacīja: Kungs! Redzu, ka Tu esi pravietis.
19 Waybora ne a se: «Albora, ay faham kaŋ ni ya annabi no.
20Mūsu tēvi lūdza Dievu šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzaleme ir tā vieta, kur Dievu vajag pielūgt.
20 Iri kaayey sududu tondi kuuko wo boŋ. Araŋ mo go ga ne borey se, a ga tilas i ma sududu Urusalima* kwaara ra.»
21Jēzus sacīja viņai: Sieviet, tici man, ka nāk stunda, kad jūs Tēvu nepielūgsiet ne šinī kalnā, ne Jeruzalemē!
21 Yesu ne a se: «Waybora, ay cimandi, alwaati go kaa kaŋ manti tondi kuuko wo boŋ wala mo Urusalima ra no araŋ ga sududu Baaba se bo.
22Jūs pielūdzat, ko nezināt; mēs pielūdzam, ko zinām, jo pestīšana nāk no jūdiem.
22 Araŋ wo, araŋ ga sududu haŋ kaŋ araŋ si bay se. Iri mo, iri ga sududu haŋ kaŋ iri ga bay se, zama faaba si fun kala Yahudancey do.
23Nāk stunda, un tagad tā ir, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā, jo arī Tēvs meklē tādus, kas Viņu pielūdz.
23 Amma alwaati go kaa, kaŋ baa sohõ a to, kaŋ sududuko cimi-cimey ga sududu Baaba se biya ra nda cimi ra, zama woodin yaŋ dumi no Baaba goono ga ceeci i ma bara nga se sududukoyaŋ.
24Dievs ir Gars; un kas Viņu pielūdz, tiem Viņš ir jāpielūdz garā un patiesībā.
24 Irikoy ya biya no. Borey kaŋ yaŋ ga sududu a se mo, tilas kal i ma sududu a se biya da cimi ra.»
25Sieviete sacīja Viņam: Es zinu, ka nāk Mesija (ko sauc Kristus). Kad Viņš atnāks, tad visu mums pasludinās.
25 Waybora ne a se: «Ay ga bay kaŋ Almasihu ga kaa, nga kaŋ se i ga ne Kiristi. D'a kaa, a ga hay kulu bangandi iri se.»
26Jēzus sacīja viņai: Es tas esmu, kas ar tevi runā.
26 Yesu ne a se: «Ay kaŋ goono ga salaŋ ni se ga ti nga.»
27Un tūdaļ atnāca Viņa mācekļi un brīnījās, ka Viņš sarunājas ar sievieti. Tomēr neviens neteica: Ko vēlies? vai: Ko runā ar viņu?
27 Sanney din boŋ no a talibey kaa k'a gar. I goono ga dambara kaŋ a go ga salaŋ da wayboro fo, amma boro kulu mana ne a se: «Ifo no ni goono ga ceeci?» wala: «Ifo se no ni go ga salaŋ d'a?»
28Tad sieviete atstāja savu ūdenstrauku, aizgāja uz pilsētu un sacīja turienes ļaudīm:
28 Waybora mo na nga foobo naŋ ka koy kwaara ra ka ci borey se
29Nāciet un skatieties cilvēku, kas man visu pateica, ko esmu darījusi! Vai Viņš nav Kristus?
29 ka ne: «Wa kaa ka di boro fo kaŋ ci ay se hay kulu kaŋ ay te! Wala boro wo manti Almasihu no?»
30Tad tie aizgāja no pilsētas un nogāja pie Viņa.
30 I fatta birno ra ka kaa Yesu do.
31Tanī laikā mācekļi lūdza Viņu, sacīdami: Rabbi, ēd!
31 Za i mana kaa, a talibey go ga Yesu ŋwaaray ka ne: «Alfa, ŋwa!»
32Bet Viņš tiem sacīja: Man ir barība, ko ēst, ko jūs nepazīstat.
32 Amma a ne i se: «Ay gonda ŋwaari kaŋ ay ga ŋwa kaŋ araŋ si bay.»
33Tad mācekļi runāja savā starpā: Vai kāds Viņam atnesis ēst?
33 Talibey mo go ga ne care se: «Wala boro fo kand'a se ŋwaari no?»
34Jēzus sacīja viņiem: Mana barība ir izpildīt Tā gribu, kas mani sūtījis, lai es pabeigtu Viņa darbu.
34 Yesu ne i se: «Ay ŋwaaro neeya: ay ma nga kaŋ n'ay donton miila te, ay m'a goyo toonandi mo.
35Vai jūs nesakāt: Vēl četri mēneši, tad nāk pļauja. Lūk, es saku jums: paceliet savas acis un skatiet druvas, jo tās jau baltas pļaujai!
35 Manti araŋ ga ne a cindi handu taaci, gaa heemaro ma to? Wa guna, ay ga ne araŋ se: w'araŋ boŋ sambu ka farey guna zama i kwaaray ka to wiyaŋ.
36Un pļāvējs saņem algu un savāc augļus mūžīgai dzīvei, lai kopīgi priecātos sējējs un pļāvējs.
36 Baa sohõ wiikoy goono ga du alhakku, i ga nafa margu mo ka to fundi hal abada gaa, zama dumakwa da wiikwa ma farhã care banda.
37Jo še piepildās vārds, ka cits ir, kas sēj, un cits, kas pļauj.
37 Zama yaadin gaa sanno wo cimi no kaŋ ne: ‹Boro fo go ga duma, boro fo mo go ga wi.›
38Es jūs sūtīju pļaut to, ko jūs neesat iestrādājuši. Citi strādāja, bet jūs iegājāt viņu darbā.
38 Ay n'araŋ donton araŋ ma wi haŋ kaŋ ra araŋ mana taabi. Boro fooyaŋ no ka taabi, araŋ mo nafa nd'i taabo.»
39Bet daudzi šās pilsētas samarieši ticēja Viņam sievietes vārdu dēļ, kas deva liecību: Viņš man visu pateica, ko biju darījusi.
39 Kwaara din ra Samariyance boobo na Yesu cimandi waybora sanno sabbay se kaŋ seeda ka ne: «A ci ay se hay kulu kaŋ ay te.»
40Kad samarieši atnāca pie Viņa, tie lūdza Viņu palikt pie tiem, un Viņš palika tur divas dienas.
40 Woodin se no, waato kaŋ Samariya borey kaa Yesu do, i goono g'a ŋwaaray a ma goro ngey do. Nga mo te jirbi hinka noodin.
41Un vēl lielāks vairums uz Viņu ticēja Viņa vārdu dēļ.
41 Boro boobo tonton borey gaa kaŋ n'a cimandi, a sanno sabbay se.
42Un viņi sacīja sievietei: Ne jau tavas runas dēļ mēs ticam, jo paši mēs dzirdējām un uzzinājām, ka Viņš ir patiesi pasaules Pestītājs.
42 I goono ga ne waybora se: «Sohõ iri go ga cimandi, manti ni sanno sabbay se bo, amma zama iri maa iri boŋ se. Iri ga bay mo kaŋ haciika boro wo ga ti ndunnya Faabakwa.»
43Bet pēc divām dienām Viņš aizgāja no turienes un devās uz Galileju;
43 Jirbi hinka din banda a dira noodin ka koy Galili.
44Jo pats Jēzus apliecināja, ka pravietis savā tēvijā netiek cienīts.
44 Zama Yesu bumbo seeda ka ne: «Annabi sinda beeray nga laabo ra.»
45Kad Viņš nonāca Galilejā, tad galilejieši uzņēma Viņu, jo tie visu bija redzējuši, ko Viņš svētkos darīja Jeruzalemē, jo paši bija svētkos.
45 Waato kaŋ a furo Galili ra, Galili borey n'a kubayni, zama i di hay kulu kaŋ a te Urusalima, bato* jirbey ra, zama ngey mo koy bato do.
46Tad Viņš atkal nonāca Galilejas Kānā, kur Viņš ūdeni bija pārvērtis vīnā. Un Kafarnaumā bija kāds galminieks, kura dēls slimoja.
46 Yesu ye ka kaa Kana kwaara koyne Galili ra, nango kaŋ a na haro bare ka te duvan*. Faadance fo go no kaŋ ize aro jante Kafarnahum kwaara.
47Šis, izdzirdis, ka Jēzus no Jūdejas atnācis Galilejā, aizgāja pie Viņa un lūdza Viņu atnākt un izdziedināt tā dēlu, jo tas bija pie miršanas.
47 Waato kaŋ a maa baaru kaŋ Yesu fun Yahudiya* ka kaa Galili, kal a koy Yesu do k'a ŋwaaray a ma kaa ka nga izo no baani, zama a ga ba ka bu.
48Tad Jēzus sacīja viņam: Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat.
48 Yesu mo ne a se: «D'araŋ si di alaama da dambara hariyaŋ araŋ si cimandi, abada.»
49Galminieks sacīja Viņam: Kungs, nāc, iekams mans dēls nav miris!
49 Faadanca din ne a se: «Rabbi, ma kaa za ay izo mana bu!»
50Jēzus sacīja viņam: Ej, tavs dēls dzīvo! Cilvēks ticēja vārdiem, ko Jēzus viņam teica, un aizgāja.
50 Yesu ne a se: «Koy! Ni izo gonda fundi.» Bora din na sanno kaŋ Yesu ci nga se din cimandi ka dira.
51Bet, viņam jau ejot, kalpi atsteidzās tam pretim un ziņoja, sacīdami, ka viņa dēls dzīvo.
51 Waato kaŋ a go dirawo ra mo, a bannyey kuband'a ka ne a se: «Ni izo gonda fundi!»
52Tad viņš jautāja tiem par stundu, kad tam palicis labāk. Un tie sacīja viņam: Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.
52 Nga mo n'i hã saaya kaŋ cine no a du baani. I ne a se: «Bi wiciri kambu guuru fo no konno n'a taŋ.»
53Tad tēvs noprata, ka tā bija tā stunda, kad Jēzus sacīja viņam: Tavs dēls dzīvo. Un viņš ticēja pats un viss viņa nams.
53 Waato din gaa no baabo bay kaŋ saaya din no Yesu ci nga se ka ne: «Ni izo gonda fundi.» Nga bumbo da nga almayaaley kulu mo na Yesu cimandi.
54Šis bija jau otrs brīnums, ko Jēzus padarīja, atnācis no Jūdejas Galilejā.
54 Woodin mo no ga ti alaama hinkanta kaŋ Yesu te waato kaŋ a fun Yahudiya ka kaa Galili.