1Pēc tam bija jūdu svētki; un Jēzus aizgāja uz Jeruzalemi.
1 Woodin banda Yahudancey batu* fo te. Yesu koy Urusalima.
2Bet Jeruzalemē bija ar piecām pajumtēm Avju dīķis, kas ebrejiski saucas Betsata.
2 Urusalima ra mo Feejey Meyo jarga bangu fo go no kaŋ se i ga ne Baytazda Yahudancey sanney ra, kaŋ gonda tanda gu.
3Tanīs gulēja liels daudzums slimnieku, aklo, klibo un izkaltušo, kas gaidīja ūdens sakustēšanos.
3 Jantekom boobo goono ga kani tandey ra -- danawyaŋ, da fanakayaŋ, da yeenikooniyaŋ. I goono ga haro tunandiyaŋo batu,
4Bet Kunga eņģelis savulaik nolaidās dīķī; un kas pirmais pēc ūdens sakustēšanās iekāpa dīķī, tas izveseļojās, lai ar kādu slimību viņš neslimotu.
4 zama hatta ka kaa hatta malayka fo ga zumbu bango ra ka haro tunandi. Haro tunandiyaŋo banda boro kaŋ jin ka furo ga du baani, doori kulu kaŋ go a gaa.
5Bet tur bija kāds cilvēks, kas slimoja trīsdesmit astoņus gadus.
5 Boro fo mo go noodin kaŋ go ga jante jiiri waytaaci ihinka si.
6Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka tas jau ilgu laiku slimo, sacīja viņam: Vai gribi būt vesels?
6 Kaŋ Yesu di bora din go ga kani, a bay mo kaŋ a gay yaadin, a ne a se: «Ni ga ba ni ma du baani, wala?»
7Slimais atbildēja Viņam: Kungs, man nav cilvēka, kas mani ievestu dīķī, kad ūdens sakustas, jo, kamēr es aizeju, cits ieiet pirmais.
7 Jantekomo tu a se ka ne: «Ay jine bora, ay sinda boro kulu kaŋ g'ay daŋ bango ra waati kaŋ haro ga yooje, amma waati kaŋ ay goono ga koy, kala boro fo m'ay jin ka furo.»
8Jēzus sacīja viņam: Celies, ņem savu gultu un staigā.
8 Yesu ne a se: «Ma tun ka ni daarijo sambu ka dira.»
9Un tūdaļ šis cilvēks izveseļojās, ņēma savu gultu un staigāja. Bet bija sabata diena.
9 Sahãadin bora din du baani, a na nga daarijo sambu ka dira. Han din asibti* zaari no.
10Tad jūdi sacīja izdziedinātajam: Ir sabats! Tev nav brīv nest savu gultu!
10 Woodin sabbay se no Yahudancey go ga ne bora kaŋ du baani se: «Asibti zaari no hunkuna. A si halal* ni se ni ma ni daarijo sambu.»
11Viņš tiem atbildēja: Kas mani izdziedināja, tas teica man: ņem savu gultu un staigā!
11 Amma a tu i se ka ne: «Bora kaŋ n'ay no baani, nga no ne ay se ay m'ay daarijo sambu ka dira.»
12Tad tie jautāja viņam: Kas ir tas cilvēks, kas tev sacīja: ņem savu gultu un staigā?
12 I n'a hã ka ne: «May no, bora kaŋ ne ni se ni ma ni daarijo sambu ka dira?»
13Bet izdziedinātais nezināja, kas Tas bija, jo Jēzus aizgāja no ļaudīm, kas atradās tanī vietā.
13 Amma bora kaŋ du baani mana bay boro kaŋ no, zama Yesu daray a se zama jama go noodin.
14Vēlāk Jēzus atrada viņu svētnīcā un sacīja tam: Lūk, tu esi izdziedināts; negrēko vairs, lai tev kas ļaunāks nenotiek.
14 Woodin banda Yesu di a Irikoy windo ra ka ne a se: «Guna, ni du baani. Ma si ye ka zunubi te zama hari laalo kaŋ jaase woodin ma si ye ka du nin.»
15Tas cilvēks aizgāja un paziņoja jūdiem, ka Jēzus ir tas, kas viņu izdziedināja.
15 Bora din koy ka ci Yahudancey se ka ne Yesu no na nga no baani.
16Tāpēc jūdi vajāja Jēzu, ka Viņš to darīja sabatā.
16 Woodin sabbay se no Yahudancey goono ga Yesu gurzugandi zama asibti zaari ra no a goono ga woodin yaŋ te.
17Bet Jēzus atbildēja viņiem: Mans Tēvs aizvien darbojas, un es arī darbojos.
17 Amma Yesu tu i se ka ne: «Ay Baabo goono ga goy hala sohõ, ay mo goono ga goy.»
18Tāpēc jūdi vēl vairāk meklēja Viņu nonāvēt, ka Viņš ne tikai neievēroja sabatu, bet sauca Dievu par savu Tēvu, pielīdzinādams sevi Dievam. Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņiem:
18 Woodin sabbay se no Yahudancey ye ka ceeci ngey m'a wi, zama manti asibti zaaro hasarayaŋo hinne se, amma zama a goono ga nga boŋ sasabandi nda Irikoy, kaŋ a goono ga ne Irikoy ga ti nga Baaba.
19Patiesi, patiesi es jums saku: Dēls no sevis neko nevar darīt, ja neredzēs Tēvu darām; jo, ko Viņš dara, to tāpat dara arī Dēls.
19 Yesu binde tu i se ka ne: «Haciika, haciika ay ga ci araŋ se: Izo si hin ka hay kulu te nga boŋ se, kala haŋ kaŋ a di nga Baabo goono ga te. Zama hay kulu kaŋ nga bumbo go ga te, woodin yaŋ no Izo mo goono ga te.
20Jo Tēvs mīl Dēlu un rāda Viņam visu, ko pats dara, un rādīs Viņam vēl lielākus darbus nekā šos, lai jūs brīnītos.
20 Zama Baabo ga ba Izo, a g'a cabe mo hay kulu kaŋ nga bumbo goono ga te. A g'a cabe mo goyyaŋ kaŋ ga bisa woodin yaŋ beeray, zama araŋ ma dambara.
21Jo kā Tēvs uzmodina miroņus un atdzīvina, tā arī Dēls atdzīvina, kurus vēlas.
21 Zama mate kaŋ Baabo ga buukoy tunandi k'i funandi, yaadin mo no Izo ga fundi no borey kaŋ se a ga ba nga m'a no.
22Jo Tēvs netiesā nevienu, bet visu tiesu nodevis Dēlam,
22 Zama Baabo bumbo si boro kulu ciiti, amma ciito kulu a n'a no Izo se,
23Lai visi tāpat godātu Dēlu, kā godā Tēvu. Kas Dēlu negodina, tas negodina Tēvu, kas Viņu sūtījis.
23 zama boro kulu ma Izo beerandi, sanda mate kaŋ cine i ga Baabo beerandi. Boro kaŋ si Izo beerandi si Baabo kaŋ n'a donton mo beerandi.
24Patiesi, patiesi es jums saku: Kas manus vārdus klausa un tic uz To, kas mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība; un viņš tiesā nenāk, bet no nāves pāriet dzīvībā.
24 Haciika, haciika ay ga ci araŋ se: boro kaŋ ga maa ay sanno k'ay dontonkwa cimandi mo gonda fundi hal abada. A si kaa ciito do, amma a na buuyaŋ daŋandi ka kaa fundi do.
25Patiesi, patiesi es jums saku, ka nāk stunda, un tā tagad ir, kad miroņi dzirdēs Dieva Dēla balsi, un tie, kas dzirdēs, dzīvos.
25 Haciika, haciika ay ga ci araŋ se: alwaati go kaa, sohõ mo a to, kaŋ buukoy ga maa Irikoy Izo jinda, borey kaŋ ga maa mo ga funa.
26Jo kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī, tā Viņš arī Dēlam devis, lai Viņam būtu dzīvība pašam sevī.
26 Zama danga mate kaŋ cine Baabo gonda fundi nga bumbo ra, yaadin mo no a na Izo no a ma bara nda fundi nga bumbo ra.
27Un deva Viņam varu tiesāt, jo Viņš ir Cilvēka Dēls.
27 A na dabari no a se mo a ma ciiti te, zama nga ya Boro Izo no.
28Nebrīnieties par to, jo nāk stunda, kurā visi, kas atrodas kapos, dzirdēs Dieva balsi,
28 Araŋ ma si dambara nda woodin, zama alwaati go kaa kaŋ borey kaŋ yaŋ go saarayey ra ga maa a jinda.
29Un izies tie, kas labu darījuši, uz augšāmcelšanos dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, uz augšāmcelšanos tiesai.
29 I ga fatta mo. Borey kaŋ yaŋ te ihanno ga tun fundi se. Borey kaŋ yaŋ te ilaalo mo ga tun ciiti se.
30Es pats no sevis nekā nevaru darīt. Kā es dzirdu, tā es tiesāju; un mana tiesa ir taisnīga, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā, kas mani sūtījis.
30 Ay bumbo si hin ka hay kulu te. Sanda mate kaŋ cine ay ga maa, yaadin no ay ga ciiti. Ay ciito mo adilitaray wane no, zama ay s'ay bumbo miila gana, amma Baabo kaŋ n'ay donton wano.
31Ja es pats dodu liecību par sevi, mana liecība nav patiesa.
31 D'ay _hinne|_ no ga seeda ay boŋ se, ay seeda si tabbat.
32Ir Cits, kas liecina par mani; un es zinu, ka liecība, kādu Viņš par mani dod, ir patiesa.
32 Afo go no kaŋ go ga seeda ay boŋ, ay ga bay mo kaŋ seeda kaŋ a goono ga te ay boŋ ya cimi no.
33Jūs sūtījāt pie Jāņa; un viņš deva liecību patiesībai.
33 Araŋ na boroyaŋ donton Yohanna do, nga mo na seeda no cimo se.
34Tomēr es nepieņemu liecību no cilvēka, bet saku šo, lai jūs tiktu pestīti.
34 Amma seeda kaŋ ay ga ta, manti borey wane no, amma ay ga sanney din ci zama araŋ ma du faaba.
35Viņš bija spīdeklis, kas deg un spīd, bet jūs gribējāt īsu laiku līksmoties viņa gaismā.
35 Yohanna ciya fitilla kaŋ goono ga di ka kaari mo, a kaaro ra araŋ yadda ka farhã alwaati kayna fo.
36Bet man ir lielāka liecība nekā Jāņa: jo darbi, ko Tēvs man deva, lai tos pabeidzu, šie paši darbi, ko es daru, dod liecību par mani, ka Tēvs mani sūtījis.
36 Amma ay gonda seeda kaŋ ga bisa Yohanna wano. Zama goyey kaŋ ay Baaba n'ay no ay m'i toonandi, goyey din bumbey kaŋ ay go ga te, i goono ga seeda ay boŋ ka cabe kaŋ Baaba n'ay donton.
37Un Tēvs, kas mani sūtījis, pats deva liecību par mani. Bet jūs nekad Viņa balsi neesat dzirdējuši, nedz Viņa seju redzējuši.
37 Baaba mo kaŋ n'ay donton seeda ay boŋ. Araŋ mana maa a jinde baa ce fo, araŋ mana di a alhaalo mo.
38Un Viņa vārds jūsos nav palicējs, jo jūs neticat tam, ko Viņš sūtījis.
38 A sanno si araŋ ra da goray mo, zama bora kaŋ a donton, araŋ man'a cimandi.
39Jūs pētāt Rakstus, jo jūs domājat, ka tajos ir mūžīgā dzīvība; un tie ir, kas liecina par mani.
39 Araŋ ga ceeci Irikoy Tira Hanney ra, zama araŋ ga tammahã i ra no araŋ ga du fundi hal abada, ngey mo no goono ga seeda ay boŋ.
40Bet jūs negribat nākt pie manis, lai iegūtu dzīvību.
40 Amma araŋ si yadda ka kaa ay do ka du fundi.
41No cilvēkiem es godu nepieņemu.
41 Ay si beeray ceeci borey do,
42Bet es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestības jūsos nav.
42 zama ay g'araŋ bay. Araŋ sinda Irikoy se baakasinay araŋ ra.
43Es atnācu sava Tēva vārdā, un jūs mani nepieņēmāt; ja atnāks cits savā vārdā, to jūs pieņemsiet.
43 Ay wo kaa ay Baaba maa gaa, amma araŋ man'ay ta. Da boro fo kaa nga boŋ maa gaa, bora din wo araŋ g'a ta.
44Kā jūs varat ticēt, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklējat godu, kas nāk no vienīgā Dieva.
44 Mate no araŋ ga te ka cimandi, za kaŋ araŋ goono ga du beeray care do, beera mo kaŋ ga fun Irikoy follonka do, araŋ s'a ceeci?
45Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu Tēvam. Ir kas jūs apsūdz - Mozus, uz ko jūs cerat.
45 Araŋ ma si tammahã ay g'araŋ kalima Baaba do. Araŋ kalimakwa go no, nga ga ti Musa kaŋ gaa araŋ naanay.
46Jo, ja jūs ticētu Mozum, tad jūs ticētu arī man, jo par mani viņš rakstījis (1.Moz.3,15; 22,18; 5.Moz.18,15),
46 Zama nd'araŋ na Musa cimandi no, doŋ araŋ g'ay mo cimandi, zama a n'ay baaro hantum.
47Bet ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem?
47 Amma d'araŋ mana tira kaŋ a hantum cimandi, mate no araŋ ga te k'ay sanno cimandi?»