1Pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju, jo Viņš negribēja apmeklēt Jūdeju, tāpēc ka jūdi meklēja Viņu nonāvēt.
1 Woodin banda Yesu goono ga windi Galili laabo ra, zama a si ba nga ma windi Yahudiya laabo ra, zama Yahudancey goono ga ceeci ngey m'a wi.
2Bet jūdu būdiņu svētki (Scenopegia) bija ļoti tuvu.
2 Yahudancey batu* kaŋ ti Tandey Bato maan.
3Tad Tā brāļi sacīja Viņam: Aizej no šejienes un dodies uz Jūdeju, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari.
3 Yesu nya izey mo ci a se ka ne: «Tun neewo ka koy Yahudiya ra zama ni talibey ma di alaamey kaŋ ni goono ga te.
4Neviens taču neko nedara slepenībā, bet katrs grib būt ievērojams. Ja Tu to dari, tad atklāj sevi pasaulei.
4 Zama boro kulu si no kaŋ ga hay fo te tuguyaŋ ra kaŋ nga bumbo mo goono ga ceeci i m'a bay taray kwaaray. Za kaŋ ni goono ga hayey din te, kala ma ni boŋ bangandi ndunnya se.»
5Jo pat Viņa brāļi neticēja Viņam.
5 Zama baa a nya izey man'a cimandi.
6Tad uz to Jēzus sacīja viņiem: mans laiks vēl nav pienācis, bet jūsu laiks vienmēr ir klāt.
6 Kala Yesu ne i se: «Ay alwaato mana to jina, amma araŋ alwaato go soolante han kulu.
7Pasaule nevar jūs ienīst, bet mani nīst, jo es liecinu par to, ka tās darbi ir ļauni.
7 Ndunnya si hin ka konna araŋ, amma ay wo, a ga konna ay, zama ay goono ga seeda ka ne a goyey ya ilaaloyaŋ no.
8Jūs ejiet šajos svētkos, bet es vēl neeju šajos svētkos, jo mans laiks vēl nav piepildījies.
8 Araŋ wo, wa koy bato do. Ay wo si koy bato wo do jina, zama ay alwaato mana to jina.»
9To pateicis, Viņš palika Galilejā.
9 Waato kaŋ a na sanney din ci i se, a goro Galili ra.
10Bet, kad Viņa brāļi bija aizgājuši, tad arī Viņš aizgāja svētkos ne atklāti, bet it kā slepeni.
10 Amma waato kaŋ a nya izey koy bato do, gaa no Yesu mo koy, manti taray kwaaray, amma tuguyaŋ ra.
11Bet jūdi meklēja Viņu svētkos un sacīja: Kur Viņš ir?
11 Yahudancey mo goono g'a ceeci bato do ka ne: «Man no bora din go?»
12Un daudz kurnēšanas bija ļaudīs par Viņu; jo vieni sacīja: Viņš ir labs, bet citi teica: Nē, Viņš maldina ļaudis.
12 I goono ga guunu-guunuyaŋ boobo te a boŋ jama ra. Boro fooyaŋ goono ga ne boro hanno no, afooyaŋ mo goono ga ne manti yaadin no, amma a goono ga jama halli no.
13Tomēr neviens, bīdamies jūdu, nerunāja par Viņu atklāti.
13 Kulu nda yaadin, boro kulu mana Yesu sanno te taray kwaaray, Yahudancey humburkumay sabbay se.
14Bet kad svētki bija jau pusē, Jēzus iegāja svētnīcā un mācīja.
14 Amma waato kaŋ bato jirbey to bindi, Yesu ziji ka koy Irikoy windo ra ka sintin ka dondonandi.
15Bet jūdi brīnījās un sacīja: Kā Viņš, nemācīts būdams, zina Rakstus?
15 Yahudancey mo go ga dambara ka ne: «Mate no boro wo te ka waani Tira Hanney kaŋ a mana baa dondon?»
16Jēzus viņiem atbildēja, sacīdams: Mana mācība nav mana, bet Tā, kas mani sūtījis.
16 Yesu tu i se ka ne: «Ay dondonandiyaŋo manti ay wane no, amma ay dontonkwa wane no.
17Ja kāds vēlas Viņa gribu pildīt, tas no mācības sapratīs, vai tā no Dieva, vai es runāju pats no sevis.
17 Boro kulu kaŋ ga ba nga ma Irikoy miila te, bora ga bay hal ay dondonandiyaŋo ya Irikoy wane no wala ay bumbo wane no ay goono ga te.
18Kas runā pats no sevis, tas meklē sev godu; bet kas meklē Tā godu, kas mani sūtījis, tas ir patiess un netaisnības viņā nav.
18 Boro kaŋ ga nga boŋ wane te, nga boŋ beeray no a goono ga ceeci, amma boro kaŋ goono ga nga dontonkwa beeray ceeci, bora din ya cimikoy no, adilitaray-jaŋay si a ra mo.
19Vai Mozus nedeva jums bauslību? Bet neviens no jums nepilda bauslību.
19 Manti Musa no k'araŋ no asariya*? Kulu nda yaadin boro kulu si araŋ game ra kaŋ goono ga asariya gana. Ifo se no araŋ goono ga ceeci k'ay wi?»
20Kāpēc jūs meklējat mani nonāvēt? Ļaudis atbildēja, sacīdami: Ļaunais gars Tevi apsēdis: kas meklē Tevi nogalināt?
20 Jama tu ka ne: «Ni gonda follay*! May no goono ga ceeci nga ma ni wi?»
21Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Vienu darbu es padarīju, un jūs visi brīnāties.
21 Yesu tu i se ka ne: «Goy folloŋ n'ay te, araŋ kulu mo dambara goyo din sabbay se.
22Tāpēc Mozus deva jums apgraizīšanu, lai gan tā nav no Mozus, bet no tēviem; un jūs sabatā apgraizāt cilvēku.
22 Musa n'araŋ no dambanguyaŋ* (baa kaŋ manti Musa do no a fun, amma za doŋ kaayey wane no). Araŋ ga boro dambangu mo asibti zaari.
23Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu un Mozus bauslība netiek pārkāpta, ko tad jūs dusmojaties uz mani, ka es sabatā izdziedināju visu cilvēku?
23 D'i ga boro dambangu asibti zaari zama i ma si Musa asariya daaru, ifo se no araŋ konnandi ay gaa zama ay na boro summaare no baani asibti zaari?
24Netiesājiet pēc ārienes, bet spriediet taisnīgu tiesu!
24 Araŋ ma si ciiti tammahãyaŋ boŋ, amma araŋ ma adilitaray ciiti te.»
25Tad daži no jeruzlemiešiem sacīja: Vai šis nav Tas, ko meklē nonāvēt?
25 Urusalima boro fooyaŋ goono ga ne: «Manti boro wo no i goono ga ceeci ngey ma wi?
26Un, lūk, Viņš runā atklāti, un tie Viņam nekā nesaka. Vai priekšnieki tiešām pārliecinājušies, ka Viņš ir Kristus?
26 Guna mo, a goono ga salaŋ i se taray kwaaray, amma i si ga ne a se hay kulu. Wala jine borey ga bay kaŋ daahir nga no ga ti Almasihu?
27Un mēs zinām Viņu, no kurienes Viņš; bet kad nāks Kristus, neviens nezinās, no kurienes Viņš.
27 Amma iri ga bay naŋ kaŋ boro no, amma waati kaŋ Almasihu ga kaa, boro kulu si bay naŋ kaŋ boro no.»
28Tad Jēzus sauca, svētnīcā mācīdams, un sacīja: Jūs pazīstat mani un zināt, no kurienes es esmu nācis. Ir viens Patiesīgais, kas mani sūtījis, kuru jūs nepazīstat.
28 Gaa no, Yesu na nga jinde sambu Irikoy windo ra, a goono ga dondonandi ka ne: «Araŋ g'ay bay, araŋ ga bay naŋ kaŋ ay fun mo. Ay mana kaa ay boŋ miila se, amma ay dontonkwa ya cimi-cimo wano no, kaŋ araŋ wo si bay.
29Es Viņu pazīstu, jo es esmu no Viņa, un Viņš mani sūtīja.
29 Ay g'a bay, zama a do no ay fun, nga no k'ay donton mo.»
30Tad tie meklēja Viņu satvert, bet neviens Viņam rokas nepielika, jo vēl Viņa stunda nebija pienākusi.
30 Woodin sabbay se borey goono ga ceeci ngey m'a di, amma boro kulu mana nga kambe dake a gaa, zama a alwaato mana to jina.
31Bet daudzi no ļaudīm ticēja Viņam un sacīja: Kad atnāks Kristus, vai Viņš padarīs vairāk brīnumu, nekā Šis dara?
31 Amma jama game ra boro boobo n'a cimandi ka ne: «Waati kaŋ Almasihu ga kaa, alaamey kaŋ a ga te ga bisa woone yaŋ kaŋ boro wo te no?»
32Farizeji dzirdēja ļaudis tā par Viņu runājam; un priekšnieki un farizeji sūtīja kalpus, lai Viņu aizturētu.
32 Farisi fonda borey maa kaŋ jama goono ga hayey din guunu-guunu Yesu boŋ. Kala alfaga* beerey da Farisi fonda borey na doogariyaŋ donton i m'a di.
33Tad Jēzus sacīja viņiem: Vēl neilgi man ar jums būt, un tad aiziešu pie Tā, kas mani sūtījis.
33 Yesu mo ne: «A cindi kayna ay go araŋ do jina, ay ga ye ka koy mo ay dontonkwa do.
34Jūs mani meklēsiet, bet neatradīsiet, jo kur es esmu, tur jūs nevarat nākt.
34 Araŋ g'ay ceeci, araŋ si di ay mo. Nango kaŋ ay go mo, araŋ si hin ka kaa.»
35Tad jūdi savstarpēji sarunājās: Kur Viņš grib iet, ka mēs Viņu neatradīsim? Vai Viņš ies pie izklīdušajiem starp pagāniem un mācīs pagānus?
35 Yahudancey salaŋ ngey game ra ka ne: «Man gaa no boro wo ga ba ka koy kaŋ iri si di a? Wala a ga ba ka koy borey do kaŋ yaŋ say-say dumi cindey game ra ka dumi cindey dondonandi no?
36Kas tā par runu, ko Viņš teica: jūs mani meklēsiet un neatradīsiet, un kur es esmu, tur jūs nevarat nākt?
36 Sanni woofo dumi no a ci wo, kaŋ a ne: ‹Araŋ g'ay ceeci, araŋ si di ay mo,› da mo: ‹Nango kaŋ ay go mo, araŋ si hin ka kaa›?»
37Bet beidzamajā lielajā svētku dienā Jēzus stāvēja un sauca, sacīdams: Kam slāpst, lai nāk pie manis un dzer!
37 Zaari bananta kaŋ ti bato zaari beero ra, Yesu kay ka nga jinda sambu ka ne: «Boro kulu kaŋ maa jaw ma kaa ay do ka haŋ!
38Kas uz mani tic, no tā iekšienes, kā sacīts Rakstos, plūdīs dzīvā ūdens straumes (Is.12,3).
38 Boro kaŋ g'ay cimandi, mate kaŋ Tira Hanney ga ci, bora din ra no hari fundikooni isayaŋ ga zuru ka fun.»
39Bet to Viņš sacīja par Garu, ko saņems tie, kas uz Viņu tic, jo Gars vēl nebija dots, tāpēc ka Jēzus vēl nebija pagodināts.
39 Amma Almasihu na woone ci Biya _Hanno|_ boŋ kaŋ borey kaŋ yaŋ g'a cimandi ga du, zama Irikoy mana Biya Hanno* no jina, zama a mana Yesu beerandi jina.
40Kad daži no ļaudīm dzirdēja Viņa runu, tie sacīja: Patiesi Viņš ir pravietis.
40 Gaa no, jama ra boro fooyaŋ, waato kaŋ i maa sanney din, i ne: «Haciika, boro wo annabo din no.»
41Citi sacīja: Viņš ir Kristus. Bet citi teica: Vai Kristus nāk no Galilejas?
41 Afooyaŋ ne: «Boro wo Almasihu no.» Amma afooyaŋ ne: «Almasihu ga fun Galili no?
42Vai Rakstos nav sacīts, ka Kristus nāk no Dāvida cilts un no Betlēmes miesta, kur bija Dāvids?
42 Manti Tira Hanney ne Almasihu ga fun Dawda haamey ra nda Baytlahami kwaara ra no, naŋ kaŋ Dawda bara?»
43Tā ļaudīs izcēlās šķelšanās Viņa dēļ.
43 Woodin gaa no jama laakaley fay ihinka Yesu sabbay se.
44Un daži no tiem gribēja Viņu apcietināt, bet rokas neviens Viņam nepielika.
44 I ra boro fooyaŋ ga ba ngey m'a di, amma boro kulu mana kambe dake a gaa.
45Tad kalpi atgriezās pie augstajiem priesteriem un farizejiem; un tie sacīja viņiem: Kāpēc jūs Viņu neatvedāt?
45 Gaa no, doogarey ye ka kaa alfaga beerey da Farisi fonda borey do. Ngey mo ne i se: «Ifo se no araŋ mana kand'a?»
46Kalpotāji atbildēja: Nekad cilvēks nav tā runājis, kā šis Cilvēks.
46 Doogarey tu i se ka ne: «Boro kulu mana bay ka salaŋ danga boro wo cine.»
47Tad farizeji atbildēja viņiem: Vai arī jūs esat apmāti?
47 Farisi fonda borey binde tu i se ka ne: «Araŋ mo, a n'araŋ fafagu no?
48Vai tad kāds no priekšniekiem un farizejiem tic uz Viņu?
48 Jine borey wala Farisi fonda borey ra boro fo go no kaŋ n'a cimandi no?
49Bet šis pūlis, kas nezina bauslību, lai ir nolādēts!
49 Amma jama wo kaŋ si Tawretu* bay ya laalante yaŋ no.»
50Nikodēms, kas bija viens no tiem, kas naktī bija nācis pie Viņa, sacīja tiem:
50 Nikodimu kaŋ kaa Yesu do doŋ ga ti i ra boro fo.
51Vai mūsu likums tiesā cilvēku, ja iepriekš neuzklausa viņu pašu un neuzzina, ko viņš darījis?
51 A ne i se: «Iri asariya ga boro ciiti ka zeeri no za i mana maa haŋ kaŋ bora ne ka bay haŋ kaŋ a te?»
52Tie atbildēja viņam, sacīdami: Vai arī tu esi galilejietis? Izpēti Rakstus un redzēsi, ka no Galilejas nenāk pravietis.
52 I tu a se ka ne: «Ni mo Galili boro no? Guna Tira Hanney ra ka di kaŋ Galili ra annabi kulu si fun.»
53Un tie atgriezās katrs savās mājās.
53 Boro kulu mo koy nga kwaara,