1Bet tanī pat laikā atnāca daži un ziņoja Viņam par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts sajauca ar to upuriem.
1 Alwaato din ra boro fooyaŋ kaŋ go noodin goono ga Galili* borey baaro dede Yesu se, ngey kaŋ Bilatos* n'i kuri margu nda ngey sargayey.
2Un Viņš tiem atbildēja, sacīdams: Vai jūs domājat, ka šie galilejieši bija lielāki grēcinieki nekā visi galilejieši, tāpēc ka viņiem tā bij jācieš?
2 A tu ka ne i se: «Araŋ ga tammahã hala Galili borey din ya zunubikooniyaŋ no ka bisa Galili borey kulu, kaŋ se i maa taabey din dumi?
3Es jums saku: nē; bet ja jūs par grēkiem negandarīsiet, visi tāpat aiziesiet bojā.
3 Ay ga ne araŋ se: abada! Amma d'araŋ mana tuubi, araŋ kulu ga halaci yaadin cine.
4Vai jūs domājat, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem nogāzās Siloes tornis un nosita viņus, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzalemes iedzīvotāji?
4 Wala iway cindi ahakka din, kaŋ jidan bisa fo kaŋ i boŋ Silowam ra k'i wi -- araŋ ga tammahã ngey wo garawkooniyaŋ no ka bisa boro kulu kaŋ go Urusalima* ra?
5Es jums saku: nē; bet ja jūs par grēkiem negandarīsiet, visi tāpat aiziesiet bojā.
5 Ay ga ne araŋ se: abada! Amma d'araŋ mana tuubi, araŋ kulu ga halaci yaadin cine.»
6Un Viņš sacīja tiem šo līdzību: Kādam bija vīģes koks, iestādīts paša vīna dārzā; un viņš nāca un meklēja tanī augļus, bet neatrada.
6 A na misa wo ci, ka ne: «Boro fo gonda jeejay* nya fo kaŋ i tilam reyzin* faro ra. A kaa ka izey ceeci a gaa, a mana du.
7Tad viņš sacīja vīna dārza kopējam: Lūk, jau trešo gadu nāku meklēt augļus šai vīģes kokā, bet neatrodu. Tāpēc nocērt to, lai tas neaizņem zemi!
7 A ne nga goy-teero se: ‹Guna. Jiiri hinza neeya kaŋ ay goono ga kaa ka ize ceeci jeejay nyaŋo wo gaa, ay mana du. A wi. Ifo se no a ga batama wi koyne?›
8Bet tas atbildēja viņam, sacīdams: Kungs, atstāj to vēl šogad, kamēr es to aprakšu un uzlikšu mēslus,
8 Amma goy-teero tu ka ne a se: ‹Ay jine bora, ma fay d'a jiiro wo koyne, hal ay m'a far k'a birji.
9Varbūt tas nesīs augļus, bet ja nē, tad nākotnē tu nocirtīsi to.
9 D'a te izey ne ka koy jine, to! Amma d'a mana te, ni g'a wi.› »
10Un Viņš mācīja sabatos to sinagogā.
10 A go Yahudance diina marga* fu fo ra, ka borey dondonandi asibti* zaaro hane.
11Un, lūk, sieviete: tai astoņpadsmit gadu bija slimības gars; un viņa bija saliekta un nespēja pat augšup paskatīties.
11 Guna mo, wayboro fo go no kaŋ a jiiri waranka ihinka si, a gonda zaŋay biya fo. A gaahamo kulu go gungumante no, a si hin ka tun ka kay, baa kayna.
12Jēzus, ieraudzījis viņu, pasauca to pie sevis un sacīja tai: Sieviete, tu esi atbrīvota no savas slimības.
12 Waato kaŋ Yesu di a, a n'a ce ka ne a se: «Waybora, i na ni feeri ni zaŋa gaa.»
13Un Viņš uzlika tai rokas; un tūdaļ tā uzcēlās un godināja Dievu.
13 Yesu na nga kambey dak'a gaa, sahãadin-sahãadin mo a tun ka salle soosay. A soobay ka Irikoy beerandi.
14Bet sinagogas priekšnieks, saīdzis, ka Jēzus dziedināja sabatā, sāka runāt ļaudīm, sacīdams: Ir sešas dienas, kurās jāstrādā; tanīs nāciet un dziedinieties, bet ne sabatā!
14 Amma diina marga jine bora te bine zama Yesu na baani nooyaŋ te asibti zaaro ra. Woodin sabbay se a salaŋ borey marga se ka ne: «Jirbi iddu go no kaŋ ra a ga hima borey ma goy. I ra mo araŋ ma kaa, i m'araŋ no baani, amma manti asibti zaaro ra.»
15Bet Kungs atbildēja viņam, sacīdams: Jūs, liekuļi, vai katrs no jums sabatā neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles un neved dzirdināt?
15 Amma Rabbi tu ka ne a se: «Araŋ wo munaficey! Manti asibti zaaro ra araŋ boro kulu ga nga yeejo wala nga farka feeri kanga gaa, ka kond'a k'a haŋandi?
16Bet vai nevajadzēja sabatā atraisīt no šīm saitēm šo Ābrahama meitu, kuru sātans bija saistījis, lūk, jau astoņpadsmit gadu?
16 Wayboro wo binde, kaŋ ga ti Ibrahim ize fo kaŋ Saytan* n'a haw sohõ a jiiri waranka ihinka si, manti a ga hima i m'a feeri hawyaŋo gaa asibti zaaro ra bo?»
17Un kad Viņš to pateica, visi Viņa pretinieki nosarka, bet visa tauta priecājās par visu, ko Viņš vareni darīja.
17 Waato kaŋ a na hayey din ci, kala borey kaŋ yaŋ go ga gaaba nd'a kulu, haawi n'i di. Borey marga kulu farhã mo, goy darzantey kaŋ go ga te a do sabbay se.
18Un Viņš sacīja: Kam līdzīga Dieva valstība? Ar ko lai es to salīdzinu?
18 Yesu ne binde: «Sanda ifo cine no Irikoy koytara ga bara nd'a? Ifo no ay g'a himandi nd'a?
19Tā līdzīga sinepju graudiņam, ko cilvēks paņēma un iesēja savā dārzā; un tas auga un kļuva liels koks; un debess putni mājoja tā zaros.
19 A ga hima sanda mutard* ize cine no kaŋ boro sambu ka duma nga kalo ra. A beeri hal a te tuuri-nya, beene curey mo zumbu a kambey boŋ.»
20Un vēl Viņš sacīja: Ar ko lai es salīdzinu Dieva valstību?
20 A ne koyne: «Ifo gaa no ay ga Irikoy koytara himandi?
21Tā līdzīga raugam, kuru sieviete paņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr viss sarūga.
21 To. A ga hima sanda dalbu* cine kaŋ wayboro fo sambu ka daŋ hamni neesiji hinza ra ka diibi, hala dalbuwo n'a kulu kubay.»
22Un Viņš, turpinādams ceļu uz Jeruzalemi, apstaigāja pilsētas un miestus mācīdams.
22 A na nga diraw te ka gana ka bisa kwaarey da kawyey ra, ka dondonandiyaŋ te, a go ga koy Urusalima haray.
23Bet kāds sacīja Viņam: Kungs, vai maz ir to, kas tiks pestīti?
23 Boro fo mo ne a se: «Rabbi, ngey kaŋ yaŋ ga du faaba, i si baa gumo, wala?» Yesu ne a se:
24Pūlieties ieiet caur šaurajām durvīm, jo, es jums saku, daudzi meklēs ieiet, bet nevarēs.
24 «Araŋ ma gurjay ka furo me kankamanta ra. Zama ay ga ne araŋ se: boro boobo ga ceeci ngey ma furo, amma i si du.
25Jo kad nama tēvs būs iegājis un durvis noslēdzis, tad jūs, ārā stāvēdami, sāksiet pie durvīm klauvēt, sacīdami: Kungs, atver mums! Tad Viņš, atbildēdams jums, sacīs: Es nezinu, no kurienes jūs esat.
25 Waato kaŋ windikoyo jin ka tun ka fu meyo daabu, kal araŋ ma sintin ka kay taray, ka fu meyo kar ka ne: ‹Rabbi, ma fiti iri se!› Nga mo ma tu araŋ se ka ne: ‹Ay si araŋ bay, wala nangu kaŋ no araŋ fun.›
26Tad jūs sāksiet runāt: Mēs Tavā klātbūtnē ēdām un dzērām, un Tu mācīji mūsu ielās.
26 Waato din gaa araŋ ga soobay ka ne: ‹Iri ŋwa, iri haŋ ni jine, iri fondey ra mo ni na dondonandiyaŋ te.›
27Un Viņš jums sacīs: Es nezinu, no kurienes jūs esat; ejiet prom no manis, jūs, visi ļauna darītāji!
27 Nga mo ga ne: ‹Ay ga ne araŋ se: ay si bay nangu kaŋ no araŋ fun. Ya araŋ goy laalo teekoy, wa fay d'ay.›
28Tur būs raudāšana un zobu griešana, kad redzēsiet Ābrahamu un Īzāku, un Jēkabu, un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi izmestus ārā.
28 Noodin no araŋ ga hẽ ka araŋ hinjey kanji, alwaati kaŋ araŋ di Ibrahim, da Isaka, da Yakuba, da annabey kulu go no Irikoy koytara ra, day araŋ bumbey wo, i n'araŋ ye taray.
29Un nāks no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un dienvidiem un ieņems vietu Dieva valstībā!
29 I ga kaa ka fun wayna funay haray da wayna kaŋay haray, da azawa nda dandi kambe mo, ka goro Irikoy koytara ra.
30Un, lūk, ir pēdējie, kas būs pirmie, un ir pirmie, kas būs pēdējie.
30 Guna mo, kokor banda wane yaŋ go no kaŋ ga ciya sintiney waney yaŋ. Sintina wane yaŋ go no kaŋ yaŋ ga ye kokor banda waney.»
31Tanī pat dienā nāca daži farizeji un sacīja Viņam: Aizej un aizceļo no šejienes, jo Herods grib Tevi nonāvēt!
31 Saaya woodin ra no Farisi* fonda boro fooyaŋ kaa ka ne a se: «Tun ka dira ne, zama Hirodus ga ba nga ma ni wi.»
32Un Viņš tiem sacīja: Ejiet un sakiet šim lapsai: lūk, es izdzenu ļaunos garus un dziedinu slimos šodien un rīt, bet trešajā dienā es pabeigšu.
32 A ne i se: «Wa koy ka ne zoŋa din se: ‹Guna, hunkuna nda suba ay goono ga follayyaŋ kaa, ay ga baani nooyaŋ te, zaari hinzanta mo ay g'ay bata timmandi.›
33Tomēr man šodien un rīt, un nākošajā dienā jābūt ceļā, jo nepiedienas pravietim ārpus Jeruzalemes iet bojā.
33 Amma tilas kal ay m'ay diraw te hunkuna nda suba nda subasi mo, zama a si hin ka te annabi ma bu kala Urusalima kwaara ra.
34Jeruzaleme, Jeruzaleme, kas nokauj praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reizes es gribēju savākt tavus bērnus, kā putns savāc savus cāļus zem spārniem, bet tu to negribēji!
34 Ya Urusalima, Urusalima kaŋ ga annabey wi. Borey kaŋ yaŋ i donton ni do mo, ni g'i catu-catu nda tondiyaŋ. Sorro marge no ay ga ba ya ni izey margu, sanda mate kaŋ cine goroŋo nya ga nga fambu taji margu nga fatey cire, amma araŋ mana ta.
35Lūk, jūsu nams tiks jums atstāts tukšs. Bet es jums saku: jūs mani neredzēsiet, kamēr nāks laiks, kad jūs sacīsiet: Svētīgs, kas nāk Kunga vārdā!
35 Wa guna, i n'araŋ fuwo naŋ araŋ se kurmu! Ay ga ne araŋ se mo: araŋ si di ay, kal alwaati kaŋ araŋ ga ne: ‹Albarkante no nga kaŋ goono ga kaa Rabbi maa ra.› »