1Pēc tam Jēzus pārcēlās pāri Galilejas, tas ir, Tibērijas jūrai.
1 Woodin banda Yesu na Galili teeko daŋandi, sanda Tiberiya teeko nooya.
2Un daudz ļaužu sekoja Viņam, jo tie redzēja brīnumus, ko Viņš darīja tiem, kas slimoja.
2 Jama bambata goono g'a gana zama i go ga di alaamey kaŋ a goono ga te jantekomey boŋ.
3Tad Jēzus uzkāpa kalnā un apsēdās tur ar saviem mācekļiem.
3 Yesu mo kaaru tondi kuuko boŋ. A goono ga goro noodin, nga nda nga talibey.
4Tuvojās jau Lieldienas, jūdu svētki.
4 Paska* kaŋ ti Yahudancey bato maan.
5Kad Jēzus, pacēlis acis, redzēja, ka ļoti daudz ļaužu nāk pie Viņa, tad Viņš sacīja Filipam: Kur pirksim maizi, lai tie paēstu.
5 Yesu mo na nga boŋ sambu, a di jama boobo goono ga kaa nga do. A ne Filibos se: «Man no iri ga du ka day buuru boro woone yaŋ se i ma ŋwa?»
6Bet to Viņš sacīja, viņu pārbaudīdams, jo pats zināja, ko darīs.
6 A na woone ci zama nga ma Filibos gosi, zama Yesu bumbo ga bay haŋ kaŋ nga ga ba ka te.
7Filips atbildēja Viņam: Par divi simts denārijiem nepietiek tiem maizes, lai katrs nedaudz saņemtu.
7 Filibos tu a se ka ne: «Buuru kunkuni kaŋ nooro ga saba nda handu ahakku banandi cine si wasa i se hala boro kulu ma du kayna-kayna.»
8Tad viens no Viņa mācekļiem, Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, sacīja Viņam:
8 A talibey ra afo, Andarawos kaŋ ti Siman Bitros nya ize, ne Yesu se:
9Šeit ir viens zēns, kam piecas miežu maizes un divas zivis; bet kas tas ir tik daudziem?
9 «Arwasu fo go ne kaŋ gonda buuru kunkuni gu, sayir* wane, da hamisa hinka, amma man no woodin ga to jama wo kulu se?»
10Tad Jēzus sacīja: Lieciet ļaudīm novietoties! Bet tanī vietā bija daudz zāles. Tā novietojās skaitā ap peci tūkstoši vīriešu.
10 Yesu ne: «Wa naŋ borey ma goro.» Noodin mo gonda subu tayo boobo. Alborey goro mo, i to sanda zambar gu cine.
11Bet Jēzus, paņēmis maizi un izsacījis pateicību, izdalīja tiem, kas novietojās, tāpat arī zivis, cik tie vēlējās.
11 Gaa no, Yesu na buurey sambu. Waato kaŋ a na Irikoy saabu, a n'i fay-fay borey kaŋ goono ga goro ganda se. Yaadin cine mo no a te hamisey se hala boro kulu ŋwa haŋ kaŋ cine a ga ba.
12Bet kad tie paēda, Viņš sacīja saviem mācekļiem: Salasiet atlikušās druskas, lai tās neiet bojā.
12 Waato kaŋ i kungu, a ne nga talibey se: «Wa patarmey kaŋ cindi margu, zama hay kulu ma si hasara.»
13Tad viņi savāca un piepildīja divpadsmit grozus druskām, kas no piecām miežu maizēm bija pāri palikušas tiem, kas ēda.
13 I n'i margu mo ka cilla way cindi hinka toonandi nda sayir buuru guwa din patarmey kaŋ i ŋwa ka cindi.
14Tad ļaudis, redzēdami brīnumu, ko padarīja Jēzus, sacīja: Šis patiesi ir pravietis, kam bija jānāk pasaulē.
14 Waato kaŋ borey di alaama kaŋ a te, i goono ga ne: «Woone, haciika annabo din no kaŋ ga kaa ndunnya ra.»
15Bet Jēzus, nomanīdams to, ka tie nāks, lai Viņu ar varu ņemtu un ieceltu par ķēniņu, aizgāja atkal viens pats kalnā.
15 Yesu mo, waato kaŋ a di i go ga soola ka kaa ka nga di da gaabi ka nga ciya bonkooni, a dira ka koy tondi kuuko boŋ nga hinne.
16Bet kad jau vakars metās, Viņa mācekļi aizgāja pie jūras.
16 Waato kaŋ wiciri kambo to, a talibey zulli ka koy teeko do.
17Un viņi, iekāpuši laivā, cēlās pāri jūrai uz Kafarnaumu. Un iestājās jau tumsa, bet Jēzus vēl nenāca pie viņiem.
17 I furo hi ra ka teeko daŋandi ka koy Kafarnahum haray. Alwaato din kuba furo i gaa, Yesu mo mana kaa i do jina.
18Bet jūra, pūšot stipram vējam, bangojās.
18 Teeko haro mo sintin ka te bondayyaŋ haw beero kaŋ goono ga te sabbay se.
19Kad viņi divdesmit piecas vai trīsdesmit stadijas bija noairējuši, tie redzēja Jēzu pa jūru staigājam un laivai tuvojamies, un viņi izbijās.
19 Waato kaŋ i na hiyo fun sanda kilometar gu wala iddu cine, i na Yesu fonnay. A goono ga dira teeko boŋ ka maan hiyo gaa. Kal i humburu.
20Bet Viņš tiem sacīja: Es esmu, nebīstieties!
20 Amma a ne i se: «Ay no! Wa si humburu.»
21Tad tie viņu gribēja uzņemt Viņu laivā, bet laiva tūdaļ sasniedza zemi, kurp tie brauca.
21 Gaa no i yadda ngey m'a sambu hiyo ra, sahãadin-sahãadin mo hiyo to jabo kaŋ i goono ga koy gaa.
22Ļaudis, kas stāvēja viņpus jūras, otrā dienā uzzināja, ka tur citas laivas nav bijis, kā tikai viena, un ka Jēzus nav iekāpis laivā kopā ar saviem mācekļiem, bet mācekļi aizbraukuši vieni paši.
22 A wane suba, jama kaŋ go noodin ga kay ya-haray teeko me gaa di kaŋ hi kulu si noodin kal afolloŋ. I di mo kaŋ Yesu mana furo hiyo ra nga talibey banda, amma a talibey koy ngey hinne.
23Bet citas laivas nāca no Tibērijas tuvu tai vietai, kur viņi, pateikdamies Kungam, ēda maizi.
23 Hi fooyaŋ fun Tiberiya ka maan nango kaŋ i na buuro ŋwa, waato kaŋ Rabbi na saabuyaŋ te banda.
24Kad ļaudis redzēja, ka tur nav ne Jēzus, ne Viņa mācekļu, tie iekāpa laivās un brauca uz Kafarnaumu, lai meklētu Jēzu.
24 Waato kaŋ jama di kaŋ Yesu si no, a talibey mo si no, ngey mo furo hiyey ra ka koy Kafarnahum ka Yesu ceeci.
25Un tie, atraduši Viņu viņpus jūras, sacīja Viņam: Rabbi! Kad Tu šeit atnāci?
25 Waato kaŋ i n'a gar teeko se ya-haray, i ne a se: «Alfa, waatifo no ni kaa ne?»
26Jēzus viņiem atbildēja, sacīdams: Patiesi, patiesi es jums saku: jūs meklējat mani nevis tāpēc, ka redzējāt brīnumus, bet tāpēc, ka baudījāt maizi un paēdāt.
26 Yesu tu i se ka ne: «Haciika, haciika ay ga ci araŋ se: araŋ go g'ay ceeci, manti zama araŋ di alaamey se bo, amma zama araŋ na buuru ŋwa ka kungu se.
27Necentieties pēc iznīkstošās barības, bet pēc tādas, kas paliek mūžīgai dzīvei, ko Cilvēka Dēls jums dos, jo Viņu Dievs Tēvs apzīmogojis.
27 Araŋ ma si goy ŋwaari kaŋ ga halaci se, amma wa goy ŋwaari se kaŋ ga te aloomar ka to fundi hal abada gaa, kaŋ Boro Izo g'araŋ no. Zama nga no Baaba Irikoy kawaatimandi.»
28Tad tie Viņam sacīja: Kas mums jādara, lai darītu Dieva darbus?
28 I ne a se: «Mate no iri ga te ka goyey kaŋ Irikoy ga ba te?»
29Tad Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Tas ir Dieva darbs, lai jūs ticētu uz to, ko Viņš sūtījis.
29 Yesu tu i se ka ne: «Irikoy goyo neeya: araŋ ma nga kaŋ Irikoy donton cimandi.»
30Tad tie sacīja Viņam: Kādu zīmi tad Tu dod, lai mēs redzētu un ticētu Tev? Ko Tu darīsi?
30 Gaa no i ne a se: «To, alaama fo no ni ga te hal iri ma di ka ni cimandi? Goy woofo no ni ga te?
31Mūsu tēvi ēda mannu tuksnesī, kā tas rakstīts: maizi no debesīm Viņš deva tiem ēst (2.Moz.16,15; 4.Moz.11,7; Ps.77).
31 Iri kaayey na Manna* ŋwa ganjo ra, mate kaŋ i n'a hantum ka ne: ‹A na buuru kaŋ fun beene no i se i ma ŋwa.› »
32Tad Jēzus tiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: ne Mozus jums deva maizi no debesīm, bet mans Tēvs dod jums patieso debessmaizi.
32 Yesu mo ne i se: «Haciika, haciika ay ga ci araŋ se: manti Musa no k'araŋ no buuro din kaŋ fun beene bo, amma ay Baaba no g'araŋ no buuru cimi-cimo kaŋ fun beena ra.
33Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.
33 Zama Irikoy buuro ga ti bora kaŋ goono ga kaa ka fun beena ra ka fundi no ndunnya se.»
34Tad tie Viņam sacīja: Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!
34 I ne a se: «Rabbi, m'iri no buuro wo alwaati kulu.»
35Bet Jēzus viņiem sacīja: Es esmu dzīvības maize; kas pie manis nāk, tas neizsalks; un kas uz mani tic, tam neslāps nekad.
35 Yesu ne i se: «Ay no ga ti buuru fundikoono. Boro kaŋ ga kaa ay do si maa haray, boro kaŋ g'ay cimandi mo si maa jaw hal abada.
36Bet es jums to esmu teicis: jūs mani gan redzējāt, bet neticat.
36 Amma ay ne araŋ se: araŋ di ay, kulu nda yaadin araŋ mana cimandi.
37Visi, ko Tēvs man dod, nāks pie manis; un kas pie manis nāk, to es laukā nedzīšu.
37 Boro kulu kaŋ Baaba g'ay no ga kaa ay do. Boro kaŋ ga kaa ay do mo, ay s'a gaaray hal abada.
38Jo es esmu nācis no debesīm ne tādēļ, lai izpildītu savu gribu, bet Tā gribu, kas mani sūtījis.
38 Zama ay zumbu ka fun beena ra, manti zama ay m'ay boŋ miila te bo, amma nga kaŋ n'ay donton miila.
39Bet šis ir Tēva prāts, kas mani sūtījis, lai no visa, ko Viņš man devis, es nekā nepazaudētu, bet to uzmodinātu pastarā dienā.
39 Ay dontonkwa miila neeya: Borey kaŋ a n'ay no ra, baa afo ma si daray ay se, amma ay m'i tunandi zaari bananta ra.
40Jo šī ir mana Tēva vēlēšanās, kas mani sūtījis, lai katrs, kas Dēlu redz un uz Viņu tic, iemantotu mūžīgo dzīvi; un es viņu uzmodināšu pastarā dienā.
40 Zama ay Baaba miila neeya: boro kulu kaŋ ga di Izo k'a cimandi ma du fundi hal abada, ay mo g'a tunandi zaari bananta ra.»
41Tad jūdi kurnēja pret Viņu tāpēc, ka Viņš sacīja: Es esmu dzīvā maize, kas no debesīm nākusi.
41 Gaa no, Yahudancey goono ga guunu-guunu a boŋ, zama a ne nga no ga ti buuro kaŋ zumbu ka fun beena ra.
42Un viņi sacīja: Vai šis nav Jēzus, Jāzepa dēls, kura tēvu mēs pazīstam? Kā tad Viņš saka: Es esmu nācis no debesīm?
42 I goono ga ne: «Manti boro wo ga ti Yesu, Yusufu izo, kaŋ iri g'a baabo nd'a nyaŋo bay? Mate no kaŋ sohõ a goono ga ne: ‹Ay zumbu ka fun beena ra›?»
43Tad Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Nekurniet savā starpā!
43 Yesu tu i se ka ne: «Araŋ ma si guunu-guunu araŋ game ra.
44Neviens nevar pie manis nākt, ja Tēvs, kas mani sūtījis, nevelk viņu; un es to uzmodināšu pastarā dienā.
44 Boro kulu si hin ka kaa ay do kala day da Baaba kaŋ n'ay donton m'a candi, ay mo g'a tunandi zaari bananta ra.
45Ir rakstīts praviešos: Un visi būs Dieva mācīti. Ikviens, kas no Tēva dzirdējis un mācījies, nāk pie manis (Is.54,13).
45 Mate kaŋ i n'a hantum Annabey* Tirey ra ka ne: ‹Ikulu ga du dondonandiyaŋ Irikoy do.› Boro kulu binde kaŋ maa Baabo se kaŋ dondon a do mo ga kaa ay do.
46Nevis ka Tēvu kāds būtu redzējis. Tikai Tas, kas no Dieva ir, Tas Tēvu ir redzējis.
46 Manti hala boro fo di Baaba no bo, kala day bora kaŋ fun Irikoy do. Nga no di Baaba.
47Patiesi, patiesi es jums saku: Kas uz mani tic, tam ir mūžīgā dzīvošana.
47 Haciika, haciika ay ga ci araŋ se: boro kaŋ ga cimandi gonda fundi hal abada.
48Es esmu dzīvības maize.
48 Ay no ga ti buuru fundikoono.
49Jūsu tēvi ēda mannu tuksnesī un nomira.
49 Araŋ kaayey na Manna* ŋwa ganjo ra, i bu mo.
50Šī ir maize, kas no debesīm nākusi, lai katrs, kas no tās ēd, nemirtu.
50 Woone no ga ti buuro kaŋ goono ga zumbu ka fun beena ra, hala boro kulu kaŋ g'a ŋwa ma si bu.
51Es esmu dzīvā maize, kas no debesīm nākusi.
51 Ay no ga ti buuru fundikoono kaŋ zumbu ka fun beena ra. Boro kulu kaŋ ga buuro wo ŋwa ga funa hal abada. Oho, buuro kaŋ ay ga no mo ga ti ay gaahamo zama ndunnya ma du fundi.»
52Ja kas ēdīs no.šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi; un maize, ko es jums došu, ir mana Miesa pasaulei par dzīvību.
52 Yahudancey mo kakaw ngey nda care game ra ka ne: «Mate no boro wo ga te k'iri no nga gaahamo iri ma ŋwa?»
53Tad jūdi strīdējās savā starpā, sacīdami: kā Viņš mums var dot ēst savu miesu?
53 Yesu mo ne i se: «Haciika, haciika ay ga ci araŋ se: d'araŋ si Boro Izo gaahamo ŋwa k'a kuro haŋ, araŋ sinda fundi araŋ ra.
54Bet Jēzus tiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: ja jūs Cilvēka Dēla Miesu neēdīsiet un Viņa Asinis nedzersiet, tad jūsos nebūs dzīvības.
54 Boro kaŋ goono g'ay gaahamo ŋwa k'ay kuro haŋ mo gonda fundi hal abada, ay mo g'a tunandi zaari bananta ra.
55Kas manu Miesu ēd un manas Asinis dzer, tam ir mūžīgā dzīvība; un es viņu uzmodināšu pastarā dienā;
55 Zama ay gaahamo ya ŋwaari no da cimi, ay kuro mo haŋyaŋ hari no da cimi.
56Jo mana Miesa ir patiess ēdiens, un manas Asinis ir patiess dzēriens.
56 Boro kaŋ g'ay gaahamo ŋwa k'ay kuro haŋ mo, ay ra no a goono ga goro, ay mo goono ga goro a ra.
57Kas manu Miesu bauda un manas Asinis dzer, tas paliek manī un es viņā.
57 Danga mate kaŋ cine Baaba fundikoono n'ay donton, ay mo goono ga funa Baaba sabbay se, yaadin no boro kaŋ g'ay ŋwa mo, bora koy ga funa ay sabbay se.
58Kā mani sūtījis dzīvais Tēvs un es dzīvoju Tēva labad, tā tie, kas mani bauda, dzīvos manis labad.
58 Woone ga ti buuro kaŋ kaa ka fun beena ra, manti sanda wo kaŋ cine araŋ kaayey ŋwa ka bu no bo. Boro kaŋ ga buuro wo ŋwa ga funa hal abada.»
59Šī ir maize, kas nākusi no debesīm. Ne tā, kā jūsu tēvi ēda mannu un nomira. Kas šo maizi ēd, tas dzīvos mūžīgi.
59 A na sanney din ci Yahudance diina marga* fuwo ra waato kaŋ a goono ga dondonandi Kafarnahum ra.
60To Viņš teica Kafarnaumā, mācīdams sinagogā.
60 Waato kaŋ i maa woodin, Yesu talibey ra iboobo ne: «Sanno wo ga sandi. May no ga hin ka yadda a gaa?»
61Tad daudzi no Viņa mācekļiem, to dzirdēdami, sacīja: Smaga ir šī runa, kas var to klausīties?
61 Amma Yesu, zama a bay nga boŋ se kaŋ nga talibey goono ga guunu-guunu woodin boŋ, a ne i se: «Woodin ga naŋ araŋ ma harta no?
62Bet Jēzus, zinādams sevī, ka Viņa mācekļi kurn par to, sacīja tiem: Vai tas jūs apgrēcina?
62 Mate no nd'araŋ ga di Boro Izo goono ga kaaru beene, nangu kaŋ a go doŋ?
63Bet ja jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu uzejam tur, kur Viņš iepriekš bija?
63 Biya no ga funandi, gaaham si hay kulu hanse. Sanney kaŋ ay ci araŋ se ya biya nda fundi no.
64Gars ir tas, kas atdzīvina, miesa neder nekam. Vārdi, ko es jums runāju, ir gars un dzīvība.
64 Amma boro fooyaŋ go araŋ ra kaŋ si cimandi.» (Zama Yesu bay za sintina gaa borey kaŋ yaŋ si cimandi, a bay mo boro kaŋ g'a nooyandi.)
65Bet starp jums ir daži neticīgie; jo Jēzus zināja no sākuma, kas ir neticīgie un kas Viņu nodos.
65 A ne koyne: «Woodin sabbay se ay ne araŋ se: boro kulu si hin ka kaa ay do, d'a mana du woodin Baaba do.»
66Un Viņš sacīja: Tāpēc es jums teicu, ka neviens nevar nākt pie manis, ja tas viņam nebūs dots no mana Tēva.
66 Waato kaŋ i maa woodin, a talibey ra iboobo fun a banda, i mana ye k'a gana koyne.
67No šī laika daudzi Viņa mācekļi atkāpās un vairs nestaigāja Viņam līdz.
67 Gaa no, Yesu ne iway cindi hinka se: «Araŋ wo, araŋ si ba araŋ ma koy no?»
68Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: Vai arī jūs gribat aiziet?
68 Siman Bitros tu a se ka ne: «Rabbi, may do no iri ga koy? Nin no gonda fundi hal abada sanney.
69Tad Sīmanis Pēteris atbildēja Viņam: Kungs, pie kā lai mēs ejam? Pie Tevis ir mūžīgās dzīves vārdi.
69 Iri mo, iri na ni cimandi. Iri bay mo kaŋ nin no ga ti Irikoy wane hanna.»
70Un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls.
70 Yesu tu i se ka ne: «Manti araŋ boro way cindi hinka no ay suuban, amma araŋ ra boro fo ya iblisi no?»
71Jēzus atbildēja viņiem: Vai ne divpadsmit es jūs esmu izredzējis? Bet viens no jums ir velns.
71 A goono ga Yahuta, Kariyoti bora kaŋ ti Siman Ize sanni te, zama nga no g'a nooyandi, a go mo iway cindi hinka ra.
72Viņš runāja par Jūdasu Iskariotu, Sīmaņa dēlu, jo šis bija tas, kas Viņu nodos, lai gan bija viens no tiem divpadsmit.