1Bet Jēzus aizgāja uz Olīvkalnu.
1 amma Yesu kaaru Zeytun tondo boŋ.
2Un agri rītā Viņš atkal atnāca svētnīcā, un visa tauta sanāca pie Viņa. Un Viņš apsēdās un mācīja tos.
2 Za mo bo a ye ka furo Irikoy windo ra. Borey kulu goono ga kaa a do, a goro mo k'i dondonandi.
3Te rakstu mācītāji un farizeji atveda sievieti, pieķertu laulības pārkāpšanā, un to vidū nostādījuši,
3 Kala asariya dondonandikoy da Farisi fonda borey kande wayboro fo kaŋ i di zina ra k'a daŋ jama bindo ra.
4Sacīja Viņam: Mācītāj, šī sieviete tikko pieķerta laulības pārkāpšanā.
4 I ne Yesu se: «Alfa, wayboro wo, zina ra no i n'a di waato kaŋ a goono g'a te.
5Bet Mozus bauslībā mums pavēlējis tādu sievieti nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki? (3.Moz.20,10).
5 To. Asariya ra Musa n'iri lordi ka ne iri ma wayborey wo dumi catu ka wi da tondiyaŋ. Ni binde, ifo no ni ga ne a boŋ?»
6To tie sacīja, Viņu kārdinādami, lai varētu Viņu apsūdzēt. Bet Jēzus, uz priekšu noliecies, ar pirkstu rakstīja smiltīs.
6 (Amma i na woodin ci zama i goono g'a si, zama ngey ma du kobay a boŋ k'a kalima.) Amma Yesu gungum ka hantum laabo ra nda nga kambayzo.
7Kad nu tie turpināja Viņam jautāt, Viņš piecēlies sacīja tiem: Kas no jums bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu! (5.Moz.17,7).
7 Amma waato kaŋ i soobay k'a hã, a tun ka kay ka ne i se: «Araŋ ra boro kaŋ sinda zunubi ma jin k'a catu nda tondi.»
8Un Viņš, atkal noliecies, rakstīja zemē.
8 A ye ka gungum ka hantum laabo ra koyne.
9Bet tie, to dzirdējuši, sākot ar vecākajiem, cits pēc cita aizgāja. Palika Jēzus viens un sieviete, vidū stāvot.
9 Ngey mo, waato kaŋ i maa woodin, i fatta afo-fo, ibeerey ka kaa ikayney, kal ikulu ban. I na Yesu naŋ nga hinne nda waybora mo nango kaŋ a go ga kay bindo ra.
10Tad Jēzus piecēlies sacīja viņai: Sieviet, kur ir tie, kas tevi apsūdzēja? Vai neviens tevi nepazudināja?
10 Yesu tun ka kay ka ne a se: «Waybora, man i go? Boro kulu mana ni ciiti ka zeeri?»
11Viņa sacīja: Neviens, Kungs! Tad Jēzus teica tai: Arī es tevi nepazudināšu. Ej un negrēko vairs!
11 Waybora ne: «Boro kulu si no, ya Rabbi.» Yesu mo ne: «Ay mo si ni ciiti ka zeeri. Ma koy ni koyyaŋ. Ma si ye ka zunubi te koyne.»
12Tad Jēzus atkal runāja un sacīja tiem: Es esmu pasaules gaisma; kas man seko, tas nestaigā tumsā, bet iegūs dzīvības gaismu.
12 Yesu binde ye ka salaŋ i se ka ne: «Ay no ga ti ndunnya annura. Boro kaŋ g'ay gana si dira kubay ra hal abada, amma a ga du fundi kaari.»
13Bet farizeji sacīja Viņam: Tu liecini pats par sevi; tava liecība nav patiesa.
13 Gaa no, Farisi fonda borey ne a se: «Ni goono ga seeda ni boŋ se, ni seeda manti cimi no.»
14Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Un ja es liecinu pats par sevi, tad mana liecība ir pareiza, jo es zinu, no kurienes nāku un kur eju; bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kur eju.
14 Yesu tu i se ka ne: «Baa d'ay ga seeda ay boŋ se, ay seeda ya cimi no, zama ay ga bay naŋ kaŋ ay fun da naŋ kaŋ ay ga koy mo. Amma araŋ si bay naŋ kaŋ ay fun da naŋ kaŋ ay ga koy.
15Jūs tiesājat miesīgi; es netiesāju nevienu.
15 Araŋ ga ciiti danga mate kaŋ ndunnya borey ga te, ay wo si boro kulu ciiti.
16Un ja es tiesāju, mans lēmums ir pareizs, jo es neesmu viens, bet es un Tēvs, kas mani sūtījis.
16 Amma baa d'ay ga ciiti mo, ay ciito ya cimi no, zama manti ay hinne no, amma in d'ay Baabo kaŋ n'ay donton no.
17Un jūsu bauslībā rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir pareiza (5.Moz.17,6; 19,15).
17 Baa araŋ asariya ra a go hantumante kaŋ boro hinka seeda ya cimi no.
18Es esmu, kas liecību dod pats par sevi, un par mani liecina Tēvs, kas mani sūtījis.
18 To, ay goono ga seeda ay boŋ se, Baaba kaŋ n'ay donton mo goono ga seeda ay boŋ.»
19Tad tie sacīja Viņam: Kur ir tavs Tēvs? Jēzus atbildēja: Ne jūs mani pazīstat, ne manu Tēvu. Ja jūs mani pazītu, tad pazītu arī manu Tēvu.
19 Gaa no i ne a se: «Man ni Baaba?» Yesu tu i se ka ne: «Araŋ s'ay bay, araŋ s'ay Baabo mo bay. D'araŋ n'ay bay, doŋ araŋ g'ay Baabo mo bay.»
20Šos vārdus Jēzus, mācīdams svētnīcā, teica pie upura lādes; un neviens Viņu neapcietināja, jo Viņa stunda vēl nebija pienākusi.
20 A na sanney din ci nooru jisiro do, waato kaŋ a go ga dondonandi Irikoy windo ra. Boro kulu man'a di, zama a alwaato mana to jina.
21Tad Jēzus atkal viņiem sacīja: Es aizeju, un jūs meklēsiet mani un savā grēkā nomirsiet. Kur es eju, tur jūs nevarat nākt.
21 A ye ka ci i se koyne ka ne: «Ay ga dira. Araŋ g'ay ceeci, araŋ ga bu araŋ zunubey ra mo. Naŋ kaŋ ay ga koy, araŋ si hin ka kaa.»
22Tad jūdi teica: Vai Viņš sevi nonāvēs, ka Viņš sacīja: Kur es eju, tur jūs nevarat nākt?
22 Yahudancey binde goono ga ne: «A ga nga boŋ wi no, wala? Zama a ne naŋ kaŋ nga ga koy, iri si hin ka kaa.»
23Un Viņš tiem sacīja: Jūs esat no šīs zemes, es esmu no augšienes. Jūs esat no šīs pasaules, es neesmu no šīs pasaules.
23 A ne i se: «Araŋ wo ganda no araŋ fun, ay wo beene. Araŋ wo ndunnya wo wane yaŋ no. Ay wo manti ndunnya wo wane no.
24Tāpēc es jums sacīju, ka jūs nomirsiet savos grēkos; jo ja jūs neticēsiet, ka es tas esmu, jūs nomirsiet savos grēkos.
24 Woodin sabbay se no ay ci araŋ se ka ne araŋ ga bu araŋ zunubey ra. Zama d'araŋ mana cimandi kaŋ ay no ga ti AY* GO NO, araŋ ga bu araŋ zunubey ra.»
25Tad tie sacīja Viņam: Kas Tu esi? Jēzus viņiem atbildēja: Sākums, kas arī ar jums runā.
25 I ne a se: «Ni ga ti may?» Yesu ne i se: «Bora kaŋ ay ci araŋ se za sintina no.
26Daudz man par jums jārunā un jātiesā, bet Tas, kas mani sūtījis, ir patiess; un es runāju pasaulei to, ko esmu no Viņa dzirdējis.
26 Ay gonda hari boobo kaŋ ay ga ci ka ciiti mo araŋ boŋ, ay dontonkwa ya cimikoy mo no. Haŋ kaŋ ay maa a do, woodin yaŋ no ay goono ga salaŋ ndunnya se.»
27Un tie nesaprata, ka Viņš Dievu sauca par savu Tēvu.
27 I mana faham kaŋ Baabo sanni no a goono ga te ngey se.
28Tad Jēzus sacīja viņiem: Kad jūs paaugstināsiet Cilvēka Dēlu, tad jūs atzīsiet, ka es tas esmu; un es pats no sevis nekā nedaru un runāju tikai to, ko Tēvs man mācījis.
28 Yesu binde ne i se: «Waati kaŋ araŋ ga Boro Izo sambu beene, araŋ ga bay kaŋ ay no ga ti AY* GO NO. Ay si hay kulu te ay boŋ se, amma ay goono ga hayey din salaŋ mate kaŋ cine ay Baaba n'ay dondonandi nd'a.
29Un Tas, kas mani sūtījis, ir ar mani; un Viņš nav atstājis mani vienu, jo es vienmēr daru to, kas Viņam labpatīk.
29 Ay dontonkwa mo go ay banda, a man'ay naŋ ay hinne, zama ay goono ga te hayey kaŋ ga kaan a se waati kulu.»
30Kad Viņš tā runāja, daudzi ticēja Viņam.
30 Kaŋ a na sanney din ci, boro boobo n'a cimandi.
31Tad Jēzus sacīja tiem jūdiem, kas Viņam ticēja: Ja jūs pastāvēsiet manā mācībā, tad patiesi jūs būsiet mani mācekļi.
31 Yahudancey din binde kaŋ yaŋ n'a cimandi, Yesu ne i se: «D'araŋ goro ay sanno ra, araŋ ga ciya ay talibiyaŋ da cimi.
32Un jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.
32 Araŋ ga cimo bay, cimo mo g'araŋ fansa.»
33Tie Viņam atbildēja: Mēs esam Ābrahama pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši, kā tad Tu saki: jūs būsiet brīvi?
33 I tu a se ka ne: «Iri wo Ibrahim haamayaŋ no, iri mana bay ka ciya boro kulu bannya. Mate no ni ga te ka ne iri ga ciya burciniyaŋ?»
34Jēzus atbildēja viņiem: Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.
34 Yesu tu i se ka ne: «Haciika, haciika ay ga ci araŋ se: boro kulu kaŋ ga zunubi te ya zunubi bannya no.
35Vergs nepaliek mājās mūžīgi, bet dēls paliek mūžīgi.
35 Bannya mo si goro fu waati kulu, izo no ga goro waati kulu.
36Ja tad Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.
36 Da Izo g'araŋ fansa, araŋ ga ciya fansanteyaŋ da cimi.
37Zinu, ka jūs esat Ābrahama Dēli, bet jūs meklējat mani nonāvēt, tāpēc ka jūs manus vārdus neaptverat.
37 Ay bay kaŋ araŋ ya Ibrahim haamayaŋ no. Amma araŋ goono ga ceeci araŋ m'ay wi, zama ay sanno sinda goray nangu araŋ do.
38Es runāju to, ko esmu redzējis pie sava Tēva; un jūs darāt to, ko redzējāt pie sava tēva.
38 Ay wo ci hayey kaŋ ay di Baaba do. Araŋ mo go ga te hayey kaŋ araŋ maa araŋ baaba do.»
39Tie atbildēja Viņam, sacīdami: Mūsu tēvs ir Ābrahams. Jēzus viņiem sacīja: Ja jūs esat Ābrahama bērni, tad dariet Ābrahama darbus!
39 I tu a se ka ne: «Iri baaba ga ti Ibrahim.» Yesu ne i se: «D'araŋ ya Ibrahim izeyaŋ no, doŋ araŋ ga Ibrahim te-goyey te.
40Bet jūs tagad tiecaties nonāvēt mani, Cilvēku, kas jums teicu patiesību, ko dzirdēju no Dieva. To Ābrahams nedarīja.
40 Amma sohõ araŋ go ga ceeci araŋ m'ay wi, ay kaŋ ti bora kaŋ na cimo ci araŋ se kaŋ ay maa Irikoy do. Ibrahim binde mana te yaadin.
41Jūs darāt savu tēvu darbus. Tad tie sacīja Viņam: Mēs neesam netiklībā dzimuši, mums ir viens Tēvs, Dievs!
41 Araŋ wo goono g'araŋ baabo goyey te.» I ne a se: «Iri wo, i mana iri hay zina ra. Iri gonda baaba folloŋ kaŋ ga ti Irikoy.»
42Jēzus viņiem sacīja: Ja Dievs būtu jūsu tēvs, tad jūs mani mīlētu, jo es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo es neesmu nācis no sevis, bet Viņš mani ir sūtījis.
42 Yesu ne i se: «D'araŋ baaba ga ti Irikoy, doŋ araŋ ga ba ay, zama Irikoy do no ay fun. Zama ay mana kaa ay boŋ miila se, amma nga no k'ay donton.
43Kāpēc jūs nesaprotat manu runu? Tāpēc, ka jūs neesat spējīgi klausīties manos vārdos.
43 Ifo se no araŋ si faham nd'ay sanney? To, zama araŋ si du ka maa ay sanno.
44Jūsu tēvs ir velns; un jūs gribat darīt sava tēva kārības. Tas sākumā ir bijis slepkava un nepastāv patiesībā, jo viņā patiesības nav. Melus runādams, viņš runā savu, jo viņš ir melis un meļu tēvs.
44 Araŋ ya araŋ baabo Iblisi* wane yaŋ no, araŋ baabo ibaayo teeyaŋ mo no araŋ ga ba. Nga wo boro-wi no za sintina. A si kay cimi gaa, zama a sinda cimi nga ra. Waati kaŋ a ga tangari te, nga boŋ do no a g'a te, zama nga wo tangarikom no, tangari baaba mo no.
45Bet kad runāju patiesību, jūs neticat man.
45 Amma zama ay ga cimo ci, araŋ s'ay cimandi.
46Kas no jums man var pārmest grēku? Ja es jums runāju patiesību, kāpēc jūs neticat man?
46 Araŋ ra may no ga hin ka cabe kaŋ ay na zunubi te? Da cimi no ay goono ga ci, ifo se no araŋ s'ay cimandi?
47Kas ir no Dieva, tas Dieva vārdus dzird. Jūs tāpēc nedzirdat, ka neesat no Dieva.
47 Boro kaŋ ga ti Irikoy wane ga maa Irikoy sanney. Haŋ kaŋ se araŋ siino ga maa r'ey neeya: zama araŋ wo manti Irikoy wane yaŋ no.»
48Tad jūdi Viņam atbildēja, sacīdami: Vai mēs labi nesakām, ka Tu esi samarietis un ka Tevī ir ļaunais gars?
48 Yahudancey tu a se ka ne: «E! Manti iri gonda cimi bo kaŋ iri ne ni ya Samariya boro no, ni gonda follay* mo?»
49Jēzus atbildēja: Manī ļaunā gara nav, bet es godinu savu Tēvu, bet jūs man darāt negodu.
49 Yesu tu i se ka ne: «Ay sinda follay, amma ay go g'ay Baaba beerandi, araŋ mo go g'ay kaynandi.
50Bet es savu godu nemeklēju; ir Kas meklē un tiesā.
50 Amma ay wo, manti ay boŋ beeray no ay goono ga ceeci bo. A go no nga kaŋ g'a ceeci, a ga ciiti mo.
51Patiesi, patiesi es jums saku: Ja kas manus vārdus izpildīs, tas nāves mūžam neredzēs.
51 Haciika, haciika ay ga ci araŋ se: boro kaŋ g'ay sanno gana si di buuyaŋ hal abada.»
52Tad jūdi sacīja: Tagad mēs zinām, ka Tevī ir ļaunais gars. Ābrahams un pravieši nomira, bet Tu saki: kas manus vārdus pildīs, tas nāvi mūžam nebaudīs.
52 Yahudancey ne a se: «Sohõ no iri bay kaŋ ni gonda follay. Ibrahim bu, annabey mo bu. Ni mo go ga ne boro kaŋ ga ni sanno gana si buuyaŋ taba abada.
53Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahams, kas miris? Arī pravieši miruši. Par ko Tu sevi turi?
53 Wala ni bisa iri kaayo Ibrahim beeray no? A bu, annabey mo bu. May no ni ga ni boŋ himandi?»
54Jēzus atbildēja: Ja es sevi godinu, mans gods nav nekas. Tas ir mans Tēvs, kas mani godina, par ko jūs sakāt, ka Viņš ir jūsu Dievs.
54 Yesu tu i se ka ne: «D'ay g'ay boŋ beerandi, ay beera manti hay kulu no. Ay Baaba no goono g'ay beerandi, nga kaŋ se araŋ ga ne araŋ Irikoyo.
55Un jūs Viņu nepazīstat, bet es Viņu zinu. Un ja es sacītu, ka es Viņu nezinu, tad es būtu jums līdzīgs melis. Bet es Viņu pazīstu un pildu Viņa vārdu.
55 Araŋ man'a bay mo, amma ay wo g'a bay. D'ay ne ay s'a bay, ay ciya sanda araŋ cine, tangarikom. Amma ay g'a bay, ay g'a sanno gana mo.
56Jūsu Tēvs Ābrahams priecājās, ka viņš redzēs manu dienu. Viņš redzēja un gavilēja (1.Moz.18,18; 22,18).
56 Araŋ baabo Ibrahim wo farhã d'ay zaaro diyaŋ. Hal a di a, a bina kaan mo.»
57Tad jūdi sacīja Viņam, Tev vēl nav piecdesmit gadu, un Tu esi Ābrahamu redzējis?
57 Yahudancey binde ne a se: «Ni mana to jiiri waygu jina! Ni di Ibrahim, wala?»
58Jēzus viņiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: pirms nekā Ābrahams bija, es esmu.
58 Yesu ne i se: «Haciika, haciika ay ga ci araŋ se: za i mana Ibrahim hay, AY* GO NO.»
59Tad viņi pacēla akmeņus, lai mestu Viņam, bet Jēzus paslēpās un izgāja no svētnīcas.
59 Kal i na tondiyaŋ sambu ka ba k'a catu, amma Yesu na nga boŋ tugu ka fatta Irikoy windo ra.